Literatūras ceļvedis

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003). Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko u

"Austrumeiropa" ir apzīmējums, kas nes sevī smagumu. Tajā slēpjas nevēlamas asociācijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atšķirību no savas lokālās kultūras bieži vien jāpierāda sarunu biedriem no citām pasaules daļām. Aizspriedumus par sociālu un kulturālu nabadzību, esot “Rietumeiropas” perifērijā, un šad tad – izmisīgus centienus pierādīt savu līdztiesību sēdēt pie kopīgā pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jēdziens, kas tiecas izzust, jo reģionam pieskaitītās val

Samērā droši varam apgalvot, ka cilvēciskām radībām vismaz reizi ienāk prātā doma par savu izcelsmi, dzimtas vēstures līkločiem. Varbūt tas notiek tad, kad uzzinām pārsteidzošu un neticamu stāstu, atrodam fotogrāfiju, kādu taustāmu liecību ar jautājumu, no kurienes tas nāk. Savukārt šī darba centrālajai varonei, it kā negribot, bet būtu iespēja iegūt ievērojamu mantojumu, .ja vien ceļā nebūtu tik samudžināti dzimtas zaru raksti. Dzimtas pētījums veido darba galveno sižetisko

Ilgus gadus strādājot bibliotēkā, dažreiz jābrīnās, kāpēc es šo vai citu grāmatu neievēroju un neizlasīju jau agrāk? Līdzīgi varu teikt par Zentas Mauriņas grāmatu "Tālā gaita", kura pirmoreiz manās rokās nonāca 1997. gadā, kad apgāds "Daugava" to izdeva kā Z. Mauriņas kopoto rakstu 1. sējumu. Tad es to ievietoju latviešu literatūras plauktā, līdz brīdim, kad kāda ģimnāziste lūdza mani palīdzēt uzrakstīt domrakstu par Zentu Mauriņu un viņas darbiem. Tikai šis nejaušais gadīju

Tieši tā suitu sievas bieži noslēdz dziesmas – ar dzidru, garu "ēēē…" un pamatīgu "ooo...", kas dzirdams tālumā un skan prātā vēl ilgi pēc tam. Tā ir suitu sievu dziedājuma vizītkarte, tās ir skaņas, kas vienā elpas vilcienā savieno sievas, senčus, zemi un klausītājus. Grāmata ir lielisks veltījums etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas". Tā ir vairāk nekā tikai ansambļa vēsture – tā ir stāsts par dzīvi un spēju saglabāt prieku un pašironiju, kas padara suitu sievu priekšne

Nāves tēma ir noslēpumu ieskauta, teorijas par to, kas mūs sagaida pēc nāves ir visdažādākās, bet laikam populārākais uzskats par pēcnāves dzīvi − noteikti kaut kam vēl pēc tam, kad šeit uz Zemes, līdz šim pazīstamajā stāvoklī jau viss ir beidzies, tomēr ir jābūt. Vai mēs dzīves laikā varam beidzot apjēgt, ka tas "vēlāk" un "pēc tam" var arī nebūt? Šķiet, ka tieši to vēlējies pateikt Saimons Boass (1977-2024), starptautiskās palīdzības kustības darbinieks, grāmatā "Miršanas

Stāsts, vai tas būtu pierakstīts vai nodots mutiski, katra stāstnieka interpretācijā maina gan veidolu, gan arī, iespējams, saturu. Tā ir literārā brīvība un radošuma izpausme, kas ļauj stāstniekam, izmantojot savu attieksmi un dzīves uztveri, piešķirt jaunu nozīmi vai uzsvērt citus apstākļus, tādējādi izraisot pārdomas arī klausītājā. Ko iesākt, ja klausītājs pieprasa stāstniekam pieturēties pie rakstītā vārda un kanoniskās stāsta versijas? Vispirms pieklātos priecāties, ka

Latviešu stāstu krājumus es, kā ierasts, ķeru kā karstus pīrādziņus, tiklīdz kaut kas jauns parādās grāmatnīcā vai bibliotēkā. Var teikt, ka es esmu absolūta šīs latviešu īsprozas formas fane. Galvenokārt mani uzrunā stāstu maģija turpināties manī vēl ilgi pēc tā izlasīšanas, domājot un iztēlojoties, kāds gan stāstam varētu būt turpinājums vai – vēl labāk - to variācijas. Arī šī krājuma stāsti kādu laiku dzīvo manī, līdz ar to laikam varu teikt, ka šis krājums ir sasniedzis

Juridiskās koledžas apgādā ir klajā nākusi aktuāla un nozīmīga mācību grāmata "Dzīvojamo namu pārvaldība". Grāmatas autore Dr. oec Iveta Amoliņa ir RTU zinātniskā asistente un pētniece, nekustamo īpašumu pārvaldības eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē. No 2017. līdz 2023. gadam viņa ir vadījusi un uzraudzījusi 12 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektus. Autore uzsver, ka grāmatas mērķis ir veidot izpratni par dzīvojamo māju pārvaldīšana

Reti kurš no mums ir dziļāk aizdomājies par apbrīnu kā vienu no emociju izpausmes veidiem psiholoģijā. Vēl mazāk droši vien būs to, kuri lasījuši pētījumus par apbrīnas izjūtu. Tieši apbrīnas izjūta ir centrālā ass Dakera Keltnera, Kalifornijas Bērklija Universitātes profesora, grāmatā "Apbrīna". Tā ir visaptveroša zinātniska izpēte, tā teikt, "no matu galiņiem līdz papēžiem". Autora galvenais mērķis ir pierādīt, ka apbrīnas jušana spēj mainīt cilvēku attiecības ar pasauli, v

Ilustrācija: Laura Lukeviča Kad lapas krīt un daba gatavojas mieram, rudens liek apstāties un pārdomāt, cik trausla un reizē stipra ir...

Ilgtspējas tēmai veltītā literatūra palīdz saskatīt pasauli daudzdimensionāli un tai pašā laikā kā vienotu veselumu. Tā rosina izprast...

Ekziperī Starptautiskās vidusskolas (Exupery International School, EIS) bibliotekāre Līga Grundšteine reizi divos mēnešos organizē sarunu...

Monogrāfija ir tapusi, balstoties uz Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas pētniecības projekta...

Juvāls Noass Harari. Neapturamie mēs. 1, Kā mēs pārņēmām varu pasaulē (Jāņa Rozes apgāds, 2022) Pazīstamais vēsturnieks un domātājs...

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un...

Šajā starptautiskajā bestsellerā Stīvens R. Kovejs starptautiski atzīta autoritāte menedžmenta un personiskās attīstības jomā,...