2020. gada martā, Covid-19 pandēmijas un tās radītās sociālās krīzes sākumposmā, Latvijas Universitātes mācībspēki, pētnieki, doktoranti un maģistranti nolēma monitorēt un analizēt Latvijas mediju ekoloģiju. Šī darba rezultāti apkopoti monogrāfijā “Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē”. Kolektīvās zinātniskās monogrāfijas mērķis – pētīt Latvijas mediju ekoloģiju, tās stipros un vājos posmus SARS-CoV-2 izraisītās pandēmijas situācijā jauno komunikācijas tehnoloģiju apstākļos. Pētījuma autoru komandu veido Skaidrīte Lasmane, Vita Zelče, Marita Zitmane, Raivis Vilūns, Sanita Dubra, Klinta Ločmele, Velta Skolmeistere un citi.
Grāmatas galvenie tematiskie virzieni ir Latvijas mediju un sociālo tīklu informatīvā loma krīzes apstākļos un digitālo tehnoloģiju nozīme sabiedrības noskaņojuma vadīšanā pandēmijas laikā.
Autori iepazīstina ar mediju ekoloģijas pieejas teorētisko pusi, kā arī pievēršas reāliem piemēriem ikdienas dzīves atspoguļojumam – iztirzājot, piemēram, privātās telpas pēkšņo pārtapšanu par darbavietu, tās bieži vien amizanto publisko atainojumu video komunikācijā, kā arī, iespējams, līdz šim par maz aplūkoto mājdzīvnieku lomu un to mediatizāciju mājsēdes laikā.
Nodaļā par digitālo tehnoloģiju jaunajām paplašinātajām funkcijām aplūkoti Covid-19 pandēmijas radītās krīzes laikā ieviestie jaunie digitālie risinājumi un lietotāju spēja tiem pielāgoties. Monogrāfijas autori atgādina par kultūras industrijas rīkoto pasākumu norisi digitālajā vidē – digitālo teātri, kinofestivāliem, svētku svinēšanu mājās ar masu mediju un sociālo tīklu starpniecību. Monogrāfijā analizēti izaicinājumi izglītības, reliģijas un sporta norišu rīkošanā, aplūkots valdošais noskaņojums saistībā ar nozaru transformāciju, kā arī mediju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Kā atzīmē pētnieki, pandēmijas diktētie ierobežojumi ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu, kopības izjūtu un garīgo veselību – acīmredzama loma noskaņojuma vadībā bijusi tradicionālajiem un jaunajiem medijiem. Monogrāfijā apskatīts interneta mediju izklaides saturs, kā arī humors kā sava veida grūtību pārvarēšanas mehānisms sabiedrības garīgās veselības uzturēšanā. Pārskats par karikatūru un anekdošu tematiku un skaitlisko dinamiku atgādina par humora būtisko lomu spriedzes mazināšanā un sabiedrības vienošanā.
Grāmatas autori atgādina, ka Covid-19 pandēmija bija pirmā pandēmija, kas norisinājās sociālo mediju laikmetā, tāpēc šis laiks lika gan medijiem, gan pētnieciskajām institūcijām, valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām kļūt par faktu pārbaudītājiem, viltus ziņu atmaskotājiem un dezinformācijas izplatības apkarotājiem.
Autori uzsver, ka ārkārtējās situācijas apstākļos tradicionālajiem un jaunajiem medijiem bijusi liela loma arī sabiedrības noskaņojuma vadībā, tādējādi ietekmējot krīzes ātrāku vai, gluži pretēji, novilcinātu risinājumu. Grāmatā aplūkota dominējošā emocionālā gaisotne medijos, kā arī veikti secinājumi par mediju uzturēto krīzes atspoguļojumu un tā ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu.
Mediju ekoloģijas pētījums sniedz plašu pārskatu par sabiedrības un mediju pielāgošanās un pat izdzīvošanas stratēģijām jaunā situācijā. Monogrāfija ir ne tikai mediju vides pētījums; tā atklāj arī mediju neaizstājamo lomu krīzes vadīšanā un sabiedrības noskaņojuma veidošanā.
Grāmatai pieejams kopsavilkums angļu valodā. Izdevums lasāms arī elektroniski.
Noderīgi: apgads.lu.lv / lsm.lv
Latvijas mediju ekoloģija 2020. gada pandēmijas krīzē. Redaktores Vita Zelče, Skaidrīte Lasmane un Marita Zitmane. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 502 lpp. ISBN 9789934189999 un 9789934188602 (PDF versija).
Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte