top of page
  • Emīls Rotgalvis

Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt



Pēc dziļi personiskās debijas ar grāmatu “Kinomāna slimības vēsture” (2019) un radoša turpinājuma esejiskajā “Viktora otrā grāmata” (2021), kinozinātnieks un Latvijas Universitātes docents Viktors Freibergs pirms aiziešanas mūžībā šī gada jūlijā pabeidza filmu pasaulē būtisku autordarbu kopu – triloģiju. Tās noslēgums ir kopdarbs ar viņa kādreizējo studenti

– radniecīgu kino mīlošu dvēseli – Danielu Zacmani. Tās ir dienasgrāmata formāta atziņas par spilgtiem dažādu gadu kinodarbiem ar nosaukumu “Vakar, šodien, rīt”, kura nodēvēta pirmās tajā minētās filmas – režisora Vitorio De Sika 1963. gada darba “Ieri, oggi, domani” – vārdā. Šī, tāpat kā daudzas citas grāmatā aprakstītās kinolentes, man bija sveša, tomēr tas ir lielisks iemesls paplašināt savus kino apvāršņus.


Nereti, lasot filmu un seriālu aprakstus, sajutos kā studiju laikos, apmeklējot Freiberga lekcijas Latvijas Universitātē – lai gan tiek apskatīts man, iespējams, svešs kinodarbs un pa ausu galam dzirdēti aktieri vai režisori, tik un tā ir interesanti.

Īpaši jau tāpēc, ka īstenu kinomānu stāstījums spēs aizraut un ieinteresēt neatkarīgi no žanra vai sižeta. Brīžiem pasmaidīt liek arī vienkāršas dzīves patiesības, piemēram, ka “bērnībā iemīļotām filmām ir spēcīgas aizsargbruņas, tāpēc par tām domāt kritiski ir neiespējami”.


Protams, aprakstītas arī zināmākas filmas, piemēram, Kristofera Nolana “Tenet”, “Džezā tikai meitenes” vai Džona Kārpentera klasika “Halovīns”. Jaunāko kinodarbu aprakstīšanu dienasgrāmatā vairākkārt uzņēmusies Zacmane.


“Bloknoti domāti tāpēc, lai katrs tajos pierakstītu klāt to, kas šķiet svarīgs viņam personīgi,” tāpēc ieraksti nav grupēti vai secīgi; tiek lēkāts no visu parodijfilmu parodijfilmas “Lidmašīna!” līdz, piemēram, meksikāņu režisora Alfonso Kurarona garadarbiem un 20. gadsimta 80. gadu franču kinodarbiem. Kopumā grāmatā apskatītas aptuveni 200 filmas.


Jāsecina, ka “Vakar, šodien, rīt” man šķiet daudz veiksmīgāks un daudzpusīgāks interesanta kino raksturojums, nekā ik pa laikam no jauna izdotās “100 izcilāko filmu” izlases.

Tiek aprakstīts ne tikai vēsturiski nozīmīgs vai izcils jaunais kino, bet brīžiem autori mēdz apstāties un novērtēt arī kaut ko ne tik spožu. Jā, varbūt Mārtina Skorsēzes “Īrs” nestāv klāt režisora agrāko gadu daiļradei, taču kāpēc neuzrakstīt arī par to? Gluži kā mēs savā plānotājā mēdzam ierakstīt arī kaut ko ikdienišķu un mazsvarīgu, varbūt pat kaut ko, kas licis vilties.


Katru ierakstu papildina ilustrācijas, kas liek aizdomāties, cik izklaidējošs radošais process bijis grāmatas māksliniekam. Šķiet, viņam tikusi dota pilnīga brīvība skricelēt, kaut ko ielīmēt (piemēram, 10 mārciņu banknoti), pārzīmēt filmu kadrus.


It kā nejauši vai nenozīmīgi zīmējumi šo grāmatu dara dzīvu, un tas ļauj domāt, ka atskaties uz kāda pērnā gada plānotāju, kas pierakstīts gandrīz pilns.

Interesanti ar šo grāmatu iepazīties tieši gadumijā, kad aktīvi tiek iegādāti jaunā gada plānotāji un kalendāri, un te nu rokā ir viens, kurā gadam jau izskriets cauri. Un tomēr – ne visas lappuses ir aizpildītas, tāpēc lasītājs var kļūt arī par līdzautoru un filmu sarakstu papildināt atbilstoši savai kinoskatītāja pieredzei.



Noderīgi: aminori.lv / satori.lv / lsm.lv


Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt. Piezīmes par filmām un dzīvi. Rīga: Aminori, 2022. 1 sējums (apmēram 386 nenumurētas lpp.) ISBN 9789934612107.


Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.




Recent Posts

See All

Comments


bottom of page