Nebūdama profesionāla literatūras speciāliste, Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfiju “Balsis pār jūru” vērtēju kā šedevru. Grāmatas lasīšanai pievērsos neviļus, nelolojot lielu interesi par tajā aplūkoto rakstnieka Gunara Janovska personību, jo jāatzīstas, ka neesmu lasījusi nevienu viņa grāmatu. Nu monogrāfijas iespaidā no bibliotēkas plauktiem uz manu rakstāmgaldu atceļojuši jau vairāki rakstnieka darbi. Atliek tikt skaidrībā, kas bija tas pievilcības spēks Daukstes-Silasproģes tekstā?
Pirmais, kas saistīja un valdzināja, bija literatūras pētnieces godīgums un tiešums. Monogrāfijas teksts patīkami atšķiras no mūsdienās daudziem pētniekiem raksturīgās smagnējās pieejas ar teoretizēšanu un filozofēšanu, kas lasītājā neatstāj nekādus emocionālus nospiedumus. Daukste-Silasproģe dziļi izprot katru uzrakstīto vārdu un frāzi, un viegli nodod to lasītājam.
Jo viss apzinātais, savāktais un pateiktais izlaists ne tikai caur racionālo prātu (bez spēcīgas loģikas klātbūtnes nemaz nevarētu saorganizēt tik plašu informācijas apjomu), bet arī caur autores sirdi. Savu mīlestību un pieķeršanos pētāmajam priekšmetam viņa pratusi novadīt līdz lasītājam īstajos vārdos. Šāds vienkāršs stils sakņojas apzinātā, Janovska daiļradei pielāgotā materiāla pasniegšanas veidā: “Nerakstīt buramvārdos, briesmīgi gudri un skaistiem izteicieniem – tā mēdzis teikt rakstnieks Gunars Janovskis. Es ceru, ka bez tā esmu iztikusi.” (Monogrāfijas nobeigumā.)
Tomēr, lai arī ik rindā jūtami sirdspuksti, monogrāfijas teksts nav nekāda jūsmošana, tas ir plašā faktu materiālā balstīts eksakts pētījums. Gadu gaitā autore izdzīvojusi Janovska grāmatu personāžu likteņus, viņa arī skrupulozi apzinājusi visus pieejamos informācijas avotus par rakstnieku. Tie ir nepublicētie rokraksti Latvijas Nacionālās bibliotēkas Janovska arhīvā, Akadēmiskās bibliotēkas, Rakstniecības un mūzikas muzejā un privātpersonu īpašumā glabātie dokumenti, atsauksmes un vērtējumi par rakstnieka grāmatām trimdas latviešu periodikā, literatūras vēsturnieku apcerējumi. Avotu klātbūtni jūtam ik monogrāfijas lappusē, jo autore neskopojas ar vēstuļu un citu tekstu citējumiem, kuri, īpaši paša Janovska teksti, piešķir autentiskumu un ticamību apgalvojumiem un secinājumiem. Ar apbrīnojamu prasmi citātu un autores teksta raksts saausts skaistā audumā. Tas izdarīts tik prasmīgi un lietpratīgi, ka nerada citātu pārblīvētības iespaidu. Apskaužama Daukstes-Silasproģes prasme saskaņot savu rakstības manieri ar Janovska tekstiem, veidojot vienotu valodas plūdumu.
Monogrāfijas struktūru veido divas labi harmonizētas daļas: “Biogrāfijas līnijas un krustpunkti” un “Daiļrades līnijas un krustpunkti”. Kaut grāmatas apjoms šķiet iespaidīgs, izklāsts izdevies kompakts, neieslīgstot nebūtiskās detaļās. Labi pārskatāms kļūst Janovska dzīves ceļš – gan dēkaiņa jūrnieka gaitas, gan vientulīgā dzīve īpašumā meža mājā Anglijas vidienē, gan ierobežotā iekļaušanās dzīvē svešumā, gan nemitīgā smeldze pēc mājām. Literārā darbībā pa īstam izpaudies tikai pusmūžā, rakstnieka talants Janovskī snaudis jau kopš pusaudža gadiem. Monogrāfijā parādīts, kā un kādos apstākļos tas atveras, kāds ir romānu, stāstu un dzejoļu ceļš pie lasītājiem, kā tos uztver un novērtē kritiķi un lasītāji. Šādu apceres veidu – balstītu uz notikumiem ārpus literārajiem darbiem – izraugoties, monogrāfijas autore pastarpināti un neuzbāzīgi pratusi pavēstīt arī romānu, stāstu un dzejoļu saturu un literāro kvalitāti – īsteno Janovska daiļrades būtību.
“Balsis pār jūru” nav vis sērijas “Es esmu…” ietvaros radīts pienākuma darbs, bet gadu gaitā izlolota monogrāfijas autores saplūsme ar rakstnieka Janovska dzīvi un daiļradi. Divu garīgi tuvu personību satuvināšanās. Lasot jutu šādas satikšanās zelta vērtību.
Noderīgi: lsm.lv
Daukste-Silasproģe, Inguna. Balsis pār jūru. Monogrāfija. Rīga: Dienas Grāmata, 2023. Sērija:
Es esmu… Gunars Janovskis. 470 lpp. ISBN 9789934595929.
.
Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece.