Lasot šo jauniešiem adresēto grāmatu, atmiņā atausa mani vidusskolas laiki, un tas tikai apstiprina jau zināmo, ka vidusskolas posms jau pēc būtības ir nozīmīgs milzīgu
izaicinājumu periods gan pašam jaunietim – sevis meklējumi, tikšanās ar draugiem, negribīgi lēmumi, stāstu piepušķošana, vēlme iederēties kādā no bariņiem, neticība jaunām draudzībām, jo īpaši ar pretējo dzimumu –, gan arī jaunietim tuvajiem cilvēkiem. Šajā vecumposmā bērni ir jau teju pieauguši, tomēr vēl pilnībā neprot veidot savu dzīvi. Arī es vidusskolas laikā jutos nedaudz kā apmaldījusies, un tādi ir arī grāmatas “Melndzelmji” varoņi. Lai gan viņi ir it kā pilnīgi normāli klasesbiedri, kuri ieplānojuši vien ballīti nedaudz riskantā un neprognozējamā vietā, diemžēl – viss beidzas ar ļoti nelāgu negadījumu.
Stāsta galvenā varone ir sešpadsmitgadīgā Ana, kura kopā ar mammu un patēvu ir pārcēlusies atpakaļ uz vietu, kur dzīvoja jau bērnībā. Toreiz viņu sauca Anika. Vecāku šķiršanās, pārcelšanās uz citurieni un ilgas pēc mammas klātbūtnes un mīlestības meiteni tik ļoti iespaidoja, ka vēlāk Anika atgriezās dzimtajā pilsētā ar jaunu identitāti un ar cerību, ka neviens viņu neatpazīs, jo izmaiņas bija notikušas ne tikai izskatā, bet arī raksturā un uzvedībā. Bet vai savu agrāko “es” ir tik viegli mainīt?
Sižeta līnijas brīžiem ir pretrunīgas, taču stāstā tās ļoti plūstoši savijas.
Ballītē piedzīvotais un tā sekas ir visa stāsta caurviju tēma. Tomēr ar šiem notikumiem galvenie sižeta notikumi nav izstāstīti, apjomā nelielajā grāmatā ietverta arī jaunu attiecību veidošanas tematika. Ana iepazīstas ar kādu puisi, kurš meitenei liek justies labi, turklāt ļauj nojaust viņa neviltoto interesi. Galvenās varones emocijas grāmatā viņu ir teju vai atkailinājušas, tās ir patiesas, un meitene no tām nebaidās. Brīžiem tās līdzinās vēlmei tikt saprastai un novērtētai.
Noslēpumainību grāmatā rada ūdens tēls – upe un plūdi, kuri caurvij visu stāstu. Ūdens darbībā iesaistās negaidot un paspilgtina autores vēstījumu.
Iesakot arī citiem jauno grāmatu, nozīmīgi šķiet piebilst, ka grāmatas galvenā varone vairākkārt apmeklē gan publisko, gan skolas bibliotēku – tur meitene jūtas droši.
Manuprāt, lietuviešu autores stāsts par jauniešiem uzrakstīts meistarīgi, un to var izlasīt vienā “elpas vilcienā”. Mākslinieces Ellas Mežules grāmatai veidotās ilustrācijas ir ļoti trāpīgas un lieliski atspoguļo notikumu būtību.
Grāmatas noformējums ir izcils savā vienkāršībā, un paredzams, ka būs saistošs arī jauniešu auditorijai. Izdevuma vizuālajā ietērpā izmantotās krāsas ir melnā un oranžā, kas lieliski atspoguļo grāmatas saturu – lai gan stāsts savā būtībā uzskatāms par drūmu, tomēr oranžie akcenti ievieš nelielu cerības staru, ka patiesībā viss nav tik melns, kā tas tiek pozicionēts.
Grāmatas sižeta līnijas nedaudz sasaucas ar igauņu autores Rēli Reinusas grāmatu “Mortens, Emīlija un zudušās pasaules”. Noteikti iesaku izlasīt abas grāmatas, kas ļaus labāk izprast mūsdienu jauniešus, viņu pasaules redzējumu un to, cik ļoti viņi ilgojas pēc tā, lai tiktu saprasti.
Noderīgi: janisroze.lv
Zarambaite, Igne. Melndzelmji. No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 144 lpp. ISBN 9789984239316.
Madara Freivalde ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.