Vairumam “Literatūras ceļveža” lasītāju zināms, ka Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību skaitliski nelielajai Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattautai, tās vērtībām un daudzu latviešu lībiskajām saknēm.
Tuvojoties Lībiešu mantojuma gada noslēgumam, LNB telpās 16. decembrī vērienīgi izskanējušas tradicionālās Novadu dienas, šoreiz ceļot godā visu lībisko visdažādākajās – gan intelektuālajās un mākslinieciskajās, gan materiālajās izpausmēs. Prieks bija baudīt lībiešu radošumu ar visām cilvēkam piemītošajām maņām!
Daļu 2023. gada noslēdzošā “Literatūras ceļveža” numura šoreiz veltām visiem Latvijā un arī ārpus tās dzīvojošiem lībiešiem. Arī tiem latviešiem, kuri apzinās vien daļēju saistību ar lībisko izcelsmi. Vai varbūt vienkārši – sajutuši sevī interesi par šo tautu vai arī tikai vēlas apgūt nebūt ne vieglo, bet savdabīgi skanīgo lībiešu valodu. LNB Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliogrāfe Ieva Miķelsone sevi apzinās kā “daļēju lībieti”, ir izpētījusi dzimtas lībiskās saknes un interesējas par lībiešu literatūras un kultūras mantojumu. Ieva mūsu izdevumam šoreiz sagatavojusi atsevišķu “lībiešu sadaļu”, kurā iekļauti stāstījumi par četrām nesen izdotām ar lībiešu valodu, kultūru un mākslu saistītām grāmatām.
Protams, lībiešu tematikas grāmatu ir daudz vairāk – no aizejošā gadā izdotajām minamas, piemēram, Baibas Šuvcānes “Gaist līvu dziesma debesīs”, kas ir stāsts par nozīmīgāko un jaudīgāko lībiešu ansambli “Līvlist”, kā arī Līvlizt āigastrōntõz = Lībiešu gadagrāmata 2023. Jau “Literatūras ceļveža” tapšanas laikā tika publicēta ziņa par vēl kādu jaunumu – izdevniecība “Neputns” tikko izdevusi bilingvālu Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Lībiešu balādes”, ko lībiešu valodā atdzejojis Valts Ernštreits.
Numura otrā daļā ir iekļauti apskati par grāmatām, vairums no kurām, mūsuprāt, ir gada nogalei un svētku sajūtām vai arī dāvanām piestāvošas, jo to saturs izstaro īpašu savstarpējo attiecību siltumu, uzmanību pret līdzcilvēkiem, sirsnību un mīlestību. Te atradīsiet, piemēram, gan simt un vairāk gadus senus atmiņu stāstus par mūsu valsti un tās iedzīvotājiem gan teksta, gan pastkaršu formā, aizkustinošus ģimenisku attiecību līkločus cittautu autoru tulkotās grāmatās, un arī stāstu par kādu varen gudru kaķi, kurš esot izglābis grāmatas. Pat ja šis japāņu rakstnieka uzrakstītais stāsts ir kāda pusaugu zēna fantāzijas tēlojums, izglābt grāmatas jebkurā gadījumā ir īpaša misija, varbūt pat svarīgāka par pašu lasīšanu! Japāņi prot rakstīt grāmatas par grāmatām, par to pēdējā laikā pārliecināmies jau atkārtoti.
Lai mums visiem īstenojas vērtīgas grāmatu idejas novietošanai vai atrašanai zem eglītes, un lai jaunajā lasāmgadā, kas teju jau uz sliekšņa, katram izdodas izglābt no aizmirstības vai iznīcības kaut vienu grāmatu!
Anda Saldovere, LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma "Literatūras ceļvedis" redaktore.
Numurā lasi:
Sīle, Zoja. Jūrmalas valodas stāstu ābece Mednis, Jānis; Medne, Renāte. Zeltabērns: lībiešu bērnu un vecāku grāmata Ernštreite, Zane. Lībiešu [kultūr]telpa Belte, tas mālders Atmiņu topogrāfijas Lielvircavas muiža Kalniņš, Pēteris. Manas dzīves atmiņas no 1843. dzīvības gada Ortega i Gasets, Hosē. Masu sacelšanās Egle, Jana. Latvju pacients Nacukava, Sosuke. Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas Černa, Olga. Klāruks un 11 vecmāmiņas Bezinoviča-Haidona, Iva. Mana vecmāmiņa mani nepazīst