Latvijas Olimpiskās komitejas izdevums “Olimpiskās medaļas Latvijai” veltīts komitejas simtgadei. Grāmatā ietverti 117 stāsti par olimpiskajām medaļām, kuras, kā norāda Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, “veido Latvijas olimpiskās kustības vēsturi zem dažādu valstu karogiem, bet ar Latviju sirdī”. Izdevumā sniegts īss, kodolīgs ieskats Latvijas olimpiskās kustības vēsturē, par katru olimpieti lasāms viņa profesionālās dzīves gājuma apraksts, pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas saturs kārtots hronoloģiskā secībā, sākot ar 1912. gadu, kad piektajās Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kuras noritēja Stokholmā, Haralds Blaus plūca laurus un izcīnija bronzas medaļu stenda šaušanā. Neaizmirstams bija 1956. gads, kad Melburnas XVI Vasaras Olimpiskajās spēlēs vieglatlēte Inese Jaunzeme šķēpmešanā izcīnīja pirmo Latvijas sportistu olimpisko zelta medaļu. Grāmatu noslēdz informācija par 2022. gada XXIV Pekinā notikušo Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējiem kamaniņbraucējiem Kristeru Aparjodu, Elīzu Tīrumu, Mārtiņu Botu un Robertu Plūmi. Izdevuma beigās ievietots Latvijas olimpisko medaļnieku alfabētiskais rādītājs. Noderīgi: olimpiade.lv / lsm.lv Olimpiskās medaļas Latvijai: grāmata veltīta Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei. Sastādītājs, tekstu autors: Anatolijs Kreipāns; mākslinieks Andris Rozentāls; Žorža Tikmera priekšvārds. Rīga: Latvijas Olimpiskā komiteja, 2022. 159 lpp. ISBN 9789934803482. Zane Bondare 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi grāmatu, kas veltīta Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes Pētniecības centra simtgadei. Pirms simts gadiem, 1922. gada 23. aprīlī, tika dibināta pirmā valsts izveidotā selekcijas stacija Latvijā, kuras nosaukums tolaik bija Valsts Stendes sēklkopības un selekcijas stacija. Noteikti daļa lasītāju Stendes Pētniecības centru joprojām dēvē par Stendes Selekcijas staciju, lai gan šo simt gadu laikā institūcijas nosaukums vairākkārt mainīts. Izdevumā hronoloģiskā secībā atspoguļota Stendes Pētniecības centra darbība no tā dibināšanas līdz pat šodienai – 2022. gadam. Detalizēto, faktiem bagāto stāstu papildina bijušo darbinieku atmiņas, kas iezīmē tā laika darba un sadzīves ikdienu. Stāstu paspilgtina fotogrāfijas. Grāmatā vienuviet apkopota informācija par centra darbiniekiem – gan bijušajiem, gan esošajiem, iekļaujot informāciju par viņu izglītību un profesionālo darbību. Uzskatāmu tabulu veidā iekļauta informācija par Stendē izveidotajām laukaugu šķirnēm un to radītājiem. Grāmatu noslēdz kodolīgs centra nozīmīgāko notikumu hronoloģisks uzskaitījums. Jāatzīmē arī, ka Agroresursu un ekonomikas institūta tīmekļvietnes arei.lv sākumlapā skatāma stāstu kolāža, kas veltīta Stendes Pētniecības centra simtgadei, kā arī pieejami citi materiāli, kas sniedz ieskatu centra vēsturē. Noderīgi: arei.lv Stendes pētniecības centrs: simtgades stāsti (1922–2022). Teksta autore Sanita Zute; Agroresursu un ekonomikas institūts. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2022. 413 lpp. ISBN 9789934513626. Zane Bondare 2022. gada novembra iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Biznesa augstskolas “Turība” izdevniecība 2022. gadā laida klajā divsējumu grāmatu “Informācijas un komunikācijas tiesības”, kas likusi pamatus datorsistēmu tiesiskā regulējuma problemātikai Latvijā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte nesen izdevusi monogrāfiju “Informācijas sabiedrības tiesību pamati”. Akadēmiskais izdevums ir prominentu Latvijas juristu Dr.iur. Ulda Ķiņa redakcijā un vadībā radīts enciklopēdisks kopdarbs, kas veltīts informācijas sabiedrības tiesiskā regulējuma galvenajām likumsakarībām. Grāmatas apjomīgajā ievadā profesors Ķinis atsaucas uz izcilā zinātnieka, teorētiskās fizikas pētnieka Stīvena Hokinga savulaik izteikto brīdinājumu par iespējamību, ka cilvēks vairs nespēs ietekmēt digitālo tehnoloģiju radītās sekas un mākslīgais intelekts kļūs par jaunu dzīvības formu, turklāt darbosies bez cilvēku līdzdalības. Profesors skaidro kibertelpas jēdzienu kā globālu bezrobežu un daudzslāņainu informācijas telpu, ko ir problemātiski likumiski regulēt. Ķinis atzīst, ka nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt 2005. gadā Tunisijas Pasaules Informācijas sabiedrības samitā apstiprināto, proti, ka informācijas sabiedrība ir nesaraujami saistīta ar valstu pienākumu nodrošināt cilvēktiesības neatkarīgi no vides. Monogrāfijā aplūkota cilvēktiesību un personu likumisko interešu aizsardzības informācijas sabiedrībā problemātika, kurā digitālās tehnoloģijas kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu un digitālās pratības zināšanas ir nepieciešamas arī juristiem, lai viņi realizētu likuma varu šajā jaunajā sabiedrībā. Grāmata ir pirmais akadēmiskais pētījums Latvijā par tiesību darbību informācijas sabiedrībā, interneta pārvaldību, elektronisko pārvaldi un mediju tiesībām. Radot grāmatas saturu, Latvijas tiesību pētnieki analizējuši starptautiskos un nacionālo tiesību aktus, judikatūru, zinātniskos rakstus, monogrāfijas un interneta avotus saistībā ar personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību kibertelpā. Monogrāfija sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Vispārīgie tiesību jautājumi” ir trīs sadaļas, kurās to autori – LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Dr.iur. Uldis Ķinis un datorzinātņu un tiesību zinātņu maģistre Katrīna Sataki – aplūko tiesību attīstības filozofiskos, socioloģiskos un tehnoloģiskos aspektus. Otrā daļa “Sevišķie tiesību jautājumi” sastāv no sešām sadaļām. No tām ceturtajā sadaļā “Datu aizsardzības tiesības” tās autore Dr.iur., LU Juridiskās fakultātes pētniece un lektore Irēna Barkāne aplūko personas datu aizsardzības tiesību vēsturisko attīstību Eiropā, analizē starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību dokumentus, tostarp sniedz detalizētu “Vispārīgās datu aizsardzības regulas“ analīzi, kā arī runā par personas datu tiesiskā regulējuma problemātiku Latvijā. Piektajā sadaļā “Autortiesības un to aizsardzības īpatnības digitālajā vidē” Dr.iur., Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis analizē autortiesību jēdzienu un funkcijas, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas prakses atziņām. Gulbis aplūko autortiesību un blakustiesību objektus, kā arī apskata autora tiesības kontrolēt darbu izmantošanu digitālajā vidē, analizējot Autortiesību likumu un tiesu praksi. Sestajā sadaļā “Elektroniskās pārvaldes (e-pārvaldes) tiesības” Mģ.iur., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas juridiskā departamenta direktors Madars Lauris analizē e-pārvaldes definīcijas, apskata valsts informācijas sistēmas jēdzienu pazīmes, funkcijas, to nozīmi e-pārvaldes procesā un šīs sistēmas pārvaldības jautājumus. Lauris aplūko e pārvaldes pakalpojumus un ar tiem saistītos instrumentus: e-dokumentu, e-parakstu, e-adresi u.c. Autors analizē arī atvērto datu tiesisko regulējumu, šo datu izmantošanas principus, licences un to nosacījumus. Sadaļā “Elektroniskās komercijas (e-komercijas) tiesības” starptautiskā advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja juriste Mg.iur. Madara Meļņika un šī biroja partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone analizē jēdziena “e-komercija” saturu, pievēršot uzmanību tās attīstības faktoriem, aplūko e-komercijas tiesisko regulējumu, balstoties uz ES tiesību aktiem dažādās jomās – zīmolu, preču zīmju, reklāmas, līgumu slēgšanas un patērētāju tiesību u.c. aspektos. Sadaļā “Elektronisko mediju (e-mediju) tiesības” Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, Dr.soc., Mg.iur., profesore Anda Rožukalne, Ieva Andersone un Madara Meļņika analizē mediju un e-mediju tiesību saturu, pamatjēdzienus, piedāvā šo mediju definīcijas. Autores aplūko e-mediju tiesisko regulējumu un tiesību attīstību Eiropas Savienībā, kā arī e-mediju tiesību attīstību Latvijā no 1992. gada līdz mūsdienām, apskatot organizatoriskos un saturiskos aspektus, uzraugošo institūciju tiesības un pienākumus mediju jomā, kā arī Latvijas tiesu sistēmas judikatūru mediju tiesību jautājumos. Sadaļā “Kiberdrošība – tiesiski aizsargājama interese” profesors Ķinis analizē kiberdrošības jēdzienu un izpausmes dažādās tiesību jomās, aplūko kibertelpas fenomenu, analizē dažādus elektronisko pakalpojumu veidus, raksta par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību un citiem jautājumiem. Autors analizē arī kibernozieguma jēdzienu un sastāva izveides principus un doktrīnu, kā arī apskata LR Krimināllikuma normu piemērošanu un interpretāciju saistībā ar kibernoziegumiem. Monogrāfijai pievienots plašs uzziņu palīgmateriāls – detalizēts saīsinājumu saraksts, izmantotās literatūras un avotu uzskaitījums. Iekļauti arī saistoši uzrakstīts Dr.iur. Valda Birkava un profesora Ķiņa priekšvārds, kurā analizēta monogrāfijas ideja un tapšanas vēsture. Izdevums adresēts ne vien praktizējošiem juristiem, tiesībzinātniekiem un jurisprudences studentiem, bet arī mediju ekspertiem, datorekspertiem un citiem interesentiem. Noderīgi: rsu.lv / janisroze.lv Informācijas sabiedrības tiesību pamati. Dr.habil. Juris Borzovs, Ineta Ziemele. Priekšvārds: Dr.iur. Valdis Birkavs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2022. 679 lpp. ISBN 9789934618031. Zane Krūmiņa 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Iespējams, ka “Iedomātās kopienas” ir skaistākā nāciju un nacionālisma pētniecībai veltītā grāmata. Benedikts Andersons raksta azartiskā stilā, nevairoties no intelektuālas ironijas un jaudīgām metaforām, kuras ar skaudību gribas pasvītrot vai katrā nodaļā. Atšķetinot nāciju samērā neseno uznācienu uz vēstures skatuves, autors izseko to attiecībām ar monarhijām, impērijām un reliģiskām kopienām, arī ar lielajām reliģijām. Divas nozīmīgas caurviju tēmas šo attiecību skaidrojumā ir drukas kapitālisma attīstība un modernā cilvēka laika izpratnes un pasaules uztveres maiņa. Grāmatas filozofiskajā ietvarā sastopama ārkārtīgi plaša un daudzveidīga subjektu virkne: te līdzās atrodami Dienvidamerikas plantatori un taju prinči, latviešu zemnieki, indonēziešu revolucionāri un ungāru muižnieki. Kamēr visi nosauktie un vēl citi ilustrē variācijas vienam stāstam – kā vienlaikus rodas un iemiesojas nācijas ideja, – kā “grāmata grāmatā” lasāmas arī daudzās bagātīgās zemsvītras piezīmes. Sniedzot ieskatu dažādās pasaules malās notiekošajā, Andersons eleganti parāda, ka nacionālisms nebūt nav cēlies Eiropā, ne arī tam vienmēr – kā pie mums – jābūt saistītam ar kādu valodu. Andersona pētījuma vietu nacionālisma pētniecībā un tā aktualitāti mūsdienās savā kodolīgajā pēcvārdā raksturo Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošā pētniece, folkloriste Dace Bula. Katrā ziņā vērā ņemams ir secinājums, ka kopš grāmatas pirmizdevuma 1983. gadā iedomātās jeb iztēlotās kopienas ir kļuvušas par vienu no centrālajiem jēdzieniem mūsdienu humanitārajās zinātnēs. Piebilstams, ka “Iedomāto kopienu” tulkojums latviešu valodā ir LU LFMI kūrētās grāmatu sērijas Theoria pirmā grāmata. Pozitīvu lasīšanas pieredzi nodrošina Alekseja Muraško izstrādātais grāmatu sērijas dizains, tostarp arī lasīšanai patīkamais un ērtais Spectral burtveidols. Noderīgi: klasika.lsm.lv / punctummagazine.lv Andersons, Benedikts. Iedomātās kopienas. Pārdomas par nacionālisma izcelsmi un izplatību. No angļu valodas tulkojusi Dita Ābola. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 239 lpp. ISBN 9789984238982. Toms Ķencis 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks.

Jānis Joņevs ar romānu “Decembris” papildina latviešu mūsdienu kriminālliteratūras klāstu, kurā pašlaik kā nozīmīgas autores minamas Dace Judina un Jana Veinberga; divus romānus “Parādu piedzinēji” un “Brāļi” uzrakstījis Aldis Bukšs. Romāns “Decembris” ir trešais Joņeva publicētais darbs pieaugušajiem – pēc romāna “Jelgava 94” un stāstu krājuma “Tīģeris”. Jaunais romāns laika aptvēruma ziņā ir tuvāks romānam “Jelgava 94” – tie ir 20. gadsimta 90. gadi, konkrēti – 1997. gada decembris, kad Rīgā notiek nežēlīgu slepkavību sērija. Stāstītājs atceras savas dzīves pusaudža posmu – 90. gadus, kad līdzīgas slepkavības pašam nebija laika pamanīt vai tās neinteresēja. Stāstītājs nolemj rakstīt jaunu darbu par maniaku un sāk vākt materiālus, internetā meklējot atsauces un faktus un tā laika presē pievēršot uzmanību arī cita satura informācijai, šos rakstus citējot, pārrakstot, pārdomājot izlasīto, fiksējot “Vakara Avīžu” vakara meitenes vārdu un trūcīgo apģērbu. Pa vidu uzzinām par Joņeva iemīļotās subkultūras black metal mūziku un ar to saistītām darbībām Rīgā un Jelgavā. Joņeva laiktelpa – 1997. gada Rīga – ir nabadzīga, noziegumiem un slepkavībām piesātināta, baumas tajā savijas ar īstenību. Kad stāstītājs savācis materiālus, viņš iztaujā arī tā laika izmeklētājus, upuru piederīgos. Kriminālliteratūrā Joņeva romāns pārstāv tā saucamo metafikcionālo detektīvromānu. Te ir rakstnieks, kuš izvērtē faktus, reflektē par tiem, un beigās atklāj, kas tad īsti ir noticis un kurš ko nogalinājis, arī konstatējot, ka teorētiski vēl divi slepkavas kopš 1997. gada decembra ir mūsu vidū. Kurš vainīgs – tas stāstītāju nedaudz interesē, bet tas ir tikai iemesls jaunām pārdomām, maniaka vietā tiek atklātas banālas slepkavības, bet skaidrs, ka kaut kas tajā 1997. gada decembrī tiešām notika. Galvenais romānā nav nozieguma atklāšana, bet reflektēšana par rakstnieku, pētnieku un izmeklētāju darbu, 90. gadu dzīvi. Romāna centrā ir stāstītājs, kurš veido detektīvstāstu par maniaku, to komentējot, apspriežot, vērtējot. 2022. gads ienesis jaunu izpratni “par maniaku un velnu”, kurš meklējams tepat, kaimiņu valstī. “Kas ir cilvēka daba? Kas ir ārprāts, kas liek nogalināt?” (166. lpp.) Noderīgi: diena.lv / satori.lv / punctummagazine.lv Joņevs, Jānis. Decembris. Dokumentāls detektīvromāns. Rīga: Ascendum, 2022. 166 lpp. ISBN 9789934906237. Ieva Kalniņa 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir profesore un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja.

Tā kā līdz šim nebiju lasījusi nevienu Serhija Žadana grāmatu, bija skaidrs, ka jaunais izdevums ir mana iespēja saprast, ko ukraiņiem nozīmē Ukrainā šobrīd populārākais, Harkivā dzīvojošais autors – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs. Līdzīgi kā pirms pusgada, kad lasīju Tamāras Zerņas romānu “Meitiņa”, apbrīnoju ukraiņu rakstnieku tālredzību, teju biedējošu spēju tik precīzi iemiesoties vēl nenotikušajā, bet ar viņu pieredzi – nenovēršamajā. Jo, kaut gan tas izklausās paradoksāli, vairāki ukraiņu rakstnieki savus spilgtākos darbus par karu radījuši jau pirms kara (gadījumā, ja par karu nesaucam jau kopš 2014. gada valstī esošo militāro konfliktu). Līdzīgi “Meitiņai” arī šī grāmata darbojas kā sava veida psihoterapija, kas neļauj pierast un aizliedz samierināties – tātad dara mums šobrīd tik būtisko, jo iedarbojas uz cilvēka psihi spēcīgāk par ziņu sižetiem. Nevien ar autora apbrīnojamo notikumu paredzēšanas spēju, bet, visvairāk, ar viņa domas vērienu, katra teikuma un pat vārda ietilpību un zemtekstiem, ar to vārdos neizteikto, bet tik apjaušamo, kas varētu sekot, bet grāmatā pateikts vien pusvārdā. Pārsteidzošais ir tas, ka uz šo brīdi jau 21 pasaules valodā iztulkotais Žadana romāns, kurš 2022. gadā saņēmis arī ERAB balvu, sarakstīts jau 2017. gadā, tomēr pie latviešu lasītāja nonācis tieši laikā, tādēļ, nezinot sarakstīšanas gadu, šķiet, ka radīts tagad. Jā, grāmatu lasīt ir smagi. Īsumā – tas ir stāsts par vārdā nenosauktas dzimtās valodas skolotāju vārdā nenosauktā valstī, viņa ģimenes locekļiem un izveidojušos konflikta situāciju ar “citu valsti”, kas ietilpināts vien triju dienu notikumu hronikas atveidē. Dzīvībai bīstamiem izaicinājumiem pilnais ceļš uz netālas, ienaidnieka aplenktas kaimiņu pilsētas internātu pakaļ radiniekam – turp un atpakaļ, vienlaikus arī garīgais ceļš no tēvoča pie viņa māsasdēla ir tik spilgts un tik daudz spēj atklāt ne tikai par karu, bet arī ilgstoši samilzušām, neizrunātām ģimenes locekļu savstarpējām attiecībām, kas ir sava veida alternatīva jēdzienam “internāts” mūsos pašos… Kādēļ gan mums būtu sevi vēl papildus jāmoka, lasot šo tik smago grāmatu – loģiski, šāds jautājums var rasties daudziem. Mana atbilde – Žadans kā izcils rakstnieks ar viņa rīcībā esošo mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu palīdzību ļauj mums karu izprast ne vien intelektuālā (kas arī nav mazsvarīgi), bet arī emocionālā līmenī. Un tas nostrādā. Noderīgi: diena.lv Žadans, Serhijs. Internāts. No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 256 lpp. ISBN 9789984239293. Anda Saldovere 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste.

Vārdu svars. Šis lakoniskais, bet vienlaikus tik ietilpīgais grāmatas nosaukums šoreiz kļuva par mūsu izdevuma priekšvārda iedvesmas un atslēgvārdiem. Novembra numurā iekļautajai grāmatai “Vārdu svars” par rakstītā vārda milzīgo ietekmi uz cilvēka dzīvi ir vistiešākais sakars ar šī numura tēmu – tulkojumi un tulkošana. Lai gan mūsu uzstādījumos nekas nav mainījies un viens no “Literatūras ceļveža” veidotāju galvenajiem pamatuzdevumiem ir latviešu oriģinālliteratūras popularizēšana, lai palīdzētu bibliotekāriem un lasītājiem izvēlēties vērtīgāko, sagadījies tā, ka izdevuma novembra numurā krietna daļa no iekļautajiem izdevumiem ir tulkojumi – gan daiļliteratūra, gan nozaru teksti. Latvijā kā mazā valstī kvalitatīvu citvalodu tulkojumu izvēle ir ne tikai vienlīdz svarīgs un atbalstāms, bet arī ļoti atbildīgs krājuma veidošanas aspekts. Lai gan tulkots kopumā tiek daudz, joprojām dzirdam par kvalitatīvu tulkojumu, tajā skaitā, lugu iestudēšanai atbilstoša dramaturģiskā materiāla, nepietiekamību. Daudzi, kuriem svešvalodas mūsdienās vairs nav šķērslis, dod priekšroku grāmatas lasīšanai oriģinālvalodā, un tas ir labi. Tomēr tikai neliels grāmatu lasītāju skaits var brīvi lasīt tekstus vairākās svešvalodās. Iespējams, kāds no viņiem iepatikušos grāmatu pēc izlasīšanas pārtulko latviski, atbilstoši savām valodas prasmēm un izjūtai, bet vai vienmēr – kvalitatīvi? Dažreiz sanāk aizdomāties arī par daiļliteratūras tulkojumu subjektivitāti – kā būtu, ja grāmatas oriģināls nonāktu cita tulkotāja rokās, un kas zina, vai pie mums nonākušais autora vēstījums būtu tāds pats? Diemžēl, tikai nedaudzu darbu tulkojumi veikti vairākkārt, tādēļ rezultātu varam vien iztēloties. Novembra numura priekšvārdā visu mūsu uzmanību vēlamies pievērst tieši viņiem – šī laikietilpīgā, skrupulozā, nereti piņķerīgā, bet vienmēr radošā un atbildīgā darba veicējiem, tulkotājiem. Ierasti gan biežāk atceramies izcelt tieši daiļliteratūras tulkotājus, daudzus no viņiem jau uztveram kā kvalitātes garantu, arī gadījumos, kad jāizvēlas par labu tās vai citas grāmatas lasīšanai. Arī novembra grāmatu titullapās sastopam tulkotāju zvaigznāja personību vārdus – Silvija Brice (Paskāls, M. “Vārdu svars”. Zvaigzne ABC, 2022), Māra Poļakova (Žadans, S. “Internāts”. Jāņa Rozes apgāds, 2022), ir norāde uz Maimas Grīnbergas agrāk veiktu tulkojumu. Prieks, ka līdzās viņām ienāk jaunie, piemēram, – mazāk pazīstamā vācu valodas maģistre, bērnu grāmatu autore (Viška, S. “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu”. Liels un mazs, 2021) un tagad arī tulkotāja Signe Viška (Klings, M.U. “Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus”. Jāņa Rozes apgāds, 2022). Vairāk par tulkotāju. Retāk tiek runāts par nozaru literatūras tulkotājiem, tomēr viņu darbs šķiet vēl lielākas apbrīnas vērts, jo paģēr ne vien labas valodas zināšanas, bet arī, piemēram, kultūras vēstures vai politikas procesu pārzināšanu. Šajā numurā piedāvājam franču valodas speciālistes – ar Franciju saistītu tulkošanas un citu kultūras projektu vadītājas – Ditas Ābolas tulkojumu (Andersons, B. “Iedomātās kopienas”, Jāņa Rozes apgāds, 2022). Novembra numurā bija prieks iekļaut arī profesora Andreja Veisberga plašo monogrāfiju par tulkojumiem gan vēsturiskā, gan mūsdienu skatījumā (Veisbergs, A. “Tulkojumi latviešu valodā: 16.–20.gs. ainava”, LU Akadēmiskais apgāds, 2022). Starp daudzām citām grāmatā izlasāma autora atziņa, ka latviešus var dēvēt par tulkojumorientētu tautu un kultūru. Neliels ieskats profesora skatījumā uz tulkojumiem Latvijā šobrīd. Paldies visiem grāmatu un citu tekstu tulkotājiem, lai viņiem ražīgs nākamais tulkojumgads! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 7. numurs (novembris) PDF Numurā lasi: Paskāls, Mersjē. Vārdu svars. Iesaka Aija Uzula Žadans, Serhijs. Internāts. Iesaka Anda Saldovere Klings, Marks Uve. Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus. Iesaka Aija Uzula Veisbergs, Andrejs. Tulkojumi latviešu valodā. Iesaka Astra Šmite Joņevs, Jānis. Decembris. Iesaka Ieva Kalniņa Tumans, Harijs. Antīkie tēli Rīgas ielās. Iesaka Ingrīda Peldekse Andersons, Benedikts. Iedomātās kopienas. Iesaka Toms Ķencis Jēkabsons, Ēriks. Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels. Iesaka Irēna Moreino Informācijas sabiedrības tiesību pamati. Iesaka Zane Krūmiņa Kultūras mantojuma kopienas. Iesaka Lauma Remese Stendes pētniecības centrs: simtgades stāsti (1922–2022). Iesaka Zane Bondare Olimpiskās medaļas Latvijai. Iesaka Zane Bondare Ķoniņu brīvciemi. Iesaka Iveta Grīniņa Laukmane, Maija. Ielošanās. Iesaka Andžejs Beļevičs Nēģu bībele. Iesaka Gints Šīmanis Kriķis, Juris. Lejaskurzemes zveji kopdarbībā. Iesaka Gints Šīmanis

Ja ģimenē aug skolēns, kurš trenējas futbolā kopš četru gadu vecuma un dara to ar lielu prieku un entuziasmu, šāda grāmata nevar nepievērst vecāku (un, protams, jauno futbolistu) uzmanību. Apjomīgais, teju 400 lappušu biezais un augstā poligrāfiskā izpildījumā sagatavotais izdevums ir piecu autoru – Daiņa Kazakeviča, Artūra Biezā, Kirila Buravceva, Aleksandra Jeļisejeva un Aleksandra Stradiņa – kopdarbs, taču izdevuma veidošanā kopumā piedalījušies vairāki desmiti līdzstrādnieku. Grāmatu sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju izdevusi Latvijas Sporta federāciju padome, un tas ir ceturtais izdevums Latvijas Sporta federāciju padomes sporta metodiskās literatūras sērijā, kurā līdz šim iznākuši līdzīgi metodiskie materiāli šahā, peldēšanā un vieglatlētikā. Grāmata adresēta futbola treneriem, futbolistiem, esošajiem un topošajiem futbola speciālistiem un entuziastiem, kā arī ikvienam interesentam, kurš vēlas apgūt futbola pamatus. Svarīgi, ka izdevums radīts tieši Latvijas treneriem, aprobējot pasaules pieredzi no daudzām valstīm un pielāgojot to Latvijas situācijai. Sporta attīstība ir plānots process, un nozīmīga šī procesa sastāvdaļa ir izglītošana, kas nav iespējama bez apkopotām, sistematizētām zināšanām. Grāmatā detalizēti analizēti visi futbolistu sagatavošanas veidi: fiziskā, psiholoģiskā, tehniskā un taktiskā sagatavošana, piedāvājot gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskus piemērus un metodiku. Spēlētāju sagatavošana aplūkota, sniedzot ieteikumus pa vecumposmiem – uzsverot katra vecumposma īpatnības, norādot futbola mācīšanas metodiku un piedāvājot spēlētāju sagatavošanas programmas un plānus katram vecumam – no četriem līdz astoņpadsmit gadiem. Izdevumā daudz ilustrāciju, shēmu un tabulu; sniegti ieteikumi treniņu procesa organizēšanai, ietverot gan ieteicamās metodes un sasniedzamos rezultātus, gan treniņu konspektus. Izdevuma mērķis ir sniegt atbalstu treneriem strukturētā spēlētāju sagatavošanā ilgtermiņā, lai katrs treneris varētu izvēlēties saviem spēlētājiem atbilstošāko un efektīvāko paņēmienu klāstu. Atsevišķa nodaļa veltīta vārtsargu sagatavošanai, Latvijas futbola izlašu spēļu koncepcijai, ietverot gan spēles pamatprincipus un spēlētāju profilus, gan uzvedības un attieksmes standartus, kā arī futbola spēlētāju testēšanai ar konkrētu testu paraugiem. Nav noslēpums, ka futbols ir vispopulārākais sporta veids pasaulē un tiek dēvēts par sporta karali. Tāpat visiem zināma esošā situācija Latvijas futbolā un Latvijas izlases sniegums pēdējos gados. Nevaru apgalvot, ka šis izdevums izglābs Latvijas futbolu, taču nenoliedzami tas ir liels atspaids treneriem, kuri sagatavo jauno Latvijas futbola paaudzi, kā arī praktiska rokasgrāmata futbolistiem un futbola mīļotājiem. Jāatzīmē, ka Latvijas Futbola federācija 2021. gadā svinēja simts gadu jubileju. Cerams, ka bagātīgais izdevums būs noderīgs un labs atspēriena punkts Latvijas futbola izaugsmei nākamajos simts gados. Noderīgi: lff.lv / delfi.lv Biezais, Artūrs. Futbols. Citi autori: Kirils Buravcevs, Aleksandrs Jeļisejevs, Dainis Kazakevičs, Aleksandrs Stradiņš; galvenā redaktore Dace Kaspare. Rīga: Latvijas Sporta federāciju padome; DUE, 2022. 375 lpp. ISBN 9789934235412. Māra Jēkabsone 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre.

Kopš 2022. gada sākuma Latvijas publiskajās bibliotēkās pieejama Somijas Autisma fonda izdotā Jonnas Oksanenas un Rētas Sollasvāras grāmata “Ardievas šķēršļiem. Palīgs bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, UDHS vai Tureta sindromu audzinātājiem.” Šis ceļvedis sniedz pārliecinošu priekšstatu par to, kas ir nosaukumā minētās slimības: autiskā spektra traucējumi, UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms) un Tureta sindroms (turpmāk tekstā neiropsihiatriskie traucējumi), kā arī ir noderīgs, lai jauniegūtās zināšanas izmantotu praksē. Grāmatā apkopota pētījumos un praksē balstīta informācija. Izdevuma mērķis ir mazināt diskrimināciju un attīstīt vienlīdzīgu praksi bērnu un jauniešu darbības vidē un vadībā. Ceļvedī plašāk apskatītā tematika: pieņemoša attieksme, atbalsts pašvadībai; stresa regulējums un maņu atšķirību ievērošana; pamatprasmju apguve bērniem un jauniešiem ar neiropsihiatriskajiem traucējumiem; mācīšanās prasmes un iemaņas saprasties ar līdzcilvēkiem; padomi sporta un citām interešu izglītības nodarbībām; neatkarīgas dzīves prasmes un atbalsts bērniem un jauniešiem ar neiropsihiatriskā spektra traucējumiem. Grāmata būs noderīga ikvienam, kurš vēlas uzzināt par bērnu un jauniešu neiropsihiatriskajiem traucējumiem. Tā sniegs atbildes, kā labāk komunicēt ar šo auditoriju, kā sniegt atbalstu un iekļaut šos bērnus un jauniešus ikdienas norisēs. Izdevumā publicēti arī dažādi uzdevumi, pieredzes stāsti, vērtīgi padomi, kuri palīdzēs labāk izprast un veidot sadarbību ar bērniem un jauniešiem, kam konstatētas minētās diagnozes. Plašāk par grāmatu un to, kā tā izmantojama bibliotekāriem, izlasāms publikācijā Latvijas Bibliotēku portālā. Noderīgi: autisms.lv / la.lv Oksanena, Jonna, Sollasvāra, Rēta. Ardievas šķēršļiem! Palīgs bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, UDHS vai Tureta sindromu audzinātājiem: rokasgrāmata. Tulkotāji: Aija Biezaite, Arnis Pooks. Latvijas Autisma fonds. Somija: Somijas Autisma fonds, 2019. 333 lpp. ISBN 9789526927633. Madara Freivalde 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre.

Savas dzīves stāstus grāmatā apkopojis mūziķis – bundzinieks, ģitārists un amerikāņu rokgrupas “Foo Fighters” līderis un dziesmu autors Deivs Grols (Dave Grohl), kurš, izrādās, ir ne vien talantīgs sava aroda meistars, bet arī lielisks stāstnieks. Nebeigdams apbrīnot pasauli un dzīvi, Grols ar lielu mīlestību stāsta par savas karjeras gaitām, sākot ar sapni par dzīvi mūzikā, pašmācības ceļā apgūto instrumentu spēli, grūto sākumu, iekļaušanos mūzikas pasaulē, līdz iegūtajām Grammy balvām, uzstāšanās reizei ASV prezidenta inaugurācijā un pārpildītajiem stadioniem grupas koncerttūrēs visā pasaulē. Šī grāmata ir domāta ikvienam, kurš kaut reizi ir baudījis grupas “Foo Fighters” koncertu dzīvajā izpildījumā. Un ne tikai. Tie, kuri plašo mūzikas pasauli sāka iepazīt 20. gadsimta 90. gadu sākumā (īpaši paaudze, kuru dēvē par mileniāļiem), noteikti ir dzirdējuši par amerikāņu kulta grupu “Nirvana”, taču tikai retais zina, ka grupas bundzinieks un slavenā Kurta Kobeina (Kurt Cobain) līdzgaitnieks bija neviens cits kā šīs grāmatas autors. Pēc grupas “Nirvana” izjukšanas Grols 1994. gadā nodibināja pats savu grupu, kuras savdabīgo nosaukumu radīja, iedvesmojoties no noslēpumainās debesu ķermeņu pasaules (Otrā pasaules kara laikā ASV Gaisa spēki par foo fighters dēvēja neidentificētus debesīs lidojošus objektus). Stāsti par mūziku sākas ar atmiņām par džeza mūzikas zvaigznēm, kuru koncertus autors bērnībā apmeklējis kopā ar mammu, vēlāk – virzīšanos pretī mūziķa karjerai, pievienojoties grupām “Scream” un “Nirvana”. Autors sirsnīgi stāsta par piedzīvotajiem notikumiem, izceļot mūzikas rakstīšanu, pasaules koncerttūres, kā arī notikumus, kuri mainījuši viņa dzīvi – pirmās un vienīgās sitaminstrumentu nodarbības, uzstāšanos Baltajā namā, meitu piedzimšanu un citus. Atmiņās svarīga vieta atvēlēta arī draugiem – leģendārās grupas “The Beatles” mūziķim Polam Makartnijam (Paul McCartney), kurš laika gaitā no elka kļuvis par Grola ģimenes draugu, kā arī citām pasaules un mūzikas slavenībām. Grāmatā atklāta ciešā draudzība starp Grolu un “Foo Fighters” bundzinieku Teiloru Hokinsu (Taylor Hawkins), kura dzīve aprāvās 2022. gada sākumā, uz nenoteiktu laiku apturot arī grupas vispasaules koncerttūri. 2021. gadā grupa “Foo Fighters” uzņemta rokmūzikas vēsturei un izcilākajām personībām veltītajā Rokenrola slavas zālē. 31 reizi grupa bijusi nominēta prestižajai Grammy balvai, iegūtas 15 balvas, tādējādi grupas līderim varētu būt attaisnojams stāstījumā (un arī dzīvē) kļūt kaut nedaudz arogantam, taču tā vietā Grols uz savu dzīvi mūzikā atskatās ne vien ar milzīgu saviļņojumu, bet arī nepārejošu izbrīnu un pateicību – ne velti viņu mēdz dēvēt par “jaukāko puisi rokmūzikā”. Grola aizrautība un enerģija iedvesmo un tā vien mudina blakus lasāmvielai atkal un atkal atskaņot kādu no grupas mūzikas vai koncertierakstiem. Grāmatas oriģinālversiju (“The Storyteller : Tales of Life and Music”) grāmatmīļu vietnē Goodreads novērtējuši jau 75 000 lasītāju (grāmata pirmo reizi (angļu valodā) izdota 2021. gada oktobrī). Angliski izdevums pieejams arī audio versijā. Noderīgi: izdevniecibahelios.lv / www.davegrohlstoryteller.com Grols, Deivs. Stāstnieks: stāsti par dzīvi un mūziku. Tulkotāja Eva Veita. Literārā redaktore Aiga Veckalne. Tallina : Helios, 2022. 375 lpp. ISBN 9789916975992. Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Ir patiess prieks, ka rakstnieki nebaidās runāt par tēmām, kuras skar bērnus un jauniešus ar speciālajām vajadzībām. Kā viena no jaunākajām daiļliteratūras grāmatām, kurā tiek skarta šī tematika, ir Vinko Mēderndorfera grāmata “Sirds plaukstā”. Grāmata ir stāsts par 8. klases skolnieci Nikolaju jeb Niku, kura ir ļoti gudra, izglītota meitene ar daudzām ārpusskolas aktivitāšu interesēm, vēlmi draudzēties un pilnvērtīgi baudīt savus pusaudzes gadus. Nikas klasesbiedri pēc stundām ļoti vēlas doties ciemos arī pie viņas, jo skolēni labprāt pavada laiku viens pie otra. Taču Nika izvairās no klasesbiedru vēlmēm ciemoties viņas mājās, aizbildinoties ar personīgiem plāniem vakaram. Bet kādu dienu Nikas klasesbiedri meiteni pārsteidz, ierodoties viņas mājās bez uzaicinājuma, un tādējādi uzzina, ka Nikas parasti neparastajā ģimenē ir kaut kas citādāks – tas ir viņas brālis Igors, kuram ir Dauna sindroms. Grāmata sarakstīta no Nikas skatpunkta, un tajā rodamas pusaudzes pārdomas un domu lidojumi, kuri ļauj ielūkoties viņas krāsainajā iekšējā pasaulē. Meitenes pasaule ir iztēles bagāta: piemēram, viena no lietām, ko viņa dara, – piešķir apkārtējiem iesaukas, kuras asociējas ar kādu dzīvnieku. Nika arī ļoti labprāt dalās ar savām idejām, piemēram, iesakot skolotājiem, ko viņi varētu darīt, lai uzlabotu mācību stundu kvalitāti – tiesa, ne vienmēr šīs idejas tiek īstenotas. Meitenei bieži šķiet, ka vecāki viņai uzbāžas ar nemitīgiem jautājumiem un padomiem, lai gan paši taču ir bijuši pusaudži un vajadzētu zināt, kā pusaudži jūtas šajā vecumā. Nika izdzīvo dažādu emociju gammu. Vienā brīdī viņa ir visgudrākā meitene klasē, no kuras visi noraksta mājas darbus, taču pēc mirkļa viņa tiek nosaukta par tmeiteni, ar kuru citi vairs nevēlas komunicēt. Niku nepamet doma – kā būtu, ja viņa saņemtu negatīvu vērtējumu, kā būtu, ka viņa nebūtu visgudrākā, kā būtu, ka viņa būtu vienkārši normāla 8. klases skolniece? Meitene vēlas saprast, kā rīkoties un domāt, mēģina rast atbildes no vecākiem, taču nespēj saprast, kā viņi jūtas un vai attiecībā uz brāli Igoru viņa ar vecākiem ir vienisprātis. Grāmatas autors ir uzrakstījis fantastisku stāstu – ar dažādiem sižeta pavērsieniem, kas liek lasītājam pilnībā iejusties gan Nikas tēlā, gan pārējos grāmatas varoņos un, pats svarīgākais, – grāmata ir ar sirsnīgām un laimīgām beigām. Šis stāsts aicina domāt par to, ka mums ir jāaudzina paaudze, kurai nav bail paskatīties uz citādiem bērniem un jauniešiem. Ir novērots, ka bērni un jaunieši vienaudžus ar speciālām vajadzībām uztver daudz saprotošāk un atbalstošāk, nekā pieaugušie, kuri nav savā ikdienā saskārušies ar to, kā rīkoties un reaģēt, ja blakus ir bērns vai jaunietis ar neiropsihiatriskām diagnozēm. Noderīgi: delfi.lv / lililasa.wordpress.com Mēderndorfers, Vinko. Sirds plaukstā. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena. Rīga: Aminori, 2021. 159 lpp. ISBN 9789934612077. Madara Freivalde 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre.

Latvijas Universitātes izdevniecībā sagatavota Valda Segliņa monogrāfija, kura veltīta diviem izciliem ārstiem – Zāmuelam Hānemanim un Antonam Mesmeram. Viņu darbi būtiski ietekmējuši mūsdienu medicīnas veidošanos 19. gadsimtā. Apskatītie darbi ir visai atšķirīgi, tomēr tos vieno autoru spējas savu pētījumu un pārdomu rezultātus formulēt pārdomātu paragrāfu izteiksmē. Daudzas Hānemaņa un Mesmera tēzes mūsdienās ir pašsaprotamas, bet tādas tās nebija pirms diviem gadsimtiem – tās bija asu zinātnisko strīdu priekšmets. Tiesa, ne visiem postulātiem un secinājumiem var piekrist, bet arī šajā gadījumā lasītājam vajadzētu ņemt vērā, ka daudzu mūsdienās zināmo atklājumu un zināšanu tajā laikā vēl nevarējā būt. Abu autoru darbi nereti tiek izmantoti atsaucēs un norādēs, reizēm gan visai kļūdaini. Tāpēc šiem darbiem ir jābūt pieejamiem mediķiem mūsdienās, ļaujot atziņas patstāvīgi izvērtēt, atsakoties no vispārpieņemtām atziņām. Hānemanis medicīnas vēsturē iegājis kā homeopātijas pamatlicējs, kā arī ar to, ka 19. gadsimta sākumā centās virzīt medicīnisko praksi uz daudz humānāku un individualizētāku attieksmi pret pacientu. Šajā izdevumā tiek piedāvāts Hānemaņa darba sestā izdevuma tulkojums, kas ļauj pilnvērtīgi atspoguļot autora ieceri apkopot uzkrātas zināšanas, kas nereti mijas ar pārdomām, pieņēmumiem un attieksmi. Mesmers bija vācu ārsts, kurš interesējās par anatomiju. Viņš teoretizēja par dabiskas enerģijas pārnešanas esamību starp objektiem, ko sauca par “dzīvnieku magnētismu”. Šī parādība vēlāk kļuva pazīstama ka mesmerisms. Gāmatas autors Segliņš vispirms sniedz ieskatu pasaules uzskatos, kuru ietekmē dzīvoja abi ārsti, viņu dzīves gājumos un darba gaitās. Pēc tam ļauj lasītajam pašam iepazīties ar ārstu darbiem, kas pirmo reizi izlasāmi grāmatā latviešu valodā. Noderīgi: delfi.lv Segliņš, Valdis. Zāmuels Hānemanis un Antons Mesmers: solis pirms mūsdienu medicīnas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021. 287 lpp. ISBN 9789934186653. Guna Ulmane 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja.