Mārcis Auziņš ir bijušais Latvijas Universitātes (LU) rektors, šobrīd LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un visa pamatā – zinātnieks. “Viņš ir pārliecināts, ka nodarboties ar fiziku ir tikpat romantiski kā radīt mākslu, apgāžot stereotipu, ka fiziķis ir sausiņš apdilušā džemperī” – tā par Mārci Auziņu raidījuma “Daudz laimes, jubilār!” ievadā saka žurnālists Andrejs Volmārs. Vai fizika ir romantiska, nemācēšu komentēt, taču Mārcis Auziņš noteikti ir ļoti cienīts un respektēts savas jomas eksperts, kurš nekā nestiprina Andreja Volmāra pieminēto stereotipu par fiziķiem.
2024. gada rudenī Mārča Auziņa grāmata “Flirts ar patiesību” bija uzmanības centrā arī grāmatu klubā, kura dalībniece esmu. Kāda no lasītājām dalījās pārsteigumā, ka grāmatnīcā “Flirts ar patiesību” atradās plauktā pie pašpalīdzības grāmatām. Pēc pirmā izbrīna tomēr kolektīvi vienojāmies, ka pareizi vien ir. Vēlāk kādā Slimību profilakses un kontroles centra informatīvajā bukletā atrodu definīciju “Pašpalīdzība ir rūpes par sevi, ikdienā praktizējot metodes, kas sekmē labsajūtu gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē”. Kam šī grāmata ir domāta? Ikvienam. Ikvienam, kuram labsajūtu vairo izziņas process, ir interese ieskatīties zinātnē un vēlme izprast notiekošo un likumsakarības dabā. Spēja par sarežģīto runāt vienkārši ir prasme, kas ir šīs grāmatas centrā. Divas citas grāmatu kluba dalībnieces grāmatu bija aizņēmušas no saviem tēviem – arī tas nav nebūtisks šīs grāmatas mērķauditorijas raksturojums.
Grāmatā lasāmās esejas pirmreizēji publicētas un joprojām pieejamas Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv “Profesora Auziņa zinātnes slejā”. Tomēr ir patīkami šo tekstu turēt rokās, redzēt vienkopus. Grāmatu nav iespējams izlasīt “vienā rāvienā” – drīzāk vienu, divas esejas, un tad jāļauj tām iegult personīgajā zināšanu audeklā. Es grāmatu nelasīju secīgi, bet gan ikreiz izvēloties tematu, kas mani tajā brīdī uzrunāja.
Pie mīnusiem eseju grāmatas versijai būtu jāmin ilustrācijas - grāmatā tās ir melnbaltas, ne vienmēr labi saskatāmas, ne vienmēr tādas pašas kā portālā (kas pats par sevi nebūtu nekas slikts) un nekur grāmatā nerodu atbildi jautājumam – kas ir fotogrāfiju autors un/vai avots. Šī grāmata bez attēliem, manuprāt, neko nezaudētu.
Autors grāmatas priekšvārdā skaidro grāmatas nosaukuma izvēli – “Flirts ar patiesību”:
“Cilvēku attiecībās ar idejām ir līdzīgi kā savstarpējās attiecībās. Ar dažām idejām (tāpat kā ar dažiem cilvēkiem) attiecības veidojas pozītīvas – uzreiz, viegli un nepiespiesti. Citas idejas sākotnēji šķiet nepieņemamas un grūti saprotamas. Varbūt pat biedējošas. Un tad sākas flirts. Gribas šai idejai pietuvoties, to iepazīt. Taču tāpat kā flirtā starp diviem, arī šajā gadījumā piezogas doma, vai tikai tas neaizies par tālu, vai esmu tam gatavs un vai es to patiešām gribu… Vai apkārtējie man piedos šo aizraušanos ar traku un “nepareizu” ideju?”
Varu vien pieņemt, ka flirtēt Mārcim Auziņam patīk. Tandēmā ar vārdabrāli, ģitāristu Mārci Auziņu ir tapuši jau divi skatuves flirti – “Flirts ar citādo” un “Flirts ar Budu”. Mūzika un saruna. Lasītais ļauj spriest, ka šī zinātnes un mūzikas saruna ir vēl viens veids, kā autori mums palīdz izprast pasaules lielos jautājumus un zinātnes izaicinājumus. Iespējams, ka nodarboties ar fiziku tiešām ir romantiski!
Mārcis Auziņš. Flirts ar patiesību. Atbildīgā redaktore Liene Zundure; literārais redaktors Juris Lorencs; Ingus Feldmaņa vāka grafiskais noformējums; maketētājs Ivars Vimba. Rīga: Jumava, 2024. 232 lpp. ISBN: 9789934206931.
Silva Vucena ir Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece attīstības jautājumos.
Comments