Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

Šogad atzīmējam 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Drukātais vārds ir nodrošinājis latviešu valodas saglabāšanos un attīstību. Tas ir devis mums pašapziņu, pašnoteikšanos, veidojis domu par savu valsti, veicinājis nācijas izaugsmi no tautas ar bagātu mutvārdu mantojuma tradīciju līdz mūsdienīgai, demokrātiskai, lasošai sabiedrībai. Lasītprasme ir nācijas izveidošanās, pastāvēšanas un ilgtspējas priekšnoteikums. Lasīšana ir ikviena sabiedrības locekļa pamattiesības un pamatvajadzība.

Mēs gribam arī pēc pieciem un piecsimt gadiem dzīvot brīvā, neatkarīgā un drošā valstī un sabiedrībā, kas ir kritiski domājoša, inteliģenta, empātiska un rīcībspējīga, un kura sargā savas tiesības lasīt latviešu valodā.

Patlaban mēs dzīvojam tehnoloģiju ātrgaitas laikmetā. Lai grāmata kļūtu par visiem plaši pieejamu tehnoloģiju, bija vajadzīgi gadsimti. Avīzēm, radio un televīzijai – gadu desmiti. Internetam – mazāk nekā desmit gadu, savukārt mākslīgais intelekts sasniedza miljoniem lietotāju vien dažu mēnešu laikā. Digitālās tehnoloģijas ikdienas dzīvei dod gan jaunas iespējas un rīkus, gan riskus, tostarp – strauji mainot sabiedrības lasīšanas paradumus.

​

Digitālie formāti palīdz padarīt grāmatas un zināšanas pieejamākas plašākām sabiedrības grupām – gan cilvēkiem ar dažādām lasīšanas grūtībām, gan vietās, kur nav piekļuves drukātajām grāmatām. Vienlaikus pasliktinās spēja un izturība lasīt un izprast garus un sarežģītus tekstus – mazinās augstākā līmeņa lasīšanas prasmes.

Pētījumi liecina, ka Latvijā pasliktinās skolēnu lasītprasme un palielinās pieaugušo Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pagājušā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu nevienā formātā. Pasaulē joprojām vairāk nekā desmitā daļa pieaugušo neprot lasīt un rakstīt. Draud palielināties arī to cilvēku skaits, kuru prasmes nav pietiekamas, lai izlasīto izprastu un spētu to izmantot dzīvē.

Lasīšanas paraduma vājināšanās savukārt noved pie kritiskās domāšanas trūkuma, kas apvienojumā ar steigu un nevēlēšanos iedziļināties rada augstu ievainojamību hibrīdkara apstākļos un krāpnieciskās shēmās. Tas var radīt ilglaicīgas un dramatiskas sekas ne tikai indivīdiem, bet visai sabiedrībai un valstij kopumā.

Lasīšana un grāmata šķērso nozaru robežas un ir ikviena indivīda atbildība. Tās ir vienlīdz nozīmīgas gan eksaktajās, gan humanitārajās, gan sociālajās zinātnēs. Būtiska ekonomikas sastāvdaļa ir ne tikai grāmatu industrija, bet arī lasīšana kā novatoriskas domāšanas un attīstības veicinātāja visās dzīves jomās – izglītībā un personiskajā izaugsmē, konkurētspējā darba tirgū, fiziskajā un emocionālajā veselībā, radošumā, finanšu pratībā, sociālajā aizsargātībā, spējā radīt un baudīt kultūru un mākslu, pašizpausmē un pilsoniskā līdzdalībā, attiecībās un sabiedriskajā dzīvē.

​

Zinātkāre un vēlme lasīt nerodas tukšā vietā, tai nepieciešami daudzi stimuli – no bibliotēku pieejamības līdz grāmatu klātbūtnei skolā, darbavietā, mājās, planšetes ekrānā vai stacijas uzgaidāmajā telpā. Bet galvenais – vajadzīga griba un izlēmība būt lasošai, gudrai un inteliģentai sabiedrībai. Šis ir brīdis, kad jāizvērtē, kas stiprina mūsu lasīšanas kultūru un ko varam darīt citādi, lai to saglabātu un attīstītu.

Mēs gribam dzīvot sabiedrībā, kas orientējas informācijas pārpilnībā un atšķir patiesību no meliem. Gribam stiprināt spēju koncentrēties, iedziļināties lasītajā, izturēt un izbaudīt domāšanas piepūli.

Mēs gribam arī turpmāk attīstīt lielas domas, sarunāties, lasīt un rakstīt bagātā, dzīvā latviešu valodā. Gribam, lai līdz ar zinātņu un tehnoloģiju nozarēm attīstās arī to terminoloģija latviešu valodā.

Mēs gribam doties pasaulē, apgūt un meistarīgi pārvaldīt citas valodas, taču negribam aizmirst un noplicināt savējo. Gribam, lai augstvērtīgi tulkojumi no citām valodām turpina attīstīt latviešu valodas izteiksmes bagātību.
Mēs gribam, lai lasīšana latviešu valodā kļūst par kopēju vērtību, kas vieno dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus un stiprina pilsonisko nāciju. Gribam, lasot grāmatas, bagātināt savu jūtu pasauli, lai prastu atrast īstos vārdus, sarunājoties ar saviem mīļajiem. Gribam, lai ir vairāk sarunu par grāmatām un izlasīto gan klātienē, gan sociālajos tīklos.

Mēs gribam, lai lasīšana un patstāvīga domāšana palīdz mums būt aktīviem tehnoloģiju lietotājiem un radītājiem, nevis pasīviem to sekotājiem. Vienlaikus gribam saglabāt un stiprināt drukāto grāmatu kā lasīšanas, zināšanu un pilsoniskās nācijas mugurkaulu.

Parakstot šo manifestu, es uzņemos atbildību, pirmkārt, par sevi un savu tiešo ietekmes lauku lasīšanas paraduma veidošanā un grāmatu kultūras veicināšanā.

Otrkārt, es aicinu valsts un nevalstiskās organizācijas rīkoties un diskusijās, lēmumos un ikvienas nozares attīstības dokumentos pastāvēt par un stiprināt visas Latvijas sabiedrības tiesības uz lasīšanu un grāmatām, un tiekties palielināt latviešu valodā kvalitatīvi lasošu cilvēku skaitu.

Treškārt, aicinu uzņēmumus un iestādes demonstrēt atbalstu lasīšanas kultūrai, iekārtojot nelielas bibliotēkas vai lasīšanas vietas un atbalstot lasīšanu darba pauzēs.

​

Es iestājos PAR:

• Lasīšanu kā izglītības pamatu, kas līdztiesīgi nodrošināms ikvienam sabiedrības loceklim neatkarīgi no ienākumiem, izglītības, atrašanās vietas vai veselības, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā.

• Lasīšanu kā saglabājamu un izkopjamu paradumu un personības veidošanas pamatu mūža garumā.

• Atbalstu ikvienam, kurš saskaras ar lasīšanas grūtībām, lai palīdzētu tās pārvarēt.

• Politisko atbalstu latviešu valodā izdoto grāmatu un informācijas vienlīdzīgai pieejamībai gan reģionos, gan diasporā.

• Grāmatu lielāku klātbūtni publiskajā telpā un Latvijas paštēlā.

• Atbalstu lasīšanas pētniecībai un tajā gūto atziņu iekļaušanu politikas veidošanā.

• Nepieciešamību izveidot nacionāla līmeņa lasīšanas stratēģiju, kas caurvij visas nozares un stiprina pieprasījumu pēc inteliģentas sabiedrības.

• Lasīšanas iekļaušanu valsts attīstības plānos – īpaši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2050. gadam, atzīstot lasīšanu par gudras un ilgtspējīgas sabiedrības priekšnoteikumu.

• Lasīšanas integrēšanu valsts mākslīgā intelekta, digitālās transformācijas, inovāciju un ekonomiskās konkurētspējas politikas dokumentos, uzsverot kvalitatīvu lasīšanu kā priekšnoteikumu cilvēkcentrētai tehnoloģiju un zināšanu sabiedrībai.

​

Vai Latvijas nākotne būs lasošas un kritiski domājošas sabiedrības rokās? To noteiks mūsu šodienas izvēles un rīcība.

Manifesta autores: Dagnija Baltiņa un Maija Treile, Latvijas Nacionālā bibliotēka

Darba grupa: Alise Avota, Aiga Balode, Ieva Bečere, Natālija Čerņecka, Pauls Daija, Inga Grencberga, Baiba Īvāne, Helma Elvīra Križevica, Mārtiņš Križevics, Katrīna Kukaine, Māra Liepniece, Nellija Ločmele, Irīna Meļņika, Sanita Osipova, Jānis Palkavnieks, Renāte Punka, Aiva Rozenberga, Zanda Rubene, Ingrīda Segliņa, Lelde Seņko, Inga Sindi, Anita Smeltere, Silvija Tretjakova, Laura Turlaja, Anita Veckalne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.

​

Resursi:

Latvijas Republikas Satversme: https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

Ļubļanas lasīšanas manifests: Kāpēc augstākā līmeņa lasīšana ir svarīga (The Ljubljana Reading Manifesto: Why higher-level reading is important): https://readingmanifesto.org/

Latvijas Nacionālās bibliotēkas veiktie pētījumi par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem 2024. gadā: pētījuma ziņojums: https://dom.lndb.lv/data/obj/1605108.html

UNESCO nostāja rakstpartības un lasīšanas jautājumos: https://www.unesco.org/en/literacy

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums (Progress in International Reading Literacy Study) PIRLS: https://www.izm.gov.lv/lv/iea-pirls

Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment) PISA: https://www.izm.gov.lv/lv/oecd-pisa