š§ MÅ«ks, Roberts. Å ai dzÄ«ves ievÄrÄ«jumÄ kaut kÄ trÅ«kst
Updated: Jul 12, 2024
š§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.
LiteratÅ«rzinÄtnieces Ingunas Daukstes-SilasproÄ£es sakÄrtojumÄ pie lasÄ«tÄjiem nonÄkuÅ”as latvieÅ”u dzejnieka, filozofa un reliÄ£iju pÄtnieka Roberta MÅ«ka (1923ā2006) esejas un arÄ« lÄ«dz Å”im nepublicÄti darbi grÄmatÄ ar nosaukumu āÅ ai dzÄ«ves ievÄrÄ«jumÄ kaut kÄ trÅ«kstā. KrÄjumÄ iekļautie teksti tapuÅ”i atŔķirÄ«gos laika periodos ā gan 20. gadsimta 50. gados, gan 21. gadsimta sÄkumposmÄ. No Å”odienas skatupunkta esejas ir interesantas tieÅ”i Ŕīs laika distances dÄļ, jo neŔķiet, ka senÄk tapuÅ”ajÄs esejÄs paustÄs atziÅas bÅ«tu novecojuÅ”as, tieÅ”i otrÄdi ā tÄs joprojÄm Ŕķiet aktuÄlas. Daukste-SilasproÄ£e esejas krÄjumÄ sakÄrtojusi tik organiski, ka rodas iespaids, ka grÄmatai jau pÄc autora ieceres bijis jÄbÅ«t tieÅ”i Å”Ädai.
LasÄ«tÄjiem, kuri, iespÄjams, iepriekÅ” nav zinÄjuÅ”i ne Roberta MÅ«ka vÄrdu, ne arÄ« bijuÅ”i pazÄ«stami ar viÅa tekstiem, esejas varÄtu bÅ«t jaunatklÄjums, raisot vÄlmi uzmeklÄt arÄ« citus Ŕī autora darbus, jo Roberts MÅ«ks ir atstÄjis bagÄtÄ«gu mantojumu ā gan dzeju, gan reliÄ£iski filozofiskos pÄtÄ«jumus.
KÄ priekÅ”vÄrdÄ norÄdÄ«jusi Daukste-SilasproÄ£e, Roberta MÅ«ka prÄtu visbiežÄk nodarbinÄjuÅ”i jautÄjumi par dzÄ«vi un aizdzÄ«vi, par ticÄ«bu un neticÄ«bu, par vÄrtÄ«bÄm un laikmeta sÄrÅiem. Tie ir jautÄjumi, kuru izziÅas process parasti ir nebeidzams un kuri nodarbina ne tikai kÄda konkrÄta indivÄ«da prÄtu, bet, visticamÄk, arÄ« lielÄko sabiedrÄ«bas daļu, pat ja ikdienas skrÄjienÄ tam neatliek laika ā jo Ä«paÅ”i mÅ«sdienÄs. TomÄr ikkatra cilvÄka dzÄ«vÄ reiz pienÄk brÄ«dis, kad aktualizÄjas eksistenciÄlie jautÄjumi. Tie ir jautÄjumi, kurus sabiedrÄ«bai nekad nav zudusi vÄlme pÄtÄ«t, tomÄr viennozÄ«mÄ«gu atbilžu uz Å”iem jautÄjumiem nav. Eseju krÄjuma nosaukumÄ izvÄlÄta rinda no Roberta MÅ«ka 20. gadsimta 90. gados tapuÅ”a dzejoļa, kas sevÄ« ietver paÅ”a autora dzÄ«ves uztveri un skatÄ«jumu uz lietÄm un to likumsakarÄ«bÄm.
āÅ ai dzÄ«ves ievÄrÄ«jumÄ kaut kÄ trÅ«kst.
Dažu sastÄvdaļu par daudz, dažu ā par maz.
Interesanti ā kas to vÄrÄ«jisā¦
ViÅam/ViÅai noteikti nav bijis Ä«stas koncepcijas
Par to, kas ir pareiza proporcija.
Bet varbūt
Tas viss sasviests kopÄ bez noteikta plÄna,
Joka pÄc vai pÄc- modernisma stilÄ.
TÄdÄ gadÄ«jumÄ
Man paÅ”am bÅ«s jÄizdomÄ ā
KÄ tai virai par daudz, ko pielikt klÄt
Un vispÄr ā vai ir vÄrts to saglabÄt.
No otras puses (ai, vienmÄr tÄ otra puse!)
BÅ«tu labÄk ar Å”o domu iet padusÄt.
VarbÅ«t rÄ«ta pusÄ
GaismiÅai svÄ«stot,
IzrÄdÄ«sies, ka tikai no tÄ, kÄ trÅ«kst
Var dzÄ«vot tÄ pa Ä«stam.ā
KrÄjums saturiski sadalÄ«ts trijÄs daļÄs: 1) pÄrdomas par dzÄ«vi; 2) pÄrdomas par literatÅ«ru; 3) meklÄt saskaÅu ar sevi. Pat ja Ŕķiet, ka kÄda no daļÄm vai esejÄs aplÅ«kotajÄm tÄmÄm Å”obrÄ«d neuzrunÄ, esejas ir veidotas saprotamÄ un saistoÅ”Ä valodÄ, neuzspiežot kÄdu konkrÄtu viedokli, bet pievÄrÅ”ot uzmanÄ«bu dažÄdiem skatupunktiem, tÄdÄjÄdi rosinot domÄt paÅ”u lasÄ«tÄju ā lai viedoklis rastos, vadoties tieÅ”i no savas perspektÄ«vas. EsejÄ āKur pazudusi jÄga?ā Roberts MÅ«ks precÄ«zi to raksturojis, proti, āes rakstu ā lieku uz papÄ«ra ā vÄrdos izteiktus konceptus, kurus var saprast, tikai tajos piedaloties ā atdzÄ«vinot tos mÅ«su paÅ”u prÄtÄ, t.i., par tiem domÄjotā. (64. lpp.) TÄtad, svarÄ«ga ir lÄ«dzdalÄ«ba domÄÅ”anas procesÄ ā gan rakstÄ«tÄjam, gan lasÄ«tÄjam; svarÄ«gi ir mijiedarboties ar tekstu, lai to izprastu.
Autors aplÅ«ko gan vairÄku slavenu domÄtÄju idejas, gan reliÄ£ijas un mÄ«tu saskarsmi, un arÄ« to, kÄ gadsimtu gaitÄ mainÄ«jusies filozofiskÄ doma. Roberta MÅ«ka prasme savilkt dažÄdas paralÄles palÄ«dz parÄdÄ«bas uztvert vienotÄ kopainÄ, kÄ arÄ« katram paÅ”am izkristalizÄt tos jautÄjumus, kas kÄdÄ dzÄ«ves brÄ«dÄ« ir Ä«paÅ”i svarÄ«gi. Lasot Å”o krÄjumu, jÄdomÄ par tÄdiem jÄdzieniem kÄ brÄ«vÄ«ba, dvÄsele, apziÅa, cilvÄcÄ«ba, ticÄ«ba un daudziem citiem.
ArÄ« ar literatÅ«ru saistÄ«tÄs tÄmÄs Roberts MÅ«ks meklÄ skaidrÄ«bu un pilnÄ«bu, pievÄrsdamies literatÅ«ras jÄgas un bÅ«tÄ«bas skaidroÅ”anai. āDzejot nozÄ«mÄ kaut uz brÄ«di novÄrst skatu no ikdienas trokÅ”Åiem un nebÅ«Å”anÄm, ieklausÄ«ties kÄdÄ balsÄ«, kas nÄk no dvÄseles apcirkÅiem, un salikt to pantos (ja prot, ar pieturzÄ«mÄm, punktiem un komatiem).ā (97. lpp.)
JaunÄ eseju grÄmata varÄtu bÅ«t uztverama kÄ aicinÄjums vai atgÄdinÄjums apstÄties, iedziļinÄties, padomÄt, nevis virspusÄ«gi pÄrskriet visam pÄri, un Å”ajÄ trauksmainajÄ laikÄ pabÅ«t klÄtesoÅ”am savas dzÄ«ves izpausmÄs un procesos.
Roberta MÅ«ka eseju krÄjumÄ tiek meklÄtas atbildes uz dažÄdiem eksistenciÄliem jautÄjumiem par sevi un savu vietu pasaulÄ, un atgÄdinÄts, ka tas ir nepÄrtraukts, bet vienmÄr aizraujoÅ”s izziÅas process.
Noderīgi: www.literatura.lv / www.diena.lv
MÅ«ks, Roberts. Å ai dzÄ«ves ievÄrÄ«jumÄ kaut kÄ trÅ«kst. SastÄdÄ«tÄja, priekÅ”vÄrda autore Inguna Daukste-SilasproÄ£e; atbildÄ«gÄ redaktore DÄrta SÄ«ka; grÄmatas dizains: Aleksejs MuraÅ”ko. RÄ«ga: Latvijas Mediji, 2023. 192 lpp. ISBN 9789934292460.
Raiva Turka ir literatūras blogere.
Comments