top of page
Agrita Petrovska

šŸŽ§ KalniņŔ, Pēteris. Manas dzÄ«ves atmiņas no 1843. dzÄ«vÄ«bas gada



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


Tirzmalietis Pēteris KalniņŔ savu dzÄ«vi aizvadÄ«jis divos gadsimtos ā€“ no 19. gadsimta četrdesmitajiem lÄ«dz 20. gadsimta trÄ«sdesmitajiem gadiem. Grāmatā izlasāmas viņa mūža novakarē paÅ”rocÄ«gi pierakstÄ«tas dienasgrāmatai lÄ«dzÄ«gas atmiņu epizodes. Pēteris KalniņŔ nodzÄ«vojis garu mūžu ā€“ no 1840. lÄ«dz 1935. gadam, turklāt bijis apveltÄ«ts ar lielisku atmiņu.


Grāmatas vēstÄ«jums, pat ja pieļaujam, ka vietām ir atmiņu nedaudz pārveidots, atklāj raksturÄ«gu latvieÅ”u zemnieka dzÄ«ves ceļu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, dzÄ«vi aizvadot starp Tirzas un tuvāko pagastu ā€“ Druvienas, Lizuma, Galgauskas, Dzelzavas iedzÄ«votājiem ā€“ gan latvieÅ”iem, gan Baltijas vācieÅ”iem.


No Tirzas apkaimes zemnieku sadzÄ«ves stāstiem nolasāmas arÄ« pārējai Latvijai tipiskas konkrētā laikposma kultÅ«rvēsturiskās iezÄ«mes. Pētera Kalniņa mūžs nav bijis viegls ā€“ kaut gan bijis labi ieredzēts muižas kalpotājs, vēlāk arÄ« kučieris, visa dzÄ«ve aizritējusi smagā cīņā par eksistenci.


Grāmata vilina lasÄ«tāju ātrāk Ŕķirt lappusi pēc lappuses arÄ« neparastā, izdevumā nerediģētā autora runas stila un tā laika valodas dēļ ā€“ nevarē, negribē, bij`, atlike, palike, nonācs, ā€“ kas mÅ«sdienās izklausās visai amizanti.

AizkustinoÅ”i aprakstÄ«ti bērnu dienu notikumi, kad autors kopā ar brāli braucis uz Lukstu upÄ«ti vēžot un aizmirsis ceļu mājup, bet zirgs nogriezies uz kaimiņa sētu (grāmatā minētie vietvārdi joprojām tiek lietoti tirzmalieÅ”u ikdienas sarunās).


Joprojām eksistē arÄ« grāmatā pieminētie māju nosaukumi. Aprakstot draugu, radinieku vai saimnieku ikdienas notikumus, Pēteris KalniņŔ atklāj, kādas slimÄ«bas zemniekus piemeklējuÅ”as tolaik, kā arÄ« nenoliedz, ka tirzmalieÅ”i tolaik bijuÅ”i māņticÄ«gi un ticējuÅ”i spokiem.


Grāmatas sastādÄ«tājs ā€“ Pētera Kalniņa radinieks, arhitekts un pagasta attÄ«stÄ«bas biedrÄ«bas vadÄ«tājs Nils Treijs ā€“ ar enciklopēdisku rÅ«pÄ«bu un faktu precÄ«zu atspoguļojumu atklāj lasÄ«tājam Tirzas un apkaimes dzimtu vēsturi un radurakstus.

LasÄ«Å”anu atvieglina tas, ka dzÄ«ves ainas sadalÄ«tas tematiskos apakÅ”virsrakstos. Ja virsraksts ir ā€œZiemassvētkiā€, tad par Å”o notikumu Ä«si aprakstÄ«ts no paÅ”a autora piedzÄ«votā, lasÄ«tājam atliek vien izlasÄ«to vizualizēt.


Daloties iespaidos pēc grāmatas izlasÄ«Å”anas, tirzmalieÅ”i izsaka atzinÄ«bu par iespēju iepazÄ«t Tirzas sadzÄ«ves ainas pirms teju 200 gadiem, tajā paŔā laikā atzÄ«stot, ka grāmata nav viegla un ā€œÄtraā€ lasāmviela. ArÄ« man kā lasÄ«tājai bija interesanti pārbaudÄ«t savas zināŔanas par novadu, tomēr nevarēja iztikt arÄ« bez katras lappuses apakŔā nodrukātajiem Nila Treija paskaidrojoÅ”iem komentāriem, kas dažviet veido it kā vēl vienu alternatÄ«vu, bet mÅ«sdienÄ«gu Tirzas notikumu skaidrojumu un ir neaizvietojami, jo sniedz sava veida ā€œlaikmeta tulkojumuā€.


SalÄ«dzinot grāmatā iekļautajā foto redzamo Tirzas pilsmuižas 1895. gada attēlu ar Å”odien saglabājuÅ”os muižas ēku daļu, varam bÅ«t gandarÄ«ti par dažām muižas ēkām ā€“ vēstures lieciniecēm. Kalnā saglabājusies arÄ« baltā baznÄ«ca, draudzesskola un mācÄ«tājmuižas mācÄ«tāja dzÄ«vojamā ēka. Grāmatu papildina vēl citas Nila Treija apkoptās fotogrāfijas, ļaujot iztēlē salÄ«dzināt mÅ«sdienas ar pagātni.


Lasot profesora Dr. Habil. Art. Ojāra SpārÄ«Å”a priekÅ”vārdu un grāmatas beigās publicētos Nila Treija pateicÄ«bas vārdus tik daudziem grāmatas veidoÅ”anā iesaistÄ«tajiem cilvēkiem, pa Ä«stam tikai novērtēju Å”o tirzēnieÅ”iem un citiem lasÄ«tājiem tagad pieejamo ieguvumu.


Nākamie izdevuma lasÄ«tāji, jo Ä«paÅ”i jaunāko paaudžu pārstāvji, kuri teju 200 gadus senus stāstus nav ne fotogrāfijās redzējuÅ”i, ne nostāstos dzirdējuÅ”i ā€“ Ŕī ir grāmata jums! No sirds iesaku arÄ« citiem latvieÅ”iem Ŕīs mums visiem noderÄ«gās laikmeta liecÄ«bas. Paldies Tirzas pagasta attÄ«stÄ«bas biedrÄ«bai par iesaisti izdevuma sagatavoÅ”anā.


Noderīgi: lr1.lsm.lv


KalniņŔ, Pēteris. Manas dzÄ«ves atmiņas no 1843. dzÄ«vÄ«bas gada. SastādÄ«tājs un komentāru autors Nils Treijs. PriekÅ”vārds: Dr. habil. art. Ojārs SpārÄ«tis. Māksliniece Gunita Ansone. Tirza: Tirzas pagasta attÄ«stÄ«bas biedrÄ«ba, 2023. 114 lpp. ISBN 9789934880025.


Agrita Petrosvka ir Gulbenes novada Tirzas bibliotēkas vadītāja.




Recent Posts

See All

Comments


bottom of page