Ansis Burke. Latvietis krievos. Atmiņu ainas par sajūtām okupantu armijā, 1974-1976, 1985

Anša Burkes grāmata "Latvietis krievos. Atmiņu ainas par sajūtām okupantu armijā, 1974-1976, 1985" ir autora pirmais un pagaidām vienīgais izdevums. Šajā darbā rakstnieks izjusti, detalizēti un atklāti apraksta savas dienesta gaitas padomju armijā Vidusāzijā, autobiogrāfisko stāstījumu bagātīgi papildinot ar paša un citu personu uzņemtām fotogrāfijām, kuras sniedz uzskatāmas liecības par dažādām grāmatā pieminētajām personībām un aprakstītajiem notikumiem.

Grāmatas priekšvārdā vēstures zinātņu doktors Valters Ščerbinskis uzsver padomju armijas dienesta gaitu atmiņu apkopojuma nozīmi vēstures izpētē, norādot, ka

šāda atmiņu literatūra, lai gan bieži uzskatīta par sekundāru, nereti ir vienīgais informācijas avots par konkrētiem notikumiem.

Dr. hist. V. Ščerbinskis raksta: "Atmiņas nedos atbildes uz jautājumiem, cik daudz latviešu nonāca armijā vai kāda bija okupācijas varas politika attiecībā uz jauniesaucamajiem no Baltijas. Tajā pašā laikā A. Burkes un daži līdzīgi memuārliteratūras izdevumi sniedz pārliecinošu ieskatu latviešu karavīra ikdienas apstākļos, viņa apkārtnes redzējumā, uzskatos, vērtējumos."

A. Burkes stāstījums par dienesta gaitu ir veidots hronoloģiski, sākot ar viņa pirmo apmeklējumu Kuldīgas rajona kara komisariātā, lai veiktu medicīnisko pārbaudi, turpinot stāstījumu daiļrunīgi un atklāti, viņš iekļauj arī padomju armijas žargonu, apraksta gan dienesta sākumu, gan sastaptās personas, ikdienas un būtiskus notikumus. Šajā darbā vairākkārt tiek aprakstītas un uzsvērtas metodes, kā padomju armijā vardarbīgi un mērķtiecīgi tika iespaidota, pakļauta un psiholoģiski iznīcināta jauna personība, lai tādā veidā iegūtu nedomājošu, pavēles automātiski ("bez prāta cenzūras") izpildošu kareivi. Viena grāmatas nodaļa ir veltīta ārpusreglamenta attiecībām armijā jeb "ģedovščinai", kas bija neatņemama padomju armijas sastāvdaļa. Skaudri un atklāti "ģedovščinas" piemēri atklāja padomju armijā valdošās ideoloģijas zemiskumu un kroplumu.

Tā kā fiziskajai sagatavotībai armijā bija liela nozīme, nejauši žurnālā pamanītais "Dzelzs Ārnija" tēls (Arnolds Švarcenegers) kļuva par A. Burkes fiziskā ideāla simbolu. Tas viņu motivēja mērķtiecīgi strādāt pie sava ķermeņa visu dienesta laiku.

A. Burkes talants un prasme fotografēt, izgatavot kvalitatīvas fotogrāfijas ar armijā pieejamo aprīkojumu dienesta laiku padarīja paciešamāku, turklāt fotografēšanas prasmju dēļ autors tika cienīts gan kareivju, gan armijas vadības vidū. A. Burke akcentē arī latvietības saglabāšanu šajos krievu armijas dienesta apstākļos, kā galveno latviskuma saglabāšanas instrumentu uzsverot tieši latviešu valodu.

Autora atmiņu apkopojumu caurvij viņa — jaunā kuldīdznieka — personība. Viņš nonāca "krievos" ar priekšzināšanām par dienestu (iegūtām militārajās apmācībās vidusskolā) un labu fizisko sagatavotību. Viņš bija apveltīts ar dažādām zināšanām un prasmēm, it īpaši fotozinībās, viņam raksturīga savas iekšējās vērtību sistēmas apzināšanās un savu "sarkano līniju" nepārkāpšana, lai izdzīvotu padomju dienestā un nepazaudētu savu cilvēcību, kā arī latvisko identitāti.

Noderīgi: Grāmatas atklāšana Ansis Burke. Latvietis krievos. Atmiņu ainas par sajūtām okupantu armijā, 1974-1976, 1985. Sagatavojusi: Jūlija Dibovska. Rīga: Latvijas Mediji, 2024. 272 lpp. ISSN 1691-0931

Agnete Nikmane ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas "Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas" 1. kursa studente.