Skaistuma un skumju nojausmas
Nesen LU apgāda publicētā jaunākā grāmata "Tan laikmeta dzejas izlase" ir Pētera Pildegoviča mīlestības darbs. Kaut arī tā var sacīt par visiem ievērojamā latviešu sinologa darbiem – par garu gadu gaitā tapušo ķīniešu–latviešu vārdnīcu, kā arī par autobiogrāfisko grāmatu "Mans Ķīnas stāsts". Visi šie darbi izceļas ar pamatīgumu un ieņem paliekošu vietu latviešu kultūrā. Tie atklāj Pēteri Pildegoviču gan kā apdāvinātu valodnieku, gan kā diplomātu, kas palīdzējis veidot un uzturēt Latvijas draudzību ar Ķīnu. Taču "Tan laikmeta dzejas izlase" ir pirmais Pētera Pildegoviča ķīniešu dzejas latviskojums. Šī grāmata atklāj latviešu lasītājam vēl nepazīstamu Ķīnas kultūras fenomenu.
Tan laikmeta dzejas izlase apkopo Tan dinastijas laikmeta (m.ē. 618.–907.g.) slavenāko dzejnieku darbu paraugus. Šī laikmeta dzejnieki ir likuši pamatu visai vēlāko laiku ķīniešu dzejas tradīcijai. Tāpēc daži rietumu sinologi, kā piemēram, Viljams Hangs, nozīmes ziņā vienu no Tan laika dzejniekiem, Du Fu, ir nodēvējis par 'ķīniešu Šekspīru', jo viņa dzejas ietekme ķīniešu valodā un literatūrā sniedzas cauri gadsimtiem. Tomēr būtībā Ķīnas un Eiropas dzejas tradīcijas nav salīdzināmas. Kaut arī tās abas cenšas atainot cilvēka emocijas un eksistenciālas pārdomas, tas tiek darīts pēc atšķirīgiem principiem. Ķīnas dzejā nav mums pazīstamo simbolu, nav pierastās dzejas poētikas ar mums pazīstamu vārsmojumu, pantmēru, atskaņām u.c., kas veido dzejas formu. Tur dzejas formu lielā mērā veido kaligrāfija. Tan laikmeta dzeja veidojas starp šo vizuālo mākslas formu un morālfilozofiju, kas izaugusi no Laodzi mācības par dao un viņa vēlāko laiku oponenta Konfūcija idejām. [Starp citu, Rainim bija iecerēta luga par abiem šiem ķīniešu dižgariem un viņu konfliktējošiem pasaules uzskatiem, kur Laodzi uzskatīja par cilvēka primāro uzdevumu izprast sevi, bet Konfūcijs – kalpošanu sabiedrība]. Līdz ar to katram šīs dzejas tulkotājam pirmais jautājums, ar kuru jātiek galā, ir "Vai šī dzeja vispār ir atdzejojama?".
Grāmatas priekšvārdā atdzejotājs atzīst sava uzdevuma sarežģītību īsā frāzē – "Tas nepavisam nav vienkārši". Tāpēc īpaši nozīmīga un uzslavējama ir Pētera Pildegoviča prasme izvēlēties tik iejūtīgu grāmatas ilustratori kā Mariju Jurso. Mākslinieces smalkie akvareļi zināmā mērā kļūst par tulkotā teksta sastāvdaļu un vizuāli veido grāmatas noskaņu.
Pirmā noskaņa, kas rodas, paņemot grāmatu rokās, ir vēlēšanās to tūlīt izlasīt no vāka līdz vākam. Lasītājs tad arī ķeras klāt, bet jau pēc īsa brīža apjauš, ka nonācis pavisam jaunā pasaulē, kurai nemaz nevar izskriet cauri tā vienā rāvienā. Te katrs dzejolis liek apstāties un padomāt.
Daudzu Āzijas tautu klasiskajā dzejas tradīcijā sevišķs uzsvars ir likts uz divām komponentēm – uz dzejas labskanību un uz zemtekstu. Ķīnā tas attiecās arī uz Tan laikmeta dzeju. Dzejnieki rakstīja saviem izglītotajiem laikabiedriem, kuri labi orientējās valstī notiekošajā un prata vārsmas skatīt plašākā kontekstā. Mūsdienu lasītājs, ja vien nav īpaši erudīts attiecīgā laikmeta politiskajās norisēs, galma intrigās un citos tā laika notikumos, kā arī autoru dzīves faktos, spēj uztvert vien dzejoļa attālinātu noskaņu. Un arī tad parasti nepareizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir lasīt atdzejojumu kopā ar tulkotāja komentāriem. Tikai tā lasītājs sapratīs dzejolī ietverto alegoriju. Izlasot dzejoli bez komentāriem, visbiežāk rodas pilnīgi atšķirīgas izjūtas, noskaņas un konotācijas no tām, ko dzejnieks domājis pateikt. Protams, tā ir rietumu dzejas tradīcijas īpatnība, ka katrs, lasot vienu un to pašu dzejoli, var to interpretēt atšķirīgi – pat liekot uzsvarus uz dažādiem vārdiem. Tan laikmeta dzejā tā nav. Pētera Pildegoviča skaidrie un lakoniskie komentāri to pierāda.
Tan laikmeta dzeju rada skumjas. Un īslaicīgs prieks – prieks par satikšanos ar draugu, par dabas skaistumu, par mīlas piepildījumu, prieks par sava darba augļiem. Tomēr tas ir pārejošs prieks, ko nomaina ilgas skumjas – par šķiršanos no drauga, par atšķirtību no ģimenes, par garos karos izpostīto valsts varenību, par karos zaudētajiem vīriem un sievu vientulību, par valdošo aprindu uzdzīves kāri uz smagos darbos nomākto rēķina, bažas par savas valsts nākotni. Pētera Pildegoviča tulkojumā to skaisti pateicis Čeņ Dzians (249. lpp.) "Dziesma uzrakstīta, kad uzkāpu Joudžou terasē":
Ieskatos tālē un nespēju saredzēt pagātnes viedajos...
Atpakaļ veros un nespēju saskatīt nākotnes gudros...
Domāju sevī – Debess un Zeme tik bezgala plaši.
Vientuļi skumja krīt asara rūgta.
Pēterim Pildegovičam ir lieliski izdevies parādīt to noskaņu, kas valdīja Tan laikmeta intelektuālajā sabiedrībā – to īpašo cerību un bezcerīguma sajaukumu, kas cilvēkam liek dzīvot un pildīt savu pienākumu – tajā pašā laikā apzinoties savas dzīves atkarību no augstākstāvošo labvēlības un rūgto atziņu par savu bezspēcību jelko mainīt šajā pastāvošajā lietu kārtībā.
Tā sirsnība un iejūtība, ko Pēteris Pildegovičs ir veltījis atdzejotāja darbam, ir pavērusi latviešu lasītājam jaunu, līdz šim neapzinātu lappusi pasaules literārā mantojuma grāmatā. Šajā lappusē ir senās Ķīnas skaistuma un skumju nojausmas.
Tan laikmeta dzejas izlase. No ķīniešu valodas atdzejojis Pēteris Pildegovičs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 287 lpp. ISBN 9789934188534.
Sigma Ankrava ir tulkotāja, literatūrzinātniece un LU profesore.