Literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtojumā pie lasītājiem nonākušas latviešu dzejnieka, filozofa un reliģiju pētnieka Roberta Mūka (1923–2006) esejas un arī līdz šim nepublicēti darbi grāmatā ar nosaukumu “Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst”. Krājumā iekļautie teksti tapuši atšķirīgos laika periodos – gan 20. gadsimta 50. gados, gan 21. gadsimta sākumposmā. No šodienas skatupunkta esejas ir interesantas tieši šīs laika distances dēļ, jo nešķiet, ka senāk tapušajās esejās paustās atziņas būtu novecojušas, tieši otrādi − tās joprojām šķiet aktuālas. Daukste-Silasproģe esejas krājumā sakārtojusi tik organiski, ka rodas iespaids, ka grāmatai jau pēc autora ieceres bijis jābūt tieši šādai.
Lasītājiem, kuri, iespējams, iepriekš nav zinājuši ne Roberta Mūka vārdu, ne arī bijuši pazīstami ar viņa tekstiem, esejas varētu būt jaunatklājums, raisot vēlmi uzmeklēt arī citus šī autora darbus, jo Roberts Mūks ir atstājis bagātīgu mantojumu – gan dzeju, gan reliģiski filozofiskos pētījumus.
Kā priekšvārdā norādījusi Daukste-Silasproģe, Roberta Mūka prātu visbiežāk nodarbinājuši jautājumi par dzīvi un aizdzīvi, par ticību un neticību, par vērtībām un laikmeta sārņiem. Tie ir jautājumi, kuru izziņas process parasti ir nebeidzams un kuri nodarbina ne tikai kāda konkrēta indivīda prātu, bet, visticamāk, arī lielāko sabiedrības daļu, pat ja ikdienas skrējienā tam neatliek laika – jo īpaši mūsdienās. Tomēr ikkatra cilvēka dzīvē reiz pienāk brīdis, kad aktualizējas eksistenciālie jautājumi. Tie ir jautājumi, kurus sabiedrībai nekad nav zudusi vēlme pētīt, tomēr viennozīmīgu atbilžu uz šiem jautājumiem nav. Eseju krājuma nosaukumā izvēlēta rinda no Roberta Mūka 20. gadsimta 90. gados tapuša dzejoļa, kas sevī ietver paša autora dzīves uztveri un skatījumu uz lietām un to likumsakarībām.
“Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst.
Dažu sastāvdaļu par daudz, dažu – par maz.
Interesanti – kas to vārījis…
Viņam/Viņai noteikti nav bijis īstas koncepcijas
Par to, kas ir pareiza proporcija.
Bet varbūt
Tas viss sasviests kopā bez noteikta plāna,
Joka pēc vai pēc- modernisma stilā.
Tādā gadījumā
Man pašam būs jāizdomā –
Kā tai virai par daudz, ko pielikt klāt
Un vispār – vai ir vērts to saglabāt.
No otras puses (ai, vienmēr tā otra puse!)
Būtu labāk ar šo domu iet padusēt.
Varbūt rīta pusē
Gaismiņai svīstot,
Izrādīsies, ka tikai no tā, kā trūkst
Var dzīvot tā pa īstam.”
Krājums saturiski sadalīts trijās daļās: 1) pārdomas par dzīvi; 2) pārdomas par literatūru; 3) meklēt saskaņu ar sevi. Pat ja šķiet, ka kāda no daļām vai esejās aplūkotajām tēmām šobrīd neuzrunā, esejas ir veidotas saprotamā un saistošā valodā, neuzspiežot kādu konkrētu viedokli, bet pievēršot uzmanību dažādiem skatupunktiem, tādējādi rosinot domāt pašu lasītāju – lai viedoklis rastos, vadoties tieši no savas perspektīvas. Esejā “Kur pazudusi jēga?” Roberts Mūks precīzi to raksturojis, proti, “es rakstu – lieku uz papīra – vārdos izteiktus konceptus, kurus var saprast, tikai tajos piedaloties – atdzīvinot tos mūsu pašu prātā, t.i., par tiem domājot”. (64. lpp.) Tātad, svarīga ir līdzdalība domāšanas procesā – gan rakstītājam, gan lasītājam; svarīgi ir mijiedarboties ar tekstu, lai to izprastu.
Autors aplūko gan vairāku slavenu domātāju idejas, gan reliģijas un mītu saskarsmi, un arī to, kā gadsimtu gaitā mainījusies filozofiskā doma. Roberta Mūka prasme savilkt dažādas paralēles palīdz parādības uztvert vienotā kopainā, kā arī katram pašam izkristalizēt tos jautājumus, kas kādā dzīves brīdī ir īpaši svarīgi. Lasot šo krājumu, jādomā par tādiem jēdzieniem kā brīvība, dvēsele, apziņa, cilvēcība, ticība un daudziem citiem.
Arī ar literatūru saistītās tēmās Roberts Mūks meklē skaidrību un pilnību, pievērsdamies literatūras jēgas un būtības skaidrošanai. “Dzejot nozīmē kaut uz brīdi novērst skatu no ikdienas trokšņiem un nebūšanām, ieklausīties kādā balsī, kas nāk no dvēseles apcirkņiem, un salikt to pantos (ja prot, ar pieturzīmēm, punktiem un komatiem).” (97. lpp.)
Jaunā eseju grāmata varētu būt uztverama kā aicinājums vai atgādinājums apstāties, iedziļināties, padomāt, nevis virspusīgi pārskriet visam pāri, un šajā trauksmainajā laikā pabūt klātesošam savas dzīves izpausmēs un procesos.
Roberta Mūka eseju krājumā tiek meklētas atbildes uz dažādiem eksistenciāliem jautājumiem par sevi un savu vietu pasaulē, un atgādināts, ka tas ir nepārtraukts, bet vienmēr aizraujošs izziņas process.
Noderīgi: www.literatura.lv / www.diena.lv
Mūks, Roberts. Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst. Sastādītāja, priekšvārda autore Inguna Daukste-Silasproģe; atbildīgā redaktore Dārta Sīka; grāmatas dizains: Aleksejs Muraško. Rīga: Latvijas Mediji, 2023. 192 lpp. ISBN 9789934292460.
Raiva Turka ir literatūras blogere.