Ilustrācija: Laura Lukeviča Septembris un oktobris bija ražas mēneši. Gluži kā šajā saulainajā rudenī rokas un grozi bija pilni saldu rožābolu, tā arī šis "Literatūras ceļveža" numurs ir pilns nozīmīgu grāmatu apskatu un vērtīgu sadarbību. Lai cik absurdi un paštaisni ik pa laikam pūstu laikmeta vēji, ābeles un grāmatniecība turpina nest augļus. Mūsu ziņā ir tos novērtēt un neļaut tiem aiziet postā. Galu galā – neviens mūsu vietā nevar ne ēst, ne pilnveidoties. Ābolu pilni klēpji, grāmatu pilnas bibliotēkas. Atliek tikai ķerties klāt! Septembra sākumā tika atzīmēta Starptautiskā rakstpratības diena, kuras pasludināšanai šogad aprit 60 gadi, lai atgādinātu par rakstpratību kā vienu no cilvēka pamattiesībām un būtisku priekšnoteikumu mieram un ilgtspējīgai attīstībai. Atzīmējot šo nozīmīgo notikumu, izveidojām grāmatu izlasi, kas aicina rakstīto vārdu un iespēju lasīt uztvert kā būtiskus sabiedrības attīstības priekšnoteikumus. Turpinot rakstpratības tēmu, šajā rudens numurā kopā ar LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas kolēģiem izveidojām kritisku un daudzpusīgu Speciālnumuru: Izglītības lasītavu, kurā piedāvātas grāmatas par pedagoģiju un mākslīgo intelektu. Īpašu ievērību pelna arī vērtīgā sadarbība ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, kas aizsākta jau pirms gada. Šajā laikā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kolēģi regulāri sagatavojuši "Literatūras ceļvedim" rakstus par pielāgoto literatūru. Šoreiz šo sadarbību esam lolojuši un attīstījuši, kopīgi izveidojot nelielu, bet izzinošu un iekļaujošu speciālnumuru, kurā iespējams padziļināti iepazīt Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbu, pieejamo literatūru un izaicinājumus gan tās sagatavošanā, gan nozarē kopumā. Šajā numurā īpaši izceļami arī divi apskati par spilgtām, bet ne vienmēr pietiekami novērtētām Latvijas kultūras personībām – gleznotāju Margrietu Celmiņu un pirmo latvieti filozofijas doktori Mildu Palēviču. Viņu dzīvesstāsti atklāj ne tikai apņēmību īstenot savu radošo un intelektuālo potenciālu, bet arī vēlmi pārvarēt sarežģītā laikmeta un sabiedrības priekšstatu radītos šķēršļus. Turpinot uzskaitīt rudens ražu, jāpiemin arī Jaunumu lasītava, kurā šoreiz apkopotas septiņas ļoti atšķirīgas grāmatas – no aizraujošas latviešu dzejas un sirsnīgas ukraiņu prozas līdz izcilu mākslinieku un zinātnieku dzīvesstāstiem. Lai grāmatu atklājumi neapstātos pie šīs izlases, tās noslēgumā atradīsiet arī saiti uz katalogu "Latvijas jaunākās grāmatas". Savukārt ziņu sadaļā šoreiz netrūkst ne satraucošu jautājumu par lasītprasmes nākotni un kultūras nozares izaicinājumiem, ne iedvesmojošu lasīšanas veicināšanas iniciatīvu, literatūras balvu un notikumu. Un pat kāda īsta Vinnija Pūka cienīga piedzīvojuma bibliotēkā! Šis numurs jau ieskandina arī vērienīgos Eiropas literatūras svētkus – Eiropas autoru dienu, kas no 11. novembra līdz 12. decembrim vienos lasītājus vairāk nekā 40 valstīs. Šogad svētku centrā ir draudzība, satikšanās un kopīgs lasītprieks, kā arī Eiropas autoru, valodu un kultūru daudzveidības novērtēšana. Svinēsim Eiropas literatūru un izbaudīsim lasītprieku kopā! Tiešām ražīgs bijis šis rudens. Atskatoties uz paveikto, atklājas literatūras daudzās šķautnes – cik svarīgs ir vārds un spēja to izprast un interpretēt, cik būtiski ir nodrošināt ikvienam piekļuvi rakstītajam vārdam, atcerēties tos, kuri šos vārdus radījuši, un godināt tos, kuri tos kopj un turpina radīt. Literatūra un grāmatniecība ir vienas no mūsu laika lielākajām vērtībām, kas nav pašsaprotamas un par kurām ik dienu no jauna jāiestājas. Izbaudīsim lasītprieku kopā! Pilns numura pārskats pieejams šeit: SEPTEMBRIS/OKTOBRIS 2026 Izbaudīsim lasītprieku kopā! Uz tikšanos! Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā – ne tikai lasīt, bet arī rakstīt. Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru. Raksti uz redakciju: anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules!

Četri jaunieši, pēkšņa nāve un izdzīvošana mežā bez telefoniem – tā īsumā iespējams iezīmēt somu rakstnieces Peivi Lukarilas (Päivi Lukkarila, 1967) jauniešu romānu "Dziļi mežā". Grāmatu izlēmu izlasīt, jo interesi raisīja gan ideja par viedtālruņu trūkumu, gan iztēli rosinošā Jirki Pitkes vāka ilustrācija ar noslēpumainu smaidu no koku zariem un starp kokiem iesietu telti, kas kopā veidoja ko nelabu vēstošus sejas pantus. Romāna sižeta attīstībā būtiska loma ir viedierīču trūkumam, jo tās tiek atstātas instruktora mašīnā pirms došanās pārgājienā. Jaunieši drīz vien izjūt to trūkumu, jo viedierīce tiek saistīta ne tikai ar saziņu un sasniedzamību, bet arī ar drošību un patvērumu brīžos, kad kāds jūtas neērti vai uztraucas. Gados cienījamais instruktors Joke Erejervi jauniešiem rāda maršrutu kartē, orientējas ar kompasu un māca pagatavot maltīti uz līdzi paņemtās gāzes plītiņas. Jaunieši, sasēdušies ap ugunskuru, viens otram stāsta spoku stāstus un nakšņo teltīs, nenojauzdami, ka šķietami bērnišķīgi stāsti drīz vien saplūdīs ar realitāti. Instruktora nāve sižetā rada pagrieziena punktu un simboliski raisa lasītājam jautājumu, vai mūsdienu jaunieši spēj izdzīvot, izmantodami "veclaiku" metodes. Ja instruktors prata pēc debesu malas un mākoņiem noteikt lietus tuvošanos, tad jauniešiem pietiekami liels pārbaudījums ir orientēšanās mežā bez iespējas nofotografēt orientierus, lai vieglāk atrastu ceļu atpakaļ. Kaut gan viedierīcēs jaunieši, visticamāk, ir redzējuši dažādus atbaidošus skatus, tieši ekrāna trūkums un iztēles sapludināšana ar īstenību iezīmē šausmu un trillera elementus romānā, pat ja tajā nav personificēta ļaundara. Kaut gan sižeta pavērsieni ir daudzveidīgi, tie pārsvarā rodami tikai pēc instruktora nāves. Romāna nosacītajā pirmajā daļā, kas aptver aptuveni pusi no darba, lasītājs tiek lēnām iepazīstināts ar galvenajiem varoņiem un viņu kā svešinieku pirmajiem centieniem saprasties. Šāda kompozīcijas izvēle ir diskutējama, es vēlētos ātrāku pāreju uz otro daļu un nesteidzīgu nobeigumu, bet tas ir gaumes jautājums. Autore veiksmīgi izmanto jauniešu (pirmajā daļā arī instruktora) skatpunktus sižeta attīstīšanai – tā ir efektīva pieeja intereses un spriedzes noturēšanai, jo par katru no tēliem rada pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem atbildes iespējams iegūt tikai pēc kārtējās lappuses pāršķiršanas. Jāuzteic autores rūpība veidot atšķirīgus tēlus gan pēc viņu izteiksmes veida, gan ģimenes situācijas un finansiālajiem apstākļiem. Luka nāk no materiāli nodrošinātas ģimenes, bet cieš no vecāku lielā spiediena saglabāt augstus mācību rezultātus. Sabīna ir tikko izšķīrusies no draudzenes un allaž centusies pievērst mātes uzmanību. Joela vecāki cieš no narkotiku atkarības, tāpēc viņš dzīvo pie audžuvecākiem un izjustās sāpes aizsedz ar jokiem un centieniem citus sasmīdināt; pat ja ar prātu jaunietis apzinās, ka vecāki neizārstēsies no atkarības, sirdī joprojām paliek cerība par laimīgu ģimeni. Nasims kopā ar ģimeni ir pārcēlies dzīvot Somijā no Irānas, viņš sapņo kļūt par rakstnieku, runā somu valodā labāk nekā dzimtajā farsi, tomēr pārdzīvo par apkārtējo attieksmi, jo daļa cilvēku puiša izcelsmi saista ar terorismu un islāmu un nepieņem viņu kā pilntiesīgu somu. Jauniešu dažādie portreti ļauj lasītājam labāk izprast, ar kādiem pārbaudījumiem indivīds var saskarties, pat ja ārēji viņu problēmas nav redzamas. Rakstniece meistarīgi spēlējas ar valodu jauniešu atšķirīgo raksturu un dzīves uzskatu labākai ilustrēšanai – Nasima literāri izkoptajai valodai iespējams pretstatīt Lukas vienkāršos sadzīves izteicienus un Joela centienus visā saskatīt joku, pat ja tā viņš kādu aizvaino. Jauniešu romāns ir pietiekami dinamiski uzrakstīts, kaut gan man būtu gribējies citādu kompozīciju. Jauniešu tēli, viņu savstarpējās attiecības un apspriestās tēmas par ģimeni, identitāti, mīlestību ļauj lasītājam viegli ieraudzīt līdzības ar savu pieredzi, tādējādi veicinot interesi izlasīt grāmatu līdz beigām. Izvēlētais sižeta attīstīšanas veids caur tēlu skatpunktiem un to regulāru maiņu uztur spriedzi un rada azartu turpināt lasīt grāmatu, kurā rodami mistērijas, trillera un šausmu elementi, tātad pietiekami plašs spektrs, lai uzrunātu dažādus lasītājus. Romāna izlasīšana mudina paskatīties pāri telefona ekrānam kā starpniekam un ieraudzīt pasauli sev apkārt, izjust, kā spoku stāsts var uzglūnēt paša iztēles radītu tēlu dēļ, un novērtēt apkārt esošos cilvēkus, ar kuriem kopā iespējams tikt cauri jebkādām grūtībām. Peivi Lukarila. Dziļi mežā. No somu valodas tulkojusi Lelde Rozīte; atbildīgā redaktore Brigita Babre; literārā redaktore Līva Vecvagare; maketētājs Armīns Rubīns. Rīga: Latvijas Mediji, 2026. 221 lpp. ISBN 9789934298325. Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Šajā “Literatūras ceļveža” speciālnumurā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbinieki ir sagatavojuši grāmatu apskatus, lai sniegtu nelielu ieskatu bibliotēkā pieejamās literatūras daudzveidībā. Izvēlētās grāmatas atšķiras gan pēc satura, gan žanra un noskaņas – no vēsturiskiem romāniem, dzīvesstāstiem un ceļojumu aprakstiem līdz dzejai, humoram, bērnu un jauniešu literatūrai un izzinošiem darbiem. Īpaša vieta šajā izlasē atvēlēta arī literatūrai, kas atklāj cilvēku dažādo dzīves pieredzi, ikdienas izaicinājumus, savstarpējās attiecības un iekļaušanos sabiedrībā. Grāmatas pieejamas dažādos pielāgotos formātos, sniedzot iespēju literatūru iepazīt atbilstoši katra lasītāja vajadzībām. Ar šo izlasi vēlamies parādīt, cik plašs un daudzpusīgs ir Latvijas Neredzīgo bibliotēkas piedāvājums un cik dažādas pasaules lasītājiem paver literatūra. Zane Daudziņa. Bērnudienas Komunālijā Zanes Daudziņas darbā "Bērnudienas Komunālijā" grāmatai caurvītais veselīgais humors saista dažādu paaudžu lasītājus. Ne velti 2025. gadā CD MP3 formātā tā bijusi lasītākā grāmata – izsniegta lasītājiem 735 reizes. Lasītāju, kurš nekad nav pieredzējis dzīvi komunālajā dzīvoklī, autores stāstījums gan uzjautrina, gan brīžam liek nodrebināties - cik nepieņemami, ka dzīves telpa jādala ar cilvēkiem bez inteliģences un pieklājības, nemaz nerunājot par dziļāku attiecību kultūras izpratni. Situācijas tik ļoti sasaucas ar padomju laika ikdienu un sistēmas kopējām morāles normām! Hetere Morisa. Aušvicas tetovētājs. Cilkas ceļojums Vēsture ir viens no pieprasītākajiem tematiem no lasītāju puses. Vēstures grāmatas var aptvert dažādus laikposmus, bet vislielākā interese vēl arvien ir saistīta ar sāpīgākajiem vēstures notikumiem. LNerB šīs tematikas grāmatas visbiežāk ir ielasītas un pieejamas audio digitāli un CD MP3 formātā. Heteres Morisas aizsāktie dzīves stāsti ieved lasītāju baisajos Otrā pasaules kara laika notikumos. Vispirms romāns "Aušvicas tetovētājs", kurā ar savām atmiņām par izdzīvošanu holokausta apstākļos dalās Ludvigs Sokolovs (Lalis). Kļūstot par atpazīšanas numuru iededzinātāju ieslodzītajiem Aušvicas–Birkenavas nometnēs, Lalim tā ir iespēja sevi paglābt brīžos, kad daudzi tiek iedzīti gāzes kamerās, nomirst no bada, vai vienkārši tāpat, beztiesīgi nogalināti. Lasītājam ir iespēja līdzās Lalim izdzīvot bezgala sāpīgu, bet skaistu viņa mīlas stāstu ar Gitu. Savukārt, tam sekojošais autores romāns "Cilkas ceļojums" stāsta par jaunas meitenes Cilkas Kleinas likteni, piedzīvojot "sodu par piederību" divas reizes. Pirmoreiz, koncentrācijas nometnē, jo pieder vācu nicinātajai ebreju "rasei", bet iepatīkas nometnes priekšniekam un paglābjas no iznīcības. Otrreiz, kad viņa priecājas par nometnē ieslodzīto atbrīvošanu, Cilka tiek apvainota sadarbībā ar nacistiem un nosūtīta uz Gulaga nometni Vorkutā. Rūta Šepetis. Man tevi jānodod Autores darbi latviešu lasītājam jau ir labi pazīstami un bieži lasīti. Šoreiz romāns ir par padomju režīmu Rumānijā, kas kā drūms lāsts gulstas pār iedzīvotāju dzīvēm. Tās ir bailes, savstarpēja neuzticība un aizdomas, ka kāds no tuviniekiem ir "ziņotājs" un sadarbojas ar režīma uzturētājiem. 17 gadus vecais Kristians sapņo par brīvību, dzejas rakstīšanu, bet savu dienasgrāmatu viņš ir spiests slēpt pat no savas ģimenes, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no represijām. Grāmata liek domās atgriezties pie vēstures notikumiem tepat Latvijā. Zigmars Liepiņš. Mūzaīka Latvija ir bagāta ar talantīgiem, radošiem cilvēkiem. Par to varam pārliecināties, redzot, cik grāmatu iznācis pēdējo gadu laikā, gan par pagājušā gadsimta 60. – 90. gadu televīzijas talantīgo, simpātisko diktori Gerdu Riekstiņu; dumpiniecisko dziesminieku un retā amata – jumiķa – pratēju Haraldu Sīmani; dziesmu bruņinieku Viktoru Lapčenoku; neatkārtojamo ilustratori Margaritu Stārasti; kā arī kādreiz tautā iemīļoto aktieri Rūdolfu Plēpi un citiem. Plašāk pastāstīsim par komponista Zigmara Liepiņa sarakstīto atmiņu grāmatu "Mūzaīka". Ar savdabīgu humoru apveltītais mūziķis tikās ar saviem lasītājiem Latvijas Neredzīgo bibliotēkā grāmatas pielāgoto izdevumu atvēršanas svētkos, pasākumu cikla "Kafijas pauze" ietvaros. Uz pasākuma organizatores jautājumiem komponists atbildēja vienkārši, bez uzspēles un izlikšanās, saucot grāmatā minētos notikumus patiesos un trāpīgos vārdos. Autors raksturoja mūzikas vidi, kurā darbojies gan viņš pats, gan citi viņa laikabiedri, mūziķi. Ar patiesu mīlestību Zigmārs Liepiņš runāja par savu dzimto Liepāju un, protams, Rīgu, kur organizēts ne mazums koncertu un teātra izrāžu. Un kur tad bez slavenās rokoperas "Lāčplēsis", kurā izskanējušās dziesmas nes brīvības garu un, tās atskaņojot arī tagad, dažu cilvēku acīs sariešas asaras! Arno Jundze. Es nemiršu nekad Skolā mācoties, neuztvērām dzejnieka Eduarda Veidenbauma personības trauslumu un sarežģītību. Zināmākie fakti bija: studēja Tērbatā, dzēra un dzīvoja trūcīgos apstākļos, saslima un nomira. Jā, tik vienkārši un tieši. Bet to, kādu emociju, cerību, vilšanās un nožēlas mistrojumu izdzīvoja 25 gadus jaunais Veidenbaums, stāvēdams uz nāves sliekšņa, nesapratām. Talantīgais jauneklis bija apguvis desmit valodas, savā īsajā mūžā paspēja sarakstīt asas, trāpīgas dzejas vārsmas, publiskos rakstus, iztulkot, atdzejot prozu un dzeju no daudzām valodām. A. Jundzem izdevies lasītājam piedāvāt spilgtu versiju par dzejnieka pēdējo pusotru dzīves mēnesi. E. Veidenbauma galvenā ticība izskan apgalvojumā: "Es nemiršu nekad". Diemžēl dzīvē tas nenotiek. Grāmatā tas attēlots ļoti dzīvi, patiesi, cilvēcīgi. Taču apgalvojums ir arī patiess - pat pēc simts gadiem E. Veidenbaums ir dzīvs savā dzejā un tajās izteiktajās mūsdienīgajās atziņās. Grāmata reproducēta audio digitāli un CD MP3 formātā. Zane Eniņa. Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij LNerB lasītājiem labi pazīstama ir ceļotāja un blogere Zane Eniņa un viņas grāmatas. Lielākoties tās reproducētas CD MP3 formātā, bet lasītāji labprāt izmantojuši iespēju tās lasīt arī digitālā audioformātā. Autore piesaista ar vienkāršu valodu, interesantu stāstījuma manieri un elpu aizraujošiem piedzīvojumiem. Šajā grāmatā ceļotāja vēsta par to, kā cilvēks pārvar grūtības un pats sevi, ar kājām veicot 2500 kilometru garu, grūtībām pilnu ceļu. Ceļā pieredzēts daudz – pārgurums, šaubas, izmisums, prieks, gandarījums. Par to visu autore stāsta atklāti un emocionāli. Bet, lai to izjustu, katram jāveic savs Santjago ceļš! Māra Vilde. Tā notiek tikai Gruzijā Mūsu lasītājiem patīk arī humors, tiek reproducētas grāmatas, kuru saturs izraisa smieklus un pozitīvas emocijas. Viena no tādām ir Māras Vildes grāmata "Tā notiek tikai Gruzijā", kurā apkopoti desmit kolorīti stāsti. Lasāma audio digitāli un CD MP3 formātā. Interesanti, ka stāstos apvienoti gan seni gruzīnu tautas tikumi un nerakstīti likumi, gan modernais dzīves skatījums. Lai gan to pamatā ir patiesi notikumi, daži vēstījumi jau robežojas ar fantāziju – tici vai netici! Minna Lindgrēna. Nāve "Vakarbirzēs". Bēgšana no "Vakarbirzēm". Mākslīgā intelekta krahs "Vakarbirzēs" Kriminālnotikumus iecienījusi liela daļa LNerB lasītāju. To šķetināšana dažkārt ir līdzīga, dažkārt – atšķirīga. Minnas Lindgrēnas triloģijā romānu darbība risinās veco ļaužu pansionātā. Tie vēlreiz apliecina, ka vecums nav šķērslis aktīvai dzīvei un iesaistei sarežģītu jautājumu risināšanā. Trim deviņdesmitgadniecēm - Sīri, Irmai un Annai-Līsai tas labi izdodas. Viņas aprūpes namā sāk izmeklēt aizdomīgus nāves gadījumus, zādzības un pat narkotiku tirdzniecību. Bet pansionātā uzsāktais vērienīgais santehnikas projekts izjauc pansionāta ierasto kārtību. Visas trīs nolemj pārcelties uz kopīgu dzīvokli, taču sadzīvot ar katras paradumiem un dīvainībām ir grūti. Grāmatas lasāmas palielinātā drukā. Dace Rukšāne. Krieva āda. Džikī. Lu-Lū un eņģelis Reproducējot Daces Rukšānes triloģiju audio digitāli un CD MP3 formātā, kā arī palielinātā drukā, izdevies izraisīt patiesu lasītāju interesi par dzimtu stāstiem. Romānos izvirzās divas tēmas, kas cieši savijas. Pirmā ir Latvijas vēstures notikumi, sākot no pagājušā gadsimta 50.- 60. gadiem, ciešā padomju režīma, līdz 90. gadu neatkarības atgūšanas un ar to saistītiem politiskiem, ekonomiskiem pavērsieniem. Otra sižeta līnija ir pat svarīgāka par pirmo – tā ir mīlestība un jūtas. Sievietes izvēle ietekmē viņas tuviniekus, notikumus pašas un viņas bērnu dzīvē, kā arī visas dzimtas likteni. Romānu fonā visu laiku virmo zīmola Chanel smaržas, ar kurām dažai no dzimtas sievietēm saistās liktenīgi notikumi. Zanda Rubene. Digitālā bērnība Jau vairākus gadus LNerB pievērsusi pastiprinātu uzmanību medijpratības nodarbībām dažāda vecuma lasītājiem, lai palīdzētu viņiem labāk orientēties informācijas pārpilnībā un apgūt prasmes esošo tehnoloģisko ierīču izmantošanā. Mēs dzīvojam laikā, kad internets, kam būtiski vajadzēja atvieglot cilvēku dzīvi un piekļuvi informācijai, ir pārvērties par sava veida slogu un pārņēmis lielu daļu mūsu dzīves. Arī Zanda Rubene to uzsver grāmatā "Digitālā bērnība": "Internets no laika ietaupītāja pārvēršas par laika izšķiedētāju." Tas ir apjomīgs pētījums, kas ļoti cilvēcīgā un viegli saprotamā valodā stāsta par sarežģītām tēmām. Esam unikālā situācijā, jo mums nav iepriekšējo paaudžu pieredzes. Nav neviena, kas varētu dot padomus, kā sadzīvot ar virtuālo pasauli un viedierīcēm, nemaz nerunājot par mākslīgo intelektu. Tāpat esam jauna izaicinājuma priekšā – kā mācīt medijpratību bērniem, kuri pat vēl nerunā, bet jau aktīvi patērē sociālos medijus, gan skatoties video, gan spēlējot spēlītes. Grāmata noderīga gan pedagogiem, gan vecākiem un vecvecākiem, lai labāk izprastu mūsdienu jauniešus. Tā uzsver, cik svarīgi mums kā pieaugušajiem rādīt piemēru jaunajai paaudzei. Mums jālieto viedierīces atbildīgi un tā, kā mēs gribētu, lai tās lieto mūsu bērni. Grāmata pieejama audio digitāli un CD MP3 formātā. Juris Rubenis. Sirds zemestrīce Reliģiska rakstura tēmas ne vienmēr ir plašā lasītāju lokā pieprasītas. Bet Jura Rubeņa grāmatā "Sirds zemestrīce" sarunas par reliģiju piedāvātas ļoti vienkāršā un saprotamā valodā. Tās ir pārdomas par svētajiem rakstiem – uzrunas, kas sacītas Rīgas Lutera baznīcā no 1992. līdz 1993. gadam. J. Rubenis uzsver, ka Bībele ir visu laiku aktuālākā grāmata, līdz galam nekad neizlasīta, bet vienīgā, kas sniedz atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem. Iepazīšanās ar tajā rakstīto dažkārt ir cilvēka visas līdzšinējās dzīves zemestrīce. Sirds zemestrīce. Grāmata izmantojama audio digitāli un CD MP3 formātā. Anatolijs Danilāns. Profesora Danilāna zelta likumi: mīti un patiesība par medicīnu un dzīvesveidu Lasītājus interesē arī vienkārši skaidroti medicīniski jautājumi. Par to liecināja kuplais apmeklētāju skaits tikšanās reizē ar Latvijā populāro gastroenterologu, medicīnas zinātņu doktoru Anatoliju Danilānu grāmatas "Profesora Danilāna zelta likumi: mīti un patiesība par medicīnu un dzīvesveidu" palielinātās drukas un Braila raksta izdevumu atvēršanas svētkos. Tautā izplatītus mītus autors skaidro zinātniski, viņam vien raksturīgā manierē, un lasītājs nevar saprast, vai teiktais ir joks vai jāuztver nopietni. Doktors pats ievēro veselīgu dzīvesveidu un aicina arī lasītājus pievērsties dažādām fiziskām aktivitātēm, kas ne tikai uzlabo veselību, bet arī pagarina mūžu. A. Danilāns iesaka nevis dzīvot vecos, "iestrēgušos" pieņēmumos, bet ieklausīties jaunās atziņās. Sākumā tās var būt neizprotamas, bet ar laiku pieņemamas un izmantojamas. Annele Slišāne. 100 deči Latvijai Lai mūsu mērķauditorijas lasītājam būtu iespēja iepazīt daļiņu kultūrvēstures, LNerB Braila rakstā reproducējusi Annas Slišānes grāmatu "#100 dečiLatvijai". To papildina taktilās ilustrācijas. Tās nav parasti austas segas, tās sauktas arī par deķiem jeb dečiem. Eksperimentējot ar dažādiem dabas materiāliem, tapuši "deči" no puķēm, neapstrādātiem augu stiebriem, dažādām augu, dzīvnieku un mākslīgām tekstilšķiedrām. Katrs lasītājs var pieskarties un izjust auduma faktūru un uztvert krāsu salikumu. Autore uzskata, ka "aušana ir domāšanas veids, pasaules kārtības izpratne. Dečos ieausti sapņi, bērnība, visums, brīnumi, ceļojumi laikā un īstenībā". Katram no tiem ir sava, neatkārtojama vērtība, tāpat kā katram no mums. Dzeja Nedaudz gribam iepazīstināt ar dzejas izdevumiem, ko LNerB reproducējusi pēdējo gadu laikā. Guntara Rača četri dzejas krājumi "365" lasītāju sirdis iekaroja uzreiz, jo tajos ietvertie dzejoļi ir vienkārši, patiesi un uzrunājoši ikvienam. Lai tie būtu pieejami arī neredzīgajiem lasītājiem, izdevumi reproducēti Braila rakstā. Pateicoties japāņu valodas un kultūras pētniekam, tulkotājam Uģim Nastevičam, LNerB lasītājiem bija iespēja iepazīt japāņu dzeju, izdotu ne tikai parastajā, bet arī palielinātā drukā un Braila rakstā. Audiogrāmata "Dzejas izlase: Margarita un Smirnovs" (audio digitāli un CD MP3 formātā) ir nozīmīga ar to, ka apvieno divu īpašu cilvēku sarakstīto. Pirmkārt, tā ir jauna meitene Margarita, īstajā vārdā Ieva Ivkina, kura savu dzeju jau 25 gadus pieraksta ar zoda un deguna palīdzību. Viņas pirmā dzejas krājuma "Domu un sapņu lidojums" atvēršanas svētki jaunajai dzejdarei bija liels emocionāls pārdzīvojums. Otrkārt, tas ir vietējās kopienas, Strazdumuižas, dzejnieks, novadnieks Imants Smirnovs, kas savas dzīves laikā pieredzēja savu divu dzejas grāmatu izdošanu. Kopienai piederošie viņu dēvēja par "galma dzejnieku". Katarīna Fon Brēdova. Viss, kas nav saskatāms LNerB savai bērnu un jauniešu auditorijai piedāvā pielāgoto literatūru dažādos formātos. Kopš 2013. gada LNerB piedalās LNB lasītveicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Lai bērni ar redzes traucējumiem aktīvi varētu piedalīties lasīšanas maratonā, grāmatas tiek pielāgotas Braila rakstā un ieskaņotas audio. No 2022. gada projektā ietvertās grāmatas 9+ un 11+ vecuma grupās mazajiem lasītājiem bibliotēka piedāvā audio ierakstos CD MP3 formātā kā kolekciju vai digitālā formātā kā atsevišķus darbus. 2025. gadā par saistošākajām 35 lasīšanas eksperti izvirzīja 11+ grupā vērtējamās grāmatas, galvenokārt tās izmantojot digitāli. Katrīnas fon Brēdovas "Viss, kas nav saskatāms" ir viena no tām. Grāmatā ietvertā tēma ir aktuāla bijusi vienmēr, taču pēdējos gados arī Latvijas skolās mobings jauniešu vidū nav svešs vārds. Kāpēc daži bērni uzņemas sliktā barveža lomu, bet citiem jākļūst par apsmiešanas un pat pāridarījumu upuri? Kas tam par cēloni? To autore soli pa solim atklāj, sekojot galveno varoņu gaitām. Jūels skolā cenšas sev nepievērst uzmanību, kļūt neredzams, bet klases biedri un galvenā mocītāja Estere viņu atrod visur. Un tad visu izmaina nejauša satikšanās, pēc kuras mobingotāja un cietušais pamazām sāk iepazīt viens otru un uzdrošinās atklāt savus pat visdziļākos noslēpumus. Neticami, bet, uzdrošinoties būt pašiem, starp pusaudžiem veidojas draudzība. Rasa Bugavičute-Pēce. Puika, kurš redzēja tumsā Tomašs Malkovskis. Kamils, kurš skatās ar rokām LNerB mērķauditorija lielākoties ir personas ar redzes vai citiem lasīšanas traucējumiem. Tādēļ arī mūsu pielāgotās grāmatas, kurās attēloti cilvēki ar dažādām īpašām vajadzībām un atspoguļots tas, kā viņi jūtas un iekļaujas sabiedrībā, kopienas pārstāvjiem ir ļoti būtiski. Rasas Bugavičutes-Pēces stāsts "Puika, kurš redzēja tumsā" LNerB pieejams audio digitāli un ierakstīts CD MP3 formātā. Izdevums ir plašāk pazīstams sabiedrībā, jo pēc tā veidota arī izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Tā kā puika dzimis redzīgs, viņš kļūst par savu neredzīgo vecāku "acīm", brīžam arī "rokām", un piedzīvo ļoti pretrunīgo sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar redzes trūkumu. Tas nav viegli, jo zēnam nākas agri kļūt pieaugušam un atbildīgam. Līdzīga satura ir poļu rakstnieka Tomasa Malkovska grāmata “Kamils, kurš skatās ar rokām”. Tā apliecina, ka arī cilvēkbērns, kas ir neredzīgs, ir tāds pats puika kā visi piecgadnieki. Viņš lieliski prot tikt galā ar ikdienu, un viņā dzimst tikpat trakas idejas kā citiem zēniem viņa vecumā. Pasauli ir iespējams iepazīt arī ar rokām! Priekos un ķibelēs kopā ar viņu ir vecākā māsa Zužu. Grāmata reproducēta visos LNerB pieejamos formātos. Baiba Baikovska. Elfa – suns, ne cilvēks Iejusties cilvēka ar īpašām vajadzībām un suņa-pavadoņa ikdienā lasītājam palīdz Baibas Baikovskas grāmata "Elfa – suns, ne cilvēks" (izdota visos LNerB pieejamos formātos). Tas ir stāstījums par Labradoras retrīvera šķirnes kucīti Elfu. Viņa ir neatsverams palīgs Baibai ne tikai dienas gaitā veikt nepieciešamās darbības un procesus, bet arī risināt sadzīves problēmas. Cilvēkam no malas daudzas ikdienas lietas šķiet pašsaprotamas, bet Baibai bieži vien tās ir kā mazas uzvaras. Grāmata liek pārdomāt attieksmi pret līdzcilvēkiem, novērtēt to, kas mums pieder, nevis sūkstīties par to, kā nav. Žans Klods Murlevā. Okeāna bērns Par citādību runā arī franču rakstnieka Žana Kloda Murlevā teiksmainais stāsts "Okeāna bērns" (reproducēts palielinātā drukā). Mazais Jans Dutrelo septiņu bērnu ģimenē ir piedzimis mēms. Bet brāļi spēj Jana vēlmes nolasīt no viņa acīm un mīmikas. Zēnam ir mistisks sapnis – nokļūt līdz okeānam. To arī brāļi cenšas realizēt visi kopā. Rakstnieks par bērnu piedzīvoto runā gan ar humoru, gan skaudru piesitienu, atklājot arī ģimenes emocionālo fonu un savstarpējās attiecības. Līdz ar to grāmata uzrunā gan bērnus, gan pieaugušos. Jens Ahlboms. Jonotans no Kaiju kalna Jena Ahlboma stāsts "Jonotans no Kaiju kalna" būtu jāizlasa katram. Ne velti LNerB to piedāvā lasītājiem dažādos pielāgojumos – audio digitāli un CD MP3 formātā, Braila rakstā, kā arī adaptējusi vieglajā valodā. Tas ir stāsts par citādību, iejūtību un draudzību. Visiem, kuri dzīvoja augstajos kalnos bija spārni - tikai Jonotanam nē. Kamēr zēns bija mazs, viņu, lidojot, uz muguras turēja tētis. Bet tad pienāca diena, kad to vajadzēja darīt pašam. Tomēr tas nebija iespējams. Kamēr citi bērni mācījās skolā, Jonotans dzīvojās pa māju. Zēns skuma un jutās vientuļš. Tā tas turpinājās līdz viņa vienīgā draudzene Sāra iedrošināja zēnu un viņa vecākus pagatavot cita veida spārnus. Kad Jonotans tos beidzot izmēģināja, viņš jutās tāds pats kā citi bērni un bija laimīgs. Viņš lidoja! Vai tev ir spārni? Linda Malelija Hanta. Zivs kokā LNerB Skaņu studijā ielasītā (audio digitāli un CD MP3 formātā) Lindas Malelijas Hantas sarakstītā "Zivs kokā" uzrunā tos lasītājus, kuri ar grāmatā minēto lasīšanas traucējumu – disleksiju – ir saskārušies savā vai draugu ģimenē, vai vienkārši dzirdējuši citu sarunās. Runājot alegorijās, koks simbolizē lasīšanu, lasītprasmi, bet zivs – cilvēkbērnu, kas cenšas iemanīties lasīt vai uzrāpties kokā, bet īsti neveicas. Ellija tieši tā arī jūtas, kad jālasa un jāraksta. Tikai viņa to iemācījusies veiksmīgi nomaskēt. To īsti nepamana ne skolotāji, ne klases biedri, viņas “lēnīgumu” skaidrojot atšķirīgi. Viņas talants ir zīmēt un rēķināt. Grāmata māca pieņemt citus, nevis gaidīt, ka visiem viss padodas vienādi. Un kurš ir teicis, ka zīmēšana un bagāta iztēle ir sliktāka par veiklu grāmatu lasīšanu? Dzejas krājums. Grāmata par mums pašiem Jaunākais reproducējums audio digitālā formātā ir dzejas krājums "Grāmata par mums pašiem", kurā iekļauti Saldus Dienas aprūpes centra apmeklētāju radošie darbi. To ielasījuši Latvijas Neredzīgo bibliotēkas darbinieki. Krājumā personas ar garīga rakstura traucējumiem dzejā pauduši savas domas, izjūtas un pasaules skatījumu. Šie darbi apliecina, ka dziļākajā būtībā mūs visus vieno kopīgas dzīves pamatvērtības un cilvēku savstarpējās attiecības. Grāmatu papildina ilustrācijas, ko veidojuši centra apmeklētāji un citi radošo darbnīcu dalībnieki. Noderīgi: Latvijas Neredzīgo bibliotēka. kafijas pauze Bibliotēkas audiogrāmatu lejupielādes sistēma BALSS Jaunieguvumi Pasākumi

Nepilna gada griezumā vairākos izdevuma numuros Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (turpmāk tekstā – LNerB) darbinieki "Literatūras ceļveža" lasītājus iepazīstināja ar jaunākajiem bibliotēkas izdevumiem. Tas bija neliels ieskats pielāgoto resursu dažādībā gan pēc formāta, gan satura. Izmantojot mums doto iespēju, šajā īpašajā izdevuma numurā gribam pastāstīt izvērstāk par to, kā darbojas Latvijas Neredzīgo bibliotēka – kāds ir grāmatas pielāgotā formātā ceļš no sagatavošanas līdz lasītājam. Tas ir ilgs, rūpīgs un bieži vien arī sarežģīts darba process. Par to, ka pielāgoto resursu pieejamība lasītājiem ir tikpat būtiska kā tradicionālo grāmatu pieejamība, liecina to pieprasījums un izmantošana. Kā atzinusi kādas LNerB lasītājas meita: "Audiogrāmatas mammai bija kā Dieva dota dāvana pēdējos divus gadus, kad mammai redze un veselība pasliktinājās." Vēlamies uzsvērt vairākus bibliotēkas darbības nozīmīguma aspektus. Pirmkārt, LNerB ir lielākais pielāgoto resursu sagatavotājs un izdevējs Latvijā, par ko liecina gada izdoto grāmatu apjoms (2270 eksemplāri 2025. gadā). Otrkārt, kā sadarbības partneri Latvijā bibliotēkas resursus izmanto 270 publiskās bibliotēkas, 7 Pielāgotās literatūras bibliotēkas, 133 Ārējās apkalpošanas punkti un 11 skolas. Treškārt, visnozīmīgākais ir fakts, ka 5279 lasītājiem Latvijā ir iespēja saņemt un izmantot pielāgoto literatūru sev nepieciešamā formātā un saturā. LNerB nodrošina ne tikai neredzīgo un vājredzīgo personu literārās vajadzības, bet sniedz iespēju lasīt cilvēkiem, kuriem ir citas lasīšanas grūtības. Savukārt, grāmatas vieglajā valodā atvieglo lasītprasmes apguvi ne tikai pirmsskolniekiem, bet arī visiem, kam grūti uztvert parastu tekstu vai latviešu valodu (tai skaitā imigrantiem). Dažkārt grāmatas ir tikai “lasāmas” ar taustes palīdzību. Šogad LNerB nonāca kāda īpaša taktilā grāmata "Taustuve", kas veidota Latvijas Leļļu teātra dokumentālās taustuves izrādei "Gaisma, es tevi dzirdu". Tā ir dāvana bibliotēkai par sadarbību. Lai atvieglotu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītājiem uztvert grāmatas struktūru un simbolus, izrādes fragments pārveidots audio aprakstā. Pielāgoto izdevumu sagatavošanā un izdošanā darbojas divas LNerB nodaļas. Braila raksta nodaļa izveidota 2005. gada 1. novembrī. 2024. gadā, paplašinoties pielāgojumu klāstam, nodaļa pārdēvēta par Braila un pielāgotās drukas nodaļu. Gadā nodaļa reproducē vidēji 40 sējumus Braila rakstā, ap 40 grāmatām palielinātā drukā un 3 grāmatas vieglajā valodā. Par kvalitatīvu audiogrāmatu un audiožurnālu sagatavošanu atbild Skaņu ierakstu studija, kas darbojas jau no 1961. gada 1. jūlija. 2020. gadā nosaukums precizēts par Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļu (SIITN). Pielāgoto resursu sagatavošana, izdošana un nogādāšana līdz lasītājam ir komandas darbs. Lai uzzinātu grāmatu reproducēšanas nianses pielāgotos formātos, aicinām lasītājus ieklausīties mūsu izvēlēto reproducēšanas ekspertu intervijā. Pilns numura pārskats pieejams šeit: PIELĀGOTĀ LASĪTAVA Aija Pelīte Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodiķe

Intervija par izaicinājumiem pielāgoto resursu izdošanā. LNerB ir lielākais pielāgoto resursu izdevējs Latvijā, tādēļ uz sarunu par izaicinājumiem šo resursu sagatavošanā un izdošanā aicināti piedalīties bibliotēkas abu reproducēšanas nodaļu vadītāji. Gunta Bite plāno, vada un koordinē Braila un pielāgotās drukas nodaļas darbu. Uģis Skuja ir atbildīgais ne tikai par Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļu, bet arī pārrauga bibliotēkas informācijas sistēmu, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta krājuma uzskaite un lasītāju apkalpošana. Savā "nišā" viņi ir profesionāļi, šīs nozares eksperti. Aija Pelīte Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodiķe Kāds ir jūsu abu viedoklis par pielāgotās literatūras nepieciešamību un nozīmi noteiktai sabiedrības daļai? Gunta: Tiesības iegūt informāciju un tās pieejamības nozīme ir nostiprināta LR Satversmē un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Pielāgotā literatūra ir nozīmīga ievērojamai sabiedrības daļai. Latvijā 12,1% iedzīvotāju ir noteikta invaliditāte, un daļai šo cilvēku funkcionālo traucējumu dēļ parastā drukātā grāmata nav piemērota. Pielāgotā literatūra nepieciešama arī cilvēkiem bez noteiktas invaliditātes, piemēram, senioriem un personām ar disleksiju, kuriem lasīšana vai teksta uztvere ir apgrūtināta. Grāmatas vieglajā valodā var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri apgūst latviešu valodu. Audiogrāmatas, grāmatas Braila rakstā, palielinātajā drukā un vieglajā valodā ļauj ikvienam saņemt grāmatas saturu sev piemērotā veidā. Uģis: Daļai sabiedrības mūsu bibliotēkas pielāgotā literatūra ir vienīgā, kas praktiski eksistē latviešu valodā. Pielāgotie drukas formāti un Braila raksts sniedz iespēju turpināt lasīt arī tiem, kas parasto druku vairs izlasīt nespēj, kā arī veicina lasītprasmes attīstību un saglabāšanu bērnu un jauniešu vidū. Audiogrāmatas ir neatsverams informācijas iegūšanas un izklaides veids cilvēkiem, kam redze pasliktinājusies vai zaudēta mūža otrajā pusē, jo tad pilnvērtīgi apgūt un izmantot Braila rakstu vai elektronisko resursu sniegtās iespējas ir ļoti sarežģīti. Visi šie pielāgotie literatūras veidi ir kritiski svarīgi, lai noturētu lasītājus ar funkcionāliem traucējumiem latviskajā informācijas vidē un veicinātu latviešu valodas lietošanu ikdienā. Arī es pats esmu no šīs sabiedrības daļas, kas nespēj izlasīt parasto druku redzes dēļ. Daiļliteratūras lasīšanai parasti izvēlos audiogrāmatas, bet tehniskajai literatūrai labāk strādā piekļūstamas e-grāmatas vai palielināta druka. Zināms, ka reproducēšanas darbs ir krietni sarežģītāks nekā izskatās no malas. Kas jūsu nodaļu darbā ir visgrūtākais, kas prasa vislielāko uzmanību un visvairāk laika? Gunta: Vislielāko uzmanību un laiku prasa darba specifika un nepieciešamā precizitāte. Grāmatas reproducēšana Braila rakstā ir laikietilpīgs process — jāievēro Braila raksta vadlīnijas un vienlaikus jānodrošina pilnīga atbilstība oriģināltekstam. Savukārt, adaptējot grāmatu vieglajā valodā, teksts faktiski jārada no jauna, saglabājot autora sižetu, vēstījumu un, cik iespējams, rakstības manieri, vienlaikus ievērojot vieglās valodas vadlīnijas. Uģis: Audiogrāmatas tapšanas procesā sarežģītākais ir noturēt fokusētu uzmanību visā procesa laikā skaņu ierakstu operatoram un apstrādes speciālistam. Vidējais audiogrāmatas garums ir 12 stundas, un tieši šie cilvēki ir atbildīgi par visu kļūdu pamanīšanu un novēršanu, lai reproducētā grāmata atbilstu oriģinālajam tekstam. Kopumā tieši diktora, ieraksta veikšanas un apstrādes darbs ir laikietilpīgs. Veidojot pielāgoto mācību literatūru, process ir vēl sarežģītāks. Šajās DAISY formāta grāmatās pilns grāmatas teksts, ieskaitot attēlu aprakstus, ir sinhronizēts ar audioierakstu. Katrs teikums, kas šobrīd skan, tiek iezīmēts arī tekstā. Šajās grāmatās papildus visām audiogrāmatas tapšanas darbībām klāt nāk vēl trīs posmi: teksta sagatavošana, kas ietver visas grāmatas ieskenēšanu, teksta atpazīšanu, un grāmatas struktūras pārveidi, lai tā atbilstu DAISY standartiem; attēlu izvērtēšana un aprakstu veidošana nepieciešamajiem attēliem un diagrammām; teksta un audio sinhronizēšana teikuma līmenī. Mazliet ieskicējiet "kadru jautājumu". Jo Latvijā jauni, šo specifisko darbu veicēji sagatavoti netiek. Visa apmācība ir pašu rokās. Kādi tehniski izaicinājumi vēl risināmi? Uģis: Tepat Latvijā ir iespējams apgūt audio apstrādi, ierakstu veikšanu, kā arī attīstīt savas dikcijas un runas prasmes, apmeklējot kursus. Protams, šiem cilvēkiem parasti nav pieredzes tik laikietilpīgos projektos kā audiogrāmatas tapšana. Visus jaunos darbiniekus mēs apmācām, kā rīkoties ar bibliotēkā izmantoto aparatūru un iepazīstinām ar saviem procesiem. No šī gada vidus bibliotēkā darbojas otra skaņu ierakstu studija, kurā aicinām brīvprātīgos ieskaņot audiogrāmatas patstāvīgi. Pats diktors kontrolē gan ieraksta procesu, gan ielasa tekstu. Šeit gan brīvprātīgo piesaistes process neiet tik raiti. Vēlos pateikties arī tiem brīvprātīgajiem, kas ir gatavi ieskaņot grāmatas savās mājas studijās. Mēs labprāt pieņemam šādus ierakstus, ja tie ir labā kvalitātē. Pagājušajā gadā šādus ierakstus bija veikuši trīs brīvprātīgie. Gunta: Latvijā praktiski nav iespējams atrast redzīgus speciālistus, kuri pārzinātu Braila raksta pieraksta specifiku, tāpēc darbinieki nepieciešamās zināšanas apgūst bibliotēkā. Izaicinājums ir arī novecojusī Braila grāmatu izdošanas tehnika, kas mudinājusi meklēt jaunus risinājumus. Tāpēc šogad paralēli grāmatām papīra formātā esam uzsākuši arī digitālo Braila grāmatu izdošanu. Līdzīga situācija ir ar grāmatu adaptēšanu vieglajā valodā. Bibliotēkā šo darbu veic divi darbinieki, kuri apguvuši un veic vieglās valodas adaptēšanu un savstarpēji pārbauda sagatavotos tekstus atbilstoši vieglās valodas vadlīnijām. Ja viens no speciālistiem ilgstoši nav pieejams, darbs būtiski palēninās vai jāpiesaista ārpakalpojums. Tas rada papildu izmaksas un kavē grāmatu izdošanu. Gala izvēle par reproducējamām grāmatām nepieder tikai jums, jo par to atbildība ir Krājuma komplektēšanas komisijai piecu cilvēku sastāvā. Kura no LNerB pielāgotajām grāmatām jums pašiem ir bijusi mīļa un šķiet arī lasītājiem nozīmīga? Gunta: No visām izdotajām grāmatām ir grūti izvēlēties sev mīļāko, taču vislielāko prieku sagādā brīži, kad lasītāji klātienē izsaka pozitīvu vērtējumu un pateicību par šādām grāmatām. Tas dod enerģiju turpmākajam darbam. Uģis: Par nozīmīgu un interesantu audiogrāmatu es varētu nosaukt nupat ieskaņoto Andresa Hansena "Ekrāna smadzenes". Tajā vienkāršā un interesantā valodā ir stāstīts par to, kā cilvēces ikdienas dzīve un paradumi sen jau ir "apdzinuši" mūsu ķermeņa, un konkrētāk smadzeņu, evolucionāro attīstību, un kādas sekas tas atstāj uz mūsu veselību. LNerB lasītāji ne tikai lasa, bet arī labprāt apmeklē mūsu organizētos pasākumus. Arī daļa "Literatūras ceļveža" lasītāju YouTube kanālā noteikti ir pamanījuši pasākumu "Kafijas pauze" – reproducēto grāmatu Atvēršanas svētkus. Pastāstiet, lūdzu, par kādu no tiem! Gunta: Pasākumu cikls “Kafijas pauze” aizsākās Covid-19 laikā, kad tikšanās klātienē bija ierobežota vai liegta. Pasākumu cikls guva lielus panākumus, jo iespēju tuvāk iepazīties ar autoriem un uzdot viņiem jautājumus varēja izmantot ikviens neatkarīgi no atrašanās vietas. Īpaši apmeklēti bija raidījumi ar profesoru Anatoliju Danilānu, komponistu Zigmaru Liepiņu, aktrisi Zani Daudziņu un dziedātāju Viktoru Lapčenoku. Par cikla popularitāti liecina fakts, ka tikšanos ar Dzintaru Tilaku noklausījušies 840, Zani Daudziņu – 411, Z. Liepiņu – 338 interesenti. Uģis: Man vienmēr spilgti atmiņā paliks tieši pirmā "Kafijas pauze". Šī ideja nāca no Guntas, un viņa man jautāja, vai mēs varētu ko tādu realizēt? Es teicu – droši vien, tad jau redzēs. Mēģinām! Un tā tas arī aizgāja. Pirmajā raidījumā nebija ne tā labākā kvalitāte, ne kas cits. Bet ar laiku kļuvām profesionālāki – uzlabojām video kvalitāti, pievienojām runātāju/viesu pieteikumus, sākuma džinglu un vēl citus sīkumus. Visu šo attīstību joprojām ir iespējams apskatīt mūsu YouTube kanālā, jo raidījumi ir skatāmi arī pēc tam ierakstā. LNerB 2025. gada pielāgotās literatūras lasītāju aptauja apliecināja, ka 71,4 % ar mūsu izdevumu tematiku un formātiem ir apmierināti. Kādas, jūsuprāt, nākotnē būs pielāgoto resursu lasītāju literārās vajadzības? Gunta: Manuprāt, to ir grūti prognozēt. Interese par grāmatu žanriem mainās, tāpēc būtiskākais ir nodrošināt žanru daudzveidību, lai lasītājiem būtu plašas izvēles iespējas. Turklāt nav vajadzības nošķirt parasto literatūru no pielāgotās, jo visi lasītāji ir vienādi. Atšķiras tikai lasīšanas veids. Ja runājam par grāmatām vieglajā valodā, mums noteikti jādomā par žanru daudzveidību. Pašlaik Latvijā vieglajā valodā nav izdota fantastika, fantāzija un trilleri. Jāatzīst, ka šo žanru adaptēšana vieglajā valodā ir īsts izaicinājums, tāpēc mēs ceram uz autoru oriģināldarbiem vieglajā valodā. Zviedrijas un Somijas pieredze rāda, ka šie žanri īpaši pieprasīti ir bērnu un jauniešu vidū. Uģis: Par literārajām vajadzībām ir grūti spriest, jo tās ir ļoti dažādas, tāpēc svarīgi, lai ieskaņoto grāmatu klāstā arī būtu dažādība. Ir vieglāk prognozēt par svešvalodu maiņu – tāpat kā tas ir citās bibliotēkās, arī mūsu lasītāju vidū pieaug interese par grāmatām angļu valodā. Tāpēc šogad esam uzsākuši papildināt savu elektronisko audiogrāmatu krājumu ar Piekļūstamo grāmatu konsorcija kopkatalogā pieejamām audiogrāmatām angļu valodā. Šādu iespēju sniedz Latvijas dalība starptautiskajā Marrākešas līgumā, kas nodrošina brīvu pielāgotās literatūras apmaiņu pāri robežām. Protams, svarīgi ir veicināt arī jaunās paaudzes lasītprasmi, tāpēc mūsu mērķauditorijai tiek piedāvāti Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas darbi dažādos pielāgotos formātos. Noteikti jāturpina stiprināt jaunās paaudzes lasītāju interese par grāmatām un latviešu valodu. Paldies! Noderīgi: Latvijas Neredzīgo bibliotēka. kafijas pauze Bibliotēkas audiogrāmatu lejupielādes sistēma BALSS Jaunieguvumi Pasākumi

Grāmatas nosaukumā ir ļoti ērts vārds "viņi". Tie, kuri nesaprot, neklausās, nepieņem faktus. Mēs tikmēr esam šajā pusē, tie, kuri saprot. Arī es gribētu zināt, kā pārliecināt otru. Taču, lasot Ingas Spriņģes grāmatu, arvien grūtāk palikt šajā ērtajā pozīcijā. Kā es zinu, ka tieši mans viedoklis ir tas, par kuru otru vajadzētu pārliecināt? Un vai spēju uzklausīt atbildi, kas man nepatiks? Te man iedegas jau pazīstamā trauksmes lampiņa, un es ceru, ka tā ir mana intelektuālā pazemība. Arī mana pārliecība var būt kļūdaina, lai cik skaidri un loģiski es spētu to pamatot. Atzīt kļūdīšanos, kamēr runājam vispārīgi, ir ļoti viegli. Grūtāk tas ir brīdī, kad kāds apšauba tieši manu taisnību. Mana iepazīšanās ar grāmatu gan sākās vēl pirms tās atvēršanas. Sekoju līdzi tapšanas procesam, ar kuru autore dalījās sociālajos medijos, un, kad grāmata nonāca tirdzniecībā, biju arī uz tikšanos ar autori un viņas lekciju. Tikšanās notika mājīgā, nepiespiestā vidē. Klausītāju bija daudz, bet jautājumu no auditorijas bija mazāk, nekā gaidīju. Patiesībā grāmata ļauj šo sarunu turpināt arī tad, kad jautājumi rodas vēlāk. Pie izlasītā var atgriezties, apstāties un pārdomāt savā tempā. Inga ir pētnieciskā žurnāliste, kura šajā grāmatā meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc cilvēki turas pie saviem uzskatiem, kādēļ pat pārbaudīti fakti nespēj tos mainīt un kā sarunāties, nezaudējot attiecības un cilvēkus tajās. Sarunas ar ārstiem, psihologiem un citiem speciālistiem savijas ar konkrētu cilvēku pieredzi, ļaujot domāšanas kļūdas ieraudzīt ikdienas situācijās. Pievēršoties sociālo mediju algoritmiem, autore parāda, kā mūsu vēlme piederēt, bailes un aizspriedumi iegūst vēl plašāku darbības lauku digitālajā pasaulē. Ar mums manipulē algoritmi, un kāds tajā laikā pelna lielu naudu. Šo tēmu plašumā palīdz orientēties grāmatas uzbūve. Īsas nodaļas, personiski stāsti, izceltas atziņas, kopsavilkumi un praktiski uzdevumi veido vairākus lasīšanas līmeņus. Var sekot stāstam, apstāties pie kāda skaidrojuma vai vēlāk atgriezties pie konkrēta sarunas paņēmiena vai praktiska uzdevuma. Stāsti piešķir teorijai seju un īstumu, bet speciālistu skaidrojumi palīdz aiz atsevišķā gadījuma saskatīt plašākas likumsakarības. Tas, ka grāmatu ir viegli lasīt, vēl nenozīmē, ka izlasīto būs tikpat viegli īstenot. Manu lasīšanas pieredzi ietekmēja arī iepriekš lasītais un interese par šīm tēmām. Uzsākot lasīt, samulsu, jo gan tēmās un piemēros, gan izklāsta paņēmienos un grāmatas uzbūvē atpazinu citas grāmatas. Tiem, kuri interesējas par domāšanu un cilvēku uzvedību, grāmatas sākumā kaut kas var šķist jau redzēts. Visas atsauces uz izmantotajiem materiāliem ir dotas, un tas arī man izskaidroja, kāpēc atsevišķas lietas likās jau kaut kur lasītas. Grāmatas pienesumu saskatu šo zināšanu sasaistē ar Latvijas speciālistu skaidrojumiem un reālu cilvēku pieredzi. Tiem, kuriem šī būs pirmā iepazīšanās ar šiem jautājumiem, grāmata var kļūt arī par pamudinājumu pievērsties tajā minētajiem avotiem. Sevis atpazīšana rīcībā vai runā, lasīto padara personiski nozīmīgu. Man īpaši tuva ir nodaļa par nespēju ieraudzīt baļķi savā acī un cik ātri pamanām skabargu cita acī. Izrādās, ka mēs citus vērtējam pēc viņu rīcības, bet sevi pēc mūsu nodomiem. Par savas rīcības apstākļiem zinām visu, bet par otra, pārsvarā gandrīz neko, tomēr spriedumu izdarām ātri. Arī intelekts vai zināšanas ne vienmēr pasargā no kļūdām. Tie pat var palīdzēt vēl prasmīgāk aizstāvēt savu taisnību. Tāpēc šajā paviršības un pēcpatiesības laikmetā īpaši vietā ir autores atgādinājums, ka pārliecība tiek jaukta ar patiesību. Pirmsvēlēšanu laikā šo abu vārdu nošķiršana man palīdzēja "nesacepties", ieraugot kārtējo partijas reklāmu. Taču būtu pārāk ērti to attiecināt tikai uz politiķiem. Arī manas pašas piekrišana grāmatā lasītajam ir pārbaudīšanas vērta. Lasot bieži pieķēru sevi pie atziņas: jā, es arī tā domāju, tikai neesmu pratusi to ietērpt pareizajos vārdos. Inga manām nojautām ik pa laikam iedeva vārdus. Tā ir laba sajūta, kad sastopi domubiedru. Taču šis tuvums reizē liek uzmanīties. Hmm, vai grāmata mani pārliecina tāpēc, ka apstiprina manus jau esošos uzskatus? Savu "burbuli" var iekārtot ļoti gudri, ar labām grāmatām un pamatotiem argumentiem. Arī tādā "burbulī" vajadzētu atstāt atvērtu logu. Priecē, ka līdzās daiļliteratūrai latviešiem ir autori, kuri tapina šādas grāmatas. Saprotamas, praktiskas, izglītojošas un rosinošas. Šī ir viena no tām, ko turēt tuvumā un ik pa laikam pāršķirstīt. Īpaši brīdī, kad atkal gribas jautāt: kādēļ viņi nesaprot? Inga Spriņģe. kādēļ viņi nesaprot? Redaktore Aiga Veckalne; dizains: Nursultana Randa un Ginta Štolca; vāka dizains: Marta Bula. Smart Brevity OÜ pārstāvniecība Latvijā, 2026. 238 lpp. ISBN 9789934386497. Diāna Rudzīte ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas un datu analīzes eksperte.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Kultūras nozare ceļ trauksmi Kultūras nozare novembrī rīkos akciju "Kultūra (iz)dzīvo" Ilgstoši nepietiekamais finansējums kultūras nozarē radījis kritisku situāciju – darbinieku atalgojums atpaliek gan no citām nozarēm Latvijā, gan no kaimiņvalstīm, bet pieaugošās izmaksas liek celt biļešu cenas. Kultūras ļaudis brīdina, ka ar pašu ieņēmumiem vien šīs grūtības atrisināt vairs nevarēs, un aicina valsti izstrādāt ilgtermiņa plānu algu palielināšanai un stabilam finansējumam. Lai problēmas pamanītu, novembrī notiks akcija "Kultūra (iz)dzīvo". Uzzini te Aktualitātes un aicinājumi 2026. gadā Eiropas autoru diena aicina piedzīvot lasītprieku, satikties un būt kopā! No 2026. gada 11. novembra līdz 12. decembrim vairāk nekā 40 valstīs tiks svinēta Eiropas autoru diena – ikgadēja iniciatīva, kas vieno cilvēkus kopīgos lasīšanas svētkos, lai godinātu Eiropas autorus un piedzīvotu lasītprieku. Tās mērķis ir veicināt interesi par grāmatām un lasīšanu, kā arī iepazīstināt ar Eiropas valodu un kultūru daudzveidību, īpaši izceļot arī latviešu oriģinālliteratūru. No nelielas grāmatu kluba tikšanās vietējā bibliotēkā līdz plašām literatūras svinībām – katrs pasākums kļūst par daļu no kopīgiem Eiropas lasīšanas svētkiem. Uzzini te “Tiesības uz lasīšanu: Turpinājums”: Starptautisks simpozijs Rīgas Grāmatu svētkos 2026. gada 6. novembrī, 13.00 –17.00 Rīgas Grāmatu svētku ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, Mūkusalas ielā 3, norisināsies starptautisks simpozijs “Tiesības uz lasīšanu: Turpinājums”. 2025. gada oktobrī, noslēdzot programmu “Latviešu grāmatai 500”, simpozijā “Tiesības uz lasīšanu” tika pieņemts Rīgas manifests. Tajā noteikts, ka lasīšana ir nācijas attīstības un pastāvēšanas, kā arī ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgas dzīves pamats. Gadu vēlāk simpozijs “Tiesības uz lasīšanu: Turpinājums” Rīgas Grāmatu svētkos turpina sarunu par lasīšanas lomu Latvijas valstiskumā, lai tuvotos mērķim – pastāvīgas Latvijas nacionālās lasīšanas stratēģijas izveidei. Uzzini te Lasīšana, lasītprasme un lasīšanas veicināšana Latvijas lasītprasmes krīze – cik nopietna ir situācija un kādi risinājumi? To, ka jauniešu lasītprasme Latvijā noslīdējusi līdz satraucoši zemam līmenim, rāda OECD valstu pētījuma jaunākie dati, ko prezentēja septembrī. Starptautiskajā PISA testā pērn piedalījās gandrīz 7000 piecpadsmitgadnieku no Latvijas, un 41% nesasniedz pat minimālo lasītprasmes līmeni. Viņiem ir grūti izprast teksta galveno domu, atrast tajā informāciju un izdarīt secinājumus. Augstāko līmeni uzrādīja nepilni 3%. Uzzini te Aizvadīts "Skaļās lasīšanas sacensību" fināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Sestdien, 10. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisinājās jau devītais “Skaļās lasīšanas sacensību” nacionālais fināls. Tajā piedalījās Latvijas novadu lasīšanas čempioni ar saviem līdzjutējiem, viņu vidū 8 zēni un 10 meitenes, lasīšanas čempiona titulu ieguva Emīls Trenmors no Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas. Uzzini te Labbūtība un lasīšana 2026. gadā (Pētījums angļu valodā) Šajā ziņojumā aplūkota saistība starp bērnu un jauniešu lasīšanu un labbūtību, balstoties uz vairāk nekā 52 000 bērnu un jauniešu vecumā no 8 līdz 18 gadiem atbildēm, kuri piedalījās mūsu 2026. gada ikgadējā lasītprasmes aptaujā (Annual Literacy Survey). Bērni un jaunieši, kuriem patīk lasīt, kuri lasa katru dienu un kuri jūtas pārliecināti par savām lasīšanas prasmēm, ziņoja par augstāku labbūtības līmeni nekā viņu vienaudži. Uzzini te Singapūra maksā cilvēkiem par grāmatu lasīšanu – vai tas var palīdzēt pārvarēt lasīšanas krīzi? (Raksts angļu valodā, The Guardian) Valsts īstenotas programmas ietvaros iedzīvotāji saņem naudas atlīdzību par grāmatu lasīšanai veltīto laiku. Mēs jautājām uzvedības zinātniekiem, kā arī psihologam Džonatanam Haidtam (Jonathan Haidt), grāmatas The Anxious Generation ("Trauksmainā paaudze") autoram, vai šāda pieeja palīdzēs veidot noturīgu lasīšanas paradumu. Uzzini te Lasīšanas tiesības, pieejamība un bibliotēkas Eiropas Komisija izveido Eiropas Lasītprasmes Koalīciju Koalīcija apvieno skolas, izglītības un mācību pakalpojumu sniedzējus, bibliotēkas un kultūras organizācijas, skolotāju, vecāku un izglītojamo apvienības, kā arī publiskās pārvaldes iestādes. Apvienojot daudzveidīgu ieinteresēto pušu loku no visas Eiropas, Eiropas Lasītprasmes koalīcijas mērķis ir stiprināt sadarbību un veicināt efektīvāku rīcību lasītprasmes attīstīšanai. Uzzini te "Bibliotekāri" – dokumentālā filma par cenzūru un tiesībām lasīt Teksasas varas iestādes izveido 850 aizliegto grāmatu sarakstu, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTK+ kopienu. Tas nepieredzētā tempā visā ASV izraisa plašus grāmatu aizliegumus, īpaši skolu bibliotēkās un bērnu un jauniešu literatūrā. Saspīlējumam pieaugot, bibliotekāri apvieno spēkus, lai iestātos pret atklātu politisko ekstrēmismu, kas veicina mērķtiecīgu cenzūru. Caur vajāšanu, draudiem un valdošās varas rīkojumiem, kuru mērķis ir kriminalizēt bibliotekāru darbu, viņu cīņa par lasīšanas brīvību atgādina par demokrātijas un vārda brīvības trauslumu. Filmu skaties te Pirmajās rindās cīņā par demokrātiju. Ko Latvijai māca ar "Emmy" apbalvotā dokumentālā filma "Bibliotekāri" "Pirms 10 gadiem man pat prātā nebūtu ienācis, ka, dodoties uz ikgadējo bibliotekāru konferenci, būs jāuztraucas par savu drošību," atzīst viena no dokumentālās filmas "Bibliotekāri" ("The Librarians", 2025) varonēm. Filmas seanss un Latvijas Bibliotekāru biedrības iniciatīvas "Bibliodoma" rīkotā diskusija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 5. septembra pēcpusdienā bija teju meditatīvi mierīga. Tik tiešām grūti iztēloties, ka bibliotekāra profesiju varētu raksturot kā bīstamu. Uzzini te Starptautiskajā rakstpratības dienā uzmanības centrā – lasītprasme kā cilvēka pamattiesības 2026. gada 8. septembrī tika atzīmēta UNESCO Starptautiskās rakstpratības dienas 60. gadadiena. Šā gada tēma bija “Rakstpratība cilvēkiem, planētai un labklājībai” (Literacy for people, the planet and prosperity). UNESCO uzsvēra lasītprasmes un rakstītprasmes nozīmi kā cilvēka pamattiesības, ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības labklājības priekšnoteikumu. Uzzini te Balvas un literatūras notikumi Nobela prēmija literatūrā piešķirta kanādiešu dzejniecei un esejistei Annai Kārsonei Nobela prēmija literatūrā šogad piešķirta kanādiešu dzejniecei un esejistei Annai Kārsonei par viņas "drosmīgo un inovatīvo daiļradi, kas rotaļīgā dialogā ar klasisko tradīciju radījusi jaunas mūsdienu literatūras formas". Uzzini te Valodu festivāla "Avots" balvu saņēmusi vieglās valodas aktīviste Velga Polinska Valodu festivālā "Avots" 10. oktobrī pasniegta Valodas balva. Šogad diplomu un Milicas Kojovičas veidoto portretu saņēma Latvijas Universitātes pētniece Velga Polinska par ieguldījumu vieglās valodas pētniecībā, attīstībā un popularizēšanā. Savukārt īpašo balvu saņēma raidieraksts "Dzimtes r*sols" par latviešu valodas izteiksmes iespēju paplašināšanu un dialoga veicināšanu par iekļaujošu valodu, atklāja balvas rīkotāji. Uzzini te Izziņots 2026. gada Bukera balvas finālistu saraksts Jau vairāk nekā 55 gadus Bukera balva godina un izceļ pasaules līmeņa literāros talantus, veidojot 20. un 21. gadsimta angļu valodā sarakstītās literatūras kanonu. Šā gada finālisti izraudzīti no 13 darbu garā saraksta, kas pazīstams kā Booker Dozen un savukārt tika izveidots no 163 iesniegtajiem darbiem. Balvai tiek izvirzīti izcilākie apjomīgās daiļprozas darbi, ko angļu valodā sarakstījuši jebkuras valsts autori un kas publicēti Apvienotajā Karalistē un/vai Īrijā laikposmā no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 30. septembrim. Uzvarētājs tiks paziņots pirmdien, 2026. gada 9. novembrī. Uzzini te "LALIGABA salapo!" Darbu sāk Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija Sākusies gatavošanās vienam no pašmāju literatūras centrālajiem notikumiem – Latvijas Literatūras gada balvai (LALIGABA), kas ik pavasari tiek pasniegta izcilākajiem autoriem, tulkotājiem un literatūras popularizētājiem. Jaunā ekspertu komisija sākusi 2026. gada literārā devuma izvērtēšanu, un 2027. gada balva noritēs ar saukli "LALIGABA salapo!", informē balvas rīkotāji. Uzzini te Vinnija Pūka dzīres Melnais lācis ielaužas Kalifornijas bibliotēkā, lai mielotos ar našķiem un izēstu medus burku Vinnija Pūka grāmatas iznākšanas simtgadē, kādu Kalifornijas bibliotēku apmeklēja īsts pasaku grāmatas cienīgs viesis – melnais lācis, kurš ieklīda bibliotēkā, izrevidēja uzkodu krājumus un, kā ziņots, pamielojās arī ar veselu burku medus. Video skaties te

No 2026. gada 11. novembra līdz 12. decembrim vairāk nekā 40 valstīs tiks svinēta Eiropas autoru diena – ikgadēja iniciatīva, kas vieno cilvēkus kopīgos lasīšanas svētkos, lai godinātu Eiropas autorus un piedzīvotu lasītprieku. Tās mērķis ir veicināt interesi par grāmatām un lasīšanu, kā arī iepazīstināt ar Eiropas valodu un kultūru daudzveidību, īpaši izceļot arī latviešu oriģinālliteratūru. No nelielas grāmatu kluba tikšanās vietējā bibliotēkā līdz plašām literatūras svinībām – katrs pasākums kļūst par daļu no kopīgiem Eiropas lasīšanas svētkiem. 2026. gadā Eiropas autoru dienas uzmanības centrā ir draudzība. Šogad šī vērtība īpaši izcelta kā iedvesmas avots pasākumu rīkotājiem. Tas ir atvērts aicinājums satikties klātienē, kopīgi lasīt, sarunāties un dalīties idejās un emocijās. Lasīšana attīsta kritisko domāšanu, palīdz labāk izprast sevi un apkārtējo pasauli, kā arī stiprina mūsu spēju piedalīties sabiedriskajā dzīvē un veidot attiecības ar citiem. Īpaši nozīmīga ir lasīšana prieka pēc – tā ļauj grāmatas uztvert nevis kā pienākumu, bet kā aizraujošu pieredzi, kurā atklāt jaunus skatpunktus, piedzīvot emocijas un bagātināt savu iekšējo pasauli. Eiropas autoru dienas vīzija ir Lasoša Eiropa – vieta, kur grāmatas ir katrā mājā, lasīšana tiek aktīvi veicināta publiskajā telpā un tikšanās ar autoriem vieno Eiropas cilvēkus kopīgās literatūras svinībās. Eiropas autoru diena godina ne tikai rakstniekus, bet arī ilustratorus, tulkotājus, grāmatu dizainerus un citus grāmatu radītājus. Tikpat nozīmīgi ir lasītāji – dažādi savā pieredzē, interesēs un lasīšanas paradumos. Kopīga Eiropas autoru dienas svinēšana stiprina piederības sajūtu lasītāju kopienai un palīdz veicināt izpratni par lasīšanu kā sabiedrībai nozīmīgu vērtību. Ikviens var kļūt par Eiropas autoru dienas svētku veidotāju un svinētāju! Aicinām bibliotēkas, skolas, grāmatnīcas, kultūras organizācijas, ģimenes, draugu grupas un ikvienu lasīšanas entuziastu no 11. novembra līdz 12. decembrim organizēt savus lasīšanas svētkus. Tā var būt tikšanās ar autoru, kopīga lasīšana, saruna par grāmatu, radoša darbnīca vai pavisam neliels pasākums draugu un domubiedru lokā. Svarīgākais ir satikties klātienē, dalīties lasītpriekā un kļūt par daļu no plašās Eiropas lasītāju kopienas. Lai atbalstītu pasākumu rīkotājus, Eiropas autoru dienas tīmekļvietnē bez maksas pieejami nodarbību scenāriji, krāsojamie un citi drukājamie materiāli, kā arī publicitātes materiāli un dalības diplomi. Nodarbību scenāriji un drukājamie materiāli veidoti, īpaši domājot par bērniem un jauniešiem, un tajos šogad izcelta draudzības un kopības tēma. Tomēr visi materiāli ir brīvi pieejami ikvienam interesentam, kurš vēlas tos izmantot. Bezmaksas materiāli. Aicinām reģistrēt ikvienu Eiropas autoru dienas pasākumu, neatkarīgi no tā lieluma vai dalībnieku skaita! Reģistrācija palīdz parādīt, cik daudzveidīgi un plaši lasīšanas svētki tiek svinēti visā Eiropā. Katrs reģistrētais pasākums ir daļa no kopīga Eiropas mēroga notikuma. Pasākumu reģistrācija. Dalīsimies lasītpriekā arī sociālajos medijos! Aicinām pasākumu organizatorus un dalībniekus publicēt fotogrāfijas, iespaidus un stāstus par saviem Eiropas autoru dienas notikumiem, atzīmējot Read. For Real kontus Instagram @read.forreal un Facebook @readforreal, kā arī izmantojot tēmturus #ReadForReal, #EuropeanAuthorsDay un #Eiropasautorudiena. Tā kopīgi varam parādīt, kā cilvēki dažādās Eiropas valstīs satiekas, lasa un svin Eiropas autoru dienu. Plašāku informāciju par lasīšanas pozitīvo ietekmi un tās nozīmi cilvēka attīstībā iespējams atrast lasīšanas veicināšanas rokasgrāmatā "Grāmatu superspēks". Vairāk par Eiropas autoru dienu uzzini mājaslapā READ. FOR REAL Papildus bezmaksas tiešsaistes materiāliem Eiropas autoru dienas starptautiskie organizatori ir nodrošinājuši arī ierobežotu skaitu fizisko materiālu komplektu (Welcome Packs), kas Latvijā paredzēti bibliotēku pasākumu atbalstam. To izplatīšanu koordinē Latvijas Nacionālā bibliotēka, un bibliotēkas par iespēju saņemt komplektus un pieteikšanās kārtību tiks informētas atsevišķi. Lūdzam ņemt vērā, ka starptautiskajā pasākumu reģistrācijas anketā norādītā interese par materiālu komplektu nav pieteikums tā saņemšanai Latvijā. Latvijā viesosies sāmu izcelsmes zviedru rakstniece Tīna Hārneska Viens no īpašajiem 2026. gada Eiropas autoru dienas notikumiem Latvijā būs tikšanās ar sāmu izcelsmes zviedru rakstnieci Tīnu Hārnesku, kuras debijas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā" (izdevējs - Jāņa Rozes apgāds) ieguvis prestižo Zviedrijas Gada grāmatas balvu. "Ļaudis, kas sēj sniegā" ir aizkustinošs, dzīvesgudrs un vienlaikus asprātīgs stāsts par piederību, identitāti, dzimtas saknēm un atmiņām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Tajā savijas sāmu tautas vēsture un mutvārdu stāstniecības tradīcijas, cilvēku likteņi, zaudējumi un cerības. Rakstniecei piemīt īpaša spēja par smeldzīgām un sarežģītām dzīves pieredzēm vēstīt ar cilvēcisku siltumu, nebēdnīgu un atbruņojošu humoru. Tikšanās ar Tīnu Hārnesku notiks 28. novembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē (11. stāvā). Tā būs iespēja satikt autori klātienē un sarunāties par literatūru, stāstniecības spēku, kultūras atmiņu un piederību, kā arī par to, kā stāsti palīdz saglabāt saikni starp cilvēkiem, paaudzēm un kultūrām. Plašāka informācija par autores vizīti sekos. Informāciju sagatavoja: Anita Veckalne Eiropas autoru dienas koordinatore Latvijā Latvijas Nacionālā bibliotēka E-pasts: anita.veckalne@lnb.lv

Džinsi, jaunība un brīvības alkas. Džinsi kā protests valdošajai iekārtai, jaunība kā spēka un pārdrošības avots, brīvība kā vadmotīvs uzdrīkstēties aizbēgt no PSRS. Gruzija, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākums. Vienīgais šķērslis – sekmīgi ienest ieročus un piespiest lidmašīnas apkalpi turpināt lidojumu līdz Turcijai. Dāvida (Dato) Turašvili (დავით (დათო) ტურაშვილი, dz. 1966) debijas romāns kļuva populārs uzreiz pēc izdošanas 1988. gadā. Grāmatas pamatā ir patiess stāsts par septiņu jaunu cilvēku centieniem aizbēgt no sistēmas, ko oficiālā vara dēvēja par paradīzi. Tas ir viens no skandalozākajiem un reizē noslēpumainākajiem gadījumiem Gruzijas nesenajā vēsturē. Grāmata ātri ievilina ar spraigo sižeta attīstību – autors meistarīgi notur lasītāju spriedzē un rada nepārvaramu vēlmi lasīt tālāk, lai justu līdzi galvenajiem varoņiem. Dialogi ir pārsteidzoši dabiski, autors izmanto samērā lakonisku izteiksmes veidu, lai nezaudētu dinamisko notikumu attīstību. Pirmā grāmatas puse dažbrīd atgādina Holivudas filmas cienīgu kino scenāriju, kurā iekļauta gan romantika, gan personības meklējumi, gan arī gruzīniem raksturīgais garīguma elements. Tā gan ir tikai pirmā puse, kurai seko daļēji dokumentāls notikumu atstāstījums. Autors maina gan sižeta attīstības tempu, gan aprakstu daudzumu un detalizācijas pakāpi, gan lasītāja skatījumu - ja iepriekš radās priekšstats par līdzdalību sazvērestībā, tad nu klusiem un nemanāmiem ir jāsēž nopratināšanas telpā, tiesas zālē un cietuma kamerā. Krasā lasītāja novietojuma maiņa veicina atsvešinātību un bezcerību tikpat ļoti kā pirmā daļa izraisīja cerību par plāna izdošanos. Autora aktīvā piedalīšanās studentu protestos Gruzijā neilgi pirms PSRS sabrukuma likumsakarīgi saskan ar aso un tiešo nostāju par režīma nežēlību, cenšoties noslēpt savu vainu "paraugprāvā". Tomēr jāatceras, ka grāmata tika izdota tikai piecus gadus pēc paša notikuma, kas varētu pastiprināt gan autentiskumu, gan subjektivitāti. Tiesas spriedums tika meistarīgi noslēpts, kā rezultātā joprojām daži varētu nezināt, ka lidmašīnas apkalpes un pasažieru, kuriem liktenis nebija labvēlīgs, masu apšaude notika pēc oficiālas pavēles, ka vienai no “sazvērniecēm” piespiedu kārtā bija jāatsakās no vēl nedzimušā bērna, lai notiesātie neradītu līdzjūtību sabiedrībai. Iespējams, grāmatas neremdināmo popularitāti ir nodrošinājusi stāsta aktualitāte katrai paaudzei. Vecākā paaudze atcerēsies savu jaunību, vidējā paaudze kā vecāki jutīs līdzi galveno varoņu alkām un mokām, savukārt jaunā paaudze izjutīs tikpat lielu vēlmi pēc neatkarības un brīvības kā grāmatas varoņi. 2026. gads ir nozīmīgs ar vairākām jubilejām. Grāmatas autors svinēs sešdesmito dzimšanas dienu. Viņa radošajā daiļradē ir vairāki augsti novērtēti romāni, stāstu krājumi un lugas. "Džinsu paaudze", kā darbs saucas oriģinālvalodā un kas raisa asociācijas par dumpīgu jaunības protestu daudz labāk nekā nosaukums angļu valodas izdevumā, ir tulkota vairākās valodās: armēņu, turku, grieķu, holandiešu, horvātu, itāļu, angļu un citās. Pirms divdesmit pieciem gadiem pirmizrādi piedzīvoja izrāde "Džinsu paaudze" (gruzīnu "ჯინსების თაობა"), kurai D. Turašvili bija dramaturgs un režisors. Brīvības teātrī (gruzīnu თავისუფალი თეატრი) pat pēc piecpadsmit gadiem kopš pirmizrādes biļetes uz izrādi joprojām tiek izpirktas pāris dienu laikā. Tbilisi iespējams apmeklēt arī Zuraba un Soso Cereteli piemiņas māju – muzeju –, kur var vieglāk atsijāt faktus no autora iztēles un ar zināmu nožēlu atskārst, ka būtu bijis daudz labāk, ja daži fakti būtu palikuši tikai autora izdomājums. Nebeidzamā interese par šo lietu ir apliecinājums tās aktualitātei arī šodien, kad tagadne sāk pārāk uzskatāmi rīmēties ar pagātnē piedzīvoto. *** Šogad "Literatūras ceļvedī" aizsākam jaunu rubriku – Gruzīnu lasītava. Tās autors Ričards Edijs Štibe 2025./2026. gadā studēja Gruzijā, kur iepazina valsts kultūras dzīvi, literatūru un mūsdienu sabiedrības norises. Iedvesmojoties no šīs pieredzes, viņš sagatavojis grāmatu apskatu sēriju, kas ļaus pakāpeniski iepazīt gruzīnu literatūras daudzveidību – no klasikas līdz mūsdienu autoriem. Par Gruzīnu lasītavas ideju pats autors raksta: "Studēt Gruzijā un piedzīvot tik lielas un straujas pārmaiņas ir vērtīga pieredze un sāpīga mācība visam atlikušajam mūžam. Joprojām stājos pretī tur sastaptajam spēka un cerības trūkumam, jo zinu, ka tuvākajos gados skaitliski par latviešiem lielāko, tomēr pasaules mērogā joprojām mazo nāciju spēs izglābt tikai brīnums. Pasaules vispārējā un nebeidzamā postā katram sirds pukstēs straujāk par atsevišķām vietām un cilvēkiem; viena no šādām vietām man ir Gruzija un Dienvidkaukāzs – vēsturiskās krustceles starp vairāku impēriju varas spēlēm un interešu zonām. Lai šie grāmatu apskati palīdz iepazīt šīs unikālās tautas literāro mantojumu, pasaules uztveri un labāk apjaust arī šī brīža pārmaiņu brāzmas!" Dato Turašvili. Flight from the USSR (ჯინსების თაობა). Mosaic Press. 2013, 166 lpp. ISBN 9789941374142. Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Rudens ir ražas laiks. Plauktos cita pēc citas ienāk jaunas grāmatas, gluži kā smaržīgi un nobrieduši dārza augļi vai silti kastaņi, ar ko sabāzt pilnas kabatas. Visapkārt jūtams, kā pati daba dara visu, lai mums būtu laiks lasīt – vakari satumst arvien agrāk, paliek vēsāks un uz ceļiem sabiezē migla. Palikšana mājās ar grāmatu rokās atkal kļūst par pilnīgi attaisnojamu izvēli. Un, kā jau bagātīgai ražai pienākas, jauno grāmatu, ko šajā rudenī lasīt, tiešām pietiek. Kā ierasts, Jaunumu lasītavā apkopojam septiņas jaunākās grāmatas, šoreiz grāmatu ražā ir gan latviešu dzeja, gan poļu bērnu grāmatiņa, kas runā par noklusētiem dzīves sarežģījumiem, gan liecības par ģeniāliem prātiem un izciliem māksliniekiem, kuri mainījuši pasauli un nesamākslotā godīgumā atskatās uz pagājušiem laikiem. Izlasē ir arī ukraiņu literatūra, kas iemieso skumjas un sirsnību, atklājot cilvēcisko attiecību skaistumu. Šīs ir grāmatas, kas aizved pavisam atšķirīgos virzienos, bet katra savā veidā papildina pārējās. Ar pārējiem jaunumiem varat iepazīties "Latvijas jaunākās grāmatas" (Septembris, 2026). Lai silta un aizraujoša lasīšana tumšajos rudens vakaros, ko izgaismo grāmatu gaisma! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv Jevheņija Kuzņecova. Pajautājiet Miječkai (Zvaigzne ABC) Ko darīt, ja esi noguris no pilsētas trokšņa, cilvēkiem un pats no sevis? Māsas Miječka un Ļiļička nolemj vasaru pavadīt bērnības mājā klusā Ukrainas ciemā. Vīteņos ieaugušais vecais nams kļūst par patvērumu no pasaules, kurā ir pārāk daudz jautājumu un pārāk viegli apmaldīties domās un vēlmēs. Taču dzīve neapstājas arī tur. Pie viņu vārtiem uzrodas cilvēki no pagātnes, tagadnes un nākotnes, nerimst sarunas, dārzā aug ķirbji, un visi – gan māsas, gan vecmāmiņa, gan māsīca no Indijas, gan bezvārda rudais runcis – ir uz pārmaiņu sliekšņa. "Pajautājiet Miječkai" ir sirsnīgs, asprātīgs un aizkustinošs stāsts par ģimenes saitēm un mīlestību. Par cilvēkiem, kuri reizēm apmaldās, reizēm bēg, bet vienmēr ilgojas pēc mājām un sapratnes. No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova. "Man tik ļoti, ļoti patika šī grāmata. Tā kaut kā precīzi trāpīja manās šī brīža sajūtās. Tik vienkāršs, skaists un dzīvs stāsts par ģimenes saitēm, saknēm, mājām un to vietu, no kurienes esam nākuši..." (Elina Dlohi, Goodreads.com) Marina Abramoviča. Ejot cauri sienām (Aminori) "Performanču mākslas vecmāmiņa", kā sevi pati dēvē Marina Abramoviča, dzimusi 1946. gadā Belgradā. Viņas vecāki ieņēma augstus amatus Dienvidslāvijas Komunistiskajā partijā un mājās bērniem bija noteikuši militāri dzelžainu režīmu. Abramoviča studēja Mākslas akadēmijā Belgradā un Zagrebā, 29 gadu vecumā devās uz Amsterdamu, kur iepazinās ar vācu mākslinieku Ūleju, ar kuru kopā bija gan dzīvē, gan mākslā līdz 1988. gadam. Pēcāk Abramoviča pievērsās solo karjerai, par vadmotīviem viņas performancēs, instalācijās, video darbos un fotogrāfijās kļuva Balkānu folklora, Dienvidslāvijas kara sekas, dzīves un nāves saspēle. Par performanci "Balkānu baroks" māksliniece saņēma 1997. gada Venēcijas biennāles galveno balvu "Zelta lauva". 2001. gadā Abramoviča pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, kur viņas māksla kļuva pieklusinātāka un meditatīvāka. Grāmatu tulkojusi Kārina Pētersone. "Pilnīgi noteikti vērts izlasīt - nav nozīmes, vai vispār ir kāda interese par mākslu, performancēm un visādiem šamaņiem. Ja es teiktu "interesanti", tad es būtu pateicis par maz. Uz beigām likās, ka vairāk bija tāds Vikipēdijas tipa atstāstījums - ko darīju, kā izskatījās, nav tik detalizēti, kā līdz tam, bet tas ir saprotams, jo pēdējos gados kopš 2012. gada nav bijis nekas liels un patiešām iespaidīgs, un pareizi arī ir - labāk iedziļināties patiešām unikālos darbos un pieredzēs." (Nauris Lukševics, Goodreads.com) Viktorije Hanišova. Anežka (Pētergailis) Ko darīt, ja visstiprākā vēlēšanās kļūst par aklu apsēstību? Pašpārliecinātā, izglītotā un pasauli iepazinusī Jūlija nespēj kļūt par māti, un bioloģiskais pulkstenis tikšķ arvien skaļāk. Viņas prātā izaug sapnis par Anežku - gaišmatainu, ideālu bērnu, kas it kā piepildīs visas ilgas. Taču izmisums noved pie robežu pārkāpšanas: Jūlija apiet likumu un savā aprūpē paņem romu meiteni Agnesi. Jūlija ilgojas pēc izsapņotajai Anežkai līdzīga bērna, bet viņa vietā mājās pārnes pati savu aizspriedumu gūzmu, kas raksturīgi ne tikai Čehijas sabiedrībai. Tāpēc viņa sāk melot, vispirms citiem, vēlāk pati sev. No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš. "Spēcīgi un sāpīgi. Te nu jārēķinās ar stipri emocionālu galabu, psiholoģiski smagu. Autore runā par neērtajiem jautājumiem, par kuriem sabiedrība izvairās runāt. Centrā - māte, bērni, meita, auglība, adopcija. Tomēr cauri vijas cilvēciskā daba, kas kļūdās, kas cer, kam sāp un kas ievaino. Ļoti sāpīgi lasīt par māti, kas tik ļoti vēlas bērnu, ka tad, kad viņai tāds ir, viņas priekšstats par meitu dominē pār pašu meiteni - cilvēku, indivīdu, personību. Skaudri no vairākiem skatpunktiem. Autore atklāj, kā apsēstība un nepiepildītās vēlmes, kā arī visur klātesošas bailes caurstrāvo visu - kā tas sāpina, kā tas ievaino." (Laura, Goodreads.com) Raimonds Staprāns. 46 epizodes ar un bez ironijas (Aminori) Šogad atzīmējam izcilā trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna simtgadi. Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas" ir nozīmīgs kultūrvēsturisks darbs, kas vienotā, daudzslāņainā stāstījumā aptver plašu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai izaugsmei ASV. Lai arī balstīti personiskās atmiņās, memuāri pārsniedz individuālo skatījumu un kļūst par būtisku laikmeta liecību. Memuāri sniedz retu iespēju ielūkoties izcila mākslinieka domāšanā un radošajā attīstībā. Grāmatā Staprāns neskopojas arī ar mākslas dzīves un latviešu trimdas maz zināmām aizkulisēm, atklājot plašāku kultūras un sabiedrisko kontekstu. "Latviju laikam var vislabāk novērtēt, kad esi projām no tās," raksta Staprāns, rosinot pārdomas par identitāti un piederību. "Brīnišķīga dzīvesstāsta grāmata, kas aptver teju visus Latvijas valsts 20.gs svarīgos procesus. Autors nesaudzīgi skarbās krāsās glezno Ulmani, trimdas latviešus, vairāk mazāk sabiedrībā zināmus cilvēkus. Atsvaidzinoši, aizraujoši, vietām nešpetni smieklīgi. Bet vispāf kolosāli!" (Kristīne, Goodreads.com) Arturs Gembka. Tēta pudele (liels un mazs) Kādu dienu pudele vienkārši parādījās. No kurienes tā uzradās? Kāpēc ieradās un ērti iekārtojās mājās? Kurš viņu te ielaida? Tā bija mīkla. Sākumā pudele nostājās pie atpūtas krēsla un nekrita nevienam acīs. Ar laiku tā tomēr ģimenei aizsedza visu pasauli… "Tēta pudele" ir metaforisks stāsts par apmaldīšanos un par tādiem problēmu risināšanas veidiem, kas nepalīdz, bet ar laiku kļūst par lielu slogu visai ģimenei. Tas ir arī stāsts par cerību. Tas parāda, ka, saņemot īsto atbalstu, var tikt galā ar vislielākajām grūtībām un atgūt to, kas mums ir visvērtīgākais. Stāsta centrā ir Vojteka apjukums, bailes un nespēja saprast notiekošo, kad pieaugušie par to klusē. Vienlaikus stāsts ienes cerību, parādot, ka pārmaiņas sākas brīdī, kad tiek atzīta problēma un meklēta palīdzība. Grāmata rosina sarunu ģimenē un skolā par atkarībām, atbildību un atbalstu. Grāmata "Tēta pudele" īpaši piemērota lasīšanai kopā ar pieaugušo, jo tā skar jūtīgu tēmu un var raisīt jautājumus vai emocijas. Ilustrējusi Agata Dudeka. No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode. Evelīna Mūrniece. Gada beigas pavasarī (Strāva) "Strāva" izdod jaunās latviešu dzejnieces Evelīnas Mūrnieces debijas dzejas krājumu "gada beigas pavasarī". Grāmatas redaktors - Ivars Šteinbergs, dizainere - Anna Priede. Ivars Šteinbergs par Mūrnieces debiju: "Pirmkārt, šis ir būtisks jaunākās latviešu literatūras papildinājums, jo tajā vērojama sava laikmeta un t.s. "digitālā vietējā" (digital native) valodas lietojums un leksika, kas portretē 21. gadsimta realitāti "no iekšpuses". Otrkārt, grāmatas tematiskajā laukā ir identitāte, piedāvājot lasītājiem skatījumu, kas nav balstīts tradicionālā heteronormativitātē vai binārā dzimtes izpratnē. Treškārt, krājumā kā caurviju motīvs ir mijsakarība starp mentālo veselību un prekariātu (sociālo šķiru, kuras vietu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība), veidojot literāri piesātinātu vēlīnā kapitālisma kritiku." Marks Dž. Saifers. Burvis. Nikola Tesla. Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija (Dienas Grāmata) Nikola Tesla (1856—1943) bija vizionārs ar neparasti plašu redzesloku, taču izgudrotāja liktenis bija tikpat dramatisks kā viņa idejas. Lai arī ikdienā savrups, neparasts un bieži vien nesaprasts, viņš draudzējās ar citiem sava laika izcilākajiem zinātniekiem, rakstniekiem un uzņēmējiem, tomēr daudzi kolēģi apzināti, tīši centās noklusēt viņa ieguldījumu vai pat piesavināties tiesības uz viņa atklājumiem.Teslas dzīvesstāstā neizdzēšami ievijas arī ieceļotāja iekšējā drāma. Gadiem ejot, dzimtās zemes saiknes kļūst trauslākas, identitāte pamazām izbālē, tomēr arī par īstu svešzemes "iedzimto" kļūt nav iespējams. Šī spriedze starp piederību un atsvešinātību, starp triumfu un vientulību padara Teslas dzīvi pārsteidzoši laikmetīgu un cilvēcīgu. Šī darba un arī vairāku citu grāmatu autors Marks Dž. Saifers ir apbrīnojami erudīts zinātnieks, turklāt arī rokrakstu analīzes speciālists. Šim pētījumam viņš veltījis vairāk nekā desmit gadus, strādājis arhīvos un intervējis Teslas radiniekus, draugus un laikabiedrus, kā arī to pēctečus. Rezultāts ir dziļi empātiska, tomēr arī asa un godprātīga biogrāfija, kas palīdz iepazīt nevis leģendu, bet cilvēku aiz tās. Zigurds Skābardis. Noderīgi: Latvijas jaunākās grāmatas (Septembris, 2026)

Latvijas Neredzīgo bibliotēka turpina stāstījumu par pielāgoto literatūru. Šoreiz vēstīsim par literārajiem darbiem, kas paredzēti ielasīšanai audio formātā. No ielasīšanas brīža līdz nonākšanai pie lasītāja, grāmata veic garu pārveidošanās procesu. Grāmatas LNerB skaņu studijā ielasa diktori ar labi nostādītām balsīm un skaidru dikciju, tādēļ varam lepoties ar kvalitatīviem ierakstiem. Mūsu lasītāju lietošanas ērtībai, ieraksts tiek sadalīts pa failiem ar aptuveni pusstundas skanējumu. Atkarībā no grāmatu apjoma ielasīšanai nepieciešams ilgāks vai īsāks laiks. Ieraksts tālāk nonāk Skaņu ierakstu un IT nodaļā rediģēšanai, tad LNerB Komplektēšanas un apstrādes nodaļā tehniskai un bibliogrāfiskai apstrādei un noformēšanai. Un tikai tad audiogrāmata ir gatava doties pie lasītāja. Darbinieki ļoti rūpīgi veic atlasi, lai piedāvātu lasītājiem pēc iespējas dažādas tematikas literatūru. Vienmēr pieprasīti žanri ir mīlestības un kriminālromāni, biogrāfijas un ceļojumi. Lūk, dažas grāmatas, kas 2026. gadā lasītājiem tiks pielāgotas audio formātā. Aija Pelīte Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodiķe Gundega Tabaka, LNerB LAN vecākā bibliotekāre Rūta Šepetis, Stīvs Šeinkins. Blečlijas noslēpums Grāmata ir divu izcilu rakstnieku kopdarbs. R. Šepetis latviešu lasītājam jau pazīstama kā aizraujošu, viegli lasāmu, vēstures romānu autore, Stīvs Šeinkins ir godalgots amerikāņu rakstnieks. Lasītājs kopā ar galvenajiem varoņiem - deviņpadsmit gadus veco Džeikobu Novisu un viņa jaunāko māsu Elizabeti, tiek aizvests uz noslēpumaino Blečlipārku. Te jebkuram ir iespēja iepazīties ar vietu, kur Otrā pasaules kara laikā briti slepeni nodarbojās ar kodu laušanu jeb citu valstu slepeno ziņu pārraides mašīnu atkodēšanu. Īpaša uzmanība pievērsta nacistu šifrēšanas mašīnas "Enigma" koda uzlaušanai, kas grāmatā cieši sasaistās ar meitenes vēlmi izprast mātes neizprotamo pazušanu. Romāns aizraus ikvienu, kam interesē pasaules vēstures mazāk zināmās lappuses. Dina Kāgane-Kovaļova, LNerB diktore Satu Reme. Hilda Ir kriminālromāni, kur cietušais parādās jau pirmajās lappusēs, bet ne šajā gadījumā. Autore nemēģina virzīt notikumus straujā un spraigā stāstījumā. Romāna gaita drīzāk ir mierīga kā sasalusī Islandes ainava. Sadzīviskas ainas mijas ar slepkavību izmeklēšanu, kas aizsākas tikai romāna vidusdaļā. Grāmata uzrakstīta viegli lasāmā un raitā valodā, tomēr rodas sajūta, ka stāstījumam pietrūkst intrigas. Autore radījusi savdabīgus galvenos varoņus. Izmeklētāja Hilda brīvajā laikā sērfo Islandes ledainajos fjordu ūdeņos. Bet viņas palīgs Jakobs ada Islandes tradicionālos džemperus. Savās ikdienas gaitās viņi atklāj islandiešu tradīcijas, ieradumus un dzīves uztveri. Līga Daudzvārde, LNerB KAN vadītāja Frenks Herberts. Kāpa Manuprāt, Frenka Herberta meistarīgi veidotais fantāziju un piedzīvojumu romāns pārliecinoši nodrošinājis sev paliekošu vietu lasītāju sirdīs. Veiksmīgs ir arī Viļa Kasima darba tulkojums latviešu valodā, jo oriģināla teksts ir sarežģīts. Lai arī grāmata ir apjomīga, gribas to neatlaidīgi lasīt, lai pēc iespējas ātrāk uzzinātu tālākos notikumu pavērsienus. Galvenais varonis Pauls Atreīds būtu pavisam vienkāršs zēns, neskatoties uz to, ka piedzimis aristokrātu ģimenē. Bet visu izmaina fakts, ka mantojumā viņš saņem ne tikai namu, bet arī uzdevumu pārvaldīt tuksneša planētu Arrakisu. Vērtīgā viela melanža jeb spaiss, kas atrodas uz planētas, spēj pagarināt dzīvi. Tas ir iemesls cilvēku vēlmei to iegūt, izmantojot jebkādus līdzekļus un metodes. "Cilvēces bezapziņas dziļumos ir visaptveroša vajadzība pēc loģiski sakārtota Visuma. Bet patiesais Visums vienmēr ir soli aiz loģikas." (Frenks Herberts, "Kāpa") Sondra Kokorēviča, LNerB bibliogrāfe Lisa Sī. Tanas kundzes sieviešu loks Vēsturisks romāns, kas iedvesmots no patiesa stāsta par ievērojamu sievieti, ārsti Tanu Juņsjaņu. Notikumi risinās 15. gadsimtā, Minu dinastijā Ķīnā Metāla Čūskas gadā. Romānu caurvij divu meiteņu - Junsjaņas un Meilinas draudzība visa mūža garumā. Abas iepazīstas ar vīriešu pārvaldīto medicīnas pasauli jeb tā laika stigmatizācijām par sieviešu kā zemāka sociālā statusa pārstāvēm. Mūsdienu skatījumā romānā minētās tradīcijas ir absurdas un nepieņemamas. Iesaku Jums, jo grāmata aizraujoši stāsta par neizzināto un mazpazīstamo Ķīnas vēsturi, kultūru un tradīcijām, par laiku, kurā valdīja vīrieši un skaidri noteikta sievietes loma sabiedrībā. Junsjaņas sarakstītajā zāļu recepšu grāmatā minētie ārstniecības līdzekļi tiek izmantoti līdz pat mūsdienām. Noderīgi: Latvijas Neredzīgo Bibliotēkas Audiogrāmatu Lejupielādes Servisa sistēma "Balss"

Vairāk nekā pirms desmit gadiem, sākot pētīt akadēmiski izglītoto sieviešu vēsturi Latvijā un sabiedrības priekšstatus par izglītotu sievieti, viena no spilgtākajām personībām, kas atklājās šajā kontekstā, bija Milda Palēviča – pedagoga meita, elitāras latviešu ģimnāzijas skolniece, 1905. gada revolūcijas dalībniece un emigrante, sabiedriskā aktīviste, pasniedzēja, Sorbonnas universitātes studente un pirmā latviete filozofijas doktore. Starpkaru Latvijas sabiedrība viņu iepazina galvenokārt ar preses starpniecību. Viņa publicēja ne tikai apceres par estētiku, literāriem un mākslinieciskiem jautājumiem, bet arī nevairījās iestāties par sievieti, sievietes profesionālajām un izglītības tiesībām, kā arī intelektuālo autonomiju un pašrealizāciju. Kaut arī Palēvičas veikums neaprobežojās ar publikācijām presē, viņas intelektuālais mantojums daļēji atgūts un plašāk izskanējis tikai samērā nesen. Apgādā "Neputns" 2021. gadā tika publicēts gan Palēvičas aptuveni sešdesmitajos gados neizdotais pētījums "Estētiskās domas attīstība Latvijā", gan viņas dienasgrāmatas. Palēvičas vietu Latvijas ideju vēsturē un kultūras atmiņā vēl vairāk nostiprinājusi režisores Kristīnes Želves dokumentārā spēlfilma "Mildas istaba", kas pirmizrādi piedzīvoja šogad. Palēvičas dienasgrāmatu publikācija sākas ar II burtnīcu, kas iesākta 1911. gadā (I burtnīca nav atrasta vai nav saglabājusies), un noslēdzas ar X burtnīcu, kurā ieraksti beidzas 1972. gadā – dažus mēnešus pirms dienasgrāmatu autores nāves. Tādējādi dienasgrāmatas fiksē sievietes unikālo pieredzi vairāk nekā pusgadsimta garumā. Dienasgrāmatas tekstus lasīt nav viegli – tie neatklāj laikmeta vēsturisko kontekstu, savukārt notikumi un situācijas nereti nav skaidri nolasāmi, kaut arī sastādītāji centušies tos atšifrēt un paskaidrot. Šāda situācija ir tikai loģiska, jo Palēvičas dienasgrāmatas, visticamāk, nebija iecerētas citu acīm. Dienasgrāmatas žanrs pats par sevi paredz, ka tās autors lemj, kuras dzīves situācijas un personas, domas un izjūtas aprakstīt detalizētāk. To lasīšanu sarežģī arī "mirkļa" moments – dienasgrāmatas ieraksti ir mēģinājumi "saprast" un fiksēt savu dzīvi dotajā brīdī, nenojaušot, kā noteiktas apņemšanās, plāni, attiecības un cerības attīstīsies un mainīsies tuvākajā nākotnē. Palēviča dienasgrāmatu neveido laikmeta dokumentēšanai, bet stāstījumu veido par sevi, pierakstot savas pārdomas un pārdzīvojumus, profesionālās ieceres un intelektuālās ambīcijas, kas savijas ar personīgās dzīves likstām un traģēdijām. Dienasgrāmatas viņa raksta mērķtiecīgi un apzināti, nereti piešķirot tām noteiktus mērķus un uzdevumus. Piemēram, II burtnīcas pirmajā ierakstā, kas tapis 1911. gada janvārī Florencē, Palēviča norāda, ka dienasgrāmatas rakstīšana piespiež viņu pašu sevi kritizēt, uzticēties sev un mīlēt sevi. IV burtnīca iesākta ar norādi, ka tā palīdz autorei emocionāli izveseļoties, bet 1932. gadā iesāktā V burtnīca iecerēta, lai noskaidrotu Palēvičas nākamās gara rosmes un virzienus, atrisinātu dvēseles konfliktus un motivētu sevi. Viena dienasgrāmatu "sižeta" līnija atklāj intelektuāli un profesionāli ambiciozu personību, kura nevēlas pieņemt sievietei tik ierasto dzīvi mājas sienās, saimniecības vadīšanu un bērnu audzināšanu kā vienīgo dzīves mērķi. Darbs, lekciju lasīšana Latvijas Konservatorijā un Mākslas akadēmijā, pētniecība un publikāciju gatavošana viņu izaicina un virza. Darbs sniedz brīvības sajūtu un iespēju dzīvot pilnvērtīgi. Dienasgrāmatas caurvij tādas frāzes kā "man vajag izaicinājumus", "ir jāstiprina gars", "es stiprinos tikai savā darbā". Visa Palēvičas būtība tiecas pēc intelektuālā piepildījuma un darba sniegtās brīvības. Piemēram, 1936. gada septembrī Palēviča raksta: "Kad strādāju, vienmēr paceļos augstāk, mani pārņem tāda kā intelektuāla iedvesma", bet 1937. gada janvārī dienasgrāmatā atrodams ieraksts: "Es pazīstu sevi tikai savā darba gara stāvoklī." Vienlaikus Palēviča atrodas nepārtrauktā cīņā ar sabiedrībā un akadēmiskajā vidē valdošo patriarhālo kultūru, kas ierobežo un aizbīda perifērijā viņas talantu un prasmes. Francijā izglītotajai sievietei tiek aizvērtas konservatīvās Latvijas Universitātes durvis, bet laikabiedru vīriešu filozofu vidū viņa jūtas vientuļa un nesaprasta. Vīriešu veidotās akadēmiskās vides atraidījumus Palēviča pārdzīvo dziļi un smagi: "Es būtu pilnīgi spējīga uz intensīvāku intelektuālu sniegumu. Bet es neesmu vajadzīga savai dzimtenei…", "Es esmu viena pati, pasaule ap mani ir sapuvusi", "Cik viena es esmu! Vai tiešām nekad un nekur negūšu man vajadzīgo un pelnīto atzinību". Cīņa par atzinību nebeidzas līdz ar starpkaru periodu. Nesaprasta un nepieņemta viņa paliek arī padomju sistēmā. Viņas 1925. gadā Sorbonnas Universitātē izstrādāto disertāciju padomju funkcionāri neatzīst. Tā, tāpat kā citi viņas darbi un zinātniskās ieceres, nonāk padomju ideoloģiskajos un birokrātiskajos žņaugos. Otra dienasgrāmatu "sižeta" līnija atklāj Palēviču kā personīgajā dzīvē dvēselisku pārdzīvojumu plosītu sievieti. Lappusi pēc lappuses iezīmējas arvien drūmāka Palēvičas dzīves kopaina un personīgās dzīves traģika. Dienasgrāmatās viņa atkārtoti atzīst: "Ja nerakstu savā mazajā burtnīcā, tas nozīmē, ka man iet labi…". Taču viņa raksta un raksta bieži – par divu laulību šķiršanu, kādu nerealizētu mīlestību, brāļa pāragro nāvi, vecāku nāvi, vecākā dēla Arnolda slimību un pāragro nāvi 35 gadu vecumā, meitas Adeles smago psihisko slimību, 19 gadus vecās mazmeitas Koras Diānas pāragro nāvi, jaunākā dēla Andra apcietināšanu un cietumsodu. Viņa raksta par tuvākās draudzenes apcietināšanu un izsūtījumu uz Padomju Savienību, par sērām, kuras nespēj izsērot, par strīdiem ar tuvajiem un viņu naidīgumu un nevēlēšanos saprast viņas prāta ambīcijas. Viņa raksta par mūžīgām un smagām rūpēm un cīņu par iztikas līdzekļiem, par nabadzību un pārtikas trūkumu, par mantu ieķīlāšanu lombardā un pārdošanu, lai pārvarētu materiālās grūtības. Viņa raksta arī par vainas sajūtu – par to, ka profesionālās un intelektuālās pašrealizācijas centienu dēļ nav bijusi pietiekami klātesoša bērnu audzināšanā un viņu sekmīgas dzīves ievirzīšanā. Laika gaitā šī vainas sajūta pāraug sevis vainošanā un sāpēs par visām savas ģimenes nelaimēm. Spēku viņa rod tikai intelektuālajā darbā, taču arī tajā atkārtoti nākas vilties un saņemt atteikumus. Palēvičas dienasgrāmatas neizskaistina, nepadara kādu labāku, cēlāku vai gudrāku. Tās ir ne tikai intīmas personīgās vēstures izziņas avots, bet arī skarba laikmeta liecība, kurā nolasāmi sievietes centieni iegūt personisko, sociālo, radošo un zinātnisko brīvību. Noderīgi: Satori. Kurāž, Milda! Kultūras rondo. Liecība par personību un laikmetu – izdoti filozofes Mildas Palēvičas tekstu korpusi Milda Palēviča. Dienasgrāmatas: 1911-1972. Sastādītāji: Dr.phil. Igors Šuvajevs, Maija Garkeviča; dienasgrāmatu ierakstus no franču valodas tulkojusi Vineta Berga; fragmentus no franču, krievu un vācu valodas tulkojuši: Irēna Auziņa un Igors Šuvajevs; literārā redaktore Irēna Auziņa; māksliniece Anta Pence. Rīga: Neputns, 2021. 703 lpp. ISBN 9789934601224. Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.