top of page
Lauma Remese

Kaprāns, Mārtiņš. Latvieši tur



“Kādam Lielbritānija bija tikai īslaicīgs piedzīvojums, eksperiments, epizodiska sociālā statusa un personiskās varēšanas mēraukla, izrāviena brīdis, lai pēcāk dotos citur vai atgrieztos Latvijā ar jaunām prasmēm un uzlabotu materiālo stāvokli.” (Mārtiņš Kaprāns. “Latvieši tur”)


2004. gadā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, strauji mainījās mūsu valsts emigrācijas situācija – darba un izglītības iespējas, un salīdzinoši liberāla imigrācijas politika vilināja daudzus doties laimes meklējumos uz citām Eiropas valstīm, īpaši Lielbritāniju. Ekonomiskās recesijas laikā (2009–2010) uz Lielbritāniju izceļoja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tādējādi tā kļuva par lielāko Latvijas diasporas mītnes zemi ar vairāk nekā 100 tūkstošiem mūsu valsts cilvēku.


Grāmatas autora – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētnieka, komunikācijas zinātnes doktora Mārtiņa Kaprāna – interese par Lielbritānijas latviešiem radās saistībā ar ilgām pārdomām par savu paaudzi, kuras liela daļa devusies uz Lielbritāniju; šīs intereses pamatā ir arī astoņus gadus ilgs lauka darbs, veikts vairākos pētniecības projektos.

Grāmatā autors balstās savos pētījumos un novērojumos, izmantojot kvalitatīvo datu kopu, kuru veido daļēji strukturētas intervijas ar latviešu migrantiem, kā arī kvantitatīvos datus, kas iegūti tiešsaistes aptaujās. Autors balstās arī līdzdalīgos novērojumos, kuros fokusējas uz latviešu diasporas pasākumiem (koncertiem, svinībām u.tml.), kā arī par resursu izmanto diasporas lielākās sociālo mediju vietnes, īpašu uzmanību pievēršot komentāru sadaļai (par tādiem tematiem kā breksita referendums, Covid-19 izraisītā pandēmija u.c.). Autors atzīmē, ka pētījuma dalībnieki pārstāv relatīvi jaunu migrantu daļu, tādējādi tas ir nebijis un sociāli specifisks segments, kas atšķiras no Latvijas emigrantiem citās valstīs.


Stāstījums vijas ap jēdzieniem “mobilitāte” un “iesakņošanās”, ar iesakņošanos saprotot un domājot procesu, kurā migrants atrod “jaunus kognitīvus, materiālus, kulturālus, emocionālus un cita veida “enkurus” savai sociālajai esībai, kā arī atbrīvojas no vecajiem enkuriem, kas apgrūtina iejušanos jaunajā mītnes zemē”. Grāmatā Kaprāns apkopo un analizē procesus un

Latvijas migrantu definētās sajūtas, kas liecina par notikušo iesakņošanos. Pētījuma dalībnieki stāsta par pieredzi, uzsākot dzīvi svešā zemē, par tautiešu savstarpējās socializēšanās nozīmi, arī par iekļaušanos britu sabiedrībā un britu attieksmi pret latviešu kolēģiem. Analizēts “labā migranta” tēls, kas, piemēram, latviešus “ierāmē” kā strādīgus, prasmīgus un godīgus darbiniekus. Tomēr pētījums nenoliedz arī “sliktā migranta” naratīvu un kodus, vienojot vai, gluži pretēji, nošķirot dažādu tautu migrantus no Eiropas un citu reģionu valstīm. Aplūkotas arī sociālas problēmas un fenomeni, to ietekme uz iesakņošanos, tostarp, sociālekonomiskā noslāņošanās, sociālais statuss, meritokrātija, urbānās vides kulturālā pievilcība vai, tieši pretēji, nepievilcība, kvalitatīva mājokļa loma, labbūtība, etnokulturālo prakšu nozīme Latvijas migrantu vidū, svešvalodu prasmju nozīme un ietekme, u.c.


Autors atklāj apkopotos cēloņus, kas migrantiem likuši doties prom, kā arī iemeslus, kas liek palikt uz dzīvi ārzemēs. Starp paustajiem iemesliem bieži minēts notiekošais dzimtajā zemē – politiskie procesi, netaisnība, sociālā un finansiālā nedrošība. Savukārt, galvenie palikšanas iemesli svešumā ir, piemēram, salīdzinoši viegli sasniedzamās izaugsmes iespējas, sociālā atzīšana, arī finansiālā stabilitāte. Pieredzes stāstos vairākkārt uzsvērta nozīmīgā saikne starp darbavietu, gribu un pašrealizācijas iespējām – sākotnēji liela daļa latviešu strādājuši darbu, kuru tie var darīt, taču laika gaitā mācījušies, apguvuši dažādas prasmes un tikuši pie darba, kuru patīk darīt. Kā liecina aptaujāto pieredze, vēlme gūt emocionālu gandarījumu no profesionālās darbības var ieņemt līdzvērtīgu vietu ekonomiskajiem apsvērumiem.


Izdevums ir labs resurss, ja vēlaties labāk izprast savu vienaudžu, draugu vai tuvinieku motīvus pamest dzimteni, kā arī iemeslus, kuri neveicina atgriešanos.

Grāmata būs noderīga ne tikai pētniecībā – tā ātri lasās un raisa interesi, jo sarakstīta saistoši un balstās ne tikai cilvēku pieredzēs, bet arī skaidro dažādus sociālus fenomenus un attieksmes. Pētījumā apkopotie piemēri vairākkārt rosina aizdomāties par mazkvalificēta darba un aizbraukušo stereotipizāciju un stigmatizēšanu. Grāmata atgādina – aizbraukušie ir tādi paši un tikpat dažādi cilvēki kā šeit dzīvojošie – ar savu ikdienu, problēmām un cerībām.


Noderīgi: lsm.lv



Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Comments


bottom of page