Bieži tiek runāts par lasīšanas pozitīvo ietekmi kopumā, bet cik daudzi no mums zina, kas ir biblioterapija un kā tā var palīdzēt? Ir pieejama informācija par tādām plašāk pazīstamām terapijām kā mūzikas, mākslas, drāmas terapija, bet kā praktiski iespējams pielietot biblioterapiju? Vismaz pagaidām Latvijā nav informācijas par praktizējošiem biblioterapeitiem. Kā ikdienišķa grāmatu lasīšana atšķiras no biblioterapijas? Daudziem ir mīļākās grāmatas, ko gribas pārlasīt atkārtoti, grāmatas, kas sniedz negaidītu risinājumu kādai nomācošai problēmai, kad reizēm pat viens vienīgs teikums atklāj jaunu perspektīvu izejai no grūtas situācijas.
Biblioterapeite, žurnāliste, rakstniece un dzejniece Bižala Šāha (Bijal Shah) nesen izdevusi grāmatu “Biblioterapija. Lasīšanas dziedinošais spēks”, kurā iepazīstina lasītājus ar biblioterapijas vēsturi un atklāj, kā pati to sākusi praktizēt, kā arī iepazīstina ar piemēriem no savas prakses un klientu stāstiem. Biblioterapija ir terapijas veids, kas saistīts ar konkrētu klientu problēmu risināšanu, sasaistot to ar lasīšanu un grāmatu saturu. Autore ir izstrādājusi gan biblioterapijas kursus, gan personalizētus grāmatu ieteikumus un grāmatu kopas (kastītes ar piecām biblioterapeita īpaši izvēlētām grāmatām un dāvanu karti, piemēram, biblioterapijas sesijas apmeklēšanai), ko iespējams pasūtīt viņas izveidotajā mājaslapā. Jaunajā grāmatā aktualizēts, cik svarīga ir lasīšana un kā tā var palīdzēt, lai uzlabotu emocionālo labsajūtu un dzīves kvalitāti; izklāstīts arī, kā lasīšanu padarīt par ikdienas ieradumu.
Grāmatā tiek skaidrots, ar kādām metodēm strādā biblioterapeits. Proti, pirms biblioterapijas sesijas viņš noskaidro, kādu problēmu klients vēlas risināt, cik daudz laika klients var veltīt lasīšanai un reflektēšanai par izlasīto, kādām grāmatām dod priekšroku – cietos vai mīkstos vākos, drukātajām vai elektroniskajām, kādi ir mīļākie žanri, grāmatas un autori, vienlaikus arī atgādinot klientam par bērnībā lasītām grāmatām. Jāsaprot arī, kādas jaunas vai sen aizmirstas emocijas pats klients vēlas atklāt un pieredzēt lasīšanas procesā.
Uzsvērts, cik svarīgi atrast grāmatu, kas patiešām rezonē ar lasītāja emocijām, palīdz identificēties ar grāmatas varoni vai atpazīt līdzīgu dzīves situāciju. Tas var palīdzēt, lai strādātu ar kādu piedzīvotu traumu, sāpīgām atmiņām, stresu, pārdzīvojumiem, uzlabot attiecības un komunikācijas veidu pašam ar sevi un līdzcilvēkiem. Biblioterapiju var praktizēt gan vienatnē, gan kopā ar terapeitu, arī pāru terapijā un atbalsta grupu nodarbībās – ir daudz un dažādu iespēju, kā izmantot šo terapijas veidu.
Izdevuma noslēguma daļā grāmatas autore iekļāvusi dažādu tipisku problēmu, dzīves situāciju, emocionālo stāvokļu uzskaitījumu alfabētiskā secībā un piemeklējusi tiem atbilstošus grāmatu ieteikumus, bet tiem, kam nav vēlmes lasīt daiļliteratūru, tiek piedāvāta arī piemērota psiholoģijas, pašpalīdzības un autobiogrāfiskas ievirzes nozaru literatūra. Grāmatā nav iekļautas tikai teorētiskas pārdomas, tās pievienotā vērtība ir arī praktiskie uzdevumi. Bižala Šāha uzsver ne tikai lasīšanas nozīmi, bet arī to, ka rakstīšana (gan pieraksti par izlasīto, gan paša jaunrade) un pārrunāšana ar speciālistu var palīdzēt saskatīt personiskās problēmas un tās analizēt. Autore stāsta arī par dzejas rakstīšanas terapiju un to, kā rakstīšanas process palīdz izprast, kas notiek ar paša emocijām, kā arī rakstiski sakārtot un formulēt savas domas. Biblioterapeite uzsver, cik nozīmīga ir lasīšana pamīšus ar rakstīšanu; viņa arī iesaka izveidot lasīšanas dienasgrāmatu, kurā piefiksēt izlasītās grāmatas un to, kādu iespaidu tās ir radījušas, tostarp atzīmējot emocijas (arī negatīvās). Biblioterapijā būtiski uzdot jautājumus un mēģināt rast atbildes caur izlasīto un uzrakstīto, kas var palīdzēt rast citus iespējamus scenārijus arī savam dzīvesstāstam.
Priecē, ka autore biblioterapijā pievērsusi uzmanību arī pēdējā laikā tik populārajām grafiskajām novelēm, kas ir piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Piemēram, grāmatā tiek stāstīts par zēnu, kuram ir disleksija. Šī iemesla dēļ lasīšana, īpaši klasē, kad skaļi jālasa kopā ar citiem bērniem, viņam sagādā grūtības un daudz nepatīkamu emociju. Grafiskās noveles ir piemērotas tiem, kam ar lasīšanu nesokas tik labi, jo ar attēlu palīdzību iespējams vieglāk iemācīties atpazīt emocijas un tās izprast; tāpat netiek aizmirsts par lasīšanas veicināšanu.
Grāmatas autore akcentē, cik svarīgi ir veltīt laiku saturiski bagātinošām grāmatām, un aicina attīstīt savu lasītāja intuīciju. Veidojot grāmatu ieteikumu sarakstus saviem klientiem, biblioterapeite atzīst, ka pati lasa daudz un dažādas grāmatu atsauksmes un piefiksē darbus, par kuriem klienti ir bijuši sajūsmā, kā arī tos, kurus nav spējuši izlasīt tālāk par pirmo nodaļu. Jo vairāk lasi, jo vieglāk saprast, kāda veida literatūra patiešām ir saistoša un kā tā var palīdzēt. “Bibliotherapy. The Healing Power of Reading” ir vērtīga grāmata, kas palīdzēs no jauna atklāt lasīšanu, tās pozitīvo ietekmi un iepazīstinās ar biblioterapijas daudzveidīgajām iespējām gan pieredzējušus lasītājus, gan tos, kuri vēl tikai iepazīst grāmatu pasauli.
Noderīgi: www.booktherapy.io
Shah, Bijal. Bibliotherapy. The Healing Power of Reading. London: Piatkus, 2024. 310 lpp. ISBN 9780349436036.
Raiva Turka ir grāmatu blogere