Jānis Šiliņš. Uzņēmīgais latvietis: mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi

"Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības" apgādā nācis klajā vēsturnieka Jāņa Šiliņa monogrāfisks izdevums "Uzņēmīgais latvietis: mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi". Tas ir akadēmisks pētījums par veiksmīgu būvuzņēmēju un ievērojamu mūrniekmeistaru nozares vadītāju; līdzīga mēroga uzņēmēji katrs savā nozarē bija viņa laikabiedri Kristaps Bergs un Augusts Dombrovskis.

Monogrāfijas autors Jānis Šiliņš ir izcēlis šī būvuzņēmēja daudzpusīgo darbību, atklājot sociāli ekonomiskos un politiskos apstākļus Rīgas intensīvās būvniecības posmā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, tādējādi izceļot galvenos akcentus Rīgas būvniecības vēsturē.

Uzņēmēja, politiķa, būvuzņēmēja karjeru īstenojušais Krišjānis Ķergalvis ir apliecinājums veiksmīgai uzņēmēja darbībai, īstenojot daudzu arhitektu ieceres. Jāņa Šiliņa monogrāfijā ir iekļauts šī mūrniekmeistara dzīvesstāsts un ievērojamais mantojums, būvējot dažādas sabiedriskās un privātās ēkas – kopskaitā vairāk nekā 70 objektu Rīgā un citviet Latvijā – Jūrmalā, Valmierā un Valkā.

Rīgas ainavā organiski iekļaujas tādas mācību iestādes kā Rīgas Biržas komercskola (šodien Latvijas Mākslas akadēmija), Aleksandra amatniecības skola, kā arī Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāzija; dievnami – tostarp Rīgas Sv. Trīsvienības pareizticīgo katedrāle; kultūras celtnes – to vidū Rīgas pilsētas Otrais teātris (šodien Latvijas Nacionālais teātris); dzīvojamās ēkas (tostarp Rīgā – Avotu ielā un Valdemāra ielā); dzelzceļa infrastruktūrai piekritīgas būves (tostarp Zasulauka stacija, Dzelzceļa pārvaldes nams – šodien Satiksmes ministrijas ēka); Rīgas rūpnīcas (Krievu-Baltijas vagonu rūpnīca, vagonbūves rūpnīca "Fēniks"). Krišjānis Ķergalvis ir vadījis arī sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību Rīgā, bez kurām galvaspilsēta šodien nav iedomājama. Piemēram, Rīgas pilsētas bērnu slimnīca, Rīgas 1. slimnīca, Sarkanā Krusta slimnīca, Centrālcietums, Galvenais tramvaju depo, Rīgas pasta un telegrāfa pārvaldes ēka, Āgenskalna ūdenstornis, Rīgas otrā gāzes fabrika un VEF galvenā ēka.

Krišjāņa Ķergalvja uzņēmēja darbība neaprobežojās ar Rīgu, - viņš būvēja Valmieras skolotāju semināru, Dubultu ģimnāziju, Ķemeru luterāņu baznīcu, vasarnīcas Rīgā Pārdaugavā un Jūrmalā.

Grāmatas faktoloģiski piesātinātais saturs papildināts ar ēku plāniem, vēsturiskām fotogrāfijām un mūsdienu fotofiksācijām. Plašajā literatūras sarakstā ir gan līdz šim nepublicēti avoti, gan raksti periodikā, gan arī zinātniska literatūra; lasītājiem noderīgs ir personu saraksts un Krišjāņa Ķergalvja būvēto objektu saraksts.

Noderīgi: LSM, Populārzinātnisks radiožurnāls "Zināmais nezināmajā", 05.02.2026. LSM, 16.01.2026. NRA, 25.01.2026.

Jānis Šiliņš. Uzņēmīgais latvietis : mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi. Zinātniskie recenzenti: Mārtiņš Mintaurs, Valters Ščerbinskis; literārais redaktors Jānis Joņevs; māksliniece Dārta Hofmane; fotogrāfs Ēriks Božis; maketētāja Ilze Stikāne.

Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2026. 319 lpp. ISBN 9789934839931

Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.