top of page
  • Lilija Limane

Holīks, Jiržījs. Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība


Stāsts par kāda čeha darbiem un atklājumiem


Latviešu kultūrvēsturei nozīmīgu grāmatu faksimilu izdošanas tradīcija ir gana sena. Sākotnēji to mērķis bija pietuvināt pētniekiem autentiskam izdevumam tuvā veidolā reproducētus retus eksemplārus, dažkārt pat vienīgos ārvalstīs glabātos senākos latviešu tekstus. Mūsdienās,

kad arvien jaudīgākus apgriezienus uzņem seniespiedumu digitalizācija, iegūstot kvalitatīvas vēsturisku izdevumu kopijas, faksimilu sagatavošana no praktiskas nepieciešamības kļuvusi par pētnieku un vēstures mīļotāju ekstru. To izdošanas kultūra, seno tekstu bagātināšana ar papildus pievienoto vērtību (tekstu tulkojumi, skaidrojumi, speciālistu komentāri un pētnieku apcerējumi) nosaka šāda darba lietderību.


Pievienoto vērtību oriģinālam sagādājis Turaidas muzejrezervāts. 2022. gada nogalē saņēmām otru (pirmais bija Rīgas pilsētas greznības aizliegumi – tipogrāfa Nikolausa Mollīna 1593. gadā iespiestais “Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums”, Sigulda, 2013) muzeja sarūpēto faksimilizdevumu – čehu mācītāja un dārznieka Jiržīja Holīka (Georgius Holyk) grāmatu “Vereinigter Liff- und Aus-Lāndischer Garten-Bau” (“Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība”). Publikācijas lietderību nosaka oriģināla retums, jo tikai viens no trim zināmajiem eksemplāriem glabājas Latvijā. Holīka grāmata līdztekus Jana Amosa Komenska sacerējumam “Orbis sensualium pictus” ir Vilkena tipogrāfijas nelatvisko izdevumu daļas lepnums, jo pēc Vilkena spiestuves pētnieces Silvijas Šiško domām, “Vilkena tipogrāfijā savus darbus iespieda Rietumeiropā reliģisko cīņu laikā vajāti garīdznieki, kuri bija atkļuvuši līdz Vidzemei”. Neapšaubāmi, Holīks bija viens no tiem.


Par turaidiešu faksimilu vizuālās izveides tradīciju veidojas tendence radīt iespaidīgu grāmatas dizainu. Šoreiz saņemam dubulti saliekamu zaļganbrūnu kārbu. To atverot, vienā pusē sarkanā aizdarē ieraugām ielocē ievietotu faksimilu, nelielu 12-daļformātā iespiestu grāmatiņu, ļoti noderīgu tiem, kam patīk lasīt oriģinālam pietuvinātus autentiskus tekstus. Otrajā kārbas pusē aiz atloka atrodam vēsturiskam stilam pietuvināti noformētu, taču mūsdienīgu grāmatu, viegli lasāmu ikvienam interesentam. Kad esam patīksminājušies par ārējo izskatu, šķiram vaļā mūsdienīgo grāmatu.

Tās pamatu veido Holīka teksta transkripcija – gotiskā šrifta pārveidojums antīkvā. Maketētāji centušies transkribēto tekstu vizuāli pietuvināt oriģinālam, taču dalījums rindās saglabāts tikai titullapā, tekstā saglabājot vien rindkopas un nodaļas. Izceļamām teksta vietām (titullapā un daļu nosaukumos) izmantots sarkani krāsots iespiedums, kas gan atbilst 17. gadsimta grāmatu noformēšanas stilam, taču konkrētajā oriģinālā nav lietots. Tomēr sarkanās krāsas lietojums kā caurvijošs visa izdevuma dalījumam un izceļamām vietām attaisno arī Holīka teksta iekrāsošanu. Tekstam vācu valodā seko muzeja līdzstrādnieka, vēsturnieka Edgara Ceskes tulkojums latviešu valodā. Baudot latviskā teksta vieglo valodu, brīvu no vācisko teikumu konstrukciju smagnējības, uzteicams Ceskes tulkotāja progress, kas izjūtams salīdzinājumā ar Elīzas Rekes grāmatas tulkojumu pirms vairākiem gadiem (Ceske nav filologs, vācu valodu apguvis pašmācībā).


Holīka sacerējuma pirmā daļa māca dārzu potenciālos īpašniekus, “kā īsā laikā varētu tikt pie koku jeb augļu dārza”. Šā mērķa sasniegšanai autors sīki iztirzā dažādas augļu koku pavairošanas metodes – to izstrādē Holīks bijis inovatīvs. Lietderīgi arī padomi dārza kopšanā, slimību un kaitēkļu apkarošanā, augļu saglabāšanā.

Grāmatai kā fenomenam citu sava laika dārzkopības izdevumu vidū, tās autora un nozares vēsturei “laikmetu un kultūru šķērsgriezumā” (Edgars Ceske) veltīti trīs pavadošie pētījumi – Ceskes un vēsturnieces Kristīnes Antes par pašu Holīku un viņa grāmatu, bet filologa, pētnieka Paula Daijas – par latviešu dārzkopības grāmatām apgaismības laikmetā.


Turaidiešu un ārpusnieku pūlēm sarūpētais jaunizdevums ir labs papildinājums grāmatmīļu kolekcijām, kā arī vērtīgs pienesums Latvijas vēstures avotu atklāsmei un pētniecībai.


Izdevums godalgots ikgadējā konkursā par skaistāko grāmatu “Zelta ābele”, kategorijā “Dokumentālā literatūra”.




Holīks, Jiržījs. Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība. 1684. gadā Rīgā izdotās grāmatas faksimilizdevums un kultūrvēsturiskais konteksts. Teksts latviešu, vācu un angļu valodā, faksimilizdevuma teksts tulkots no vācu valodas. No vācu valodas tulkojis Edgars Ceske. Siguldas novads: Turaidas muzejrezervāts, 2022. 255 lpp. ISBN 9789934852497.


Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page