top of page
  • Zane Rozīte

Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā



“Nāvīgi interesantas”, “iespējams izlasīt pāris stundās”, “kabatas formāta” – tā raksturota žurnāla “Rīgas Laiks” 2022. gadā uzsāktā grāmatu sērija – “Rīgas Laika mazās grāmatiņas”. Vienā no iepriekšējiem “Literatūras ceļveža” numuriem lasītāji jau tika iepazīstināti ar šīs sērijas izdevumu – rakstnieka Andra Kalnozola biogrāfisko stāstu “Eiropas smaržas”.


Šobrīd aktuālajā grāmatu sērijā izdots arī vēsturnieka un etnologa Jurija Sļozkina darbs, kas veltīts vienam no savā laikā zināmākajiem un ievērojamākajiem, bet mūsdienās aizmirstajam latviešu boļševikam un revolucionāram Ivaram Smilgam.


Pasaules līmeņa vēsturnieks Sļozkins, kurš jau vairākus gadus dzīvo un darbojas Latvijā, līdz šim iepazīts ar savu monumentālo darbu “The House of Government: A Saga of the Russian Revolution” (“Valdības nams: Krievijas revolūcijas sāga”), kurš iznāca 2017. gadā un saņēmis neskaitāmus apbalvojumus un atzinības.


Grāmatas centrā ir stāsts par elitārāko dzīvokļu kompleksu Maskavā, tā saukto Valdības jeb Krastmalas namu (celts no 1927. līdz 1931. gadam) un tā pirmajām iedzīvotāju paaudzēm – vecajiem padomju revolucionāriem, režīma augsta ranga funkcionāriem un viņu ģimenēm jeb padomju eliti.

Viena no galvenajām sižeta līnijām veltīta šo personu un viņu ģimeņu publiskajai un personīgajai dzīvei, savstarpējām attiecībām un likteņiem Lielajā terorā 1937.–1938. gadā. Tā dēvētās Staļina lielās tīrīšanas laikā viena trešdaļa jeb aptuveni 800 mājas iedzīvotāju viens pēc otra tika apcietināti un notiesāti. Šī iemesla dēļ nams saņēma iesauku “Iepriekšējās aizturēšanas nams”.

Viens no šī 505 dzīvokļu lielā nama zināmākajiem iedzīvotājiem bija Ivars Smilga – Ungurpils pagasta saimnieka dēls, rakstnieka Pāvila Rozīša skolasbiedrs un romāna “Valmieras puikas”

tēla Ivara Kļavas prototips, kuram bija lemts kļūt par vienu no ietekmīgākajiem latviešu revolucionāriem, no Valmieras ģimnāzista izaugot par ievērojamu boļševiku revolūcijas līderi Somijā, Kara revolucionārās padomes locekli Krievijas Pilsoņu kara laikā un Sarkanās armijas galveno komisāru.


Grāmatiņā autors izseko gan svarīgākajiem Smilgas dzīves, viņu kā personību veidojošiem notikumiem, gan ideoloģisko uzskatu attīstībai, gan viņa kā revolucionāra un padomju funkcionāra izaugsmei, kā arī krišanai.

Vienlaikus Sļozkins veidojis stāstu par Smilgu kā tikai vienu no daudziem latviešiem revolucionāriem, kuri cīņā par proletāriešu revolūciju bija nokļuvuši boļševiku pirmajās rindās. Atgādinot par latviešu strēlnieku izšķirīgo nozīmi gan Pilsoņu kara militārajās cīņās, gan ideoloģiskajā frontē (piemēram, 1918. gadā latvieši veidoja 48 procentus no čekas personāla), autors latviešus nešaubīgi nodēvē kā visspēcīgāk radikalizēto, mobilizēto un apokaliptiski revolucionāro kopienu visā Eiropā.


Būdami pārliecināti, ka kalpo vispārējās pasaules proletariāta atbrīvošanas idejai, Smilga un citi latviešu revolucionāri Pirmajā pasaules karā un Pilsoņu karā nokļuva padomju varas priekšējās pozīcijās, tomēr pēc kara divdesmito gadu vidū pamazām sāka izšķīst padomju dzīvē, kur vadošā loma tika uzticēta uzticamajiem krieviem un ebrejiem, un jau trīsdesmito gadu vidū latviešus, tāpat kā tūkstošiem citus cittautiešus, iznīcināja kā opozicionārus, teroristus un nodevējus.


Grūti identificēt un ielikt plauktā Sļozkina vēstījuma žanru – populārzinātnisks darbs, eseja vai izklāsts, tomēr nav noliedzama autora spēja aizraut ar bagātīgu stāstījumu, kas balstīts ne tikai apjomīgās dokumentārās avotu studijās, bet arī literāro darbu izpētē (piemērs – romāns “Valmieras puikas”).

Tieši ar literāro darbu palīdzību autors parāda, cik liela nozīme tiem bijusi konkrētu personību un notikumu interpretācijā un mitoloģizācijā.


Lai arī latviešu līdzdalība boļševiku režīma uzvaras gājienā un padomju valsts kaldināšanā ir vispārzināms fakts, tomēr atsevišķu personību, tajā skaitā Smilgas, izcelšana saulītē lieku reizi atgādina, cik nozīmīga bija šī latviešu loma, kā Smilgas un citu latviešu revolucionāru satriecošās, bieži vien arī traģiskās politiskās un personīgās dzīves peripetijas individuālā līmenī ietekmēja padomju režīmu kopumā.



Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā. No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Redaktors Uldis Tīrons. Rīga: Rīgas Laiks, 2022. 127 lpp. ISBN 9789934880223.


Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.






Recent Posts

See All

Comments


bottom of page