top of page
Anda Saldovere

Ievadraksts: aprīlis/speciālnumurs 2022



Jau trešo mēnesi 21. gadsimta Eiropa aizvada neticami saspringtā, pat sirreālā gaisotnē. Karš plosās nevis aiz jūrām un okeāniem, bet tepat mums līdzās Eiropā, turklāt šī ārprāta ietekmēta vairāk vai mazāk ir visa pasaule. Vairums mūsu līdzcilvēku, kuri dzimuši 20. gadsimta otrajā pusē, visdrīzāk jutās droši, ka savu mūžu nodzīvos bez kara Eiropā… un tomēr!


Lai gan liela daļa no mums šos divus satraucošos mēnešus izdzīvo, ik dienu sākot ar jaunākajām ziņām no Ukrainas, daudziem ar to ir par maz – normāli domājošus cilvēkus pastāvīgi nodarbina notiekošās traģēdijas cēloņu skaidrojumi, vēlme iesaistīties jebkādas, t. sk. informatīvas, palīdzības sniegšanā. Jo arī tas ir atbalsts. Protams, ka mūs kā kultūras nozares pārstāvētājus līdzās cilvēciskajām šausmām satrauc arī apdraudētais, daļēji jau sabojātais izcilais Ukrainas kultūras mantojums – arhīvu, muzeju un bibliotēku ēkas, mākslas darbi, grāmatas, citi dokumenti, tādēļ bijām gandarīti par reālo iespēju kaut nedaudz iesaistīties tā glābšanas iniciatīvā.


Ir zināms, ka teju katra krīze neviļus sev līdzi nes arī ieguvumus un pozitīvas tendences – lai gan tas izklausās paradoksāli, tomēr tāda ir pasaules lietu kārtība. Tie, kuri nav attiecīgo jomu speciālisti, atzīs, ka līdz šim par Ukrainu, tās vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju esam zinājuši visai maz – kopš 2014. gada politiskajiem notikumiem bijām ieslīguši nosacītā atsvešinātībā, samierinoties ar Donbasa krīzes raisītajām negācijām. Šobrīd esam “pamodināti” pa īstam, cenšamies aptvert notiekošo, vairāk interesējamies arī par pašu Ukrainu.


Aptvert karu varam arī ar literatūras starpniecību – stāstīt par savu zemi un tautu ir rakstnieku un citu radošo profesiju pārstāvju misija visos laikos. Ukrainas kultūras pasaule ir plaša un daudzveidīga – tāpat kā pati valsts. Populāri mūsdienu rakstnieki un dzejnieki šobrīd dara ne vien savu tiešo darbu, bet ir kļuvuši par publicistiem, informatīvā kara dalībniekiem: iesaistās informācijas aprites nodrošināšanā vai, piemēram, gluži prozaiski – no ārvalstīm saņemto ieroču lietošanas instrukciju tulkošanā. Citi ir emigrējuši uz rietumvalstīm, bet citi – kopā ar ģimeni un līdzcilvēkiem atrodas bumbu patvertnēs un pagrabos; daži aizstāv dzimteni brīvprātīgo vai armijas rindās.


Lielāko Latvijas bibliotēku krājumos (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukrainas informācijas centrā) ir daudz iepirktu vai dāvinājumu veidā saņemtu Ukrainā izdotu grāmatu – gan daiļliteratūras, gan dažādu nozaru izdevumu. Ievērojamu Ukrainā izdoto grāmatu dāvinājumu pavisam nesen ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu saņēmusi Rīgas Centrālā bibliotēka.


No bibliotēku elektroniskajiem katalogiem, grāmattirgotāju piedāvājuma un sarunām ar mūsu tulkotājiem no ukraiņu valodas (šobrīd redzamākie – Māra Poļakova, Māris Salējs) varam secināt, ka latviski tulkotu ukraiņu grāmatu ir visai maz, ukraiņu rakstnieki izdevēju aprindās līdz šim bijuši nepietiekami novērtēti. Savukārt vairākas ukraiņu tautības tulkotājas (Līna Meļņika, Viktorija Prituļaka) nodarbojas ar latviešu tekstu tulkošanu ukraiņu valodā. Par ukraiņu literatūras tulkošanu lasiet rakstā “Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji” un ““Tulkotāji arī raud!” Atklāta saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu”.


Pārsvarā pie mums pieejami šobrīd Ukrainā populāru rakstnieku romāni (Serhijs Žadans, Tamāra Horiha Zerņa, Andrejs Kurkovs u. c.), brīnišķīga bērnu literatūra (Marjana un Tarass Prohasko, Halina Vdovičenko). Bet ir liela cerība, ka situācija drīz mainīsies uz labo pusi.


Šobrīd, pateicoties mūsu tulkotājiem, jo īpaši Mārai Poļakovai, varam sekot arī gluži svaigam raksturojumam par aktuālo situāciju Ukrainas grāmatu pasaulē, kuru pauž paši ukraiņi. Jau tagad var teikt, ka kopumā grāmatniecības nozare cietusi smagi – piemēram, grāmatas ir sagatavotas iespiešanai, bet sagrautu ēku un ražotņu dēļ tālākie procesi ir liegti. Akūti nepieciešamu atbalstu grāmatu izdošanā sniegt piekrituši arī Latvijas izdevēji (piemēram, “Zvaigzne ABC”). Sk. rakstnieka Andreja Kurkova publikāciju par pašreiz notiekošo grāmatniecības nozarē un rakstnieces Viktorijas Amelinas viedokli par karu un Krievijas kultūru.


Pēdējos mēnešos Latvijā notiek daudz literāru pasākumu un sarunu muzejos, bibliotēkās un citās kultūrvietās (organizēšanā aktīvi iesaistās, piemēram, tulkotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, dzejnieks Eduards Aivars).


“Literatūras ceļveža” aprīļa speciālnumurā piedāvājam pavisam nelielu ieskatu ukraiņu literatūras žanru daudzveidībā – tie ir daiļliteratūras un nozaru izdevumi, kuri pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā un ieinteresējuši mūsu izdevuma veidotājus.


Šķiet pašsaprotami, ka grāmatu ieteikumos šoreiz saklausīsiet nedaudz vairāk emociju kā citkārt. Vienlaikus šis būs sava veida apliecinājums tam, ka domās patiesi esam kopā ar apbrīnojami lepno, dzīvotspējīgo un varonīgo ukraiņu tautu. Intereses gadījumā minētos izdevumus iespējams pasūtīt ar starpbibliotēku abonementa starpniecību, jo lielākā daļa no tiem grāmatveikalos nav pieejami.


Aprīļa numura mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas reģionu bibliotekāriem un citiem interesentiem gan ukraiņu literatūras apzināšanā, iepazīšanā un ieteikšanā vietējiem lasītājiem, gan arī iespējamo no Ukrainas iebraukušo bibliotēku klientu apkalpošanā, tādēļ pievienojam arī vairākus izlases veida ieteicošus resursu sarakstus (kopumā pieejamais ukraiņu literatūras klāsts – gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs, gan dažādās nozaru lasītavās – ir daudz plašāks).


Slava Ukrainai!


Anda Saldovere



9 views0 comments

Recent Posts

See All

Comentarii


bottom of page