top of page

Pjērs Lemetrs. Lielā čūska

Anna Auzāne


Cenšoties izsekot visiem franču valodā sarakstīto darbu tulkojumiem un Gonkūru balvas laureātu darbu tulkojumiem (kvantitatīvā ziņā tas dažādu iemeslu dēļ joprojām nav visai grūti), iepriekš bija sanācis izlasīt Pjēra Lemetra romānu “Trīs dienas un viena dzīve” (2016, latviski 2019). Nolēmu izlasīt arī “Lielo čūsku” – noir darbi gan franču, gan skandināvu rakstniekiem mēdz būt ļoti “ievelkoši”, turklāt var meklēt paralēles un atšķirīgo.


Psiholoģiskajā un atmosfēras ziņā “Trīs dienas un viena dzīve” ir izsmalcinātāks par “Lielo čūsku”, savukārt “Lielā čūska” ir daļēji politisks, sociāli aktīvs romāns, tajā parādās humors. Pjērs Lemetrs apgalvo, ka pēdējais minētais romāns bija uzrakstīts jau sen, tikai nebija publicēts; pirms izdošanas viņš to esot piekārtojis tikai nedaudz. Jāsaka, ka ir jūtams rakstnieka progress, jo “Trīs dienās un vienā dzīvē” motivācija ir skaidrāka, pēkšņi neparādās deus ex machina paņēmieni vai norādes, turklāt autors iejūtas mazā puisēnā, kas viņam izdodas daudz labāk nekā tad, kad viņš imitē sievietes domas.


Interesanti, ka abus romānus kaut kas vieno, – “Trīs dienu un vienas dzīves” centrā ir mazais Antuāns, kurš netīšām ir izdarījis slepkavību un to noklusējis, un lasītājs tiek vests cauri nodarījuma drūmajam labirintam tieši Antuāna dzīlēs. Dažādi mājieni viņa virzienā, bailes un sirdsapziņas ēdas sagandē Antuāna dzīvi tik ļoti, ka lasītājs jūt līdzi slepkavam, nevis upurim. “Baumas ir neaprēķināma mērce, tā vai nu sabiezē, vai nesabiezē.” Līdzīgus eksperimentus ar varoņu psiholoģiju ir veicis arī, piemēram, Emīls Zolā “Terēzā Rakēnā”, no kuras autors varētu būt pasmēlies idejas, arī Ervē Leteljē darbā “Anomālija”, kas gluži nesen tulkots latviski.


“Lielajā čūskā” darbojas pirmspensijas vecuma kundze Matilde, kura pamazām zaudē atmiņu. Savulaik viņa ir piedalījusies franču pretošanās kustībā un atriebusies vāciešiem un kolaboracionistiem; tagad Matilde piepelnās kā līgumslepkava, jo viņai pietrūkst adrenalīna, naudas un sava vecā komandiera Anrī uzmanības. Tomēr izskatās, ka visi, izņemot dažus zinātājus, neuztver viņu nopietni, kas Matildes slepkavību izpildi ievērojami atvieglo. “Tagad es saprotu kareivjus, kas pēc kara atkal stājās armijas rindās. Protams, man arī pietrūkst kara, jo mēs bijām jauni, taču galvenokārt tāpēc, ka tad bija kaut kas, ko darīt.”

Var secināt, ka atrašanās noteiktā vecumgrupā var nodrošināt būšanu ārpus aizdomām. Darbība abos romānos arī risinās īsi pirms datoru, mobilo telefonu, biometrisko ierīču un citu tehnoloģisko sasniegumu ēras, kad šādi priekšmeti parādījās gandrīz katrā mājā. Tāpēc izmeklētājiem nebija citu palīgu kā pašu prāts, liecinieku ziņas un prese.


Lai gan būtu prasījies vairāk vēsturiskā konteksta par Pretošanās kustību un mazāk redzami konstruētu joku (šķiet, ka blīvuma ziņā tiem ir nepieciešama arī lielāka atstarpe), “Lielā čūska” ir romāns, kas der izklaidei un franču kultūras kontekstu pētniekiem. Arī tiem, kurus uzrunā sieviešu gaitas viņām mazāk ierastās profesijās, lai gan dokumentalitāti “Lielajā čūskā” neatrast. Jebkurā gadījumā – Pjērs Lemetrs ir autors, kura darbiem ir vērts sekot.



Pjērs Lemetrs. Lielā čūska. No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Redaktore Mārīte Gulbe. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 245 lpp. ISBN 9789934326608.


Anna Auzāne ir Nacionālās enciklopēdijas redaktore, LU HZF doktorantūras studente.

Recent Posts

See All

Comentarios


Raksti mums

Thanks for submitting!

© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page