Autors, vēstures profesors Juvāls Noass Harari (Yuval Noah Harari) daudziem labi zināms pēc grāmatas “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture” (2014) nosaukuma. Šo viņa darbu jau lasījušie nojauš, kāds stils piemīt pārdomas rosinošajam pētījumam par Homo sapiens vēsturi – katrā rindkopā jaušams prāta plašums, piedāvājot ieskatu sabiedrības, kultūras un tehnoloģiju attīstībā un mijiedarbībā. Autoram raksturīgais starpdisciplināru analīzi ietverošais vēstījums rosina pārskatīt savu izpratni par cilvēces pirmsākumiem un apdomāt mūsu nākotnes attīstības scenārijus.
Grāmatai “Neapturamie mēs” ir divas daļas – pirmā “Kā mēs pārņēmām varu pasaulē” (Rīga, 2022) un gadu vēlāk izdotā otrā daļa “Kāpēc pasaule nav taisnīga”. Pirmajā daļā skaidrota cilvēka spēja būt pārākam dažādās izpausmēs un interpretācijās, savukārt otrajā autors pievēršas pasaules attīstības notikumu secīguma un likumsakarību prizmai. Abas varētu būt lasāmviela jebkura vecuma pārstāvim, man tās nesa sava veida atgriešanos skolas solā. Es to dēvētu par lasāmvielu, kas gan aktualizē sabiedrības locekļu diskusijas par civilizācijas sākumiem un attīstības virzieniem, kas nav mazsvarīgi, gan arī aicina uz starppaaudžu diskusijām. Sevišķi pārdomāti man šķita grāmatā treknrakstā izceltie pieturteikumi, kas rindkopas kontekstā skaidri iegulst atmiņā arī pieaugušajam, lai gan visticamāk pilda tiešu iedarbības funkciju attiecībā uz satura galveno mērķauditoriju – bērniem un jauniešiem. Atceramies, ka “mēs pa drusciņai maināmies katru dienu, un gadu gaitā šīs sīkās pārmaiņas sasummējas, veidojot pieaugšanu” (I, 24. lpp.) Autors ar milzu saturisko kapacitāti uzņēmies runāt par sarežģīto pasaules pieaugšanas procesu.
Vērtīgi, manuprāt, ceļojumu cilvēces attīstības virzienos Harari vadībā sākt ar pirmo daļu, kurā autors atgādina, ka “mazas izmaiņas, ko neviens nepamana, laika gaitā pārvēršas par lielām pārmaiņām”. (I, 151. lpp.) Otrā daļa aicina izzināt “mūžīgo” jautājumu, kāpēc pasaule nav taisnīga, un atklāt, kam piemīt burvju spēks virzīt notikumus – “stāsti”, kas, autoraprāt, “ir cilvēces dižākais izgudrojums. Pateicoties tiem, mēs valdām pār pasauli”. (II, 154. lpp.)
Grāmatas izlasīšanas pēcgarša ietver atgādinājumu, ka mēs mācāmies no vēstures, mācāmies vēsturi, radām to un reflektējam par to. Šādas un līdzīgas grāmatas palīdz aptver sarežģītus, daudzpusīgus un dziļus tematus, tādēļ abas daļas vienkopus iesaku turēt bērnistabas grāmatplauktā un ik pa laikam pārlasīt kopā ar bērniem.
Autoram raksturīgi ar rakstīto vārdu radīt domas provocējošas idejas, raisīt lasītājos pārdomas par dabas un cilvēka mijiedarbību un cilvēka dabas attīstību. Zinātne nemitīgi aicina izzināt lietas. Jauni atklājumi joprojām notiek ik dienas, tāpat veidojas jauni izpratnes virzieni. Pāri visam, manuprāt, ir bērnībai tik piederīgs, skaists autora atgādinājums pirmās daļas sākumā: “Pieaugšana ir grūts darbs. Ne vien tev un taviem draugiem, bet ikkatram. Pat dzīvniekiem”. (I, 8. lpp.)
Abas grāmatas ir ne vien saturiski bagātas; tās ir gana daiļas un ar skaidru māksliniecisku pievienoto vērtību, tādēļ būs noderīgas un interesantas arī vismazākajiem (ne)lasītājiem, klausoties pieaugušo lasījumā un vērojot glītās ilustrācijas.
Noderīgi: www.sapienship.co / www.janisroze.lv / www.janisroze.lv / www.santa.lv
Harari, Juvāls Noass. Neapturamie mēs. 2, Kāpēc pasaule nav taisnīga. No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 160 lpp. ISBN 9789984239750.
Aija Uzula ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte