top of page
  • Ieva Miķelsone

Šlipenbahs, Ulrihs fon. Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi



Vācbaltu dzejnieka, jurista, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieka barona Ulriha Heinriha Gustava fon Šlipenbaha (Ulrich Heinrich Gustav Freiherr von Schlippenbach, 1774–1826) vācu valodā sarakstītā grāmata par Kurzemi “Malerische Wanderungen durch Kurland” nāca klajā jau 1809. gadā. Šo ceļojumu aprakstu, kurā iekļautas arī atkāpes tālākā pagātnē, nostāsti un teikas, vēlāk nereti citējuši vēsturnieki. Detalizētie objektu apraksti lieti noderējuši pētniekiem, parku, kungu māju un piļu atjaunotājiem.


Beidzot, pateicoties vēsturnieka Agra Dzeņa tulkojumam un redaktora un dzejas tekstu atdzejotāja Artura Hansona darbam, “Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi” pieejami arī latviešu valodā.

Nevar nepieminēt, ka barons fon Šlipenbahs savā laikā publicēja un popularizēja latviešu dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzeju, 1815. gadā bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības izveidošanas rosinātājs un vēl pēc pāris gadiem, būdams Zemnieku stāvokļa uzlabošanas komisijas loceklis, panāca dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē, pirms tas notika pārējā Latvijas teritorijā. Pats Šlipenbahs šo veikumu uzskatījis par nozīmīgāko savā mūžā. (“Es tomēr vēlētos, lai uz mana kapakmens tiktu rakstīts nekas cits kā tas, ka esmu sniedzis būtisku devumu dzimtbūšanas atcelšanā savā tēvzemē,” viņš rakstījis izdevējam Štefenhāgenam vēstulē, kura glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā.)


Atšķirībā no sava domubiedra Garlība Merķeļa Šlipenbahs šajā Kurzemes aprakstā latviešu zemnieku dzīvi nereti rāda idilliskās ainās, ko caurauž “vislielākā cieņa un visdziļākā mīlestība” pret latviešiem, kuri viņa acīs nav nekādi trūkumcietēji un žēlojami nabadziņi. “... latvietis viegli apgūst izglītību, ja vien kāds papūlas viņam to sagādāt.” (118. lpp.) “Latvieši šinī apvidū, tāpat kā visā Kurzemē, ir turīgi, bet daži pat bagāti un vairāku tūkstošu Alberta dālderu īpašnieki,” – tā Šlipenbahs raksta par Lielbērzi. (138.–139. lpp.) Šlipenbahs raksturojis ne vien Kurzemes ļaužu sadzīvi, bet arī pieminējis izglītības iespējas un pat sociālās palīdzības iedīgļus (nabagmājas, ugunsapdrošināšanas kompānija un “miroņu lāde” bēru izdevumu segšanai).


Grāmatas lielākā vērtība līdzās 31 muižas un sešu pilsētu un miestu aprakstiem ir romantiskā dzejnieka Šlipenbaha krāšņā valoda.

Tēlaini izteiksmes līdzekļi – personifikācijas, metaforas, jūsmīgi salīdzinājumi – birst aumaļām. (Jāņu laikā Jelgavā “virtuozi, mākslinieki un akrobāti tur salido kā gājputni un pavada savu mākslu perēšanas laiku”. “..Tālumā starp augstajiem krastiem Venta kā sudraba lente tecēja pa skaisto, zaļo dabas audeklu”. Strauts “iztek no netālā Cieceres ezera, kas ir kā balts plīvurs ap zaļi cirtaino pakalna galvu”. Tālumā briest negaiss – “zeme it kā vēl smaidīja, kad debesis tālumā raudzījās lejup ar nopietnu, draudīgi savilktu pieri”. “.. No pakalna augšas pretī ieraudzīju (..) tālo mežu, kas savas kājas mērcēja rāmajā ezerā un tad uzkāpa apkārtējās augstienēs un savu zaļo galvu iegremdēja rīta saules spozmē.”)


Šlipenbahs – jurists – pavīd lappusēs, kur minēts konkrētā apvidus vai pilsētas iedzīvotāju un ēku skaits vai arī senākas pagātnes fakti un gadskaitļi, atsaucoties uz dažādiem agrāk publicētiem vēstures avotiem, piemēram, plašajā Kuldīgas vēstures aprakstā, kurā netrūkst arī tiesas spriedumu atstāsta. Vēsturnieks Dzenis parindēs gan vairākkārt norādījis uz neprecizitātēm vēsturisku notikumu un datu pieminējumos. Vietām, savukārt, būtu noderējuši komentāri par aprakstīto objektu turpmāko likteni, bet tā noskaidrošana šoreiz paliek lasītāja ziņā.


Barona Šlipenbaha ceļojumu gleznainie iespaidi rāda mums dzimtenes mīlestības caurstrāvotu Kurzemes ainavu, kas šodienas lasītājā raisa lepnumu par savu dzimto pusi, bet, jo īpaši, par to, ka tās skaistumu pirms vairāk nekā divsimt gadiem pratis novērtēt vācbaltu dzejnieks.





Noderīgi: lsm.lv / serde.lv


Šlipenbahs, Ulrihs fon. Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi. Tulkotājs vēsturnieks Agris Dzenis; redaktors, dzejas tulkotājs un atdzejotājs Arturs Hansons; mākslinieks Mārtiņš Ratniks; ievada autors Juris Zviedrāns; sagatavojusi Signe Pucena. Aizpute: Starpnozaru mākslas grupa “Serde”, 2023. 168 lpp. ISBN 9789934891021.


Ieva Miķelsone ir LNB Speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliogrāfe

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page