Izklausās nedaudz paradoksāli, bet, laikā arvien attālinoties no Veidenbauma īsā, bet spilgtā dzīves nogriežņa, šķiet, ka viņu iepazīstu un izprotu arvien labāk. Diemžēl, skolas gados apgūtā latviešu dzejnieka, arī tulkotāja un publicista Veidenbauma dzeja (“Kā gulbji balti padebeši iet…”?), apvienojumā ar sausiem biogrāfiskiem faktiem skolas mācību grāmatā un vairāk vai mazāk atmiņā paliekošu literatūras skolotāja stāstījumu (visu cieņu manai skolotājai Vizbulītei Titānei!) atstāja visai bezpersoniskus nospiedumus manā atmiņā. Simpātiska nešķita arī viņa politiskā nostāja, mētāšanās no “viena grāvja otrā”. Tomēr dzīves gaitā nejauši sanācis Veidenbaumam “pietuvoties” – dažas spilgtas kora dziesmas, Jura Kulakova septiņarpus dziesmu cikls ar Veidenbauma vārdiem un kantāte “Mīlestībā viļņo krūts”, koncertizrāde “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” mūzikas namā “Daile”, bet tagad - romāns man tik svarīgajā ciklā “Es esmu...”” Līdzīgi kā citi Jundzes amata brāļi un māsas, rakstnieks daudz laika godprātīgi pavadījis RMM arhīvos, Veidenbauma muzejā “Kalāčos”, tīmekļa resursu dzīlēs. Tagad varu teikt, ka šo to par dzejnieka dzimtu esmu gan atklājusi, gan sapratusi. Romāns, kurā atveidots pēdējais pusotrs mēnesis Veidenbauma vien 25 gadus īsajā mūžā, ir drūms un pelēcīgs līdzīgi kā visa viņa dzeja – gauži maz te vietas jautrībai vai optimismam atvēlēts. Ja nu vien ieskats dažos sirsnīgos bērnības mirkļos, ko nākamais dzejnieks aizvadījis divatā ar tiem laikiem netipiski dzīves un sirdsgudro tēvu vai pastāstiņi ar jaunības gadu krogus ainām, kur Eduards ir kopā ar ne mazāk talantīgo brāli Kārli, kurš zināmā mērā ziedojies jaunākā brāļa izglītošanas un sekojošas, tolaik vien nojaušamas, slavas vārdā. Smagās plaušu slimības raisīta nemaņa un murgi mijas ar dzejnieka – viņa vecumam netipiski nobrieduša cilvēka – prātojumiem par dzīves jēgu, pesimismu par paša daiļrades niecību un apjausto drīzo aiziešanu. "Daudz varam runāt un spriest, kāds uzdevums cilvēka dzīvei, Tomēr pie gala nekad netiksim, tici man, draugs, Skaidrību mirstīgam prātam ir slēpusi augstāka vara; Cerēt un minēt var daudz, saprast un zināt – neko." (Eduards Veidenbaums) Bet ir arī atmiņas ar jaukām, sirdi sildošām epizodēm par ģimenē pavadīto laiku un uz pavisam neilgu brīdi Veidenbaumam dāvātajām romantiskajām attiecībām. Te piebilstams, ka sava mūža lielāko daļu dzejnieks sievietes nav sapratis vispār; vēl vairāk – ar neizpratni un nosodījumu uzlūkojis citus vīriešus, jo – kā gan var iemīlēties un ziedot savu laiku un dzīvi tik neizglītotām būtnēm, kāda ir visa sieviešu suga?! Jundzes veidotajā portretējumā atklājas arī citas mazāk dzirdētas Veidenbauma rakstura iezīmes – skepticisms, pat neiecietība pret sev neizprotamām lietām un norisēm, tajā skaitā – reliģiju un garīdzniecību; noslēgtība un norobežošanās no apkārtējiem; nesavaldība un ātras dusmas, kas alkohola klātbūtnē noved pie kauslīguma… Tomēr pāri visam – iekšēja inteliģence, apskaužama lasītkāre, milzīgas zināšanu alkas, tiekšanās pēc labākās iespējamās izglītības un amata. “Dzirdu, ka aiz loga iečivinās putni. Zīlītes ņemas pa Kalāču vecā dārza ābelēm. Tā beidzot ir droša pavasara zīme. Vēl nedēļa vai divas… Ka tik nu pietiktu spēka sagaidīt. Izturēt! Man tā gribētos no rīta celties, paēst brokastis un būt atkal veselam, spēku pārpilnam. Tad es varētu mācīties franču valodu vai atkārtot visu par Livonijas laiku likumiem. Bet vislabāk darīt tā – divas stundas rēķināšanai, divas likumiem un divas valodai! Pa starpu mazs pārtraukums, pastaiga tepat dārzā, un atkal pie darba. Un vakarā lasīšana! Tas man patiktu gan.” 27. lpp. Un atkal, jau kuro reizi, aizdomājos par šiem īsajiem mūžiem, kuri līdzinās uzplaiksnījumam… Kurās zvaignēs tas top ierakstīts, kā pie šiem cilvēkiem atnāk nolemtības priekšnojauta un spēja veselam mūžam paredzēto īstenot likteņa lemtajā, tik īsajā laikposmā? Paldies “Dienas Grāmatas” īstenotajam projektam un Arno Jundzem par 19. gadsimta otrās puses latviešu teju “lauku brīnumbērna” Veidenbauma celšanu saulītē un pārtapšanu manās acīs no bezpersoniska dzejnieka par dzīvu cilvēku. Šīs zināšanas mūs bagātina un ir nepieciešamas – pie tādas atziņas reti kad nonākam dzīves pirmajā pusē. Bet labi, ka tas notiek vispār! Noderīgi: lr1.lsm.lv / sejas.tvnet.lv Jundze, Arno. Es nemiršu nekad. Romāns. Sērija “Es esmu…”. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. 208 lpp. ISBN 9789934595592. Anda Saldovere 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un "Literatūras ceļveža" sastādītāja.

Grāmatā “Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība: kā projektēt veselīgas, efektīvas un ilgtspējīgas ēkas” aplūkotie jautājumi iztirzāti jau iepriekš, bet aizvien ir būtiski un aktuāli. Izdevums ir rokasgrāmatas “Ekoloģiskās būvniecības rokasgrāmata: kā projektēt veselīgas, efektīvas un ilgtspējīgas ēkas” atkārtots, papildināts izdevums. Abu izdevumu autori ir kolēģi – Varis Bokalders un Marija Bloka (Maria Block). Bokalders ir latviešu izcelsmes Zviedrijā dzīvojošs ekoloģiskās būvniecības arhitekts, arī Bloka strādā dažādos, ar ekoloģisko būvniecību saistītos projektos. Izdevumā uzsvērts: sabiedrībai jāapzinās, ka mūsu rīcība šodien ietekmēs nākamo paaudžu dzīves apstākļus. Klimata izmaiņas, ķīmiskais piesārņojums, okeānu paskābināšanās ir tikai dažas no grāmatā aplūkotajām vides problēmām. Ir svarīgi domāt, rīkoties ilgtspējīgas attīstības virzienā, ierobežojot un apturot cilvēka radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Kā norāda grāmatas autori, “nepietiek ar videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu, ir jāmaina arī dzīvesveids”. Nodaļā “Veselībai un videi labvēlīgas ēkas” minēts Skandināvijas piemērs, proti, tur cilvēki 90 procentus no sava laika pavada ēkās. Tādēļ svarīgi runāt par labvēlīgu ēku būvniecību, kur daudz tiek domāts, kā celt tādas ēkas, kurās cilvēki justos labi, kā arī kā pasargāt būvniekus un vidi no nelabvēlīgās ietekmes, kas rodas celtniecības procesā. Grāmatā apskatīti visi ar veselībai un videi labvēlīgu ēku būvniecību saistītie jautājumi – materiāli un būvniecības metodes, inženiertehniskie tīkli, plānojums, īstenošana. Pirms ēkas celtniecības tiek piedāvāts izpētīt atrašanās vietas dabisko vidi, klimatiskos apstākļus, esošo apbūvi, sociālo struktūru un cilvēku vajadzības, bet pēc tam, ekoloģiskās būvniecības kontekstā, ēku pielāgot konkrētajai dabiskajai videi. Savukārt nodaļā “Resursu aizsardzība un taupīšana” iekļautie padomi un risinājumi jo īpaši aktuāli ir šobrīd, kad jādomā par enerģijas lietderīgu izmantošanu. Šajā nodaļā tiek runāts par apkuri un dzesēšanu, efektīvu elektrības izmantošanu, ūdens taupīšanas pasākumiem un atkritumu samazināšanu energoefektīvas ēkas celtniecības kontekstā, turklāt daudzus no autoru sniegtajiem risinājumiem iespējams ieviest jau tagad. Domājot par vides saudzēšanu un ilgtspējīgu attīstību, jādomā par uz atjaunojamo enerģiju balstītām sistēmām. Izdevumā stāstīts gan par atjaunojamo siltumenerģiju, atjaunojamo elektroenerģiju, notekūdeņu sistēmām, gan apzaļumošanu un kultivāciju. Grāmatu bagātina ievērojams skaits attēlu ar piemēriem un paraugiem. Īpaša uzmanība pievērsta Zviedrijas pieredzei. Izmantotie literatūras avoti to ērtākai pārlūkošanai kārtoti tematiski, piemēram, kanalizācija sistēma, biodegviela, ekobūvniecība u.c. Iekļauts arī alfabētiskais rādītājs. Grāmata būs vērtīgs informācijas avots ne tikai būvniecības nozares speciālistiem, bet arī ikvienam, kurš vēlas dzīvot un strādāt veselīgās, ilgtspējīgās ēkās un ekoloģiski tīrākā vidē. Autoru sniegtie padomi tīrākas vides saglabāšanā un enerģijas un resursu taupīšanā ņemami vērā gan cilvēkiem, kuri dzīvo agrāk celtās ēkās, gan tiem, kuri šobrīd plāno ēku būvniecību. Bokalders, Varis, Bloka, Marija. Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība: kā projektēt veselīgas, racionālas un ilgtspējīgas ēkas. No angļu valodas tulkojuši Santa Andersone, Jānis Kiršteins, Ronalds Krūmiņš. Atkārtots, papildināts izdevums. Rīga: Domas spēks, 2021. 726 lpp. ISBN 9789934870750. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Klajā nākusi ilggadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesora, medicīnas zinātņu doktora Viestura Lāriņa akadēmiskā monogrāfija “Sporta medicīna: teorija un prakse”. Monogrāfija paredzēta plašai auditorijai, kura saistīta ar sporta zinātni un veselības aprūpi – gan studējošajiem, gan minētajās nozarēs strādājošajiem. Grāmatas saturs atspoguļots septiņās pamatnodaļās. Pirmajā no tām lasītājs iepazīsies ar sporta medicīnas definējumiem, tās galvenajiem uzdevumiem un zinātniski teorētiskajiem un metodiskajiem pamatiem. Nākamajā nodaļā sniegts vēsturisks ieskats sporta medicīnas attīstībā Latvijā un pasaulē. Sporta medicīnas saknes sniedzas senā pagatnē – grieķu ārsts Herodiks (5. gadsimts p. m. ē.) tiek uzskatīts par sporta medicīnas kā zinātnes pamatlicēju, kurš jau tolaik slimību ārstēšanā un profilaksē ārstniecību kombinēja ar fiziskām aktivitātēm un diētu. Minēti arī citi ārsti, filozofi un zinātnieki, kuri snieguši ieguldījumu sporta medicīnas attīstībā. Nodaļa par sportistu veselības aprūpi pievēršas sportistu medicīnisko pārbaužu organizēšanai un veikšanai un atspoguļo medicīnisko pārbaužu metodes. Atsevišķas nodaļas veltītas fiziskās attīstības noteikšanai un fiziskās, kā arī funkcionālās sagatavotības noteikšanai. Monogrāfiju noslēdz dopinga tēma – laiku pa laikam dzirdam skaļus gadījumus par aizliegto vielu lietošanu sportā ar mērķi uzlabot sasniedzamo rezultātu. Autors pievēršas dopinga kontrolei sportā, min aizliegtās vielas un metodes un izklāsta antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas. Katru nodaļu noslēdz literatūras saraksts. Tekstu tā dziļākai izpratnei papildina attēli. Noderīgi: www.jumava.lv / www.lspa.lv Lāriņš, Viesturs. Sporta medicīna: teorija un prakse. Zinātniskie recenzenti: PhD Oskars Kalējs, PhD Signe Tomsone. Rīga: Jumava, 2022. 311 lpp. ISBN 9789934205859. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Profesore Māra Pilmane Nacionālajai enciklopēdijai veidojusi 11 šķirkļu aprakstus par embrioloģijas daudzveidību un šīs zinātņu nozares attīstību Latvijā un pasaulē. Plašākus un izvērstākus šo šķirkļu aprakstus autore iekļāvusi grāmatā “Embrioloģijas daudzveidība”, kuru izdevusi Rīgas Stradiņa universitāte. Līdzīgi kā Nacionālajā enciklopēdijā, kur ietverti 11 šķirkļi, arī grāmatā embrioloģijas daudzveidība atspoguļota 11 nodaļās: embrioloģija kā zinātnes nozare; embrioloģija Latvijā; embrioloģijas posmi; vispārīgā embrioloģija; funkcionālā embrioloģija; aprakstošā embrioloģija; salīdzinošā embrioloģija; eksperimentālā embrioloģija; attīstības ģenētika; reprodukcijas medicīna un teratoloģija. Katru nodaļu paskaidro definīcijas, iekļauti kopsavilkumi, izklāstīta saturā minēto embrioloģijas apakšdisciplīnu praktiskā un teorētiskā nozīme, vieta zinātnes klasifikācijā un galvenie sastāvelementi, kā arī apskatītas galvenās teorijas un pētniecības metodes. Sniegts ieskats vēsturē un nozares attīstībā mūsdienās, norādītas galvenās pētniecības iestādes un nozīmīgākie pētnieki, minēti pētnieku sasniegumi. Autore izcēlusi arī to ar embrioloģiju saistīto zinātnieku sasniegumus un devumu nozares attīstībā, kuriem ir saikne ar Latviju – te dzimuši vai dzīvojuši viņu senči vai paši zinātnieki. Izdevumā uzskaitīti arī nozares nozīmīgākie periodiskie izdevumi, tīmekļvietnes un ieteicamā literatūra, kas ļaus grāmatas lasītājiem – studentiem, zinātniekiem un medicīnas interesentiem – lasīt aktuālākās publikācijas nozarē un detalizētāk izzināt viņus interesējošos jautājumus. Pilmane, Māra. Embrioloģijas daudzveidība. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2022. 108 lpp. ISBN 9789934618024. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

2004. gadā laikraksts “Latvijas Avīze” un interneta portāls “Apollo” veica kopīgu aptauju par visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām. Var tikai minēt – pelnīti vai tomēr nepelnīti zemu, bet 134. vietā ierindojās ģenerālis Kārlis Goppers – izcila personība, ar kura vārdu saistās ne tikai latviešu strēlnieku kaujas Pirmajā pasaules karā un Latvijas valsts tapšana, bet arī viņa aktīvā darbība Latvijas Skautu organizācijā un skautisma tradīciju izkopšana Latvijā. Grāmata, kas tapusi gandrīz 80 gadus, ir vēl vienas izcilas personības Miķeļa Goppera – Kārļa Goppera dēla un apgāda “Zelta Ābele” dibinātāja un vadītāja – mūža darbs, kuru pabeigt bija lemts citam Gopperu dzimtas pārstāvim – ģenerāļa mazdēlam Kārlim Gopperam. Fakts, ka vairāku paaudžu pārstāvji daudzu gadu garumā pašaizliedzīgi nodevušies materiālu vākšanai par ģenerāli Gopperu, apliecina šīs personības lielumu, lai arī ar traģisku likteni – pēc padomju okupācijas nošauts ar pistoles šāvienu pakausī un aprakts kopējā bedrē Ulbrokas mežā. Grāmatā iekļauti 310 stāsti, kurus pie septiņiem iztēlotiem ugunskuriem izstāstījuši 140 ģenerāļa Kārļa Goppera laikabiedri. Ar stāstītāju – vienkāršo karavīru, virsnieku, radinieku, skautu, skolasbiedru, novadnieku, politiķu un daudzu citu laikabiedru – palīdzību lasītājam ir iespēja ielūkoties ģenerāļa bērnībā, skolas gaitās, Pirmā pasaules kara cīņās, darbībā Latvijas armijā, skautu kustībā, ģimenes ikdienā, kā arī viņa dzīves pēdējos traģiskajos mēnešos. Grāmata savā būtībā nav tikai viena cilvēka biogrāfija, bet liecība par veselu laikmetu. Nozīmīgi, ka stāstījums nav bezkaislīgs faktu uzskaitījums, bet ievelk lasītāju laikmeta raibajā ikdienā, turklāt atklāj ģenerāļa daudzpusīgo personību, kuru raksturoja vienkāršība, elegance, nesavtīga daba, sirsnība, aizrautība (kas atklājās gan skautu organizācijā, gan ballēs, dejojot mazurku) un visbeidzot – dziļš patriotisms. Noderīgi: lr1.lsm.lv / www.latviesi.com Ģenerālis Kārlis Goppers: 140 viņa laikabiedru stāsti ap septiņiem ugunskuriem. Stokholma, Rīga: Zelta Ābele, 2022. 447 lpp. ISBN 9789152718025. Zane Rozīte 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Atzīmējot un godinot Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pirmo simtgadi, Latvijas Republikas Augstākā tiesa laidusi klajā grāmatu “Senāts lasa Satversmi: Satversme Senāta atziņās”. Viens no grāmatas izdošanas galvenajiem mērķiem, Augstākās tiesas ieskatā, ir iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu mūsu valsts pamatos likto principu un mērķu apzināšanā. Latvija pieder Rietumu kultūrtelpai, kuru raksturo tādi principi kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Latvijas Republikas Satversme balstās šajā trīsvienībā – demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesībās. Tiesiskums un tiesības uz taisnīgu tiesu, ko nosaka Satversme, ir viens no demokrātisku sabiedrību raksturojošiem sabiedrības kultūras elementiem. Izdevuma priekšvārdā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka “tiesai ir pienākums rīkoties tiesiski, tai skaitā, nepieciešamības gadījumā tieši piemērot Satversmi. Kasācijas instance ne vien veido vienveidīgu tiesas praksi, bet arī uzrauga tiesām noteikto varas robežu (kompetences) ievērošanu, ārkārtas gadījumos iejaucoties ex officio, ja to acīmredzami prasa Latvijas valsts un sabiedrības augstākās intereses”. Grāmata piedāvā tiesu prakses apkopojumu, kas balstās Latvijas Senāta atziņās, kuras saistītas ar noteiktu Satversmes normu iztulkošanu, interpretāciju un piemērošanu konstitucionālo tiesību jomā. Izdevuma ievadā atrodams īss ieskats Latvijas Senāta izveidošanas vēsturē un darbības jomās. Izdevums sastāv no diviem pētījumiem, kuros atrodami apjomīgi Senāta atziņu apkopojumi. Starpkaru perioda Latvijas Senāta praksi (1918–1940) Satversmes normu piemērošanā un interpretācijā apkopojuši tiesību zinātņu doktori Jānis Pleps un Jānis Priekulis. Aplūkotā tematika – vispārējie jautājumi, Saeima un likumdošana, valsts prezidents, ministru kabinets, tiesa un cilvēka pamattiesības. Autori katrai atziņai pievienojuši nelielus lakoniskus skaidrojumus par konkrētās lietas būtību, attiecīgās atziņas kontekstu un pielietojamību mūsdienu apstākļos. Pētījumam pievienots izmantoto Latvijas Senāta spriedumu saraksts. Otru pētījumu, kurā apkopotas mūsdienu Senāta atziņas tiesu nolēmumos (1995–2022), sagatavojusi Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa Anitas Zikmanes vadībā. Judikatūras nolēmumi sakārtoti trīs tematiskās daļās: Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas, Senāta Civillietu departamenta atziņas un Krimināllietu departamenta atziņas. Pētījumam pievienots izmantoto nolēmumu saraksts, kas palīdzēs labāk orientēties saturā. Grāmatas nobeigumā atrodams pārskats par Senāta pieteikumiem Satversmes tiesai, kur atrodama īsa informācija par 42 lietām. Izdevums būs noderīgs juridisko zinātņu speciālistiem – tiesnešiem un citiem nozares profesionāļiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī ikvienam interesentam. Noderīgi: www.at.gov.lv Priekulis, Jānis. Senāts lasa Satversmi: Satversme Senāta atziņās. Apkopojumu autori: Dr.iur. Jānis Priekulis, Dr.iur. Jānis Pleps, Anita Zikmane. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2022. 288 lpp. ISBN 9789934910203. Zane Krūmiņa 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Svetlana Saksonova ir ekonomikas doktore, Latvijas Universitātes profesore, daudzu rakstu un grāmatu autore. Līdz šim tapušie autores sacerējumi bijuši veltīti banku darbībai, uzņēmumu darbības plānošanas paņēmieniem, finanšu informācijas un pārskatu izmantošanai uzņēmumu finanšu lēmumu pieņemšanā un citiem līdzīgiem jautājumiem. Jaunākā grāmata veltīta uzņēmumu jeb biznesa vērtības noteikšanai. Izdevums strukturēts septiņās nodaļās. Sākotnēji runāts par novērtēšanā izmantojamiem pamatprincipiem, kā arī ārējiem un iekšējiem uzņēmumu vērtību ietekmējošiem faktoriem. Grāmatas otrajā nodaļā parādītas uzņēmuma vērtēšanā izmantojamās pieejas un metodes, savukārt trešajā nodaļā skatīti riski, kuri var skart uzņēmumu darbību un līdz ar to ietekmēt biznesa vērtību. Izdevumā atrodama arī informācija par uzņēmumu iegādi un apvienošanu, apskatot šo procesu ar praktisku piemēru palīdzību. Grāmatas piektā nodaļa veltīta uzņēmuma vērtības noteikšanai, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, savukārt sestajā skatīti jautājumi par uzņēmumu iegādi un biznesa reputācijas noteikšanu. Pēdējā nodaļā raksturota kvalitatīvā analīze kā uzņēmumu vērtības noteikšanas instruments, aplūkojot potenciāla analīzi, portfeļa analīzi un bāzes stratēģiju, kā arī uzņēmumu konkurētspējas nozīmi un tās novēršanas metodes. Būtisks atbalsts grāmatas lasītājiem ir pielikumu sadaļa, kurā atrodami aptaujas lapu paraugi, kuri skar, piemēram, uzņēmuma produktus un pakalpojumus, produktu un pakalpojumu realizāciju, personālu, telpas un organizāciju, uzskaiti, finanšu plānošanu un kontroli u.c. Būtisku atbalstu izdevuma lasītājiem sniegs arī pievienotā pašreizējās vērtības tabula. Lai gan izdevuma mērķauditorija ir ekonomikas un vadības zinību studenti un uzņēmumu vadītāji, tā būs saistoša ikvienam, kura redzeslokā ir finanšu vadības jautājumi. Saksonova, Svetlana. Uzņēmumu (biznesa) vērtības noteikšana: nepieciešamība un galvenās pieejas. Zinātniskie recenzenti: Dr.oec. Gundars Bērziņš, Dr.oec. Andrejs Cekuls. Rīga: Tehnoinform Latvia, 2022. 197 lpp. ISBN 9789934897313. Ilze Gensberga 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Grāmatu ieraugot, nodomāju, ka labprāt iepazītos ar tajā publicētajiem stāstiem, taču maldījos. Šī ir grāmata nevis “ar stāstiem, bet par stāstiem”. Patiesībā – stāsts par stāstiem. Drusku sarežģīti, vai ne? Grāmatā aprakstīti noderīgi rīki, lai izveidotu stāstu, kurš būtu saistošs, interesants, ietverot stāsta sākumu, sarežģījumu un atrisinājumu. Sīkāk par šiem posmiem iesaku izlasīt grāmatā, kuru turklāt papildina vizuāli pievilcīgas ilustrācijas. Grāmata noderēs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Es pat teiktu, ka grāmata vairāk noderēs pieaugušajiem, jo bērniem stāstu stāstīšana dažkārt padodas daudz vieglāk. Stāstot stāstu, ir svarīgi atcerēties, ka konkrētu tevis izdomāto stāstu vislabāk spēsi izstāstīt tikai un vienīgi tu, jo stāsts vēlas, lai tu būtu tu pats. Stāsts jūtas ļoti ērti, ja, to stāstot, arī tu jūties ērti. Vēlams runāt brīvi, nevis iekalt tekstu no galvas. Lai stāsts būtu dzīvs, vēlams stāstam pievienot emocijas, tēlus, kuri tev ienāk prātā tieši tajā brīdī, kad šo stāstu stāsti. Ja stāsts būs labs un pārliecinošs, citi to vēlēsies stāstīt tālāk, pieliekot klāt arī savas izjūtas un redzējumu un tādā veidā paildzinot stāsta mūžu un skanējumu. Grāmatas noslēgumā pieejami daži interesanti fakti par stāstiem. Piemēram, laikā starp 16. un 17. gadsimtu Ķīnā dzīvoja kāds stāstu teicējs vārdā Liu Jintings. Viņš bija tik brīnišķīgs stāstnieks, ka viņa izrādēs publika no sirds izbaudīja stāstījumu un tik labi pavadīja laiku, ka stāstnieks galu galā kļuva pazīstams kā “ķīniešu stāstnieku karalis”. Iztēle ir fantastika lieta, kuru var neierobežoti attīstīt un pilnveidot. Iztēle ir kā milzīgs spēļu laukums, kurā iespējams it viss. Tāpēc aicinu ikvienu paviesoties savā “rotaļu laukumā” un izdomāt stāstu, kuru pastāstīt ģimenei, draugiem, kolēģiem vai arī kādam, kurš garlaikots gaida sabiedriskā transporta pieturā. Grāmatā iekļauti arī praktiski padomi, kā izstāstīt vislabāko stāstu. Manuprāt, brīnišķīgs veids, kā pavadīt tumšos rudens vakarus, ir dot iespēju kādam no ģimenes izstāstīt pirms kāda laika piedzīvoto. Daudzās ģimenēs viena no problēmām ir tā, ka pārāk reti notiek savstarpējas sarunas. Piemēram, mamma var pastāstīt par saviem piedzīvojumiem skolas laikā vai tētis – par savu pirmo darba vietu. Ticu, ka bērniem būs interesanti klausīties. Noderīgi: www.janisroze.lv Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! No spāņu valodas tulkojusi Lauma Ķeipāne. Rīga: Pētergalis, 2022. 41 lpp. ISBN 9789984335537. Madara Freivalde 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.

Pieminot latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) 150. jubileju, apgādā “Neputns” tapusi grāmata “Purvītis”. Tā ir visaptveroša monogrāfija, kurā apzināti un apkopoti cauri gadu desmitiem saglabājušies latviešu glezniecības vecmeistara darbi, kuri mājvietu raduši muzejos un privātkolekcijās; gleznu reprodukciju nodaļa veido monogrāfijas kodolu. Līdzās ieskatam kultūrpolitikas kontekstos, kurus izgaismo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, un radošā dzīves ceļa gājumam, kuru raksturo Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Purvītim veltītajā monogrāfijā iekļauts Dr. art. Kristiānas Ābeles pētījums “Ainava ar gleznotāju”, kas saturiski bagātina apjomīgo augstas kvalitātes gleznu reprodukciju albumu. Līdzās Latvijas jaunāko laiku vēsturē tapušajām monogrāfijām, kuru autori ir Oļģerts Saldavs (1958) un Tatjana Kačalova (1971), Ābeles visaugstākās raudzes pētījumā ir izgaismotas līdz šim neizzinātas Purvīša dzīves un daiļrades šķautnes, kontekstualizēts jau zināmais par mākslinieka daiļradi, kā arī apzināts viņa radošais mantojums šodienas skatījumā. Mākslinieka dzīves gājums dokumentēts arī fotoreprodukcijās, un sniegts panorāmisks ieskats gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē, gan novērtēti viņa sabiedriskās darbības panākumi. Ābeles pētījums par Purvīti ir latviešu valodā, bet izdevums kopumā uzskatāms par daļēji bilingvālu, reprodukciju albumā iekļaujot parakstus latviešu un angļu valodā. Tas attiecināms arī uz ievadu un vispārēju ieskatu mākslinieka dzīves gaitās un radošajā darbībā. Grāmatas izdošanas laiks piesaistīts Purvīša jubilejas izstādei, kuras veidotāja ir LNMM glezniecības fondu glabātāja Aija Brasliņa; 2022. gada 28. maijā atklātā izstāde LNMM bija apskatāma līdz 16. oktobrim. Noderīgi: lr2.lsm.lv Purvītis. Sastādītāja Laima Slava. Tekstu autori Kristiāna Ābele, Eduards Kļaviņš, Māra Lāce. Māksliniece Inese Hofmane. Rīga: Neputns, 2022. 550 lpp. ISBN 9789934601439. Ingrīda Peldekse 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.

Gan grāmata, gan tās autore – priekš manis pozitīvi pārsteidzošs atklājums. Pēc ilgāka pārtraukuma – grāmata, kuru nevarēju nolikt, neizlasījusi vienā paņēmienā. Ceļošana vienatnē, turklāt kājām, pēdējā laikā visai populāra tēma, kura tiek atspoguļota gan blogos, gan grāmatās (piemēram, mūsu izdevuma iepriekšējā numurā – Daces Zvirbules stāsts par Svētā Jēkaba ceļu Spānijā “Mans Jēkaba ceļš. Nezināms mērķis”). Tomēr pirmoreiz lasām tik atklātu un patiesu dokumentālu stāstu, kurš liek aizdomāties par to, kā ir sievietei vienatnē kājām izstaigāt mūsu it kā tik pazīstamo un paredzamo Latviju. “Biju pilnīgi viena, taču jutos tik iederīga, tik vienota ar visu apkārt esošo. Man bieži vaicā, vai mani piemeklē vientulība ceļojumos vienatnē. Es nekad neesmu piedzīvojusi vientulību, kad mani sabiedrotie bijuši kalni, ielejas, pļavas, dzīvnieki, ūdeņi, meži un nezināmas dabas takas. Vientulība mani piemeklē tad, kad esmu nonākusi starp cilvēkiem, kuri mani nejūt un nesaprot. Kad mūsu starpā ir neredzama aiza un mēs kļūstam par svešiniekiem, atrodoties blakus.” Ja līdz šim arī sevi uzskatīju par tādu kā ceļošanas amatieri (protams, ar komfortu sēžot auto sēdeklī, ne kājām!), tad tikai tagad tā pa īstam aizdomājos, ka abi minētie ceļošanas paņēmieni ir divas gluži pretējas lietas. Esmu gan apsvērusi draugu kompānijā noiet kādu Jūrtakas posmu, ko varbūt vēl pagūšu īstenot, bet arī tas nepavisam nelīdzinās Laumas izvēlētajam Ērgļu – Kārsavas ceļam! Jāpiebilst, ka ceļojumu īpaši apgrūtināja ne vien 20 kilogramus smagā mugursoma un vasaras saulgriežu laika tveice, bet arī izaicinājumiem pilnais, gan viņas pašas izvēlētais, bezceļu maršruts. Laumas stāsts – tā ir ne vien fizisku šķēršļu un bīstamu situāciju pārvarēšana, dabas varenības, dzīvnieku un arī cilvēku izraisītās baiļu sajūtas pārvarēšana, bet arī tāda kā psihoterapija pašai ar sevi – kā, atrodoties vienatnē ar sevi un savām domām, tikt galā ar visu jaunības periodu krātu rūgtumu un nesakārtotām attiecībām ar pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Stāsts arī par to, kādas ir cilvēka fizisko un morālo spēku robežas, un cik esam tiesīgi tās pārkāpt un riskēt, kā mūsu organisms reaģē neieplānojamās krīzes situācijās. Grāmata maina vairākus Laumas un arī vairuma lasītāju priekšstatus. Viens no pārteigumiem – kaut gan viņa ir pieredzējusi ceļotāja, kura pabijusi vairākos kontinentos, arī soļojot vienatnē (Laumas kontā ir, piemēram, Gruzija, Albānija, Meksika, Kuba), grāmatas autore atzīst, ka Latvijas ceļojums bijis visbailīgākais. Viena no atbildēm, šķiet, meklējama savstarpējā komunikācijā. Lai gan – arī tā ir bijusi pārsteigumiem pilna un sagrāvusi līdzšinējos priekšstatus gan par vidzemnieku šķietamo noslēgtību, gan arī par mūsu pieredzē it kā tik viesmīlīgajām un allaž atvērtajām latgaliešu sirdīm. “Īsā laika sprīdī manā acu priekšā bija pilnīgi nomainījusies ainava no Vidzemes plašajiem laukiem, cēlajām saimniecībām un vijīgā reljefa uz Latgales saaugušajiem kokiem, starp kuriem blakus ceļam ik pa brīdim izlīda pa kādai ļoti spilgtā krāsā nokrāsotai mājai. Ejot kājām, daudz dziļāk iespējams izjust pārmaiņas apkārtnē, pamanīt tās ritumu un smalkākās nianses pat koku raksturos un sasinhronizēties ar floru un faunu. Latgales vaibsti atšķīrās no Vidzemes sejas – tie bija cieši piekļauti, košās krāsās triepti, nenofrizēti un nekārtīgi, bet tādi, kuros dzīve izgrebusi savu īstumu līdz mielēm un kuros gribas ieskatīties dziļāk.” Grāmata, protams, ir arī par ceļu, bet pārsvarā par sajūtām. Lauma Malnace rakstniecībai pievērsusies gluži nesen, tagad to arī studē. Viņa ir profesionāla muzikoloģe, dzied akadēmiskajā korī “Latvija”. Jauna, radoša sieviete ar bagātu dvēseli un lielisku stāstnieces talantu, bet, galvenais, ar visai plašajai pasaulei atvērtām acīm un sirdi. Pēc izlasīšanas šķiet, ka Laumu pazīstu personīgi un rodas vēlme ar viņu tikties, paturpināt ceļa iespaidu pārrunāšanu klātienē. Iesaku sameklēt un noklausīties Laumas ceļu stāstus arī interneta vidē. Noderīgi: klasika.lsm.lv / www.lsm.lv Malnace, Lauma. Es eju: 190 kilometru. Rīga: Latvijas Mediji, 2022. 206 lpp. ISBN 9789934291029. Anda Saldovere 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un “Literatūras ceļveža“ sastādītāja.

Grāmatas autors – vēstures zinātņu doktors Uģis Niedre – ir cilvēks ar ļoti plašām zināšanām ne tikai vēstures, bet arī daudzās citās jomās, tostarp, etnogrāfijā, pārzina arī bibliotēku, muzeju, arhīvu krātuves un, protams, ir arī rakstnieks. Gandrīz desmit gadu garumā Niedre ir paveicis šķietami “neiespējamo” misiju, 943 lappušu biezajā grāmatā un tās 17 nodaļās sīki un smalki izpētot mūsu tautas pagātnes notikumu gaitu, pētot kopsakarības, dzīvesveidu, materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības un latviešu gara stiprumu turpat četros gadsimtos – no 17. gadsimta līdz pat 20. gadsimtam. Pamatā pētniecība notikusi Turaidas un tās apkārtnes muižās, tomēr ciešā kontekstā ar tā laika situāciju Vidzemē. Apjomīgā darba apakšvirsrakstā autors to pieticīgi nosaucis par “Kultūrvēsturisko lūkojumu rakstos”. Šis lūkojums salīdzināms ar milzīgas klēts septiņpadsmit apcirkņiem, no kuriem katrs sastāv no daudzām jo daudzām mazākām sadaļām. Ja ierastās klēts krājumi – graudi, milti un cits iztikai nepieciešamais – ar laiku iztukšojas, tad Niedres “klēts (sākotnējais šī jēdziena nosaukums nodaļā par iztikšanu un dzīvošanu – magazīna) krājumi” ir mūžīgi un būs pieejami paaudžu paaudzēs. Lai detalizēti aprakstītu grāmatas saturu, būtu nepieciešami vairāki LNB “Literatūras ceļveža” numuri. Šis, protams, nav zinātnisks skatījums, bet viena lasītāja emocijas, kas tiek nodotas citiem lasītājiem, ieskicējot virzienu, tādu kā ceļa rādītāju. Manuprāt, labākais veids, kā šo grāmatu lasīt, ir – nesteigties, bet izbaudīt nodaļu pa nodaļai, pārdomājot izlasīto. Pēc tam kādā brīdī atkal turpināt lasīt. Kāpēc? Tāpēc, ka vēstījums prasa iedziļināšanos, nevis “ātru pārskrējienu”. Jo tas ir mūsu tautas dzīves stāsts, mūsu saknes, mūsu uzskati, tradīcijas, izdzīvošanas un gara spēks cauri gadsimtiem. Dziļākā būtībā autors ir atjaunojis mūsu vēsturisko atmiņu, ko okupācijas vara tik ļoti centās izdzēst. Šajā fundamentālajā darbā Niedre mūs ved soli pa solim, parādot, kā latvieši kļuva par stipru nāciju un kā mūsu nācija, savukārt, ietekmēja Latvijas vēstures gaitu, sākot no Turaidas muižas laikiem līdz pat mūsu valsts dibināšanai. Kalpi, muižkungi, dienestnieki, klaušinieki, rentnieki, saimnieki, amatnieki, skroderi, kalēji, galdnieki, skolotāji, mācītāji, karavīri, vēl un vēl citi ļaudis, kuru darbus, lietu kārtību un secību, tikumus, ikdienu, paražas, priekus un grūtības kolorīti aprakstījis grāmatas autors. Raksturota arī vide un notikumi, kas ietekmēja un veidoja mūsu cilvēkus četros gadu simtos. Dzīve muižās, Lielais bada gads Vidzemē, Ziemeļu karš, Lielais mēris, brīvlaišana, uzvārdu došana, meži un mežsargi, brūži un krogi, rekrūši, transports, zaļumnieki, dziesmu svētki, skolas un skolotāji, 1905. gads, karš un neatkarīga valsts. Lai jūs nebaida garais atslēgvārdu uzskaitījums, jo saturs ir tik saistošs, ka nevarēsiet atrauties. Grāmatā ir arī gana daudz dažādu skaidrojošu tabulu un, protams, seno zīmējumu un fotoattēlu, kuri lieliski papildina laikmetu stāstus. Noteikti jāpiemin arī Niedres brīnišķīgais rakstnieka talants, viņa niansēti bagātā latviešu valoda un spēja savu intelektuāli emocionālo domu gājienu vietām neaprakstīt vārdos, liekot mums, lasītājiem, pašiem nojaust zemtekstā pausto “smaidu, skumjas, ironiju vai sarkasmu.” Dažās vietās šāds autora domu gājiens ir teju vai mūsdienu situācijai atbilstošs, piemēram, stāstot par Ziemeļu karu, tam sekojošo mēra laiku un zviedru zaudējumu: “Krievi svinēja uzvaru. Dzīres mēra laikā... Aplenkumā un sērgā viņi zaudēja 9800 zaldātu. Rūgta uzvara. Bet tie jau tikai zaldāti... un to Krievijai netrūkst.” Gribētos minēt pa fragmentam no katras nodaļas, bet lielā apjoma dēļ tas nekādi nav iespējams. Nobeigumā vēl pāris spilgtu fragmentu par skolām: “Pašapzinošas tautas pamats ir skola. Iegūtā izglītība liek sevi tālāk veidot, meklēt un iet uz apvārsni.” Pēc visām grūtībām un varas maiņām, atgūstot Latvijas valstisko neatkarību, 2014. gada maijā Turaidas skolu slēdza. “...aiz 26 pēdējiem skolēniem aizslēdza bijušās skolas durvis. ...Atceries: bērnu skološana Turaidā zināma kopš 1719. gada. 295 gadi apkārt – un izbeidzās.” Niedre sarakstījis arī vairākus citus kultūrvēsturiskas ievirzes darbus, piemēram, “Mājvieta”, “Iršu dārzs”, “Tīrums mežā.” Un cerams, ka sagaidīsim vēl jaunas viņa grāmatas, jo, kā pats autors savulaik teicis: “...vēstures krēslas zonas ir nepārredzamas.” Noderīgi: www.turaida-muzejs.lv / lr1.lsm.lv / tourism.sigulda.lv Niedre, Uģis. Pilsdrupu paēnā: Turaida: muiža, pagasts, apkārtne: kultūrvēsturisks lūkojums rakstos. Rīga: Zinātne, 2022. 943 lpp. ISBN 9789934599286. Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.

Grāmata piesaistīja, vien izlasot atdzejotāja vārdu – Pēteris Pildegovičs. Viņa veikumā jau ne viens vien nozīmīgs darbs, to vidū vairākās valodās (tai skaitā ķīniešu) tulkotā grāmata “Mans Ķīnas stāsts” un “Lielā ķīniešu–latviešu vārdnīca”. Senās Ķīnas lirika latviskā atdzejojumā ir notikums pats par sevi. Par to, cik veiksmīgi atdzejotājam izdevies rast atbilstošāko vārsmu variantu, var spriest vienīgi ķīniešu valodas pratēji. Man kā lasītājai krājums, kurā iekļauta vesela virkne Tan laikmeta dzejnieku vārsmu, nozīmēja ceļojumu uz tālu, maz zināmu kultūru. Katrs dzejolis līdzinās nelielai gleznai, kurā baudāmi skaistie Ķīnas dabas skati un izjūtama autora tā brīža noskaņa. Pārsvarā tomēr noskaņas ir skumjas, kaut netrūkst arī citu motīvu. Tās ir skumjas par atstāto dzimteni, ilgas pēc ģimenes vai iemīļotās, skumjas, šķiroties no drauga. Taču tās ir liegas, klusinātas, izsmalcinātā veidā paustas skumjas. Arī rudens var raisīt skumjas, bet dzejnieks Liu Jusji domājis citādi: “Kopš seniem laikiem rudens sirdī atnes skumjas un ilgas. Tomēr es saku, ka rudens dienas Pat par pavasara atnākšanu pārākas. Skaidrajās debesīs dzērve augstāk par mākoņiem. Mirklī arī mana mūza jau zilajās debesīs…” Krājumu ievada Li Bai dzejolis “Mēnesnīcā vienatnē malkoju vīnu”, bet noslēgumā skan Du Cjuniana dzejas “Zelta drānas” rindas: “Jums iesaku – nav jāsteidz tērpties zeltā šūtās drānās. Jums iesaku – ir jātver tas, ko jaunie gadi dod. Ja ziedi atvērušies – tie jāplūc…” Tās neviļus atsauca atmiņā franču dzejnieka Ronsāra dzejā pausto domu: “Ai, mīļā, kamēr vēl jums vara, No savas dzīves pavasara Jel ņemiet ko vien variet spēt…” Dzejas krājums ir arī vērtīgs izziņas avots. Gandrīz pie katra dzejoļa rodami paskaidrojumi jēdzieniem, kurus citādi nesaprastu vai nevarētu novērtēt lasītājs, kuram Ķīnas kultūra ir pasveša. Grāmata izceļas ar pārdomātu un gaumīgu materiāla izkārtojumu. Būtiski pieminēt arī bagātīgo ilustrāciju autori, mākslinieci Mariju Jurso, kura apguvusi ne vien ķīniešu valodu, bet arī ķīniešu tradicionālo glezniecību. Viņas darbi palīdz iejusties Ķīnas dabas un kultūras pasaulē un veido atdzejas vizuālo fonu. Noderīgi: www.punctummagazine.lv Tan laikmeta dzejas izlase. No ķīniešu valodas atdzejojis Pēteris Pildegovičs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 287 lpp. ISBN 9789934188534. Astra Šmite 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.