top of page
  • Astra Šmite

Jarre, Marina. Return to Latvia



Marinas Žarres (Marina Jarre, 1925–2016) nesen klajā nākušais romāns “Tālie tēvi” latviešu valodā var kalpot par iemeslu izlasīt vēl vienu šogad Ņujorkā publicēto Žarres grāmatu, kas savukārt tulkota angļu valodā – “Return to Latvia” (“Atgriešanās Latvijā”).


Marina Žarre dzimusi Rīgā. Viņas māte itāliete Klāra Koisone- Gersoni (Clara Coisson Gersoni, 1896–1981) 1923. gadā sāka darbu Latvijā kā itāliešu valodas kursu vadītāja Itālijas– Baltijas institūtā. Vēlāk viņa mācīja itāliešu valodu Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu filoloģijas nodaļā, kā arī Latvijas Konservatorijā. Klāra Koisone- Gersoni apprecējās ar Latvijas ebreju Zamuelu Gersonu. Marina Žarre ar māsu Annalizu (Annalisa) pirmos desmit dzīves gadus pavadīja Latvijā, bet turpmāko dzīvi pēc vecāku šķiršanās Itālijā – Turīnā un tās tuvumā.


Marinas Žarres autobiogrāfiskais darbs “Return to Latvia” ir neparasta grāmata, kuru grūti pieskaitīt romāniem, autobiogrāfijām vai vēstures apskatiem. Viņas ceļojums uz Latviju sniedzis vielu piesātinātam, emocionālam un saistošam atmiņu stāstam.

Vēstījumā nostaļģiskas atmiņas mijas ar atkāpēm vēsturē. Kopā ar rakstnieci lasītājs tiek aizvests viņas bērnu dienu vietās Rīgā un citur Latvijā, izsekota Gersonu ģimenes vēsture, arī viņas tēva iespējamais pēdējais moku ceļš.


Žarre atgriezās Latvijā pēc sešdesmit gadiem, un šī atgriešanās līdzinājās aizbraukšanas brīdim bērnībā, jo ceļojuma sākumā 1999. gadā viņa – līdzīgi kā 1935. gadā aizceļojot – izplūst asarās, “dodoties uz Rīgu, kur bija dzimusi un kur bija miris viņas tēvs”.


Marina kopš bērnības izjutusi vainas apziņu saistībā ar tēva nāvi. Vecāki šķīrās pēc vētrainām nesaskaņām un, baidoties, ka bērnus varētu atstāt tēva aizbildniecībā, māte 1935. gadā slepus aizveda abas meitas prom no Latvijas. 1941. gadā meitas Itālijā saņēmušas garu tēva vēstuli, kurā viņš lūdzis palīdzēt izkļūt no Rīgas. Taču viņš nebija varējis par to rakstīt tiešos vārdos, vienīgais, ko uzsvēris: “Atcerieties, arī jūs esat ebrejietes.” Itālijā šī lūguma iemesls tolaik nebija saprotams, jo tikai pēc Nirnbergas procesa nāca klajā šausminošā patiesība. Atmiņas par vēstuli bija atstājušas rakstnieces sirdī dziļas rētas.


Pirms braukšanas uz Latviju Žarre bija izstudējusi grāmatas par ebreju vēsturi, lasījusi liecības par Rīgas geto, ar vēstuļu palīdzību sameklējusi tēva radiniekus, noskaidrojusi citus apstākļus.

Rakstniece par to stāsta emocionāli, bet neuzbāzīgi, citē vēstuļu rindas ar atmiņām, kurās parādās arī latvieši, diemžēl, ne vienmēr glaimojošā gaismā. Tas liek aizdomāties, ka, iespējams, ir lietas, par kurām runāts par maz. Žarres redzējumā “latvieši pazina visus ebrejus, zināja, kuras ir viņu mājas, viņu veikali, fabrikas, slimnīcas, skolas, sinagogas, kapsētas”. Un bija arī tādi, kas vēlējās iegūt savā īpašumā ebreju dzīvokļus un mantu. Tie pakalpīgi sniedza ziņas.


Grāmatas dziļākā jēga acīmredzot ir izzināt patiesos notikumus un darīt tos zināmus citiem. Sava stāstījuma izskaņā Žarre raksta, ka viņas vienīgā vēlme bijusi, lai cilvēki uzzinātu patiesību, tāpēc viņa vēlreiz atstāstījusi traģisko notikumu liecības un to darot “ir nolikusi akmentiņus”. Pēc ebreju tradīcijām akmentiņi kalpo kā simboli dzīvā pārvērtībai nedzīvajā – akmenī.




Jarre, Marina. Return to Latvia. New York: New Vessel Press, 2023. 329 lpp. ISBN 9781954404113.


Astra Šmite ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page