top of page
  • KatrÄ«na Kukaine
    • Jul 6, 2023
    • 4 min read

šŸŽ§ Zaļuma, KristÄ«ne. Vidzemes muižas un to bibliotēkas


Foto: Kristians Luhaers

šŸŽ§ Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra vadÄ«tājas, vēsturnieces KristÄ«nes Zaļumas monogrāfijā, balstÄ«tā autores promocijas darbā, divos sējumos un vienā burtnÄ«cā apzinātas, sistematizētas un pētÄ«tas Vidzemes latvieÅ”u daļas muižas un to bibliotēkas. Pirms pievērsties monogrāfijas kodolam ā€“ Vidzemes Olivas miera lÄ«guma muižu bibliotēku vietai un lomai noteikta reÄ£iona kultÅ«rtelpā trijos gadsimtos ā€“ autore aktualizē muižu bibliotēku izpētes teorētiskos aspektus, skaidrojot un analizējot arÄ« terminoloÄ£iju, metodoloÄ£iskās pieejas vēsturisko kolekciju pētniecÄ«bā un kolekciju rekonstrukcijā.


Å Ä« daļa padara grāmatu hrestomātisku kultÅ«ras mantojuma jomas pētniekiem, jo pirmo reizi tik koncentrētā veidā pamatota izpratne par kultÅ«rvēsturiski vērtÄ«gu izdevumu izcelsmes jeb proveniences jautājumiem un to nozÄ«mi bibliotēku rekonstrukcijā, piedāvāts iepazÄ«ties ar pazÄ«mēm, kas izdevumus padara par retumiem, kā arÄ« pavērts priekÅ”kars pētniecÄ«bas veidam, ko dēvējam par ā€œgrāmatu arheoloÄ£ijuā€, pētot grāmatas kā artefaktus un vēstures liecÄ«bas.

Sistemātiska pētniecÄ«ba par vēsturisko kolekciju provenienci ir ļoti nozÄ«mÄ«ga, jo dod iespēju izprast arÄ« konkrētā valstÄ« dominējoÅ”o intelektuālo, kultÅ«ras, sociālo un lingvistisko tradÄ«ciju. Tādēļ arÄ« Zaļuma savā darbā balstÄ«jusies tieÅ”i Å”ajā metodoloÄ£ijā.


Ideja pētÄ«t arÄ« citu Vidzemes muižu bibliotēkas autorei radusies pirms vairāk nekā 10 gadiem, pētot Liepupes muižas vēsturi un saskaroties ar grāmatām LNB krājumā tieÅ”i no Ŕīs muižas bibliotēkas. Tā kā muižu bibliotēku izpēte cieÅ”i saistÄ«ta ar muižu vēstures apzināŔanu, monogrāfija ā€œVidzemes muižas un to bibliotēkasā€ sadalÄ«ta divās daļās: pirmā veltÄ«ta muižu kā fenomena vēsturei, bet otrā ā€“ pētÄ«jumam par muižu bibliotēkām. Par darba galvenajām hronoloÄ£iskajām robežām noteikts laikaposms no 1783. gada lÄ«dz 1924. gadam, kad Vidzemes latvieÅ”u daļā saglabājās nemainÄ«gs administratÄ«vi teritoriālais iedalÄ«jums četros apriņķos ā€“ Cēsu, RÄ«gas, Valkas un Valmieras.


Publicēti pētÄ«jumi par Latvijas muižu ansambļiem un kompleksiem lÄ«dz Å”im bijuÅ”i jau vairāki. Piemēram, fotogrāfa un kultÅ«ras pieminekļu pētnieka Dr.h.c.hist. Vitolda MaÅ”novska enciklopēdija ā€œMuižas Latvijāā€ piecos sējumos, kura koncentrējas uz muižu izpēti no arhitektoniski mākslinieciskā aspekta. KristÄ«nes Zaļumas grāmata atŔķirÄ«bā no iepriekÅ”minētajiem izdevumiem pievērÅ”as pavisam citam rakursam ā€“ bibliotēkām, fokusējoties uz muižu intelektuālās dzÄ«ves izpēti.


Monogrāfijas daļas var lasÄ«t atseviŔķi, secÄ«gi vai paralēli.

1. sējums plaÅ”iem soļiem izved cauri Latvijas vēsturei Eiropas kontekstā iepriekÅ” minētajā laika nogrieznÄ«, sniedzot priekÅ”statu par muižām kā tā laika fenomenu. Grāmatā raksturoti muižu veidi, administratÄ«vi teritoriālās piederÄ«bas un sociālekonomiskie apstākļi dažādos Latvijas un Eiropas vēstures posmos, koncentrēti vēstot par muižu kā sistēmu, uzņēmumu un administratÄ«vu veidojumu. Kā uzsver autore, tas ir arÄ« stāsts par muižu Ä«paÅ”niekiem un iedzÄ«votājiem, kā arÄ« potenciālajiem muižu bibliotēku lasÄ«tājiem.


2. sējumā autore pievērÅ”as paŔām bibliotēkām ā€“ tas ir unikāls skatÄ«jums, kā muižu bibliotēkas veidojās un transformējās. Piebilstams, ka, pētot Latvijas muižu vēsturi, vienmēr bijis problemātiski atrast pietiekami daudz liecÄ«bu par muižu ēku interjeriem, sadzÄ«vi, kustamām vērtÄ«bām ā€“ visbiežāk tie ir iznÄ«cināti vai zuduÅ”i. LÄ«dz ar to veiktais pētÄ«jums par muižu bibliotēkām dod neatsveramu ieguldÄ«jumu tieÅ”i muižu intelektuālā satura un Ä«paÅ”nieku dzÄ«vesveida izpratnes kontekstā. PētÄ«jums piedāvā plaŔāku redzējumu, raksturojot muižu bibliotēku veidoÅ”anās tradÄ«cijas arÄ« Eiropā. Uzzinām par nozÄ«mÄ«giem vēsturisko kolekciju proveniences pētÄ«jumiem, par ievērojamām bibliotēkām un slavenu personu izkopto intelektuālo gaumi Eiropas galmos un aristokrātijā, piemēram, Hābsburgu, Radzivilu un citās dinastijās. PētÄ«jums palÄ«dz izprast arÄ« bibliofilu un kolekcionāru sabiedrÄ«bu. Izvēlētā ikonogrāfija atklāj tieÅ”i LNB krājuma dārgumus un ļauj izprast kopsakarÄ«bas nacionālā krājuma veidoÅ”anās gaitā.


PārsteidzoÅ”i, ka pasaules tā brīža intelektuālās dzÄ«ves Å”edevri dažādās valodās atradās muižkungu kolekcijās Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Eiropas domātāju un ideju vēsturi. Atzinumi ļauj pieņemt, ka laikmetÄ«gas intelektuālās dzÄ«ves idejas strāvoja arÄ« tepat, tā laika Vidzemē. PētÄ«jums raksturo to apgaismÄ«bas laika paaudzi, kas saista Latvijas (arÄ« Igaunijas) teritoriju ar tā laika Eiropas domātāju strāvojumiem.


Muižu bibliotēku vēsture atspoguļo intelektuālo vidi Vidzemē no 18. gadsimta beigām lÄ«dz 20. gadsimta sākumam ā€“ to daudznacionālo ietekmi un saikni ar Eiropas impērijām un dzimtām, kā arÄ« parāda muižu iedzÄ«votāju dzÄ«vesveidu, hobijus, izglÄ«toÅ”anās procesu un alkas pēc zināŔanām.

Diemžēl, Vidzemes muižu bibliotēku izcelsmes pētÄ«jumi atspoguļo arÄ« kolekciju izklÄ«dināŔanu dažādu vēsturisku notikumu rezultātā, kara apstākļos tās gan izlaupot, gan izvedot uz ārzemēm. PētÄ«jumi ļauj arÄ« iztēloties to potenciālo bagātÄ«bu, kāda nacionālajā krājumā bÅ«tu pieejama, ja Ŕīs kolekcijas bÅ«tu saglabājuŔās Latvijas teritorijā. Lai saglabātu visas mÅ«su valsts teritorijas vēsturisko kontekstu, autore Ä«si raksturojusi arÄ« Kurzemes un Latgales muižu bibliotēkas. Te izlasāms arÄ« viens no iespaidÄ«gākajiem stāstiem ā€“ par Kurzemes un Zemgales hercogistes galma bibliotēku, kuras veidoÅ”anu 150 gadu garumā uzturēja Kurzemes hercogu Ketleru dinastija un kas vēstures griežos izŔķaidÄ«ta dažādās teritorijās (Å”obrÄ«d pārsvarā atrodas Krievijas un Somijas nacionālajos krājumos). Pārņem patiesa zaudējuma izjÅ«ta, iztēlojoties tos 50 vezumus ar hercogistes bibliotēkas sējumiem, kas 18. gadsimta sākumā pēc Pētera I pavēles tika izvesti uz Pēterburgu kā no zviedriem gÅ«ts kara laupÄ«jums.


Visbeidzot, 3. sējums jeb burtnÄ«ca sniedz sistemātisku ieskatu pētÄ«juma metodoloÄ£ijā ar detalizētu informāciju pielikumos un tabulās ā€“ gadÄ«jumā, ja lasÄ«tājam rodas vēlme tēmu pētÄ«t vēl dziļāk.


Stāstu par muižu bibliotēkām LNB aizsāka jau 2019. gadā ā€“ ar LNB simtgadei veltÄ«tu izstādi un publikāciju ā€œNeredzamā bibliotēkaā€ (autore KristÄ«ne Zaļuma), kura ļāva ielÅ«koties LNB krājuma attÄ«stÄ«bas sākumposmā, kad tās pamatu veidoja kādreizējo privāto un sabiedrisko bibliotēku krājumi. Savukārt, vairāki izdevuma ā€œVidzemes muižas un to bibliotēkasā€ stāsti iekļauti un pieejami arÄ« LNB un Latvijas radio sadarbÄ«bas rezultātā tapuÅ”ajā raidÄ«jumu ciklā ā€œGrāmatai pa pēdām. LatvieÅ”u grāmatai 500ā€.


Noderīgi: lnb.lv / lsm.lv


Zaļuma, Kristīne. Vidzemes muižas un to bibliotēkas. 3 sējumi. Zinātniskie recenzenti: Dr.art. Jānis Kalnačs, Dr.hist. Anita Čerpinska. Kopsavilkuma tulkojums angļu valodā: Juris Ojārs Beņķis. Dizainere Tatjana Raičiņeca. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022. ISBN 9789934610318.


KatrÄ«na Kukaine ir LNB AttiĢ„stiĢ„bas departamenta direktore.



80 views0 comments

Comments

bottom of page