Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Mēs esam atbildīgi par to, ko mums ir iespēja apbrīnot Oktobri un novembri "Literatūras ceļvedī" sākām ar Dākera Keltnera grāmatu "Apbrīna" . Šis darbs mums atgādina, cik veselīga un spēcinoša ir prasme apbrīnot to, kas mums ir svarīgs. Tieši šie rudens mēneši bija pārpilni ar apbrīnojamiem notikumiem – Latvijas svētkiem, padarītiem darbiem un skaidriem nākotnes mērķiem. Atskatoties uz 2025. gada oktobri un novembri, arvien skaidrāk kļūst redzams,

Ilustrācija: Laura Lukeviča Brīdī, kad mijas Patriotu mēneša pašas beigas ar ziemas kluso sākumu, kā arī dažas nedēļas pēc UNESCO globālās Medijpratības un informācijpratības nedēļas, jūtos pagodināts, ka otro "Literatūras ceļveža" speciālnumuru varam veltīt medijpratības tēmai. Medijpratība – ikviena prasme kritiski izvērtēt, kvalitatīvi iegūt un pat veidot informāciju – mūsu ikdienā iegūst arvien lielāku nozīmi. Lai arī konteksts, kurā medijpratība nostiprina savu lomu, nav

Bukera balva literatūrā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopš 1969. gada. Šis gads iezīmējas ar īpaši izstrādātu (un interesentiem izpētīt vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasītāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasīšanu veidojas tīmeklī. Reizē – neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. Šogad tika izziņots arī jaunums – turpmāk Buker

Rudenī sēņu smarža vilina dziļāk mežā, un tomēr tā spēcīgi atgādina arī par aukstumu, mitrumu, zemi un dubļiem, trūdiem, drūmām un pelēkām dienām, tāpēc jau laikus saprotu, ka arī čehu autores Viktorijas Hanišovas romānā "Sēņotāja" būs atrodami ne vien sēņu stāsti, bet arī daudz kas tāds, kas ar tiem līdztekus būs noslēpies kādā meža nomalē, kurā ne katrs grib ieskatīties un ieraudzīt daudz sāpju un netaisnības atblāzmas. Vienīgās sēnes, kas man garšo, ir gailenes, bet galve

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003). Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko u

Latviešu tekstilmākslinieka, etnogrāfa un pedagoga Jūlija Straumes (1874–1970) 150. jubilejai veltīto katalogu izdevusi Gruzijas Mākslas pils sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Grāmata ir izdota trīs valodās – gruzīnu, angļu un latviešu. Līdz šim par Jūliju Straumi izdota folkloristes un vizuālās mākslas pedagoģes Laimas Kļaviņas monogrāfija "Jūlijs Straume: lietišķās mākslas meistars" (Zinātne, 2004). Šajā izdevumā ietverts viss tekstilmākslinieka dzīve

Šī bija jauka atkal satikšanās ar Gustu Ābeli, jo viņa pirmo grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums" izlasīju jau pirms diviem gadiem. Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas ticēju, ka būs arī turpinājums. Man ir patiess prieks, ka autors uzrakstīja arī savu otro grāmatu un Nacionālajā teātrī ir skatāma izrāde "Klusums un troksnis", kur par pamatu ņemtas Gusta Ābeles abas grāmatas. Gluži tāpat kā pirmajā Gusta Ābeles grāmatā "Pasaulē mīļākais klusums", galvenais varonis ir Svens. Šoreiz

"Austrumeiropa" ir apzīmējums, kas nes sevī smagumu. Tajā slēpjas nevēlamas asociācijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atšķirību no savas lokālās kultūras bieži vien jāpierāda sarunu biedriem no citām pasaules daļām. Aizspriedumus par sociālu un kulturālu nabadzību, esot “Rietumeiropas” perifērijā, un šad tad – izmisīgus centienus pierādīt savu līdztiesību sēdēt pie kopīgā pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jēdziens, kas tiecas izzust, jo reģionam pieskaitītās val

Samērā droši varam apgalvot, ka cilvēciskām radībām vismaz reizi ienāk prātā doma par savu izcelsmi, dzimtas vēstures līkločiem. Varbūt tas notiek tad, kad uzzinām pārsteidzošu un neticamu stāstu, atrodam fotogrāfiju, kādu taustāmu liecību ar jautājumu, no kurienes tas nāk. Savukārt šī darba centrālajai varonei, it kā negribot, bet būtu iespēja iegūt ievērojamu mantojumu, .ja vien ceļā nebūtu tik samudžināti dzimtas zaru raksti. Dzimtas pētījums veido darba galveno sižetisko

Ja ir kāda grāmata, kas piestāv novembrim, tad tā ir nupat klajā nākusī Martas Leimanes grāmatiņa "Mula un ēna" ar latviešu grafiķa, ilustratora un grafiti mākslinieka Svena Neilanda ilustrācijām, kas atvēršanu piedzīvoja Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Varbūt tāpēc, ka pelēkās, miglā tītās un apmākušās novembra dienas, kad saule reti parādās, ir laiks, kad ne mājām, ne kokiem, ne mums pašiem vairs nav īsti savu ēnu. Mula ir tēls, kuru 2013. gadā radīja rado

Ilgus gadus strādājot bibliotēkā, dažreiz jābrīnās, kāpēc es šo vai citu grāmatu neievēroju un neizlasīju jau agrāk? Līdzīgi varu teikt par Zentas Mauriņas grāmatu "Tālā gaita", kura pirmoreiz manās rokās nonāca 1997. gadā, kad apgāds "Daugava" to izdeva kā Z. Mauriņas kopoto rakstu 1. sējumu. Tad es to ievietoju latviešu literatūras plauktā, līdz brīdim, kad kāda ģimnāziste lūdza mani palīdzēt uzrakstīt domrakstu par Zentu Mauriņu un viņas darbiem. Tikai šis nejaušais gadīju

Tieši tā suitu sievas bieži noslēdz dziesmas – ar dzidru, garu "ēēē…" un pamatīgu "ooo...", kas dzirdams tālumā un skan prātā vēl ilgi pēc tam. Tā ir suitu sievu dziedājuma vizītkarte, tās ir skaņas, kas vienā elpas vilcienā savieno sievas, senčus, zemi un klausītājus. Grāmata ir lielisks veltījums etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas". Tā ir vairāk nekā tikai ansambļa vēsture – tā ir stāsts par dzīvi un spēju saglabāt prieku un pašironiju, kas padara suitu sievu priekšne

Nāves tēma ir noslēpumu ieskauta, teorijas par to, kas mūs sagaida pēc nāves ir visdažādākās, bet laikam populārākais uzskats par pēcnāves dzīvi − noteikti kaut kam vēl pēc tam, kad šeit uz Zemes, līdz šim pazīstamajā stāvoklī jau viss ir beidzies, tomēr ir jābūt. Vai mēs dzīves laikā varam beidzot apjēgt, ka tas "vēlāk" un "pēc tam" var arī nebūt? Šķiet, ka tieši to vēlējies pateikt Saimons Boass (1977-2024), starptautiskās palīdzības kustības darbinieks, grāmatā "Miršanas

Stāsts, vai tas būtu pierakstīts vai nodots mutiski, katra stāstnieka interpretācijā maina gan veidolu, gan arī, iespējams, saturu. Tā ir literārā brīvība un radošuma izpausme, kas ļauj stāstniekam, izmantojot savu attieksmi un dzīves uztveri, piešķirt jaunu nozīmi vai uzsvērt citus apstākļus, tādējādi izraisot pārdomas arī klausītājā. Ko iesākt, ja klausītājs pieprasa stāstniekam pieturēties pie rakstītā vārda un kanoniskās stāsta versijas? Vispirms pieklātos priecāties, ka

Latviešu stāstu krājumus es, kā ierasts, ķeru kā karstus pīrādziņus, tiklīdz kaut kas jauns parādās grāmatnīcā vai bibliotēkā. Var teikt, ka es esmu absolūta šīs latviešu īsprozas formas fane. Galvenokārt mani uzrunā stāstu maģija turpināties manī vēl ilgi pēc tā izlasīšanas, domājot un iztēlojoties, kāds gan stāstam varētu būt turpinājums vai – vēl labāk - to variācijas. Arī šī krājuma stāsti kādu laiku dzīvo manī, līdz ar to laikam varu teikt, ka šis krājums ir sasniedzis

Juridiskās koledžas apgādā ir klajā nākusi aktuāla un nozīmīga mācību grāmata "Dzīvojamo namu pārvaldība". Grāmatas autore Dr. oec Iveta Amoliņa ir RTU zinātniskā asistente un pētniece, nekustamo īpašumu pārvaldības eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē. No 2017. līdz 2023. gadam viņa ir vadījusi un uzraudzījusi 12 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektus. Autore uzsver, ka grāmatas mērķis ir veidot izpratni par dzīvojamo māju pārvaldīšana

Reti kurš no mums ir dziļāk aizdomājies par apbrīnu kā vienu no emociju izpausmes veidiem psiholoģijā. Vēl mazāk droši vien būs to, kuri lasījuši pētījumus par apbrīnas izjūtu. Tieši apbrīnas izjūta ir centrālā ass Dakera Keltnera, Kalifornijas Bērklija Universitātes profesora, grāmatā "Apbrīna". Tā ir visaptveroša zinātniska izpēte, tā teikt, "no matu galiņiem līdz papēžiem". Autora galvenais mērķis ir pierādīt, ka apbrīnas jušana spēj mainīt cilvēku attiecības ar pasauli, v

Ilustrācija: Laura Lukeviča Kad lapas krīt un daba gatavojas mieram, rudens liek apstāties un pārdomāt, cik trausla un reizē stipra ir...

Ilgtspējas tēmai veltītā literatūra palīdz saskatīt pasauli daudzdimensionāli un tai pašā laikā kā vienotu veselumu. Tā rosina izprast...

Ekziperī Starptautiskās vidusskolas (Exupery International School, EIS) bibliotekāre Līga Grundšteine reizi divos mēnešos organizē sarunu...