Kamēr laiks aiz loga un iekšējais noskaņojums atļauj, arī vasaras “aste” un rudens sākums ir pateicīgs brīdis kādam vakaram dabā pie ugunskura. Par šādu nostaļģisku laika pavadīšanas veidu domājot un atminoties, cik labi tumši vakari un ugunskuri sader ar baisiem pastāstiem, izvēlējos izlasīt lietuviešu autores Kotrīnas Zīles latviski tulkoto īso stāstu krājumu “Dvēsele sviestmaižu kārbiņā. Ne pārāk baisi pastāsti”.
Kā raksta pati autore, sarakstīt šo grāmatu viņu iedvesmojuši bērnībā dzirdētie tēta stāsti par raganām, burvestībām un saulgriežu brīnumiem. Ņemot vērā minēto, autore jau uz grāmatas vāka atloka steidz uzdot jautājumu: kā šos stāstus nākotnē stāstīsim mēs, lasītāji?
Mana atbilde būtu – gan bērnības priecīgo atmiņu, gan racionālu un neracionālu baiļu vadīti. Jo tieši bērnu dienu piedzīvojumi ir grāmatā aprakstīto ne pārāk baiso stāstu fons. Lasām par kāpņu telpas kaimiņieni, kura naktīs pārvēršas par zaglīgu krupi, par pasaules galu mikrorajonā un par grāmatas nosaukumā iekļauto dvēseli sviestmaižu kārbiņā. Pēc katra no autores stāstiem varam lasīt atbalsis no viņas bērnības, kad ne pārāk baisos stāstus viņai stāstījis tētis. Tie gan vairāk ir folklorā un tautas mutvārdos balstīti sižeti, kas teju kā pretstatīti autores garadarbiem, kuros vairāk figurē urbānā vide un modernās tehnoloģijas. Un tomēr stāstu tematika ir vienojoša, turklāt dažubrīd tajā iederas gan agrāku laiku paražas, gan modernā pasaule. Un tas atkal liek aizdomāties, tieši kādus ne pārāk baisos stāstus stāstīsim nākamajām paaudzēm?
Vienlaikus jāmierina arī tie interesenti, kuri ar mistisko un nedaudz baiso ir uz “jūs”. Tā kā grāmata domāta jaunākai auditorijai, tās saturs diez vai būs tāds, kas liks naktīs gulēt ar ieslēgtu gaismu. Spriedzi drīzāk uzturēs katra stāsta lielā notikumu pavērsiena nepacietīgā gaidīšana.
Šāds gaidoša lasītāja muskulis būs uztrenēts jau pie ceturtā vai piektā īsā stāsta izlasīšanas. Vērts piebilst arī to, ka ne vienmēr stāsti tiešām ir ar baisuma piegaršu. Dažreiz grāmatas nosaukumā minēto “ne pārāk baiso” daļu papildina, piemēram, saldsērīgums. Jo vai nav tā, ka katrs kādreiz esam vēlējušies, kaut varētu no mājās esošā skapja izvilkt kādam mīļam aizgājušam tuviniekam piederējušo mobilo telefonu un apmainīties kaut ar pāris īsziņām no viņsaules? Kotrīna Zīle fantazē arī par šādu scenāriju.
Lai gan krājums noteikti vairāk uzrunās bērnus un jauniešus, tomēr nedaudz nostaļģisku sajūtu gūšanai un pārdomām par to, kā tad rodas stāsti – gan baisie, gan tie, kas ne pārāk – tas būs noderīgs laika kavēklis ikvienam, kuru šāda tematika spēj uzrunāt. Savukārt lietuviešu folkloras stāsti būs interesants pieturas punkts, kas liks pārdomāt, kādus ticējumus ar mūsu brāļu tautu dalām un kādi ir katrai valstij unikāli.
Zīle, Kotrīna. Dvēsele sviestmaižu kārbiņā. Autores teksts un ilustrācijas. Tulkotāja Dace Meiere. Literārā redaktore Inga Karlsberga. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 160 lpp. ISBN 9789984239323.
Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts