Lietuviešu rakstnieces Gajas Gunas Ekles debijas darbs “Brālis, kas nebija vajadzīgs” ir provokatīvs, mūsdienīgs un, manuprāt, latviešu lasītājiem ļoti nepieciešams tulkojums. Autore aktualizējusi reti skartu, bet aktuālu tēmu – vienu no tām, par ko jārunā vairāk un atklātāk.
Grāmatas pamattēma ir stāsts par adopciju: ģimene, kurā ir mamma, tētis un deviņus gadus vecais Gvids, nolemj adoptēt Gvida vienaudzi Tomu. Tomēr – vai visiem ģimenes locekļiem tika pavaicāts par šo lielo un nozīmīgo soli? Nē. Gvidam šis vaicāts netika, un, kā stāstā lasām vairākkārt, Gvids ir apvainojies un jūtas nodots, jo netika noskaidrots viņa viedoklis par vēl viena bērna ienākšanu ģimenē.
Stāstu būtu vērtīgi izlasīt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo tajā ļoti precīzi atspoguļotas bērna emocijas neparedzētu pārmaiņu priekšā. Bieži vien vecāki izvēlas minimāli iesaistīt bērnus nozīmīgu lēmumu pieņemšanā – ar domu, ka paši visu izdarīs tā, kā bērniem būtu labāk, taču, kā pierāda arī šī grāmata, notiek tieši pretējais – ja bērns netiek iesaistīts, viņš jūtas nenovērtēts, nemīlēts, ir apvainojies un dusmīgs.
“Un tad pasaule pēkšņi apgriezās kājām gaistā – uzkrita taisni Gvidam uz galvas. Pārplūda upes, sacēlās viesuļvētras, bruka mājas, un visa šī nevaldāmā masa triecās viņam virsū. Tikai neviens to nepamanīja.” (17. lpp.)
Citāta beigas labi raksturo domu, kura caurvij visu stāstu – Gvids sākotnēji sajuta kaunu, jo nezināja, kā labākajam draugam pastāstīt par to, ka viņam būs brālis viņa vecumā, pēc tam viņš jutās nevajadzīgs un nemīlēts, jo – kādēļ gan vecākiem vajag vēl vienu bērnu? Pēc Gvida domām, vecāki izlēma adoptēt Tomu, jo Gvids viņiem nešķita gana labs. Gvids sajutās apkrāpts, domājot, ka vecāki viņam melojuši. Rezultātā zēns sāka no vecākiem izvairīties. Pieņemšana nenāca tik viegli, kā vecāki bija domājuši – bija nepieciešams laiks, lai Gvids saprastu, kā viņš jūtas esošajā situācijā, un mēģinātu izprast vecāku vēlmi adoptēt Tomu.
Mani ļoti uzrunāja autores pieeja, ar kuru stāsta attīstība jeb kāpinājums ir detalizēti aprakstīts, un to caurvij dažādas emocijas un domu plūsma no bērna skatpunkta. Savukārt, stāsta kulminācijas un atrisinājuma daļa ir salīdzinoši īsa un kodolīga un, kā jau noprotams, visu vainago laimīgas beigas.
Noderīgi: www.zvaigzne.lv
Ekle, Gaja Guna. Brālis, kas nebija vajadzīgs. No lietuviešu valodas tulkojusi Emija Grigorjeva. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 110 lpp. ISBN 9789934314759.
Madara Freivalde ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.