Mēs visi apzināmies, ka pāris pēdējo gadu laikā, kad pasaule ir krīžu, likstu un ļaunuma piemeklēta, ikvienam ļoti nepieciešamas pozitīvas emocijas – jebkādas. Tomēr pasīvi gaidot, tās var arī mūs nesastapt, toties varam paši piepalīdzēt šīm emocijām mūs saniegt. Strādājot ar “Literatūras ceļveža” jauno, oktobra numuru, apkārt virmoja nedaudz neizskaidrojamas, tomēr ļoti siltas, pat drusku eiforiskas sajūtas. Mēģinot tās noformulēt sev pašai, sapratu, ka tās raisa ilgstoša atrašanās starp pašām izmeklētākajām, labākajām grāmatām! Šoreiz – ne vien intelektuāli, interneta vidē, bet arī tiešā nozīmē, jo kopā ar citiem nodaļas kolēģiem ar prieku palīdzam sagatavot reģionu publiskajām bibliotēkām paredzētās grāmatu iepirkuma programmas ietvaros atlasīto jauno grāmatu kopas. Varbūt tas ir nedaudz subjektīvi, tomēr, līdzdarbojoties projekta veidotājiem jau vairākus gadus, priecē pozitīva izaugsme grāmatukopu satura atlasē, pieaugot latviešu autoru izdevumu īpatsvaram – tas sakrīt arī ar vienu no“Literatūras ceļveža” veidotāju pamatmērķiem. Turklāt, lai arī nedaudz izklausās pēc paradoksa, tomēr gribas uzsvērt, cik ievērojama ir grāmatu vāku vizuālā ietērpaloma – visbiežāk pievilcīgs izdevuma ārējais noformējums sakrīt ar kvalitatīvu grāmatas saturu (arī sarunās ar vairākiem kolēģiem esam nonākuši pie domas, ka, lai gan nav veikti atbilstoši pētījumi, te darbojas nenoformulējamas likumsakarības, ko pierāda reāli piemēri – ar gluži retiem izņēmumiem). Par to pārliecinos, ne vien strādājot grāmatu iepirkuma projekta ietvaros, bet arī iknedēļu jauno LNB saņemto grāmatu izstādes plauktus pārskatot, lai izvēlētos izdevumam “Literatūras ceļvedis” atbilstošāko; protams, necentīsimies komplektēt grāmatplauktus atbilstoši vāciņu iederībai interjerā, tomēr – laba grāmata reti kad ir vizuāli pelēka un necila, bālā poligrāfiskā izpildījumā un ne vienmēr tam ir saistība ar finansiālajām iespējām… Sirdi sildoša un pozitīvas sajūtas raisoša ir arī komunikācija ar izdevuma autoriem – grāmatu ieteicējiem, kura parasti notiek ilgākā laikposmā (šobrīd, piemēram, notiek saziņa ar nākamā, novembra numura līdzautoriem). Jo īpašs prieks saņemt ziņu no kāda vēl neiepazīta kolēģa ar jautājumu: “Vai drīkstu līdzdarboties LC satura veidošanā?” (arī šomēnes publicēta LNB kolēģes pirmā recenzija). Un tad – seko paši grāmatu stāsti. Kā varu nebūt laimīga, saņemot aprakstus par tādām mūsu nācijas pašapziņu veicinošām grāmatām kā, piemēram, lieliskais izdevums par gleznotāju Purvīti, Arņa Koroševska pētījums par Andreju Upīti, Uģa Niedres izzinoši bagātais apcerējums par Turaidu un tās apkārtni vai Laumas Malnaces Latvijas apceļošanas stāsts? Tas – vien neliels ieskats jaunā numura saturā, bet kur tad vēl tulkotās dzejas un bērnu literatūras pērlītes, nozaru literatūras atklājumi... Prieks starp grāmatām atrasties! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 6. numurs (oktobris) PDF Numurā lasi: Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Iesaka Lilija Limane Attālinātie. Jauno autoru pandēmijas laika stāsti. Iesaka Elvis Friks Pizāne, Inga. Tas pats izmisums, tikai ar puķēm. Iesaka Aija Uzula Tan laikmeta dzejas izlase. Iesaka Astra Šmite Niedre, Uģis. Pilsdrupu paēnā. Iesaka Dārija Juškeviča Malnace, Lauma. Es eju. Iesaka Anda Saldovere Purvītis. Sastādītāja Laima Slava. Iesaka Ingrīda Peldekse Kivirehks, Andruss. Ērms un feisbuks. Iesaka Aija Uzula Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! Iesaka Madara Freivalde Saksonova, Svetlana. Uzņēmumu (biznesa) vērtības noteikšana. Iesaka Ilze Gensberga Priekulis, Jānis. Senāts lasa Satversmi. Iesaka Zane Krūmiņa Ģenerālis Kārlis Goppers. Iesaka Zane Rozīte Pilmane, Māra. Embrioloģijas daudzveidība. Iesaka Zane Bondare Lāriņš, Viesturs. Sporta medicīna. Iesaka Zane Bondare Bokalders, Varis, Bloka, Marija. Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība. Iesaka Zane Bondare

Skaistuma un skumju nojausmas Nesen LU apgāda publicētā jaunākā grāmata "Tan laikmeta dzejas izlase" ir Pētera Pildegoviča mīlestības darbs. Kaut arī tā var sacīt par visiem ievērojamā latviešu sinologa darbiem – par garu gadu gaitā tapušo ķīniešu–latviešu vārdnīcu, kā arī par autobiogrāfisko grāmatu "Mans Ķīnas stāsts". Visi šie darbi izceļas ar pamatīgumu un ieņem paliekošu vietu latviešu kultūrā. Tie atklāj Pēteri Pildegoviču gan kā apdāvinātu valodnieku, gan kā diplomātu, kas palīdzējis veidot un uzturēt Latvijas draudzību ar Ķīnu. Taču "Tan laikmeta dzejas izlase" ir pirmais Pētera Pildegoviča ķīniešu dzejas latviskojums. Šī grāmata atklāj latviešu lasītājam vēl nepazīstamu Ķīnas kultūras fenomenu. Tan laikmeta dzejas izlase apkopo Tan dinastijas laikmeta (m.ē. 618.–907.g.) slavenāko dzejnieku darbu paraugus. Šī laikmeta dzejnieki ir likuši pamatu visai vēlāko laiku ķīniešu dzejas tradīcijai. Tāpēc daži rietumu sinologi, kā piemēram, Viljams Hangs, nozīmes ziņā vienu no Tan laika dzejniekiem, Du Fu, ir nodēvējis par 'ķīniešu Šekspīru', jo viņa dzejas ietekme ķīniešu valodā un literatūrā sniedzas cauri gadsimtiem. Tomēr būtībā Ķīnas un Eiropas dzejas tradīcijas nav salīdzināmas. Kaut arī tās abas cenšas atainot cilvēka emocijas un eksistenciālas pārdomas, tas tiek darīts pēc atšķirīgiem principiem. Ķīnas dzejā nav mums pazīstamo simbolu, nav pierastās dzejas poētikas ar mums pazīstamu vārsmojumu, pantmēru, atskaņām u.c., kas veido dzejas formu. Tur dzejas formu lielā mērā veido kaligrāfija. Tan laikmeta dzeja veidojas starp šo vizuālo mākslas formu un morālfilozofiju, kas izaugusi no Laodzi mācības par dao un viņa vēlāko laiku oponenta Konfūcija idejām. [Starp citu, Rainim bija iecerēta luga par abiem šiem ķīniešu dižgariem un viņu konfliktējošiem pasaules uzskatiem, kur Laodzi uzskatīja par cilvēka primāro uzdevumu izprast sevi, bet Konfūcijs – kalpošanu sabiedrība]. Līdz ar to katram šīs dzejas tulkotājam pirmais jautājums, ar kuru jātiek galā, ir "Vai šī dzeja vispār ir atdzejojama?". Grāmatas priekšvārdā atdzejotājs atzīst sava uzdevuma sarežģītību īsā frāzē – "Tas nepavisam nav vienkārši". Tāpēc īpaši nozīmīga un uzslavējama ir Pētera Pildegoviča prasme izvēlēties tik iejūtīgu grāmatas ilustratori kā Mariju Jurso. Mākslinieces smalkie akvareļi zināmā mērā kļūst par tulkotā teksta sastāvdaļu un vizuāli veido grāmatas noskaņu. Pirmā noskaņa, kas rodas, paņemot grāmatu rokās, ir vēlēšanās to tūlīt izlasīt no vāka līdz vākam. Lasītājs tad arī ķeras klāt, bet jau pēc īsa brīža apjauš, ka nonācis pavisam jaunā pasaulē, kurai nemaz nevar izskriet cauri tā vienā rāvienā. Te katrs dzejolis liek apstāties un padomāt. Daudzu Āzijas tautu klasiskajā dzejas tradīcijā sevišķs uzsvars ir likts uz divām komponentēm – uz dzejas labskanību un uz zemtekstu. Ķīnā tas attiecās arī uz Tan laikmeta dzeju. Dzejnieki rakstīja saviem izglītotajiem laikabiedriem, kuri labi orientējās valstī notiekošajā un prata vārsmas skatīt plašākā kontekstā. Mūsdienu lasītājs, ja vien nav īpaši erudīts attiecīgā laikmeta politiskajās norisēs, galma intrigās un citos tā laika notikumos, kā arī autoru dzīves faktos, spēj uztvert vien dzejoļa attālinātu noskaņu. Un arī tad parasti nepareizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir lasīt atdzejojumu kopā ar tulkotāja komentāriem. Tikai tā lasītājs sapratīs dzejolī ietverto alegoriju. Izlasot dzejoli bez komentāriem, visbiežāk rodas pilnīgi atšķirīgas izjūtas, noskaņas un konotācijas no tām, ko dzejnieks domājis pateikt. Protams, tā ir rietumu dzejas tradīcijas īpatnība, ka katrs, lasot vienu un to pašu dzejoli, var to interpretēt atšķirīgi – pat liekot uzsvarus uz dažādiem vārdiem. Tan laikmeta dzejā tā nav. Pētera Pildegoviča skaidrie un lakoniskie komentāri to pierāda. Tan laikmeta dzeju rada skumjas. Un īslaicīgs prieks – prieks par satikšanos ar draugu, par dabas skaistumu, par mīlas piepildījumu, prieks par sava darba augļiem. Tomēr tas ir pārejošs prieks, ko nomaina ilgas skumjas – par šķiršanos no drauga, par atšķirtību no ģimenes, par garos karos izpostīto valsts varenību, par karos zaudētajiem vīriem un sievu vientulību, par valdošo aprindu uzdzīves kāri uz smagos darbos nomākto rēķina, bažas par savas valsts nākotni. Pētera Pildegoviča tulkojumā to skaisti pateicis Čeņ Dzians (249. lpp.) "Dziesma uzrakstīta, kad uzkāpu Joudžou terasē": Ieskatos tālē un nespēju saredzēt pagātnes viedajos... Atpakaļ veros un nespēju saskatīt nākotnes gudros... Domāju sevī – Debess un Zeme tik bezgala plaši. Vientuļi skumja krīt asara rūgta. Pēterim Pildegovičam ir lieliski izdevies parādīt to noskaņu, kas valdīja Tan laikmeta intelektuālajā sabiedrībā – to īpašo cerību un bezcerīguma sajaukumu, kas cilvēkam liek dzīvot un pildīt savu pienākumu – tajā pašā laikā apzinoties savas dzīves atkarību no augstākstāvošo labvēlības un rūgto atziņu par savu bezspēcību jelko mainīt šajā pastāvošajā lietu kārtībā. Tā sirsnība un iejūtība, ko Pēteris Pildegovičs ir veltījis atdzejotāja darbam, ir pavērusi latviešu lasītājam jaunu, līdz šim neapzinātu lappusi pasaules literārā mantojuma grāmatā. Šajā lappusē ir senās Ķīnas skaistuma un skumju nojausmas. Tan laikmeta dzejas izlase. No ķīniešu valodas atdzejojis Pēteris Pildegovičs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 287 lpp. ISBN 9789934188534. Sigma Ankrava ir tulkotāja, literatūrzinātniece un LU profesore.

Sagatavot šī rudens pirmo “Literatūras ceļveža” numuru bija visai izaicinoši, jo izdevniecības arī vasaras atvaļinājumu periodā strādājušas ražīgi un vienā numurā varam ietilpināt vien apjomā ierobežotu triju pēdējo mēnešu plašā un daudzveidīgā daudznozaru literārā piedāvājuma izlasi. Šoreiz numura satura sagatavošanā nav piedalījušies LU mācībspēki un studenti; to veido LNB speciālistu, kā arī dažu mūsu valsts reģionu pārstāvju ieteikumi, turklāt īpašs prieks, kā allaž, par diviem jauniem personīgās literārās pieredzes paudējiem, kuri piepulcējušies līdz šim jau zināmajiem ieteikumu autoriem. Arī šoreiz jaunā numura iznākšana sakrīt ar LNB speciālistu īstenotās programmas “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” 2022. gada II kārtai izvēlēto grāmatu kopu saņemšanu un veidošanu – pašu bibliotēku izvēlēto grāmatu sarakstos ir arī vairākas no šajā izdevumā ieteiktajām. Pie īpaši izceļamiem izdevumiem šoreiz vēlamies minēt biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” sagatavoto grāmatu “Krišjāņa Valdemāra 300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas” atjaunotā mūsdienu ortogrāfijā, kas saistāma ar Valdemāra tuvojošos divsimtgadi, tomēr piebilstams, ka grāmatas finansiālais atbalstītājs “EUCOW fonds” jau īsteno arī citas idejas latviešu grāmatas piecsimtgades pasākumu kontekstā. Ar jaunāko izdevumu par Eduardu Veidenbaumu turpinām atspoguļot izdevniecības “Dienas Grāmata” biogrāfisko romānu sērijas “Es esmu…” tapšanas gaitu. Kā pārsteigumu daudziem LC lasītājiem piedāvājam arī īsu apskatu par pēdējo divu gadu laikā īpašu popularitāti sasniegušā rakstnieka Andra Kalnozola jaunāko īsprozas darbu – literārās publicistikas žanrā sarakstīto grāmatiņu “Eiropas smaržas” (iznākusi izdevēja “Rīgas Laiks” topošajā Mazo grāmatiņu kolekcijā). Būs izlasāms arī lasītājas viedoklis par LALIGABA balvu saņēmušo rakstnieces Dženas Andersones patiesi “durstīgo” stāstu krājumu “Dadži”. Šis, protams, ir vien neliels ieskats. Ceram, ka atradīsiet sev noderīgas idejas arī nozaru literatūras piedāvājumā. Laikā, kad cenas turpina kāpt arī grāmattirdzniecībā un personiski iegādājamo grāmatu saraksts kļūst aizvien rūpīgāk izvērtējams, iepazīšanās ar sev tuvākās bibliotēkas grāmatu klāstu var kļūt vēl aktuālāka ikvienam. Ja esat izlasījuši ko patiesi saistošu un nevēlaties savu viedokli paturēt vien sev – gaidīsim ieteikumus no jebkura Latvijas bibliotekāra! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 5. numurs (jūlijs/augusts/septembris) PDF Numurā lasi: Andersone, Džena. Dadži. Iesaka Diāna Rudzīte Jundze, Arno. Es nemiršu nekad. Iesaka Anda Saldovere Kalnozols, Andris. Eiropas smaržas. Iesaka Lauma Remese Inka. Savējām. Iesaka Madara Freivalde Brūvers, Pāvils. Visuaugstākā patvērumā. Iesaka Astra Šmite Hoare, Philip. Albert & the Whale. Iesaka Anna Iltnere De Vigāna, Delfīne. Bērni ir karaļi. Iesaka Līva Alksne Lāna, Trīnu. Skeleta Juhana gaitas. Iesaka Madara Freivalde Roja, Ženija, Kaļķis, Henrijs. Ergonomika darbā ar digitālajām ierīcēm. Iesaka Zane Bondare Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs 100 gados. Iesaka Zane Bondare Līpiņš, Leonards. Koksnes mācība. Iesaka Zane Bondare Zahars, Vitolds. Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā. Iesaka Zane Krūmiņa Tiesiskās vienlīdzības princips. Iesaka Ilze Gensberga Iļģuciema stikls. Iesaka Ingrīda Peldekse Zanders, Māris. Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā. Iesaka Zane Rozīte Gustovskis, Artis. Kuldīga. Raksti. Iesaka Daina Girvaite Zvirbule, Dace. Mans Jēkaba ceļš. Iesaka Daina Girvaite Valdemārs, Krišjānis. Krišjāņa Valdemāra 300 stāsti. Iesaka Gints Šīmanis

Jau trešo mēnesi 21. gadsimta Eiropa aizvada neticami saspringtā, pat sirreālā gaisotnē. Karš plosās nevis aiz jūrām un okeāniem, bet tepat mums līdzās Eiropā, turklāt šī ārprāta ietekmēta vairāk vai mazāk ir visa pasaule. Vairums mūsu līdzcilvēku, kuri dzimuši 20. gadsimta otrajā pusē, visdrīzāk jutās droši, ka savu mūžu nodzīvos bez kara Eiropā… un tomēr! Lai gan liela daļa no mums šos divus satraucošos mēnešus izdzīvo, ik dienu sākot ar jaunākajām ziņām no Ukrainas, daudziem ar to ir par maz – normāli domājošus cilvēkus pastāvīgi nodarbina notiekošās traģēdijas cēloņu skaidrojumi, vēlme iesaistīties jebkādas, t. sk. informatīvas, palīdzības sniegšanā. Jo arī tas ir atbalsts. Protams, ka mūs kā kultūras nozares pārstāvētājus līdzās cilvēciskajām šausmām satrauc arī apdraudētais, daļēji jau sabojātais izcilais Ukrainas kultūras mantojums – arhīvu, muzeju un bibliotēku ēkas, mākslas darbi, grāmatas, citi dokumenti, tādēļ bijām gandarīti par reālo iespēju kaut nedaudz iesaistīties tā glābšanas iniciatīvā. Ir zināms, ka teju katra krīze neviļus sev līdzi nes arī ieguvumus un pozitīvas tendences – lai gan tas izklausās paradoksāli, tomēr tāda ir pasaules lietu kārtība. Tie, kuri nav attiecīgo jomu speciālisti, atzīs, ka līdz šim par Ukrainu, tās vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju esam zinājuši visai maz – kopš 2014. gada politiskajiem notikumiem bijām ieslīguši nosacītā atsvešinātībā, samierinoties ar Donbasa krīzes raisītajām negācijām. Šobrīd esam “pamodināti” pa īstam, cenšamies aptvert notiekošo, vairāk interesējamies arī par pašu Ukrainu. Aptvert karu varam arī ar literatūras starpniecību – stāstīt par savu zemi un tautu ir rakstnieku un citu radošo profesiju pārstāvju misija visos laikos. Ukrainas kultūras pasaule ir plaša un daudzveidīga – tāpat kā pati valsts. Populāri mūsdienu rakstnieki un dzejnieki šobrīd dara ne vien savu tiešo darbu, bet ir kļuvuši par publicistiem, informatīvā kara dalībniekiem: iesaistās informācijas aprites nodrošināšanā vai, piemēram, gluži prozaiski – no ārvalstīm saņemto ieroču lietošanas instrukciju tulkošanā. Citi ir emigrējuši uz rietumvalstīm, bet citi – kopā ar ģimeni un līdzcilvēkiem atrodas bumbu patvertnēs un pagrabos; daži aizstāv dzimteni brīvprātīgo vai armijas rindās. Lielāko Latvijas bibliotēku krājumos (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukrainas informācijas centrā) ir daudz iepirktu vai dāvinājumu veidā saņemtu Ukrainā izdotu grāmatu – gan daiļliteratūras, gan dažādu nozaru izdevumu. Ievērojamu Ukrainā izdoto grāmatu dāvinājumu pavisam nesen ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu saņēmusi Rīgas Centrālā bibliotēka. No bibliotēku elektroniskajiem katalogiem, grāmattirgotāju piedāvājuma un sarunām ar mūsu tulkotājiem no ukraiņu valodas (šobrīd redzamākie – Māra Poļakova, Māris Salējs) varam secināt, ka latviski tulkotu ukraiņu grāmatu ir visai maz, ukraiņu rakstnieki izdevēju aprindās līdz šim bijuši nepietiekami novērtēti. Savukārt vairākas ukraiņu tautības tulkotājas (Līna Meļņika, Viktorija Prituļaka) nodarbojas ar latviešu tekstu tulkošanu ukraiņu valodā. Par ukraiņu literatūras tulkošanu lasiet rakstā “Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji” un ““Tulkotāji arī raud!” Atklāta saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu”. Pārsvarā pie mums pieejami šobrīd Ukrainā populāru rakstnieku romāni (Serhijs Žadans, Tamāra Horiha Zerņa, Andrejs Kurkovs u. c.), brīnišķīga bērnu literatūra (Marjana un Tarass Prohasko, Halina Vdovičenko). Bet ir liela cerība, ka situācija drīz mainīsies uz labo pusi. Šobrīd, pateicoties mūsu tulkotājiem, jo īpaši Mārai Poļakovai, varam sekot arī gluži svaigam raksturojumam par aktuālo situāciju Ukrainas grāmatu pasaulē, kuru pauž paši ukraiņi. Jau tagad var teikt, ka kopumā grāmatniecības nozare cietusi smagi – piemēram, grāmatas ir sagatavotas iespiešanai, bet sagrautu ēku un ražotņu dēļ tālākie procesi ir liegti. Akūti nepieciešamu atbalstu grāmatu izdošanā sniegt piekrituši arī Latvijas izdevēji (piemēram, “Zvaigzne ABC”). Sk. rakstnieka Andreja Kurkova publikāciju par pašreiz notiekošo grāmatniecības nozarē un rakstnieces Viktorijas Amelinas viedokli par karu un Krievijas kultūru. Pēdējos mēnešos Latvijā notiek daudz literāru pasākumu un sarunu muzejos, bibliotēkās un citās kultūrvietās (organizēšanā aktīvi iesaistās, piemēram, tulkotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, dzejnieks Eduards Aivars). “Literatūras ceļveža” aprīļa speciālnumurā piedāvājam pavisam nelielu ieskatu ukraiņu literatūras žanru daudzveidībā – tie ir daiļliteratūras un nozaru izdevumi, kuri pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā un ieinteresējuši mūsu izdevuma veidotājus. Šķiet pašsaprotami, ka grāmatu ieteikumos šoreiz saklausīsiet nedaudz vairāk emociju kā citkārt. Vienlaikus šis būs sava veida apliecinājums tam, ka domās patiesi esam kopā ar apbrīnojami lepno, dzīvotspējīgo un varonīgo ukraiņu tautu. Intereses gadījumā minētos izdevumus iespējams pasūtīt ar starpbibliotēku abonementa starpniecību, jo lielākā daļa no tiem grāmatveikalos nav pieejami. Aprīļa numura mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas reģionu bibliotekāriem un citiem interesentiem gan ukraiņu literatūras apzināšanā, iepazīšanā un ieteikšanā vietējiem lasītājiem, gan arī iespējamo no Ukrainas iebraukušo bibliotēku klientu apkalpošanā, tādēļ pievienojam arī vairākus izlases veida ieteicošus resursu sarakstus (kopumā pieejamais ukraiņu literatūras klāsts – gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs, gan dažādās nozaru lasītavās – ir daudz plašāks). Slava Ukrainai! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 3. numurs (aprīlis/speciālnumurs) PDF Numurā lasi: Žadans, Serhijs. Džezs pār Donbasu. Iesaka Sigita Kušnere Žadans, Serhijs. Mezopotāmija. Iesaka Līva Alksne Horiha-Zerņa, Tamāra. Meitiņa. Iesaka Anda Saldovere Kurkovs, Andrejs. Pikniks uz ledus. Iesaka Elita Vīksna Ruka, Elvita. Paradīze ir tikai vieta uz zemes. Iesaka Anda Saldovere Ukraiņu dzeja. Iesaka Māra Jēkabsone Burvju vijoleIe. Iesaka Dārija Juskeviča Арбатская, Юта. Николай Костецкий: шипы и розы. Iesaka Zane Bondare Мусіэнко, Наталія Борисівна. Art of Maidan. Iesaka Toms Herings Клочко, Діана. 65 українських шедеврів. Iesaka Raits Lubinskis Vdovičenko, Halina. 36 un 6 kaķi. Iesaka Ilze Kļaviņa Romanišina, Romana, Lesivs, Andrijs. Zvaigznes un magoņu sēkliņas. Iesaka Ilze Kļaviņa Prohasko, Tarass, Prohasko Marjana. Bērnu grāmatas. Iesaka Anda Saldovere Kolomojeca, Jūlija, Gutničenko, Alla. Neparastās profesijas. Iesaka Anda Saldovere

Latvijas Universitātes profesori Ženija Roja un Henrijs Kaļķis izdevuši zinātnisko monogrāfiju “Cilvēkfaktors un ergonomika darbā”. Cilvēks spēj fantastiskas lietas, ja vien viņu attiecīgi sagatavo, atbalsta, apmāca, ļauj izpausties, koncentrēties, ievērojot katra strādājošā individuālo fizisko un garīgo sagatavotību. Cilvēku sniegumi ir ļoti niansēti un dinamiski. Grāmatas autori norāda, ka mēs dzīvojam strauju vides, demogrāfisko un tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā. Jaunu darba modeļu un jaunu tehnoloģiju ieviešana ir radījusi jaunus izaicinājumus ergonomikas speciālistiem. Ikviena tautsaimniecības nozare arvien vairāk orientējas uz ražīguma kāpinājumu, tehnoloģiju attīstību, nodrošinot uzņēmējdarbību un organizācijas konkurētspēju ilgtermiņā. Nozīme ir ražošanas automatizācijai un robotizācijai, kas ir viens no tehniskā progresa mērķiem. Zinātniskā monogrāfija “Cilvēkfaktors un ergonomika darbā” palīdzēs ikvienam izprast ergonomikas nepārvērtējamo nozīmi darba procesā, saprast, ka visas apskatītās ergonomikas jomas ir savstarpēji saistītas, ka cilvēks darbā un viņa darbaspējas, ierobežojumi, prasības to apvienošanā ir neaizstājama vērtība ikvienā organizācijā. Grāmatai ir četras galvenās nodaļas: cilvēkfaktors un ergonomika; fiziskās slodzes ergonomika; kognitīvā ergonomika un organizatoriskā ergonomika. Padziļināta iepazīšanās ar šīm nodaļām palīdzēs ikvienam izprast ergonomikas nozīmi darba procesā. Noderīgi: www.kf.lu.lv Roja, Ženija, Kaļķis, Henrijs. Cilvēkfaktors un ergonomika darbā: zinātniskā monogrāfija. Rīga: Latvijas Ergonomikas biedrība, 2020. 294 lpp. ISBN 9789934231209. Guna Ulmane 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja.