Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Ieraugot Benedikta Kalnača pabiezo monogrāfiju, vienam otram Blaumaņa zinātājam, iespējams, radīsies jautājums, vai Līvija Volkova ar saviem rūpīgajiem pētījumiem un to vainagojumu grāmatā “Blaumaņa zelts: rakstnieks savā laikā, darbos un cilvēkos” (“Karogs”, 2008) nav jau visu pateikusi. Nē, tik tiešām nav.
Literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs ir atradis virkni jaunu, negaidītu rakursu, kā “ieraudzīt” Blaumani un kā “izlasīt” viņa rakstīto.
Monogrāfijas autors it kā pārrunā ar lasītāju Blaumaņa laika latviešu literatūras kontekstus, lielu uzmanību veltīdams tai grāmatniecības daļai, kurai literatūrpētnieki mēdz “paiet” garām – triviālliteratūrai – un pamatoti norādīdams uz motīviem, kas bijuši svarīgi arī Blaumanim. Atklāti arī cittautu literatūras konteksti, kuros rakstnieka noveles kā negaidīti jauna un svaiga žanra parādība uznirst Eiropas – jo īpaši vācu – novelistikas 19. gadsimta otrās puses kontekstā. Pārliecinoši uzrādīta saikne ar cittautu rakstniekiem, kurus Blaumanis, visticamāk, bija lasījis, bet kuri līdz šim bija palikuši ārpus pētnieku redzes loka. Bez tam jaunajā monogrāfijā detalizēti atklāti Baltijas vācu kultūrtelpas konteksti un Blaumaņa loma arī šajā vidē, Blaumaņa vides un raksturu sastatījums ar Eduarda fon Keizerlinga un Teodora Hermaņa Panteniusa prozu. Šīs nodaļas būs atklājums tiem, kuri jau labi pārzina Blaumaņa daiļradi un gadsimtu mijas literatūru kopumā, bet, iespējams, iepriekš nav aizdomājušies par dziļākām kopsakarībām. Tās noteikti kalpos arī kā rosinājums izlasīt kādus no Blaumaņa darbiem vēlreiz un pamanīt līdzīgo kāda vācu rakstnieka tekstā, tā, iespējams, vācu – un ne tikai vācu – literatūru atklājot sev no jauna.
Monogrāfija augstu vērtējama vēl kāda tematiskā aptvēruma kontekstā – Blaumanis un māksla.
Ir labi zināma rakstnieka draudzība ar gleznotāja Jaņa Rozentāla ģimeni un sadarbība ar vairākiem komponistiem, domājot par savu lugu muzikālo noformējumu, kā arī dzejas pārvērtībām dziesmās. Tomēr tik plašos, savstarpēji cieši saistītos kontekstos kā proza un māksla (jo īpaši – glezniecība) Blaumanis iepriekš noteikti nav skatīts.
Grāmatu lieliski papildina, kā arī Kalnača tekstu un viņa piedāvātās laikmeta atklāsmes viegli uztveramas dara pievienotā laika līnija. Šī monogrāfija, iespējams, negaidīti mudinās literatūras lasītājus jaunā pavērsienā skatīt arī citu Blaumaņa laikabiedru un viņa sekotāju darbus, kā arī literāru tekstu kopumā.
Noderīgi: janisroze.lv / ltv.lsm.lv
Kalnačs, Benedikts. Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2022. 383 lpp. ISBN 9789984893624.
Māra Grudule ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Latviešu folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, literatūrzinātniece.