top of page
  • KatrÄ«na Kukaine

🎧 Zaļuma, Kristīne. Vidzemes muižas un to bibliotēkas


Foto: Kristians Luhaers

🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra vadītājas, vēsturnieces Kristīnes Zaļumas monogrāfijā, balstītā autores promocijas darbā, divos sējumos un vienā burtnīcā apzinātas, sistematizētas un pētītas Vidzemes latviešu daļas muižas un to bibliotēkas. Pirms pievērsties monogrāfijas kodolam – Vidzemes Olivas miera līguma muižu bibliotēku vietai un lomai noteikta reģiona kultūrtelpā trijos gadsimtos – autore aktualizē muižu bibliotēku izpētes teorētiskos aspektus, skaidrojot un analizējot arī terminoloģiju, metodoloģiskās pieejas vēsturisko kolekciju pētniecībā un kolekciju rekonstrukcijā.


Šī daļa padara grāmatu hrestomātisku kultūras mantojuma jomas pētniekiem, jo pirmo reizi tik koncentrētā veidā pamatota izpratne par kultūrvēsturiski vērtīgu izdevumu izcelsmes jeb proveniences jautājumiem un to nozīmi bibliotēku rekonstrukcijā, piedāvāts iepazīties ar pazīmēm, kas izdevumus padara par retumiem, kā arī pavērts priekškars pētniecības veidam, ko dēvējam par “grāmatu arheoloģiju”, pētot grāmatas kā artefaktus un vēstures liecības.

Sistemātiska pētniecība par vēsturisko kolekciju provenienci ir ļoti nozīmīga, jo dod iespēju izprast arī konkrētā valstī dominējošo intelektuālo, kultūras, sociālo un lingvistisko tradīciju. Tādēļ arī Zaļuma savā darbā balstījusies tieši šajā metodoloģijā.


Ideja pētīt arī citu Vidzemes muižu bibliotēkas autorei radusies pirms vairāk nekā 10 gadiem, pētot Liepupes muižas vēsturi un saskaroties ar grāmatām LNB krājumā tieši no šīs muižas bibliotēkas. Tā kā muižu bibliotēku izpēte cieši saistīta ar muižu vēstures apzināšanu, monogrāfija “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” sadalīta divās daļās: pirmā veltīta muižu kā fenomena vēsturei, bet otrā – pētījumam par muižu bibliotēkām. Par darba galvenajām hronoloģiskajām robežām noteikts laikaposms no 1783. gada līdz 1924. gadam, kad Vidzemes latviešu daļā saglabājās nemainīgs administratīvi teritoriālais iedalījums četros apriņķos – Cēsu, Rīgas, Valkas un Valmieras.


Publicēti pētījumi par Latvijas muižu ansambļiem un kompleksiem līdz šim bijuši jau vairāki. Piemēram, fotogrāfa un kultūras pieminekļu pētnieka Dr.h.c.hist. Vitolda Mašnovska enciklopēdija “Muižas Latvijā” piecos sējumos, kura koncentrējas uz muižu izpēti no arhitektoniski mākslinieciskā aspekta. Kristīnes Zaļumas grāmata atšķirībā no iepriekšminētajiem izdevumiem pievēršas pavisam citam rakursam – bibliotēkām, fokusējoties uz muižu intelektuālās dzīves izpēti.


Monogrāfijas daļas var lasīt atsevišķi, secīgi vai paralēli.

1. sējums plašiem soļiem izved cauri Latvijas vēsturei Eiropas kontekstā iepriekš minētajā laika nogrieznī, sniedzot priekšstatu par muižām kā tā laika fenomenu. Grāmatā raksturoti muižu veidi, administratīvi teritoriālās piederības un sociālekonomiskie apstākļi dažādos Latvijas un Eiropas vēstures posmos, koncentrēti vēstot par muižu kā sistēmu, uzņēmumu un administratīvu veidojumu. Kā uzsver autore, tas ir arī stāsts par muižu īpašniekiem un iedzīvotājiem, kā arī potenciālajiem muižu bibliotēku lasītājiem.


2. sējumā autore pievēršas pašām bibliotēkām – tas ir unikāls skatījums, kā muižu bibliotēkas veidojās un transformējās. Piebilstams, ka, pētot Latvijas muižu vēsturi, vienmēr bijis problemātiski atrast pietiekami daudz liecību par muižu ēku interjeriem, sadzīvi, kustamām vērtībām – visbiežāk tie ir iznīcināti vai zuduši. Līdz ar to veiktais pētījums par muižu bibliotēkām dod neatsveramu ieguldījumu tieši muižu intelektuālā satura un īpašnieku dzīvesveida izpratnes kontekstā. Pētījums piedāvā plašāku redzējumu, raksturojot muižu bibliotēku veidošanās tradīcijas arī Eiropā. Uzzinām par nozīmīgiem vēsturisko kolekciju proveniences pētījumiem, par ievērojamām bibliotēkām un slavenu personu izkopto intelektuālo gaumi Eiropas galmos un aristokrātijā, piemēram, Hābsburgu, Radzivilu un citās dinastijās. Pētījums palīdz izprast arī bibliofilu un kolekcionāru sabiedrību. Izvēlētā ikonogrāfija atklāj tieši LNB krājuma dārgumus un ļauj izprast kopsakarības nacionālā krājuma veidošanās gaitā.


Pārsteidzoši, ka pasaules tā brīža intelektuālās dzīves šedevri dažādās valodās atradās muižkungu kolekcijās Latvijas teritorijā, veidojot saikni ar Eiropas domātāju un ideju vēsturi. Atzinumi ļauj pieņemt, ka laikmetīgas intelektuālās dzīves idejas strāvoja arī tepat, tā laika Vidzemē. Pētījums raksturo to apgaismības laika paaudzi, kas saista Latvijas (arī Igaunijas) teritoriju ar tā laika Eiropas domātāju strāvojumiem.


Muižu bibliotēku vēsture atspoguļo intelektuālo vidi Vidzemē no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam – to daudznacionālo ietekmi un saikni ar Eiropas impērijām un dzimtām, kā arī parāda muižu iedzīvotāju dzīvesveidu, hobijus, izglītošanās procesu un alkas pēc zināšanām.

Diemžēl, Vidzemes muižu bibliotēku izcelsmes pētījumi atspoguļo arī kolekciju izklīdināšanu dažādu vēsturisku notikumu rezultātā, kara apstākļos tās gan izlaupot, gan izvedot uz ārzemēm. Pētījumi ļauj arī iztēloties to potenciālo bagātību, kāda nacionālajā krājumā būtu pieejama, ja šīs kolekcijas būtu saglabājušās Latvijas teritorijā. Lai saglabātu visas mūsu valsts teritorijas vēsturisko kontekstu, autore īsi raksturojusi arī Kurzemes un Latgales muižu bibliotēkas. Te izlasāms arī viens no iespaidīgākajiem stāstiem – par Kurzemes un Zemgales hercogistes galma bibliotēku, kuras veidošanu 150 gadu garumā uzturēja Kurzemes hercogu Ketleru dinastija un kas vēstures griežos izšķaidīta dažādās teritorijās (šobrīd pārsvarā atrodas Krievijas un Somijas nacionālajos krājumos). Pārņem patiesa zaudējuma izjūta, iztēlojoties tos 50 vezumus ar hercogistes bibliotēkas sējumiem, kas 18. gadsimta sākumā pēc Pētera I pavēles tika izvesti uz Pēterburgu kā no zviedriem gūts kara laupījums.


Visbeidzot, 3. sējums jeb burtnīca sniedz sistemātisku ieskatu pētījuma metodoloģijā ar detalizētu informāciju pielikumos un tabulās – gadījumā, ja lasītājam rodas vēlme tēmu pētīt vēl dziļāk.


Stāstu par muižu bibliotēkām LNB aizsāka jau 2019. gadā – ar LNB simtgadei veltītu izstādi un publikāciju “Neredzamā bibliotēka” (autore Kristīne Zaļuma), kura ļāva ielūkoties LNB krājuma attīstības sākumposmā, kad tās pamatu veidoja kādreizējo privāto un sabiedrisko bibliotēku krājumi. Savukārt, vairāki izdevuma “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” stāsti iekļauti un pieejami arī LNB un Latvijas radio sadarbības rezultātā tapušajā raidījumu ciklā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”.


Noderīgi: lnb.lv / lsm.lv


Zaļuma, Kristīne. Vidzemes muižas un to bibliotēkas. 3 sējumi. Zinātniskie recenzenti: Dr.art. Jānis Kalnačs, Dr.hist. Anita Čerpinska. Kopsavilkuma tulkojums angļu valodā: Juris Ojārs Beņķis. Dizainere Tatjana Raičiņeca. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022. ISBN 9789934610318.


Katrīna Kukaine ir LNB Attīstības departamenta direktore.



Recent Posts

See All

Comments


bottom of page