Pirmoreiz paņemot rokās grāmatu “No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos”, atmiņā pazibēja Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka” par to, kā mežs ienāca pilsētā, fiziski un garīgi atveseļojot iedzīvotājus. Šī dziļā pasakas jēga savā ziņā filozofiski atdzīvojusies mūsdienīgā, vērtīgā izdevumā par Rīgas parkiem, dārziem, skvēriem, kanālmalas apstādījumiem un nelielām zaļām “oāzēm” Vecrīgā un citur pilsētā. Tas mudina mūs apstāties, plaši atvērt acis un novērtēt šī zaļuma klātbūtni, kas ne tikai vienkārši priecē, bet arī atpūtina prātu un dvēseli.
Grāmatā iekļautie stāsti un esejas vēsta par Rīgas parku vēsturi simt gadu laikā – gan par mūsdienām, gan nākotnes redzējumā.
Pagājušā gada nogalē, brīdi pirms grāmatas iznākšanas, lielu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apmeklētāju un mediju interesi raisīja arī dārzu un parku tematikai veltīta izstāde. Unikālu vēstures liecību sniedza iespēja skatīt arī dārzu un parku oriģinālo plānu un zīmējumu kopumu, kas ikdienā glabājas LNB Retumu krājumā.
Minētie Rīgas parku vēsturiskie plāni, protams, publicēti arī grāmatā. Līdzīgi kā apraksti par Arkādijas un Uzvaras parkiem, Grīziņkalnu, Esplanādi, Viesturdārzu un Ziedoņdārzu, Vējzaķsalu, Lucavsalu, Spilves lidostas un Velnezera apkārtnēm. Arī apraksti par Vecrīgu, Rātslaukumu, Skolas ielu un koku dzīvi pilsētā. Apzināti nosaucu visas aprakstos minētās vietas tāpēc, lai lasītājiem rastos priekštats par izdevuma satura apjomu. Savukārt četras, īpaši grāmatai rakstītas esejas aicina mūs iepazīt dzīvi Rīgas parkos plašākā kontekstā.
Rīgas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts jau pirms vairāk nekā simt gadiem uzsvēra, ka pilsētas dārzi nav greznība, bet gan nepieciešamība pēc elementāras labklājības, un tā skar visus iedzīvotāju slāņus. Un, lūk, Krista Burāne esejā par parkiem, mākslu un protestiem mums atgādina, ka Kūfala “veidotie parki, ielu apstādījumi un alejas pēc gadiem kļūst par nozīmīgu publisko telpu, kur cilvēki pulcējas, lai dažādos veidos aizstāvētu savas un citu būtņu tiesības uz labu dzīvi. Tostarp arī pašu parku tiesības. Ne tikai uz labu dzīvi, bet dzīvību kopumā, jo vēl līdz 2023. gadam Rīgas pilsētā izcirta vairāk koku nekā iestādīja.”
Tāpēc nākotnē aizvien svarīgāks un aktuālāks kļūs jautājums par parku un citu zaļo zonu plānošanu, palielinot bioloģisko daudzveidību parkos, piemēram, pilsētas pļavu atjaunošana un jaunu pļavu ieviešana Rīgā – arī pie LNB un citviet.
Svarīgi, lai pļavas un parki būtu draudzīgi putniem un dažādiem dzīvniekiem. Savukārt pašu iedzīvotāju aktivitātes “Sporta pils dārzu” izveidē guva pat starptautisku ievērību ne tikai kā dārzs, bet arī kā kultūras un mākslas telpa. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir arī viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Pasaules tendenci parku un zaļo teritoriju veidošanā nākotnē pārstāvēs divi virzieni – “tuvāks reālajai dabai” un “zaļā vide kā cilvēka iztēles auglis”.
Noderīgi: eveikals.lnb.lv / www.lsm.lv
No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos. Sastādītāja Anda Boluža. Tekstu autori: Anda Boluža, Mārtiņš Mintaurs, Ilze Māra Janelis, Ieva Zībārte, Krista Burāne u.c. Zinātniskais redaktors, priekšvārda autors Mārtiņš Mintaurs. Zinātniskā konsultante Daina Lāce. Dizains: Dārta Hofmane. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. 160 lpp. ISBN 9789934610424.
Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.