Tēriņtš! (Sveiki!) Ar šo vārdu autori uzrunā lasītājus “Zeltabērna” ievadtekstā, iepazīstinot ar grāmatiņas varoni, un tas bija arī pirmais vārds, ko iemācījos lībiski (ja neskaitām tos vārdus, ko esam no lībiešiem aizguvuši un lietojam latviešu valodā). Arī “Zeltabērns” domāts galvenokārt valodas apguvei, bet atšķirībā no Zojas Sīles ābeces šīs bērnu un vecāku grāmatas teksti tematiski ir piemēroti vismazākajiem “skolēniem”, sākot jau no zīdaiņa vecuma.
Izrādās, grāmatas stāsts ir pavisam neparasts, iespējams, pat pasaules mērogā unikāls – grāmatas autori Jānis un Renāte Medņi nolēmuši, ka ar savu meitiņu Kuldi jau no dzimšanas sarunāsies lībiski. Jānis lībiski pratis, bet māmiņai Renātei nācies valodu pamazām apgūt, bet rezultātā mazā Kuldi (lībiski Kuldi nozīmē “zeltains”, no tā arī grāmatas nosaukums – Zeltabērns), kurai grāmatas iznākšanas laikā bija divarpus gadu, saprot tikai lībiski un, šķiet, joprojām ir vienīgais bērns, kam dzimtā valoda ir lībiešu.
Lai savu pieredzi nodotu citiem vecākiem un palīdzētu arī pārējiem, kas jau mācās lībiski vai labprāt apgūtu lībiešu valodu, Medņi ķērušies pie darba un radījuši mācību grāmatu, kurā ir gan neliels ieskats lībiešu valodas gramatikā, rakstībā un izrunā, gan lībiešu tautas dziesmas, skaitāmpantiņi un dzejoļi, gan valodu apguvē tik ierastās sarunu tēmas, kas palīdz apgūt ikdienā biežāk lietojamas frāzes.
No citu valodu mācību grāmatām Medņu izveidotā atšķiras ar to, ka tēmas ir veltītas sarunām ar zīdaini (vai, drīzāk, tās ir uzrunas mazulim, kurš vēl nemāk atbildēt) – par miedziņu, ģērbšanos, mātes pienu un autiņbiksīšu maiņu, ēšanu un gulētiešanu. Citas tēmas ietver pirmos iespaidus, kādus mazulis gūst, iepazīstot tuvāko apkārtni, dodoties pastaigā gar jūru, izejot lauku sētas pagalmā, dārzā, rotaļājoties.
Katru tēmu papildina vārdnīca, kurā norādīts gan lībiešu valodas vārda tulkojums latviski, gan tā gramatiskā forma – vai tas ir lietvārda nominatīvs vai cits locījums, vai tas ir darbības vārds 1. vai 3. personā vienskaitlī vai daudzskaitlī.
Arī lībiešu dzejnieka Kārļa Staltes dzejoļi un lībiešu tautas dziesmas izvēlētas atbilstoši bērna vecumam. Tautas dziesmās atpazīstami arī latviešu dainās dzirdēti motīvi (šeit jau latviskā tulkojumā): “Mazas peles, lielas peles,/ Velciet miegu bērniņam…” Vai arī: “No jūriņas izpeldēja/ Div’ dzelteni kumeliņi.”
Teksti – tāpat kā dzejoļi un tautas dziesmas – ir paralēli gan lībiski, gan latviski, tāpēc dzeju un tautas dziesmas var baudīt arī lībiešu valodas nepratējs. Redzot atdzejojumu, kas sniedz priekšstatu par saturu, itin labi var nojaust arī lībiešu teksta ritmu, atskaņas.
Latviešu valodai svešo patskaņu (o ar garumzīmi, punktu vai tildi virs burta, kas arī var kombinēties ar garumzīmi, un a ar umlautu) izrunas apguvē var palīdzēt šo skaņu atveides skaidrojumi ar norādēm par pareizu mēles, lūpu, zoda pozīciju, tomēr ļoti noderētu arī grāmatas autoru iecerētais audioieraksts.
Un tā, buroties caur lībiešu valodas burtu mežu, teju Ziemassvētki klāt! Taļšpivād āt jūs!
Noderīgi: www.lsm.lv / janisroze.lv / retalsi.lv / diena.lv /
Mednis, Jānis; Medne, Renāte. Kūldaläpš: līvõd lapst ja vanbizt rōntõz = Zeltabērns: lībiešu bērnu un vecāku grāmata. Māksliniece Kristīne Kutepova; dizains: Ivo Grundulis, Sintija Paulušenko; lībiešu valodas redaktori Tīts Reins Vītso, Ērika Krautmane; latviešu valodas redaktors Alnis Auziņš; lībiešu valodas konsultante Tūli Tuiska. Rīga: Līvõd Fond, 2022. 72 lpp. ISBN 9789934236853.
Ieva Miķelsone ir LNB speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra
galvenā bibliogrāfe.