Spāņu domātāja Hosē Ortegas i Gaseta (Jose Otrega i Gasset, 1883–1955) eseju krājums “Masu sacelšanās” pasaules ievērību guva uzreiz pēc tā publicēšanas 1930. gadā, jo drīz tika pārtulkots lielajās Eiropas valodās.
Tomēr bija jāpaiet gandrīz simts gadiem, lai tas kļūtu pieejams arī latviski.
Kad pagājušā gadsimta 30. gados studiju brauciena ietvaros spāņu valodu un kultūru apgūstošais Konstantīns Raudive slavenajam spāņu filozofam jautājis par viņa darbu latviskošanu, Ortega esot atbildējis, ka katrs darbs sagaida savu tulkojumu tad, kad tam nobriedis.
Latvijas Universitātes Akadēmiskā apgāda nesen izdotais Ortegas darbs “Masu sacelšanās” līdz latviešu lasītājam nokļuvis, pateicoties kopīgiem pūliņiem, kurus nav žēlojuši nedz profesore Maija Kūle, nedz LU apgāda darbinieki, nedz jo īpaši grāmatas tulkotāja Signe Sirmā. Tā kā arī es biju iesaistīta sagatavošanā, vairāk par šī darba tulkošanas idejas attīstību iesaku izlasīt manis veidotajā grāmatas pēcvārdā.
Atbildot uz jautājumu, kādēļ slavenais Ortegas darbs būtu jālasa nu jau gandrīz simts gadus pēc tā uzrakstīšanas, grāmatas ievada autors, Madrides Komplutenses universitātes profesors Havjers Samora Bonija (Javier Zamora Bonilla), novembra beigās piedaloties grāmatas atvēršanas svētkos Rīgā, uzsvēra, ka Ortegam piemitusi īpaša prasme analizēt masu sabiedrības fenomenu, kas uzplauka viņa laikmetā un ļoti atšķīrās no laika pirms dažām desmitgadēm, turklāt filozofs pamanīja, ka ir parādījies jauns cilvēka tips, un nodēvēja to par “cilvēku – masu”, aptverot riskus, ko šāda veida cilvēki varētu radīt visai civilizācijai.
“Cilvēks – masa” ir “hermētisks”, nerēķinās ne ar vienu, ir pašpietiekams un nepakļāvīgs. Ortega raksta: “Šī laika īpatnība ir tāda, ka vulgārai dvēselei, apzinoties, ka tā ir vulgāra, netrūkst drosmes apliecināt savas tiesības uz vulgaritāti un to uztiept visiem un visur.” Autors šo “cilvēku – masu” asociē ar anomāliju, ar kuru ir jārēķinās.
“Cilvēka – masas” fenomenam autors pretstata “cilvēku – piepūli”, “izredzēto mazākumu” vai “gara aristokrātiju”. Ikvienu sabiedrību veido dinamiskas attiecības starp masu un izredzēto mazākumu, kas to orientē un virza galvenajās jomās: reliģija, māksla, zinātne, politika utt.
Autors norāda, ka lielākai daļai cilvēku nav sava viedokļa, toties viņi viegli pakļaujas ārējai ietekmei. Esejās Ortega skaidro veidus, kā veidojas sabiedrības uzskati, raksturo varu un tās mijiedarbību ar sabiedrību, uzsverot, ka pretēji sabiedrības viedoklim valdīt nav iespējams.
Grāmatas mūsdienu lasītājus īpaši varētu interesēt autora domas par Eiropas Savienotajām valstīm, Eiropas politisko federāciju, kurai jāsaglabā Eiropas cilvilizācija, kam, pēc autora domām, jākļūst par labu pretlīdzekli divdesmitā gadsimta trīsdesmito gadu Staļina piecgades plānam un fašismam. Abus – boļševismu un fašismu – Ortega raksturo kā pseidorītausmas, kuras nevēsta par jaunas dienas rītu, bet jau sen izdzīvotu dienu, kas vienu vai vairākas reizes jau ir ataususi. Un abi pieder primitīvismam.
Filozofs arī atgādina par demokrātijas priekšrocībām Eiropā, uzsverot, ka parlamentārā valsts forma ir vēlamākā no visām līdz tam pastāvējušajām. Visai mūsdienīgi izklausās Ortegas vārdi: “Eiropā sliktas ir nevis institūcijas kā sabiedrības dzīves instrumenti, bet gan tas, ko tās
dara.”
Izlasot grāmatu, arī jūs pārliecināsieties, ka izcilā spāņu domātāja paustās idejas nezaudē aktualitāti arī pēc simts gadiem, atgādinot mums par atbildību, riskiem un ikvienam šajā pasaulē sniegtajām iespējām.
“Dzīvot ir tas pats, kas teikt, ka atrodamies noteiktu iespēju vidē. Šo vidi mēdz saukt par “apstākļiem”. Dzīvot nozīmē atrasties “apstākļu” jeb pasaules ieskautam. Pasaule ir mūsu dzīves iespēju kopsumma un nevis kaut kas savrups un svešs, bet gan dzīves īstā kontūra. Pasaule atspoguļo to, kas mēs varam būt, proti, mūsu dzīves potencialitāti.”
Noderīgi: janisroze.lv / lu.lv / didziskukainis.lv
Ortega i Gasets, Hosē. Masu sacelšanās. No spāņu valodas tulkojusi Signe Sirmā. Konsultanti: Dr. sc. comp. Ēvalds Ikaunieks, Linda Gaile, Marija Lapaine, Dr. hist. Argita Daudze, Manuels Lorenso Lopess. Dizainere un maketētāja Baiba Lazdiņa. Pēcvārda autore Argita Daudze. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 286 lpp. ISBN 9789934360329.
Dr. Hist. Argita Daudze ir diplomāte un Latvijas bijusī vēstniece Spānijā.