Anna Iltnere ir "Literatūras ceļveža" korektore un www.literaturascelvedis.lv  administratore, LNB Attīstības Lasiet interviju "Literatūras ceļvedis jautā dizainerei Dainai Ēķei"

Lietuvā grāmata izpelnījusies gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ieguvusi Lietuvas literatūras gada

Vai jūs kādreiz esat tvēruši grāmatu lasīšanai, akli noticot tās vāka attēlam, tā tekstūrai? Es – reizēm. Šoreiz smago un biezo grāmatu (720 g un 464 lpp.!) paķēru līdzi lasīšanai brīvdienās, aizrautīgi noticot fantāzijai, ka stāvu uz mola un vēroju kuģus, gluži kā vāka attēlā. Gribēju ienirt noslēpumā, tāpēc pat neiedomājos pagriezt grāmatas aizmugures vāku un izlasīt anotāciju. Bet, sāku grāmatu lasīt un… zuda laika izjūta un aizmirsu pat par to, ka būtu pieklājīgi izslēgt lampu, jo bērniem var traucēt gaisma, un arī par to, ka no rīta būs sarežģīti pamosties. Stāsts par Leilandu mani aizrāva, jo, pat atrodoties pilnīgi atšķirīgās dzīves situācijās, lasot teikumu pēc teikuma, bieži radās vēlme iesaukties: “Re, kāds izteicis manas domas vārdos!” Stāsts ir par aizrautīgu tulkotāju poliglotu – angli, kurš apprecas un dzīves daļu nodzīvo skaistajā Itālijas pilsētā Triestē. Vēlāk dzīves līkloči viņu aizved atpakaļ uz Londonu, un šeit Leilands cenšas rast savus vārdus pats, pretēji visu iepriekšējo dzīvi darītajam – citu radīto vārdu tulkošanai. Pārzināt daudzās valodas – tas ir ieguvums vai traucēklis? Tāds jautājums manās domās atgriezās ik pēc brīža. Dažbrīd šķita, ka stāsta varonim ir smagi. Smagi ne tikai no tā, ko viņam pavēstījis ārsts, bet smaga ir šī zināšanu nasta. Romāns reizēm šķita kā tāds milzīgs katls, kurā tā varonis centās “izvārīties”, lai “būtu gatavs”. Sevišķi aizkustinošas šķita romāna galvenā varoņa vēstules viņa pēkšņi mūžībā aizgājušajai sievai, kuras viņš sāka rakstīt pēc savas diagnozes uzzināšanas – dziļi personiskas un izjustas, valodnieka prasmīgi radītas. Pārdomas raisīja Leilanda izteiktā dziņa kaut ko vēl paspēt, pirms piepildās viņam izteiktais spriedums. Tik dažādas, šķietami netveramas iespējas viņš centās piepildīt – apgūt ķīniešu valodu, pagūt izlasīt neskaitāmas grāmatas. Galvenā varoņa veselības sarežģījumi šķita balansējam starp spēcīgu grūdienu un “stop krānu” cilvēka dzīvei. Aizkustināja arī Leilanda izjustās attiecības ar meitu un dēlu. Tās manā skatījumā bija sava veida enkurs Leilanda dzīves bangās. Un viņa “emociju kuģis” meklē ostas, kas sniegtu mierinājumu pēc viļņojošās dzīves jūras peldējuma. Vēstījums ir tik plūstošs, ka patiesi nav viegli grāmatu nolikt malā. Paldies tulkotājai Silvijai Bricei par kārtējo skaisti veikto darbu: tā kā vācu valodu nepārvaldu, tad, tikai pateicoties šī tulkojuma pieejamībai, esmu kļuvusi par vienu saviļņojošu stāstu bagātāka. Līdzīgu sajūtu man sagādāja 2019. gadā izlasītais somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” (Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2019, no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga), ko arī noteikti iesaku izlasīt, ja uzrunā Leilanda dzīvesstāsts. Arī tajā rakstniecei izdevies plūstoši uzrakstīts stāsts par vārda mākslu – tik līgans, tik iesaistošs, ka gribas izlasīt bez apstāšanās. Lasot Mersjē romānu, mani pavadīja urdoša vēlme izrakstīt citātus. Brīžiem šķita, ka citāti nomaina viens otru. Vēlāk izdevniecības “Zvaigzne ABC” tīmekļvietnē pamanīju tulkotājas izteikto viedokli par vārdu ceļojumu nozīmīgumu katra dzīvē, jo tie bagātina mūsu prātus un sirdis, un viņas paustais teksts mudināja gandrīz vai skaļi piebalsot. Ar iztēli raisošiem dzīves līkloču rakstiem un bez pliekanības uzrakstītais darbs nes līdzi patīkamu pēcgaršu. Grāmatas lappuses iemieso kāda cilvēka dzīvi – vienkāršu dzīves gājumu ar kāpumiem un kritumiem, ar pieņemtiem lēmumiem, ar savas gribas piepildījumu un cīņu par tās izpausmēm, ar dzīves līkloču uzliktiem pārbaudījumiem, no cilvēka neatkarīgiem apstākļiem. Grāmata ir par citu pieļautām kļūdām, kas mūsos dziļi rezonē un – kā nerakstīts likums – atklāj neparedzamo. Šīs grāmatas lasīšana pielīdzināma skaistam ceļojumam sevī pašā. Noderīgi: zvaigzne.lv / lr1.lsm.lv Mersjē, Paskāls. Vārdu svars. No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 464 lpp. ISBN 9789934311680. Aija Uzula 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte.

Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma "Literatūras Lasiet interviju "Literatūras ceļvedis jautā redaktorei Dacei Sparānei-Freimanei"

laikā publicēja un popularizēja latviešu dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzeju, 1815. gadā bija Kurzemes Literatūras

saraksts, kas ietver normatīvos tiesību dokumentus, vēsturiskos dokumentus, judikatūru, teorētisko literatūru

nacionālisma pētniecībā un tā aktualitāti mūsdienās savā kodolīgajā pēcvārdā raksturo Latvijas Universitātes Literatūras Toms Ķencis 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta

Apgāds “Tiesu Namu Aģentūra” 2022. gada nogalē laidis klajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docenta Edvīna Danovska grāmatu “Administratīvās tiesības: raksti”. Šis izdevums ir pirmais viena autora rakstu krājums, kurā ietvertās publikācijas galvenokārt veltītas administratīvo tiesību tematikai. Grāmatā apkopoti 36 raksti, kas ir vien daļa no pēdējo 15 gadu laikā tapušajiem. Izdevumā apkopotie raksti demonstrē autora plašās zināšanas administratīvo tiesību jomā: valsts dienesta tiesības, administratīvo sodu tiesības, tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, administratīvā procesa tiesības un citi ar administratīvajām tiesībām un administratīvo procesu saistīti jautājumi. Rakstu krājuma ievadā Danovskis izklāsta savas atziņas par rakstiem kā tiesību zinātnes žanru. Autors uzsver, ka “gandrīz katram rakstam pievienots arī pēcvārds, kurā norādīts, vai un kā rakstā ietvertās tēzes ietekmējušas tiesību jaunradi, kā arī praksi”. Autors aprakstījis arī rakstu tapšanas iemeslus, iekļāvis norādes uz izmaiņām tiesiskajā regulējumā un turpmāk pētāmo jautājumu aspektiem. Rakstus Danovskis apkopojis 6 nodaļās, kuras atspoguļo autora pētnieciskās darbības galvenos virzienus – administratīvo tiesību jomas, kuras doktrināri maz attīstītas. Pirmajā nodaļā pētnieks iekļāvis rakstus par administratīvo sodu regulējuma problemātiku, piemēram, juridisko personu administratīvo atbildību Latvijā, vainas jēdzienu administratīvajās tiesībās, cietušā institūtu administratīvā pārkāpuma procesā u.c. Otrajā nodaļā autors apskatījis tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un analizē Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietverto tiesību uz atbilstīgu atlīdzinājumu un nepamatotu tiesību aizskārumu. Trešo nodaļu Danovskis veltījis valsts civildienesta dienesta tiesībām, kur viņš definē valsts dienesta jēdzienu, raksturo civildienesta izveidošanos irmās Latvijas brīvvalsts laikā un tā turpmāko vēsturisko attīstību, kā arī apraksta valsts civildienesta ierēdņa tiesības. Ceturtajā nodaļā tiesībzinātnieks apkopojis rakstus par administratīvā procesa problemātiku, piemēram, politisko lēmumu nozīmi administratīvajās tiesībās, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu juridisko kvalifikāciju u.c. Rakstu krājuma apjomīgākajā piektajā nodaļā ietverti nozīmīgākie atsevišķiem administratīvo un konstitucionālo tiesību jautājumiem veltītie raksti. Autors pievēršas pašvaldību tiesībām, analizē Pašvaldību likumu, komentē Satversmes tiesas spriedumu administratīvi teritoriālās reformas lietā, raksta par valsts pārvaldē nodarbināto personu mantisko atbildību u.c. Rakstu krājuma pēdējā sestajā nodaļā tiesību eksperts iekļāvis rakstus par LU Juridiskās fakultātes vēsturi, tās docētājiem – pazīstamajiem tiesībzinātniekiem Augustu Lēberu un profesoru Edgaru Meļķisi, par pētījumu rakstīšanu, kā arī civiltiesībām veltītu rakstu par līgumu tulkošanu. Grāmatai pievienots hronoloģisks autora publikāciju saraksts, kuras tapušas laikposmā no 2007. līdz 2022. gadam. Izdevums adresēts juristiem, studentiem, tiesībzinātņu pētniekiem, civildienesta ierēdņiem un ikvienam, kurš interesējas par administratīvo tiesību jautājumiem. Noderīgi: www.jf.lu.lv / m.juristavards.lv Danovskis, Edvīns. Administratīvās tiesības: raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022. 528 lpp. ISBN 9789934621024. Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Tā vietā, lai gatavotos nākamajai mācību stundai vai pļāpātu ar klasesbiedriem, 6. klases skolēns Jūels katru skolas dienu, katru starpbrīdi kaļ plānus, kā klusi un nemanāmi tikt līdz klases telpai, paņemt mācību materiālus no skapīša, vai, kur uzturēties garāka starpbrīža laikā. Jo prioritātes mainās, ja klasesbiedru tuvumā dienu no dienas tiec izsmiets, apsaukāts, rauts, sists, nosmērēts un visādos citādos veidos pazemots. Šajā izrādē diemžēl ir iesaistīti lielākoties visi apkārt esošie – ir upuris, ir varmāka un, protams, arī skatītāji. “Par brīvajām stundām viņam jau ir plāns. Viņš tūliņ uzzinās, vai bibliotēka ir atvērta ap pusdienlaiku trešdienās un starp diviem un pustrijiem ceturtdienās, un vai bibliotekāre ir uz vietas. Tādā gadījumā viņš var uzturēties tur. Citādi būs jāizmanto sols ejā pie administrācijas sekretariāta, kur logā ir redzama Jennifera, un pie rakstāmgalda aizmugurē – Luīse; tas nozīmē, ka arī viņas var redzēt gaitenī notiekošo. Turklāt tas ir tuvu darbinieku ieejai, tātad visu laiku garām iet skolotāji. Saprotams, viņam vajag arī plānu C, bet tas vēl jāizokšķerē.” Zviedru rakstniece Katarīna fon Brēdova šajā tik ļoti nepieciešamajā darbā ir precīzi parādījusi, kā jūtas bērns, kurš tiek pazemots vienaudžu vidū – pašsaglabāšanās instinkts ir vienīgais, kas dzen uz priekšu. Lai gan ņirgāšanās un pazemojumi nebeidzas un ar katru dienu kļūst aizvien riebīgāki, Jūelam piemīt kas tāds, kas neļauj viņam pilnībā padoties – sirsnība un humors. Tikai to nezina neviens, kamēr vien Jūelu neiepazīst. Grāmata atsauc atmiņā redzētas ainas, liekot pārdomāt vardarbību skolās. Kāpēc skolotāji nepamana šīs situācijas? Kā palīdzēt bērnam, kurš cieš no emocionālas vardarbības? Kā šāda atmosfēra skolā ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, personību un, jā, varbūt pat izredzes nākotnē? “Jūels izņem savu mobilo, mēģinot izskatīties mazliet aizņemtāks. Ja viņš pagaidīs tieši divpadsmit minūtes, tad vēl paspēs aiziet uz sporta zāli un pārģērbties pirms sākas stunda. Ģērbtuve ir vissliktākā vieta skolā. Neviens nepārbauda, kas tur notiek. Jūels ir tā uztrenējies, ka spēj pārģērbties ātrāk par jebkuru ugunsdzēsēju.” Par spīti problemātiskajai tēmai, grāmatas sižets ir pārsteidzoši interesants un viegli lasās. Tomēr grāmata skaudri atgādina, cik komplicēta ir skolas vide, un ko pusaudzim var nodarīt kāds tīši (vai pat nevērīgi) izspļauts vārds un arī notiekošā ignorēšana. Grāmata ne tikai pusaudžiem (un bibliotekāriem), bet jo īpaši – pusaudžu vecākiem un skolotājiem. Jo ne viss ir saskatāms. Noderīgi: lielsmazs.lv / lvportals.lv Katarīna fon Brēdova. Viss, kas nav saskatāms. No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane; redaktore Inese Zandere; vāka ilustrācija: Patrīcija Māra Vilsone; dizains: Artis Briedis. Rīga: liels un mazs, 2024. 284. lpp. ISBN 9789934633225. Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

autore brīvi runā un nebīstas pateikt to, kas vēsturē ilgi ir bijis noklusēts vai retāk aprakstīts literatūrā

Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds 2021. gadā laidis klajā Vitolda Zahara monogrāfiju “Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā”. Grāmatas autors ir Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu katedras vadītājs, tiesību doktors, profesors un atvaļināts ģenerālis, kurš savos pētījumos pievērsies modernās kriminālpolitikas veidošanas un funkcionēšanas problemātikai. Valstī realizētā kriminālpolitika ir noziedzības novēršanas un apkarošanas pamats. Jāuzsver, ka noziedzības līmenis ir viens no svarīgākajiem sabiedrības sociālās veselības indikatoriem. Jaunajā monogrāfijā Zahars analizē nozieguma un soda nesaraujamo saikni un īsi definē soda galveno funkciju – atjaunot ar likumpārkāpumu izjaukto sociālo taisnīgumu. Autors apskata tikai vienu no soda piemērošanas veidiem – cietumsodu, vienlaikus analizējot penitenciāro jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistīto sistēmu. Grāmata ir strukturēta 12 nodaļās, kurās profersors piedāvā noziedzības cēloņu kriminoloģisko analīzi, iepazīstina ar pazīstamu Latvijas un ārvalstu kriminologu viedokli par noziedzības kontroles, ierobežošanas un novēršanas iespējām. Viena nodaļa ir veltīta kriminālsodu politikas vēsturiskajām un mūsdienu attīstības tendencēm, autors sniedz retrospektīvu sodu būtības raksturojumu, analizē sodu piespiedu raksturu un apkopo autoritatīvus tiesību zinātnieku un filozofu viedokļus par noziedzīga nodarījuma un soda savstarpējo saikni. Vairākās nodaļās Zahars aplūko cietumu vietu un lomu brīvības atņemšanas soda izpildē. Profesors raksta par cietumu fizisko, organizatorisko un tehnoloģisko drošību, aplūko dažādus cietumu drošības modeļus un analizē Eiropas Padomes 2016. gada “Vadlīnijas ieslodzījuma vietām un probācijas dienestiem par radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu”, kā arī ANO Noziedzības un narkotiku izplatīšanas novēršanas padomes (UNODC) 2015. gadā izdoto “Rokasgrāmatu par dinamiskās drošības un operatīvās informācijas nozīmīgumu penitenciārajās iestādēs”. Īpašu uzmanību profesors velta cilvēktiesību problemātikai cietumos un notiesāto personu resocializācijas jautājumiem, uzsverot, ka laba cietumu pārvaldība balstās uz aizsardzības, drošības un resocializācijas pasākumu līdzsvaru un cilvēka cieņu neaizskarošu attieksmi pret ieslodzītajām personām. Zahars atzīst, ka brīvības atņemšanas soda mērķis pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski mainījies – no izolācijas uz resocializāciju. Ja sākotnēji cietumos ievietoja ar mērķi izolēt cilvēku no sabiedrības, īsti neaizdomājoties par to, ko sabiedrībai nozīmēs viņa atgriešanās, tad šobrīd var teikt, ka galvenais mērķis ir nodrošināt resocializāciju. Monogrāfijas nobeiguma nodaļas ir veltītas cietumu sistēmas labas pārvaldības principiem un viedo tehnoloģiju izmantošanai ieslodzījuma vietu apsardzē. Autors atzīst, ka darbam cietumā nepieciešama ne tikai laba profesionālā sagatavotība, bet arī īpašs aicinājums veikt valstij un sabiedrībai nozīmīgo funkciju, psihoemocionālā noturība un pedagoģiskā erudīcija, empātija un cilvēciska attieksme pret īpašo sociālo grupu – ieslodzītajiem (personām ar jebkurā sabiedrībā viszemāko sociālo statusu). Zahars uzsver notikušās pozitīvās pārmaiņas soda mērķu apzināšanā, sodu spektra izvēlē un piemērošanā, kā arī soda izpildes paradigmu maiņu. Profesors norāda, ka sodu izpilde kļūst aizvien diferencētāka un individualizētāka, tā notiek, balstoties uz iepriekšēju zinātnisku izpēti un rezultātu prognozēšanu, izmantojamo resursu plānošanu, līdz ar to pieaug sasniedzamo rezultātu ticamība. Grāmatas pēdējā nodaļā “Ieslodzīto personu skaits Latvijā un citviet pasaulē” autors sniedz statistikas datu analīzi par laika periodu no 1991. līdz 2021. gadam par apcietināto un notiesāto personu skaitu Latvijas, atsevišķu Eiropas un Āzijas valstu cietumos. Monogrāfiskais pētījums būs noderīgs ne vien tiesību zinātņu studentiem, bet arī plašākai Latvijas sabiedrībai, kura varēs iepazīties ar penitenciāro zinātni (penoloģiju), izprast nozieguma un soda savstarpējo mijiedarbību un ieslodzījuma vietu darbības specifiku. Noderīgi: bsa.edu.lv Zahars, Vitolds. Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā. Recenzenti: Dr.iur. Andrejs Vilks, Dr.iur. Alvydas Šakočius; Daugavpils Universitāte. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2021. 153 lpp. ISBN 9789984149455. Zane Krūmiņa 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

2022. gadā publikāciju sērijā “Satversmes tiesas judikatūra”, kas veidota kā apkopojums par dažādiem Latvijas Republikas Satversmes pantiem, skaidrojot to saturu un piemērošanu, iznācis otrais izdevums. Jaunajā grāmatžurnālā aplūkots Satversmes 91. pants, kas nosaka tiesiskās vienlīdzības principu. LR Satversmes 91. pants skan šādi: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tādējādi tiek uzsvērts arī diskriminācijas aizlieguma princips. Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju. Satversmes tiesas Juridiskā departamenta sagatavotajā izdevumā var atrast gan attiecīgā panta vispārīgu raksturojumu, gan skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas principu nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, tajā detalizēti apskatīti Satversmes 91. pantā lietotie termini: “visi cilvēki”, “Latvijā”, “vienlīdzīgi”, “likuma un tiesas priekšā”, “cilvēka tiesības”, “diskriminācija”. Detalizēti skaidrota gan grupu salīdzināmība, gan attieksme pret personu grupām, attieksme, kas noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, skaidroti arī diskriminācijas aizlieguma nepieļaujamie kritēriji, piemēram, valoda un tautība, dzimums u.c. Ņemot vērā apstākli, ka, lai noskaidrotu, vai kāda tiesību norma nav pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu, ļoti svarīga ir arī tiesību joma, kurā tā ietilpst, izdevumā iekļauta Satversmes 91. pantā ietverto principu konkretizācija dažādās tiesību jomās: sociālās aizsardzības jomā, nodarbinātības jomā, izglītības jomā, veselības aizsardzības jomā, vēlēšanu tiesību jomā u.c. Ērtākai lietošanai izdevumu papildina izmantoto nolēmumu rādītājs. Izdevums būs īpaši noderīgs tiesību zinātņu studentiem, kā arī ļaus labāk izprast konkrēto Satversmes pantu cilvēkiem bez juridiskām zināšanām. Noderīgi: lvportals.lv Tiesiskās vienlīdzības princips: Latvijas Republikas Satversmes 91. pants. Sagatavojuši: Kristaps Tamužs, Gatis Bārdiņš, Sandijs Statkus u.c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022. 125 lpp. (Satversmes tiesas judikatūra). ISBN 9789934508998. Ilze Gensberga 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas speciāliste.