Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests
Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.
Šogad atzīmējam 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Drukātais vārds ir nodrošinājis latviešu valodas saglabāšanos un attīstību. Tas ir devis mums pašapziņu, pašnoteikšanos, veidojis domu par savu valsti, veicinājis nācijas izaugsmi no tautas ar bagātu mutvārdu mantojuma tradīciju līdz mūsdienīgai, demokrātiskai, lasošai sabiedrībai. Lasītprasme ir nācijas izveidošanās, pastāvēšanas un ilgtspējas priekšnoteikums. Lasīšana ir ikviena sabiedrības locekļa pamattiesības un pamatvajadzība.
Mēs gribam arī pēc pieciem un piecsimt gadiem dzīvot brīvā, neatkarīgā un drošā valstī un sabiedrībā, kas ir kritiski domājoša, inteliģenta, empātiska un rīcībspējīga, un kura sargā savas tiesības lasīt latviešu valodā.
Patlaban mēs dzīvojam tehnoloģiju ātrgaitas laikmetā. Lai grāmata kļūtu par visiem plaši pieejamu tehnoloģiju, bija vajadzīgi gadsimti. Avīzēm, radio un televīzijai – gadu desmiti. Internetam – mazāk nekā desmit gadu, savukārt mākslīgais intelekts sasniedza miljoniem lietotāju vien dažu mēnešu laikā. Digitālās tehnoloģijas ikdienas dzīvei dod gan jaunas iespējas un rīkus, gan riskus, tostarp – strauji mainot sabiedrības lasīšanas paradumus.
Digitālie formāti palīdz padarīt grāmatas un zināšanas pieejamākas plašākām sabiedrības grupām – gan cilvēkiem ar dažādām lasīšanas grūtībām, gan vietās, kur nav piekļuves drukātajām grāmatām. Vienlaikus pasliktinās spēja un izturība lasīt un izprast garus un sarežģītus tekstus – mazinās augstākā līmeņa lasīšanas prasmes.
Pētījumi liecina, ka Latvijā pasliktinās skolēnu lasītprasme un palielinās pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pagājušā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu nevienā formātā. Pasaulē joprojām vairāk nekā desmitā daļa pieaugušo neprot lasīt un rakstīt. Draud palielināties arī to cilvēku skaits, kuru prasmes nav pietiekamas, lai izlasīto izprastu un spētu to izmantot dzīvē.
Lasīšanas paraduma vājināšanās savukārt noved pie kritiskās domāšanas trūkuma, kas apvienojumā ar steigu un nevēlēšanos iedziļināties rada augstu ievainojamību hibrīdkara apstākļos un krāpnieciskās shēmās. Tas var radīt ilglaicīgas un dramatiskas sekas ne tikai indivīdiem, bet visai sabiedrībai un valstij kopumā.
Lasīšana un grāmata šķērso nozaru robežas un ir ikviena indivīda atbildība. Tās ir vienlīdz nozīmīgas gan eksaktajās, gan humanitārajās, gan sociālajās zinātnēs. Būtiska ekonomikas sastāvdaļa ir ne tikai grāmatu industrija, bet arī lasīšana kā novatoriskas domāšanas un attīstības veicinātāja visās dzīves jomās – izglītībā un personiskajā izaugsmē, konkurētspējā darba tirgū, fiziskajā un emocionālajā veselībā, radošumā, finanšu pratībā, sociālajā aizsargātībā, spējā radīt un baudīt kultūru un mākslu, pašizpausmē un pilsoniskā līdzdalībā, attiecībās un sabiedriskajā dzīvē.
Zinātkāre un vēlme lasīt nerodas tukšā vietā, tai nepieciešami daudzi stimuli – no bibliotēku pieejamības līdz grāmatu klātbūtnei skolā, darbavietā, mājās, planšetes ekrānā vai stacijas uzgaidāmajā telpā. Bet galvenais – vajadzīga griba un izlēmība būt lasošai, gudrai un inteliģentai sabiedrībai. Šis ir brīdis, kad jāizvērtē, kas stiprina mūsu lasīšanas kultūru un ko varam darīt citādi, lai to saglabātu un attīstītu.
Mēs gribam dzīvot sabiedrībā, kas orientējas informācijas pārpilnībā un atšķir patiesību no meliem. Gribam stiprināt spēju koncentrēties, iedziļināties lasītajā, izturēt un izbaudīt domāšanas piepūli.
Mēs gribam arī turpmāk attīstīt lielas domas, sarunāties, lasīt un rakstīt bagātā, dzīvā latviešu valodā. Gribam, lai līdz ar zinātņu un tehnoloģiju nozarēm attīstās arī to terminoloģija latviešu valodā.
Mēs gribam doties pasaulē, apgūt un meistarīgi pārvaldīt citas valodas, taču negribam aizmirst un noplicināt savējo. Gribam, lai augstvērtīgi tulkojumi no citām valodām turpina attīstīt latviešu valodas izteiksmes bagātību.
Mēs gribam, lai lasīšana latviešu valodā kļūst par kopēju vērtību, kas vieno dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus un stiprina pilsonisko nāciju. Gribam, lasot grāmatas, bagātināt savu jūtu pasauli, lai prastu atrast īstos vārdus, sarunājoties ar saviem mīļajiem. Gribam, lai ir vairāk sarunu par grāmatām un izlasīto gan klātienē, gan sociālajos tīklos.
Mēs gribam, lai lasīšana un patstāvīga domāšana palīdz mums būt aktīviem tehnoloģiju lietotājiem un radītājiem, nevis pasīviem to sekotājiem. Vienlaikus gribam saglabāt un stiprināt drukāto grāmatu kā lasīšanas, zināšanu un pilsoniskās nācijas mugurkaulu.
Parakstot šo manifestu, es uzņemos atbildību, pirmkārt, par sevi un savu tiešo ietekmes lauku lasīšanas paraduma veidošanā un grāmatu kultūras veicināšanā.
Otrkārt, es aicinu valsts un nevalstiskās organizācijas rīkoties un diskusijās, lēmumos un ikvienas nozares attīstības dokumentos pastāvēt par un stiprināt visas Latvijas sabiedrības tiesības uz lasīšanu un grāmatām, un tiekties palielināt latviešu valodā kvalitatīvi lasošu cilvēku skaitu.
Treškārt, aicinu uzņēmumus un iestādes demonstrēt atbalstu lasīšanas kultūrai, iekārtojot nelielas bibliotēkas vai lasīšanas vietas un atbalstot lasīšanu darba pauzēs.
Es iestājos PAR:
• Lasīšanu kā izglītības pamatu, kas līdztiesīgi nodrošināms ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no ienākumiem, izglītības, atrašanās vietas vai veselības, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.
• Lasīšanu kā saglabājamu un izkopjamu paradumu un personības veidošanas pamatu mūža garumā.
• Atbalstu ikvienam, kurš saskaras ar lasīšanas grūtībām, lai palīdzētu tās pārvarēt.
• Politisko atbalstu latviešu valodā izdoto grāmatu un informācijas vienlīdzīgai pieejamībai gan reģionos, gan diasporā.
• Grāmatu lielāku klātbūtni publiskajā telpā un Latvijas paštēlā.
• Atbalstu lasīšanas pētniecībai un tajā gūto atziņu iekļaušanu politikas veidošanā.
• Nepieciešamību izveidot nacionāla līmeņa lasīšanas stratēģiju, kas caurvij visas nozares un stiprina pieprasījumu pēc inteliģentas sabiedrības.
• Lasīšanas iekļaušanu valsts attīstības plānos – īpaši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2050. gadam, atzīstot lasīšanu par gudras un ilgtspējīgas sabiedrības priekšnoteikumu.
• Lasīšanas integrēšanu valsts mākslīgā intelekta, digitālās transformācijas, inovāciju un ekonomiskās konkurētspējas politikas dokumentos, uzsverot kvalitatīvu lasīšanu kā priekšnoteikumu cilvēkcentrētai tehnoloģiju un zināšanu sabiedrībai.
Vai Latvijas nākotne būs lasošas un kritiski domājošas sabiedrības rokās? To noteiks mūsu šodienas izvēles un rīcība.
Manifesta autores: Dagnija Baltiņa un Maija Treile, Latvijas Nacionālā bibliotēka
Darba grupa: Alise Avota, Aiga Balode, Ieva Bečere, Natālija Čerņecka, Pauls Daija, Inga Grencberga, Baiba Īvāne, Helma Elvīra Križevica, Mārtiņš Križevics, Katrīna Kukaine, Māra Liepniece, Nellija Ločmele, Irīna Meļņika, Sanita Osipova, Jānis Palkavnieks, Renāte Punka, Aiva Rozenberga, Zanda Rubene, Ingrīda Segliņa, Lelde Seņko, Inga Sindi, Anita Smeltere, Silvija Tretjakova, Laura Turlaja, Anita Veckalne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.
Resursi:
Latvijas Republikas Satversme: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
Ļubļanas lasīšanas manifests: Kāpēc augstākā līmeņa lasīšana ir svarīga (The Ljubljana Reading Manifesto: Why higher-level reading is important): https://readingmanifesto.org/
Latvijas Nacionālās bibliotēkas veiktie pētījumi par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem 2024. gadā: pētījuma ziņojums: https://dom.lndb.lv/data/obj/1605108.html
UNESCO nostāja rakstpartības un lasīšanas jautājumos: https://www.unesco.org/en/literacy
Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums (Progress in International Reading Literacy Study) PIRLS: https://www.izm.gov.lv/lv/iea-pirls
Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment) PISA: https://www.izm.gov.lv/lv/oecd-pisa
Aicinām parakstīt manifestu manabalss.lv platformā.
Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests
"Lasītprasmes apguve un pilnveide ir process visa mūža garumā."
"Lasīšana ir spēcīgākais inovācijas instruments, jo tā liek apšaubīt, ko un kā mēs darām, un iedvesmo pārnest idejas no vienas jomas uz citu."
"Nekad nav par agru sākt lasīt bērnam priekšā."
The Right to Read.
The Riga Manifesto
Reading is the key to national security and a dignified life. Latvia’s future depends on the number of people in our country who can think critically and be proficient readers.
The Riga Manifesto invites us: to make reading and book culture the foundation of Latvia’s growth and prosperity, and create a national reading strategy, with special emphasis on the right to read in the Latvian language.
This year marks 500 years since the first book was published in the Latvian language. The printed word has ensured the preservation and development of the Latvian language. It has brought us self-awareness, self-determination, fostered the nation’s growth from a people with a rich oral heritage to a modern, democratic society of readers. Literacy is a prerequisite for the formation, existence, and sustainability of a nation. Reading is a human right and a basic need for every member of society.
We want to live — five years from now and also five hundred years from now — in a free, independent and secure country and society, one that is critically thinking, intelligent, empathetic and capable of action, and which defends its right to read in the Latvian language.
Today we live in the age of technological acceleration. Centuries passed before books became a widely accessible technology. Newspapers, radio, and television reached mass audiences in decades. The internet achieved this in less than ten years, and artificial intelligence reached millions of users in just a few months. Digital technologies offer both opportunities and risks in daily life, notably the swift transformation of reading habits within our society.
Digital formats make books and knowledge more accessible to a wider audience — to people with reading difficulties and those living in locations where printed books are not available. At the same time, the ability and concentration to read and understand long and complex texts is declining — higher-level reading competencies are deteriorating.
Studies show that in Latvia, reading literacy among school-age children and adolescents is declining, and the number of adults who have not read a single book in any format in the past year is increasing. Worldwide, more than one tenth of adults still cannot read or write. There is also a growing number of people whose reading skills are insufficient to understand and apply what they read in daily life.
The weakening of reading habits leads to a lack of critical thinking, which, combined with haste and unwillingness to engage deeply, creates a high level of vulnerability in the context of hybrid warfare and fraudulent schemes. This can have long-term and dramatic consequences not only for individuals, but for society and the nation as a whole.
Reading and books transcend disciplinary boundaries and are the responsibility of every individual. They are equally important in the formal, natural, and life sciences, humanities, arts, and social sciences. Not only is the book industry an important part of the economy, but reading itself is a driver of innovative thinking and development in all areas of life — in education and personal growth, in labour market competitiveness, physical and emotional health, creativity, financial literacy, social security, the ability to create and enjoy culture and art, self-expression, civic engagement, relationships, and community life.
Curiosity and the desire to read do not emerge in a vacuum. They require many stimuli — from accessible libraries to the presence of books in schools, at work, at home, on the screen of a tablet computer, or in the waiting hall at a train station. Above all, we need the will and determination to become a society that reads, thinks wisely, and acts intelligently. This is the moment to evaluate what strengthens our reading culture and what we can do differently to preserve and develop it.
We want to live in a society that can navigate information overload and distinguish truth from lies. We want to strengthen our ability to concentrate, to delve deeply into what we read, to persevere and appreciate intellectual effort.
We also want to continue developing big ideas, to comunicate, to read and write in a rich and vibrant Latvian language. We want terminology in the Latvian language to grow along with science and technology.
We want to go out into the world, learn and master other languages, but we do not want to forget or impoverish our own language. We want high-quality translations from other languages to continue enriching the expressive power of the Latvian language.
We want reading in Latvian to become a shared value that unites people of different ethnic backgrounds in Latvia and strengthens the civic nation. We want to enrich our inner emotional lives through books so that we can find the right words when talking to our loved ones. We want more conversations about books and reading — both in person and on social media.
We want reading and independent thinking to enable us to be active users and creators of technology, not just passive followers. At the same time, we want to preserve and reinforce printed books as the backbone of reading, knowledge, and the civic nation.
By signing this manifesto, I assume responsibility, firstly, for myself and my immediate sphere of influence in shaping reading habits and promoting book culture.
Secondly, I call on state and non-governmental organisations to act — and in discussions, resolutions, and development planning documents for every sector — to uphold and strengthen the right of everyone in Latvia to read and have access to books, and to boost the number of people reading fluently and proficiently in Latvian.
Thirdly, I call on businesses and institutions to demonstrate support for reading culture by creating small libraries or reading spaces and supporting reading during work breaks.
I stand FOR:
• Reading as the foundation of education, to be guaranteed equally to every member of society regardless of income, education, location, or health, with a special emphasis on the right to read in Latvian.
• Reading as a habit to be preserved and cultivated, and as the basis of personal development throughout one’s life.
• Support for everyone facing reading difficulties, helping them to overcome these challenges.
• Political support for equal access to books and information in Latvian, both across Latvia’s regions and within the diaspora.
• Increased presence of books in public spaces and as an integral part of Latvia’s national identity.
• Support for research on reading and the integration of findings into policy development.
• The need to develop a national reading strategy that cuts across all sectors and strengthens the demand for an informed society.
• The inclusion of reading in national development plans — especially in Latvia’s Sustainable Development Strategy 2050 — recognising reading as a prerequisite for a smart and sustainable society.
• Integrating reading into state policies on artificial intelligence, digital transformation, innovation, and economic competitiveness, emphasising critical reading as a prerequisite for a people-centred technology and knowledge society.
Will Latvia’s future be in the hands of a society that reads and thinks critically?
The answer depends on our choices and actions today.
Authors of the Manifesto:
Dagnija Baltiņa and Maija Treile, National Library of Latvia
Working group:
Alise Avota, Aiga Balode, Ieva Bečere, Natālija Čerņecka, Pauls Daija, Inga Grencberga, Baiba Īvāne, Helma Elvīra Križevica, Mārtiņš Križevics, Katrīna Kukaine, Māra Liepniece, Nellija Ločmele, Irīna Meļņika, Sanita Osipova, Jānis Palkavnieks, Renāte Punka, Aiva Rozenberga, Zanda Rubene, Ingrīda Segliņa, Lelde Seņko, Inga Sindi, Anita Smeltere, Silvija Tretjakova, Laura Turlaja, Anita Veckalne, Latvian National Library Support Society.Alise Avota, Aiga Balode, Ieva Bečere, Natālija Čerņecka, Pauls Daija, Inga Grencberga, Baiba Īvāne, Helma Elvīra Križevica, Mārtiņš Križevics, Katrīna Kukaine, Māra Liepniece, Nellija Ločmele, Irīna Meļņika, Sanita Osipova, Jānis Palkavnieks, Renāte Punka, Aiva Rozenberga, Zanda Rubene, Ingrīda Segliņa, Lelde Seņko, Inga Sindi, Anita Smeltere, Silvija Tretjakova, Laura Turlaja, Anita Veckalne, Latvian National Library Foundation.
Resources:
• Constitution of the Republic of Latvia
• Ljubljana Reading Manifesto: Why higher-level reading is important
• Reading habits of Latvia’s population — Research Report 2024 (National Library of Latvia)
• UNESCO position on literacy and reading
• PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study)
• PISA (Programme for International Student Assessment)
