š§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.
VÄcbaltu dzejnieka, jurista, Ulmales un JamaiÄ·u muižu Ä«paÅ”nieka barona Ulriha Heinriha Gustava fon Å lipenbaha (Ulrich Heinrich Gustav Freiherr von Schlippenbach, 1774ā1826) vÄcu valodÄ sarakstÄ«tÄ grÄmata par Kurzemi āMalerische Wanderungen durch Kurlandā nÄca klajÄ jau 1809. gadÄ. Å o ceļojumu aprakstu, kurÄ iekļautas arÄ« atkÄpes tÄlÄkÄ pagÄtnÄ, nostÄsti un teikas, vÄlÄk nereti citÄjuÅ”i vÄsturnieki. DetalizÄtie objektu apraksti lieti noderÄjuÅ”i pÄtniekiem, parku, kungu mÄju un piļu atjaunotÄjiem.
Beidzot, pateicoties vÄsturnieka Agra DzeÅa tulkojumam un redaktora un dzejas tekstu atdzejotÄja Artura Hansona darbam, āGleznaini ceļojumi pa Kurzemiā pieejami arÄ« latvieÅ”u valodÄ.
Nevar nepieminÄt, ka barons fon Å lipenbahs savÄ laikÄ publicÄja un popularizÄja latvieÅ”u dzejnieka NeredzÄ«gÄ IndriÄ·a dzeju, 1815. gadÄ bija Kurzemes LiteratÅ«ras un mÄkslas biedrÄ«bas izveidoÅ”anas rosinÄtÄjs un vÄl pÄc pÄris gadiem, bÅ«dams Zemnieku stÄvokļa uzlaboÅ”anas komisijas loceklis, panÄca dzimtbÅ«Å”anas atcelÅ”anu KurzemÄ, pirms tas notika pÄrÄjÄ Latvijas teritorijÄ. Pats Å lipenbahs Å”o veikumu uzskatÄ«jis par nozÄ«mÄ«gÄko savÄ mūžÄ. (āEs tomÄr vÄlÄtos, lai uz mana kapakmens tiktu rakstÄ«ts nekas cits kÄ tas, ka esmu sniedzis bÅ«tisku devumu dzimtbÅ«Å”anas atcelÅ”anÄ savÄ tÄvzemÄ,ā viÅÅ” rakstÄ«jis izdevÄjam Å tefenhÄgenam vÄstulÄ, kura glabÄjas LNB Reto grÄmatu un rokrakstu krÄjumÄ.)
AtŔķirÄ«bÄ no sava domubiedra GarlÄ«ba MerÄ·eļa Å lipenbahs Å”ajÄ Kurzemes aprakstÄ latvieÅ”u zemnieku dzÄ«vi nereti rÄda idilliskÄs ainÄs, ko caurauž āvislielÄkÄ cieÅa un visdziļÄkÄ mÄ«lestÄ«baā pret latvieÅ”iem, kuri viÅa acÄ«s nav nekÄdi trÅ«kumcietÄji un žÄlojami nabadziÅi. ā... latvietis viegli apgÅ«st izglÄ«tÄ«bu, ja vien kÄds papÅ«las viÅam to sagÄdÄt.ā (118. lpp.) āLatvieÅ”i Å”inÄ« apvidÅ«, tÄpat kÄ visÄ KurzemÄ, ir turÄ«gi, bet daži pat bagÄti un vairÄku tÅ«kstoÅ”u Alberta dÄlderu Ä«paÅ”nieki,ā ā tÄ Å lipenbahs raksta par LielbÄrzi. (138.ā139. lpp.) Å lipenbahs raksturojis ne vien Kurzemes ļaužu sadzÄ«vi, bet arÄ« pieminÄjis izglÄ«tÄ«bas iespÄjas un pat sociÄlÄs palÄ«dzÄ«bas iedÄ«gļus (nabagmÄjas, ugunsapdroÅ”inÄÅ”anas kompÄnija un āmiroÅu lÄdeā bÄru izdevumu segÅ”anai).
GrÄmatas lielÄkÄ vÄrtÄ«ba lÄ«dzÄs 31 muižas un seÅ”u pilsÄtu un miestu aprakstiem ir romantiskÄ dzejnieka Å lipenbaha krÄÅ”ÅÄ valoda.
TÄlaini izteiksmes lÄ«dzekļi ā personifikÄcijas, metaforas, jÅ«smÄ«gi salÄ«dzinÄjumi ā birst aumaļÄm. (JÄÅu laikÄ JelgavÄ āvirtuozi, mÄkslinieki un akrobÄti tur salido kÄ gÄjputni un pavada savu mÄkslu perÄÅ”anas laikuā. ā..TÄlumÄ starp augstajiem krastiem Venta kÄ sudraba lente tecÄja pa skaisto, zaļo dabas audekluā. Strauts āiztek no netÄlÄ Cieceres ezera, kas ir kÄ balts plÄ«vurs ap zaļi cirtaino pakalna galvuā. TÄlumÄ briest negaiss ā āzeme it kÄ vÄl smaidÄ«ja, kad debesis tÄlumÄ raudzÄ«jÄs lejup ar nopietnu, draudÄ«gi savilktu pieriā. ā.. No pakalna augÅ”as pretÄ« ieraudzÄ«ju (..) tÄlo mežu, kas savas kÄjas mÄrcÄja rÄmajÄ ezerÄ un tad uzkÄpa apkÄrtÄjÄs augstienÄs un savu zaļo galvu iegremdÄja rÄ«ta saules spozmÄ.ā)
Å lipenbahs ā jurists ā pavÄ«d lappusÄs, kur minÄts konkrÄtÄ apvidus vai pilsÄtas iedzÄ«votÄju un Äku skaits vai arÄ« senÄkas pagÄtnes fakti un gadskaitļi, atsaucoties uz dažÄdiem agrÄk publicÄtiem vÄstures avotiem, piemÄram, plaÅ”ajÄ KuldÄ«gas vÄstures aprakstÄ, kurÄ netrÅ«kst arÄ« tiesas spriedumu atstÄsta. VÄsturnieks Dzenis parindÄs gan vairÄkkÄrt norÄdÄ«jis uz neprecizitÄtÄm vÄsturisku notikumu un datu pieminÄjumos. VietÄm, savukÄrt, bÅ«tu noderÄjuÅ”i komentÄri par aprakstÄ«to objektu turpmÄko likteni, bet tÄ noskaidroÅ”ana Å”oreiz paliek lasÄ«tÄja ziÅÄ.
Barona Å lipenbaha ceļojumu gleznainie iespaidi rÄda mums dzimtenes mÄ«lestÄ«bas caurstrÄvotu Kurzemes ainavu, kas Å”odienas lasÄ«tÄjÄ raisa lepnumu par savu dzimto pusi, bet, jo Ä«paÅ”i, par to, ka tÄs skaistumu pirms vairÄk nekÄ divsimt gadiem pratis novÄrtÄt vÄcbaltu dzejnieks.
Å lipenbahs, Ulrihs fon. Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi. TulkotÄjs vÄsturnieks Agris Dzenis; redaktors, dzejas tulkotÄjs un atdzejotÄjs Arturs Hansons; mÄkslinieks MÄrtiÅÅ” Ratniks; ievada autors Juris ZviedrÄns; sagatavojusi Signe Pucena. Aizpute: Starpnozaru mÄkslas grupa āSerdeā, 2023. 168 lpp. ISBN 9789934891021.
Ieva MiÄ·elsone ir LNB SpeciÄlo krÄjumu departamenta Letonikas un Baltijas centra galvenÄ bibliogrÄfe.
Comments