top of page
  • Ingrīda Peldekse

🎧 Putniņa, Mārīte. Zaļā muiža



🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


Zaļās muižas jeb Zaļenieku muižas bijusī kungu māja meklējama Tērvetes upes ielejā Zaļeniekos. Sākotnēji šīs zemes pēc Livonijas sabrukuma 1562. gadā bija Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera īpašumā, un hercogu iecienītajā medību vietā 16. gadsimta 70.–80. gados tika uzcelta medību pils, šodienas skatījumā – Zaļās muižas priekštece. Pēc diviem gadu simtiem par Kurzemes hercogu kļuva Ernsts Johans Bīrons, un radās nepieciešamība pēc jaunas medību pils, kura tapa gatava 1775. gadā.


Lai gan šo muižu saista ar Rundāles un Jelgavas pils arhitektu Frančesko Rastrelli, autores ieskatā Zaļās muižas kungu māja visdrīzāk ir dāņu arhitekta Severīna Jensena projekts.

Zaļās muižas liktenis saistāms ar vairākiem vēstures pavērsieniem, jo drīz vien pēc muižas uzcelšanas Kurzemes hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai; tās īpašnieki un nomnieki mainīja muižas ēku kompleksu līdz ar laikmeta garu. No 1850. gada Zaļās muižas īpašumtiesības saistījās ar Līvenu un Mēdemu dzimtām – tas bija laiks, kad muiža piedzīvoja lielākos pārveidojumus. Firsta Johana Georga Līvena meita Aleksandrīna pēc dzīvesbiedra Alekša fon Šepinga nāves apprecējās ar grāfu Kārli Teodoru fon Mēdemu. Grāfiene apdzīvoja Zaļo pili līdz 20. gadsimta sākumam; viņa bija mākslas un literatūras mīļotāja un aktīvi piedalījās vietējā sabiedriskajā dzīvē. Tad muižai pāri gāja 1905. gada revolūcijas notikumi, nacionalizācija, agrārā reforma, un kopš 1921. gada līdz pat šodienai ēka drīzāk uzskatāma par mācību iestādi; mūsdienās Zaļajā muižā atrodas Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola.


Mārītes Putniņas grāmatā aplūkoti arī Zaļās muižas pārējo ēku komplekss un parks. Par muižas kungu mājas aktīvo dzīvi var spriest pēc 20. gadsimta 20. gadu fotogrāfijām: pateicoties tām, iemūžināti vēsturiski interjeri un muižas gaisotne, kāda valdījusi Aleksandrīnes fon Mēdemas laikā.


Monogrāfiju papildina bagātīgs vizuālais materiāls; daudzu avotu vidū izceļami dokumenti no Mārburgas fotoarhīva Vācijā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centra, Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes kolekcijas, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas kolekcijas un privātiem fotoalbumiem.

Par grāmatas māksliniecisko iekārtojumu jāpateicas Inesei Hofmanei.


Grāmatas kopsavilkums un attēlu paraksti ir angļu un krievu valodā.


Noderīgi: www.nkmp.gov.lv


Putniņa, Mārīte. Zaļā muiža. Māksliniece Inese Hofmane. Jelgava: Jelgavas novada pašvaldība, 2022. 158 lpp. ISBN 9789934237713.


Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.




Recent Posts

See All

Comments


bottom of page