Andreja Upīša muzeja līdzstrādnieks Arnis Koroševskis ir jauns pētnieks, taču jau ieguvis atpazīstamību kā nopietns, zinātniskajā pieejā un secinājumos līdzsvarots un radošs literatūras vēsturnieks. Monogrāfija par Upīti atklāj Koroševska pētnieka un rakstītāja spējas pilnā to plaukumā. Tas ir gadījums, kad ģenialitāte slēpjas vienkāršībā. Piesaistei savam tekstam literatūras zinātnieks neizmanto ārišķīgus paņēmienus, viņš raksta literāri un gramatiski perfekti veidotiem teikumiem, kuros ietērpta skaidri un saprotami noformulēta doma. Koroševskis neslēpjas aiz frāzēm un pievilktām teorijām vai prātojumiem, necenšas paspīdēt ar literārā stila smalkumiem, bet grodi vērpj sižetu. Tāpēc monogrāfija lasās ļoti raiti – es ap 500 lappusēm izlasīju gandrīz vienā elpas vilcienā – tik baudāma savā skaidrībā un domu bagātībā tā ir. Nezinu, vai Koroševskis apzināti izvēlējās darbu Upīša muzejā, vai palīdzēja sagadīšanās, bet, lasot monogrāfiju, ir sajūta, ka dzīves laikā un vēlāk nesaprastā Upīša cilvēciskā personība sastapusies ar draugu un domubiedru, ka Koroševskim Upīša daiļrades pētniecība ir likteņa aicinājums, kas nodrošina spēju izprast un novērtēt rakstnieka daiļrades kvalitāti. Pētnieka ceļos Koroševskis, šķiet, iemīlējis Upīša negatīvi noskaņoto un kritisko personību, vienlaikus saglabājot skatījuma skaidrību un objektivitāti. Tomēr ar iejūtu vien neizdotos uzrakstīt analītisku pētījumu, ja nebūtu pamatīgu fona zināšanu. Monogrāfijas autoram to netrūkst. Ticību tekstu vērtējumu pamatotībai piešķir autora lieliskā erudīcija literatūras virzienos, latviešu literārā procesa detaļās, pasaules rakstniecībā notiekošajā. Izlasīts viss latviešu rakstniecības literārais mantojums – gan labākais, gan otršķirīgais, apgūti literatūras zinātnieku un kritiķu atradumi no 19. gadsimta beigām līdz pašiem jaunākajiem. Erudīciju papildina gaume un estētisku (literāru) parādību izjūta. Ar asociācijām un literārā un sabiedriskā fona raksturojumiem grāmata par Upīti veido plašu, intelektuāli piesātinātu skatījumu uz ilgu kā Upīša mūžs laikmetu latviešu literatūras vēsturē. Monogrāfijas pamatā ir Upīša tekstu analīze, izkārtojot to pēc sacerējumu rašanās hronoloģiskā principa. Katru nodaļu ievada dzīves un darbības notikumu hronika. Pētot rakstnieka publikācijas, iziets cauri viņa dzīvei no pirmajiem stāstiem līdz mūža vakaram. Hronoloģiskā pieeja ir vienkārša, bet parasti neliek vilties – tā tas ir arī šajā gadījumā. Caur tekstiem atklāt radošu personību, turklāt tik pretrunīgu un sarežģītu, nav vienkāršs uzdevums, tomēr Koroševskim tas lieliski izdevies, rakstot it kā bezkaislīgi, korekti, taču pārliecinoši. Pētnieks balstās principā, ka rakstnieka milzīgais kvantitatīvais un kvalitatīvais ieguldījums, nevis viņa politiskie uzskati un daži ne tik slavējami teksti, ir Upīša vērtības kritērijs. Nav apiets arī sabiedrībā samilzušais jautājums par mūsdienu cilvēku attieksmi pret rakstnieku. Vai Koroševskis reabilitē Upīti? Domāju, ka jā, jo viņš parāda, ka nav dokumentāru pierādījumu par rakstnieka nodevību pret latviešu tautu, dalību represijās pret cilvēkiem. Jā, viņš latviešu delegācijas sastāvā devies uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS sastāvā. Jā, viņš uzrakstījis ķengu grāmatu par trimdas rakstniekiem. Jā, viņš bijis sociālists un padomju režīma godināts autors. Kā personība viņš bijis negatīvists, ļoti kritisks savos vērtējumos, tomēr Koroševska teiktais liecina, ka rakstnieks bijis arī visumā redzīgs un objektīvs pret laikabiedriem rakstniekiem un nevienu patiesu talantu nav apracis. Upīša veikumam laikā līdz 1945. gadam nepiemīt politiskā angažētība, veca vīra kļūdu dēļ graudi nepārvēršas sēnalās. Monogrāfija ļauj aptvert Upīša milzīgo tekstu masīvu, ietverot arī līdz šim maz izgaismoto devumu literatūras vēsturē un kritikā – kopā ar Rūdolfu Egli sarakstīto monumentālo četrsējumu “Pasaules rakstniecības vēsturi”, neskaitāmos rakstus un recenzijas presē. Monogrāfija ir Upīša cienīgs sacerējums. Noderīgi: satori.lv / klasika.lsm.lv Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Monogrāfija. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. 550 lpp. ISBN 9789934595547. Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece.

“Jūra joprojām māca kaut ko svarīgu paša cilvēka izdzīvošanai, tā māca, ka aiz viena horizonta vienmēr ir cits.” (Enzo Maiorka) Ilggadējais Liepājas muzeja vēsturnieks Juris Kriķis (1944) šoruden lasītāju vērtējumam nodevis savu ceturto grāmatu, kura vēsta par trim Lejaskurzemes zvejnieku kopsaimniecībām un bagāto to pastāvēšanas vēsturi – Nīcas ciema Jūrmalciema zvejnieku arteli “Sarkanā Blāzma” (1949–1969), Pāvilostas zvejnieku kolhozu “Dzintarjūra” (1948–1978) un vareno Liepājas “Boļševiku” (1946), kas vēlāk pārtapa par “Kursu”. Osta, zvejnieku lunka, jūrā gājēji un krastā palicēji – tas viss savijas krāšņā buķetē, kam pa vidu tērgā plāns un pretplāns, sociālistiskā trieciendarba nedēļas, ceļojošie vimpeļi un sarkanie karogi, kam vēstures kontekstā gan ir nulles vērtība. Atmiņās paliek cilvēki, viņu sīkstums te, Kurzemes krastā, un zveju godaprāts, ikdienas vezumu velkot. Kriķis prot sociālisma politekonomijas dogmas ielikt kuģa rūmē pie mencām, bet cilvēkus pelnīti ierakstīt kuģa rullī nākamībai. Grāmatu ievada plašs Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas jūrniecības vēstures nodaļas vadītāja Andra Cekula priekšvārds, savukārt pēcvārdā šo rindu autors analizē aizgājušos laikus, kad sociālisma politekonomija satikās ar kurzemnieku godaprātu. Izdevums bagātīgi ilustrēts (vairāk nekā 120 foto) un papildināts ar to laiku raksturojošām statistikas tabulām un datiem. Grāmata iegādājama Liepājas muzeja kasē. Kriķis, Juris. Lejaskurzemes zveji kopdarbībā. Salacgrīva: Jāņa Lapsas piemiņas biedrība, 2022. 223 lpp. ISBN 9789934868153. Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.

Vai zinājāt, ka apaļmutnieks nēģis tomēr ir zivs, turklāt senāks par dinozauriem? Latvijas dabas norišu zinātājs Vilnis Skuja grāmatā raksta: “Nēģi ir primitīvi radījumi. Tie ir senāki par dinozauriem. Uz Zemes šie akmeņu sūkātāji (nēģu dzimta – Lampetra – tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “akmeņu sūkātāji”) mīt jau vairāk nekā 300 miljonus gadu, un to pašreizējais veidols nav mainījies piecus miljonus gadu.” Savukārt grāmatas idejas iniciators Dzintris Kolāts uzsver: “Nēģim viss sākas un arī beidzas ar piedzimšanu. Precīzāk – nārstu. Dodot impulsu jaunām dzīvībām, nēģi pēc pavisam īsa brīža iet bojā. Jau iepriekš tie pārstājuši baroties. Bez variantiem, jo barošanās orgāni reducējas un aizaug. Atliek vien spēka kaislīgām mīlas rotaļām, un tad – viss ir beidzies, lai atkal sāktos no jauna. Un tā jau miljoniem gadu.” Izdevums priecē ar nēģu zvejnieku stāstiem, vairāk nekā 70 receptēm un Aigara Lapiņa karikatūrām. Te rodami visdažādākie nēģu pagatavošanas paņēmieni, pat suši un risoto, nemaz nerunājot par tradicionāli ceptiem nēģiem, apaļmutniekiem zupā un rasolā. Jau tradicionāli gada nogale ar svētku ēdienkartes plānošanu ir brīdis, kad nēģus kārojas visvairāk. Protams, visai ekskluzīvi un ne katram pa kabatai – tomēr – vismaz vienreiz gadā jau var? Grāmata iegādājama Limbažu novada Tūrisma informācijas centros, kā arī pārdotuvē “Radīts piejūrā” Salacgrīvā. Nēģu bībele. Producents, idejas un priekšvārda autors Dzintris Kolāts; sakārtotājs Gints Šīmanis. Kuiviži: Limbažu novada pašvaldība, 2022. 128 lpp. ISBN 9789934237065. Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.

Šoruden klajā nākusi Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupas kolektīvi izstrādātā monogrāfija “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Izdevumā analizēti dažādi Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma aspekti, atspoguļojot arī to, kā sabiedrības grupas piedalās mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Monogrāfija tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Kopienu līdzdalība kultūras mantojuma pārvaldībā: prakses, attīstība un izaicinājumi” (2018–2021) ietvaros. Pētniecības projekta mērķis ir atainot reālo situāciju Latvijā un citās valstīs, atklājot pozitīvo pieredzi, kopienu iesaisti un līdzdalību, kā arī turpmāk risināmos jautājumus, darbojoties ar kopienām un pilnveidojot nemateriālā kultūras mantojuma politiku. Kultūras mantojums un kopiena ir divi galvenie monogrāfijas pīlāri. Temata izpētes nepieciešamību pamato pirms vairākiem gadiem uzsāktā Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveide un pētījumu trūkums par kopienas līdzdalības motivāciju, kapacitāti, kā arī saikni ar valsts īstenotajām mantojuma politikas iniciatīvām. Jāmin arī kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistīto pušu daudzveidība un vērtību atšķirības mantojuma definēšanā un pārvaldībā, radot diskusijas par mantojuma kopienām. Nemateriālais kultūras mantojums ataino aktuālo dzīvesveidu, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē, tajā skaitā, prakses, zināšanas, prasmes un ar tām saistītie instrumenti, objekti un kultūras telpas, arī valodas un mutvārdu tradīcijas, skatuves mākslas, sociālās prakses un tradicionālā amatniecība. Monogrāfija sakārtota piecās virstēmās: kultūras mantojums, tā kopienas un pārvaldība; Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kultūras mantojumu; Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma kopienu gadījuma analīze; izaicinājumi nemateriālā kultūras mantojuma izpratnē, kā arī kopienu attīstības perspektīvas un novērtējums. Nodaļās analizēti konkrēti elementi, kas bijuši pieteikti Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam: pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāli Alūksnes novada Pededzes pagastā, budēļu maskošanās tradīcijas Zemgales Vecumniekos, dziedāšana ar pusbalsu, Gaujas plostnieku amata prasmes, Latgales bubyna spēles tradīcija, lībiešu kultūrtelpa, saules gadskārtas astoņu svinamo laiku tradīcija, Siguldas spieķa darināšanas prasmes, tautas daiļamata meistari, tautas deju tradīcija, Upītes kultūrtelpa un Ziemeļlatgales mantojums Kurzemē. Kultūras mantojuma izpratne pēdējās desmitgadēs ir paplašinājusies, tāpēc autori pamato, cik svarīgi ir raudzīties uz jaunu nemateriālā kultūras mantojuma tapšanas un attīstības procesu. Starp izaicinājumiem nemateriālā kultūras mantojuma izpratnē apskatīts alternatīvais kultūras mantojums un tā kopienas, piemēram, grafiti un ielu māksla, drag perfomanču kultūra, kendamas spēle, vegānisma dzīvesveids, hokeja fanu kultūra un 9. maija atzīmēšanas tradīcijas. Izdevuma autori un zinātniskie redaktori piedāvā vērtīgu akadēmisku tekstu kultūras jomas pētniekiem. Tajā pašā laikā izdevums būs saistoša un noderīga lasāmviela ikvienam, kurš interesējas par nemateriālā kultūras mantojuma veidiem un to saglabāšanu, Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem un izpratni par mantojuma vērtībām, kā arī kopienu dalībnieku iesaisti mantojuma saglabāšanā. Noderīgi: lka.edu.lv Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi: kolektīvi izstrādātā recenzētā zinātniskā monogrāfija. Rūtas Muktupāvelas, Andas Laķes, Baibas Tjarves zinātniskajā redakcijā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds; Latvijas Kultūras akadēmija, 2022. 477 lpp. ISBN 9789984239156. Lauma Remese 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

“Šeit, pavisam nelielā Dieva ierādītā zemes laukumiņā starp daudzām citām pilsētām kopā ar maniem sirdspukstiem tikšķ pasaulē visskaistākās un man visdārgākās pilsētas sirds. Talsi.” Tie ir Maijas Laukmanes vārdi no cita Talsiem veltīta izdevuma “Pilsētas grāmata: dzeja un pulsācijas” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2013). Savukārt atzīmējot Latvijas simtgadi, iznāca krājums “Pakalni pilsētas vaibstos” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2018), kurš turpināja Talsiem un Talsu pakalniem veltītu dzeju, apvienojot ne tikai pārdomas par ielu līkumiem un pagalmiem, bet arī par cilvēkiem, kuri arī pēc aiziešanas mūžībā savā veidā joprojām sajūtami arī mūsdienās. “Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2022) paver jaunu lappusi Talsiem veltīto grāmatu klāstā – šeit dzejā sastopas Talsu ielas. Grāmatas saturs nosacīti dalāms trīs sadaļās. Pirmajā daļā Talsu ielas iedzīvojušās Maijas Laukmanes rotaļīgajos dzejoļos, kas būs īpaši saistoši tieši jaunākajiem lasītājiem. Gandrīz katrs alfabēta burts iesakņojies kādā dzejiskā un vizuālā Talsu ieliņas stāstā. Grāmatu papildina jau vairāku citu Laukmanes grāmatu ilustratores, mākslinieces Antras Auziņas-Bajāres zīmējumi un vizuālais dizains. Otra grāmatas daļa veltīta 13 personībām, kuru vārdā nosauktas Talsu ielas. Līdzās lielajiem Latvijas dižgariem Krišjānim Valdemāram un Rainim nostājušās tādas personības kā Justīns Grots vai Voldemārs Ruģēns, par kuriem līdz šim ne katrs jaunais talsinieks zinātu pastāstīt. Biogrāfisko informāciju papildina fakti par personu saistību ar savu pilsētu un novadu. Izdevuma trešā sadaļa aicina lasītāju aktīvi iesaistīties: grāmatas beigu daļā atstātas mākslinieces noformētas brīvas lapas ar pilsētas ielu karti – tās var aizpildīt ar saviem dzejoļiem, pārdomām un zīmējumiem, atzīmēt savas iecienītākās, mīļākās vietas pilsētā, ceļu uz skolu, vietu, kur dzīvo labākais draugs. Runājot par Laukmanes “Ielošanos”, neviļus aizdomājos – vai iespējams, ka dažādu autoru grāmatas vieno kādas ciešas, netveramas saites? Manuprāt, šajā gadījumā var atbildēt apstiprinoši, atceroties Ievas Samauskas un Gundegas Muzikantes kopdarbu “Pilsēta no A līdz Z” (“Annele”, 2009) – tā ir grāmatiņa, kurā dzejā un ilustrācijās iedzīvojušās Rīgas pilsētas ielas. Aizvēja, Aveņu, Ceriņu, Puķu ir tikai dažas no ielām, kuru nosaukumi caurvij abus šos “ielu grāmatu” darbus. Lūk, daži piemēri: “… Aizvēja ielā nekad nav vēja – It nekāda: ne maiga, pavisam neliela, Ne arī stipra un mežonīgi spēja! Vējš Aizvēja ielai vienmēr garām zogas Kā balerīna uz pirkstgaliem…” (Ieva Samauska, “Pilsēta no A līdz Z”) “…Kā gan ielas prot izlīkumot Tik ļoti daudz līkumu? Kā neaizķeras tām kājas? Mazs, mazs saules stariņš Brīnās, brīnās un brīnās, Paslēpies aiz vēja, Līdz izskrien ielas malā un izlasa Ielas nosaukumu: AIZVĒJA” (Maija Laukmane, “Ielošanās”) Nedaudz neskaidra gan ir grāmatas mērķauditorija. Jaunākos lasītājus visvairāk iepriecinās dzejas un ilustrāciju rotaļas, bet, lai novērtētu izzinoši enciklopēdiskos personību aprakstus un atsauces Talsu pilsētvidē un kultūrvēsturē, nāksies būt jau krietni zinošākam. Prieks, ka šajā izziņas procesā iesaistīti arī skolotāji un bibliotekāri, plānojot bērniem ar novadpētniecību saistītas mācībstundas. Tomēr, iespējams, grāmatas patiesais un īstenais lasītājs ir un būs pati Pilsēta. Talsi. Un tā varbūt būs pat labāk. Talsos šobrīd ir 137 reģistrētas ielas, bet pilsēta aug un ielu saraksts papildinās. Un tas var nozīmēt tikai to, ka arī grāmatas, kas būs veltītas Talsiem un priecēs pilsētniekus un viesus, taps vēl un vēl. Grāmata izdota ar Talsu novada Kultūras un tūrisma projekta konkursa un Talsu novada pašvaldības atbalstu. Varbūt arī citām pilsētām vērts radīt kādu ielu stāstu vai līdzīgu projektu, jo popularizēt savu pilsētu jebkurā pieejamā veidā taču nekad nevar būt par daudz! Noderīgi: talsunovads.lv Laukmane, Maija. Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi. Māksliniece Antra Auziņa-Bajāre. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2022. 120 lpp. ISBN 9789934513596. Andžejs Beļevičs 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir Talsu Galvenās bibliotēkas sociālo mediju speciālists.

2022. gadā klajā nācis līdz šim apjomīgākais pētījums par kuršu ķoniņu dzimtām un brīvciemiem Kurzemē “Ķoniņu brīvciemi. Nematrikulētā kuršu muižniecība Kuldīgas apkārtnē.” “Kuršu ķoniņu brīvciemi ir Latvijas mērogā unikāli sociālie un saimnieciskie veidojumi, kuru galvenie komponenti bija dzimtas nekustamais īpašums – gan kopīpašums, gan privātīpašums – un personīgi brīvi dzimtu piederīgie.” Tā ievadā raksta vēsturnieks Agris Dzenis, viens no grāmatas autoriem. Izdevuma autoru kolektīvs plašs: Agris Dzenis, Janīna Kursīte, Karīna Janova, Liene Peniķe, Ilmārs Mežs, Juris Galerijs Vidiņš, Līvija Leine; māksliniece Katrīna Vasiļevska. Grāmatas projekta vadītājas – Inita Peniķe un Dace Reinkopa. Vērtīgo, bagātīgi ilustrēto grāmatu sagatavojusi un izdevusi biedrība “Kuršu brīvciemi”. Tajā apvienojušies seno kuršu ķoniņu pēcteči, lai celtu gaismā savu dzimtu vēsturi. Pētījumu rezultātus papildina ķoniņu dzimtu piederīgo atmiņu stāsti un bagātīgas ilustrācijas, kurās redzamas senas fotogrāfijas, dokumenti, tērpi un ķoniņu sadzīves priekšmeti. Grāmata ir stāsts par septiņiem brīvciemiem tagadējā Kuldīgas novadā, par ķoniņu sadzīves, kultūras un mentalitātes savdabību. Mani šī grāmata apbur ne vien ar saturu, bet arī kā ļoti skaists, māksliniecisks izdevums, ko patīkami turēt rokās, pētīt, šķirstīt, priecāties par kvalitāti, ik brīdi apjaušot – tā ir patiesa vērtība! Vāka attēlam izvēlēts fragments no ķoniņu derību saktas, kas simbolizē mūsdienu cilvēku saikni ar senčiem, to garīgo mantojumu un dzimtas vēsturi. Ķoniņu brīvciemi. Nematrikulētā kuršu muižniecība Kuldīgas apkārtnē. Sastādītāja, ievada autore Inita Peniķe. Kuldīgas novads: Biedrība “Kuršu brīvciemi”, 2022. 399 lpp. ISBN 9789934235870. Iveta Grīniņa 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Pakalpojumu nodaļas vadītāja.

Latvijas valsts dibināšanas vēsturi galvenokārt saistām ar tādām ievērojamām personībām kā Jānis Čakste, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meierovics. Taču mazāk zināms, arīdzan nedaudz piemirsts, ir Voldemārs Roberts Zāmuels (1872–1948) – spilgts politiķis un sabiedriskais darbinieks, izcils advokāts, valstsvīrs ar stingru stāju un iekšējo pārliecību, un viņa devums Latvijas valstiskuma tapšanā un nostiprināšanā. Par šo unikālo personību profesors Ēriks Jēkabsons raksta monogrāfijā “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels”, smalki un detalizēti navigējot cauri viņa sarežģītās un daudzkrāsainās privātās, profesionālās un sabiedriski politiskās dzīves peripetijām un vienlaicīgi savijot tās ar Latvijas vēstures nozīmīgākajām likteņlīnijām. Mācības dzimtā Dzērbenes pagasta draudzes skolā ar jaunlatviešu gaisotni un hernhūtiešu idejām vecāku mājās, tieslietu studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē un līdztekus tām – aktīva darbošanās pirmajā latviešu studentu korporācijā Lettonia, kurai bija ievērojama nozīme visa Zāmuela mūža garumā. Turpinājumā – zvērināta advokāta karjera ar daudzu politiski apsūdzēto personu aizstāvību politiskajās prāvās (tostarp – Rūdolfa Blaumaņa prāvā, kurš tika apsūdzēts soda ekspedīcijas apvainošanā latviešu presē), līdzredaktora amats Latviešu konstitucionāli demokrātiskās partijas laikrakstā “Latvija”, darbs avīzē “Dzimtenes Vēstnesis”, vēl un vēl. Nosauktie ir tikai daži logi, kuri ļauj ieskatīties šīs daudzpusīgās personības biogrāfijā. Uzskaitījumu varētu turpināt, secinot, ka Zāmuels aktīvi darbojās teju visās ievērojamākajās 20. gadsimta sākuma latviešu sabiedriskajās organizācijās un struktūrās. Bijis aktīvs Latviešu biedrības runasvīrs, devis savu ieguldījumu tās gatavotajā enciklopēdiskajā izdevumā “Konversācijas vārdnīca”, dažus gadus vadījis Riteņbraucēju biedrību, darbojies Latvijas juridiskajā biedrībā, piedalījies kredīta biedrību kopsapulcēs utt. Vērā ņemams arī fakts, ka Pirmā pasaules kara laikā Zāmuels kopā ar citiem sabiedriski politiskajiem darbiniekiem piedalījās latviešu strēlnieku bataljona organizācijas komitejas darbā. Ļoti nozīmīga viņa daudzpusīgās darbības svira bija jurisprudence – 1918. gadā viņš kļuvis par vienu no pirmajiem pieciem Latvijas Senāta senatoriem, bijis arī pirmais Senāta virsprokurors. Nenoliedzami Zāmuela nopelni ir arī Latvijas neatkarības idejas pārveide konkrētos dokumentos, Latviešu nacionālās pagaidu padomes organizatoriskās struktūras izveide un tās vadīšana, bez kuras nebūtu iespējama neatkarīgās Latvijas valsts dzimšana, kā arī visa viņa tālākā darbība dažādos valsts amatos un biedrībās Latvijas tiesiski demokrātiskās iekārtas stiprināšanā (Satversmes sapulces loceklis, astotais Latvijas Ministru prezidents, zemkopības ministrs un tieslietu ministrs). Arī trimdā Vācijā no 1944. gada līdz pat aiziešanai mūžībā 1948. gadā Zāmuels palika uzticīgs Latvijas un visu Baltijas valstu neatkarības atgūšanas idejai. Zāmuels bija ļoti inteliģents un godprātīgs politiķis, īstens demokrāts un Latvijas patriots, kurš teicis, ka “politika ir māksla, bet īsta māksla nav domājama bez apgarojuma un iedvesmas”. Jēkabsona grāmata ļauj no jauna skatpunkta paraudzīties uz šo unikālo personību un tās nopelniem Latvijai būtisku vēstures notikumu kopainā. Izdevums bagātināts ar vērtīgām ģimenes un sabiedriskās dzīves norišu fotogrāfijām no Latvijas muzeju un arhīvu krājumiem. Monogrāfija būs interesants un vērtīgs izziņas avots tiklab Latvijas vēstures un politikas pētniekiem, kā arī ikvienam, kurš ir ieinteresēts pāršķirt un iepazīt jaunas un mazāk zināmas Latvijas vēstures lappuses. Noderīgi: jumava.lv / ziemellatvija.lv Jēkabsons, Ēriks. Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels. Rīga: Jumava, 2022. 198 lpp. ISBN 9789934205736. Irēna Moreino 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds izdevis profesora Harija Tumana grāmatu par antīkajiem tēliem, kuri noraugās garāmgājējos no Rīgas namu fasādēm un skulpturālā atveidā sastopami Rīgas parkos. Ar pieredzējuša LU akadēmiska mācībspēka tvērienu tapušais monumentālais izdevums ir bagātīgi ilustrēts izziņas avots visiem, kuri interesējas par antīko mantojumu, Rīgas arhitektūru un būvtēlniecību. Septiņu gadu laikā tapusī monogrāfija ietver hrestomātiskas atsauces uz seno grieķu un romiešu kultūras mantojumu, kas gadsimtiem ilgi caurstrāvo Rietumu kultūrvidi. Analizējot namu fasādēs ieraugāmos tēlus, grāmatas autors piedāvā arhitektu un būvinženieru ieceru sava veida atšifrējumu. Lai gan Tumana uzmanības centrā ir Rīgas vēsturiskā centra arhitektūra, kura straujā attīstība būvniecības ziņā galvenokārt attiecināma uz industrializāciju laiku kopš 19. gadsimta otrās puses, netrūkst piemēru, kuri attiecināmi uz 20. gadsimta otro pusi. Tādējādi tēmas izklāsts nav ierobežots laikā, jo uzsvars likts uz Rīgas pilsētvidi, kas saglabājusies kopš 17. gadsimta beigām līdz mūsdienām, kopumā. Izdevums savā ziņā uzskatāms par Rīgas neoklasicisma un jūgendstila arhitektūras rokasgrāmatu; mūsdienu fotofiksācijās iemūžināti gan ēku fasādes kopskati, gan fragmentu tuvinājumi, kas ir īpaši vērtīgi, jo detaļas ar neapbruņotu aci bieži vien grūti pamanāmas. Grāmatas saturu veido trīs nodaļas: arhitektūra; mitoloģiskie tēli; dekori un uzraksti. Arhitektūras sadaļā izklāstīta antīko orderu izcelsme un būtība, aplūkots antīkais mantojums Eiropas arhitektūrā, sniegts ieskats antīkajās formās Rīgas arhitektūrā. Mitoloģiskajiem tēliem veltītajā nodaļā akcents vērsts uz Rīgas Operas un baleta teātra ēkas tēlu galeriju, kā arī citu ēku fasādēm, kuras rotā dievu, alegoriju, varoņu, atlantu un kariatīdu, mītisku būtņu, kā arī amoru un putti veidoli. Izdevuma trešā daļa veltīta simboliskiem dekoriem, ornamentiem un uzrakstiem. Šo pētījumu noslēdz eseja par būvtēlnieku Augustu Folcu (1851–1926) un viņa tēliem Rīgas ielās. Pārlapojot grāmatu, vienlīdz noderīgi būs arī saīsinājumu saraksts, izmantotās literatūras uzskaitījums, kā arī tekstā minēto Rīgas ēku adreses. Noderīgi: klasika.lsm.lv / lr1.lsm.lv / naba.lsm.lv Tumans, Harijs. Antīkie tēli Rīgas ielās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 575 lpp. ISBN 9789934188442. Ingrīda Peldekse 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.

Profesoru Andreju Veisbergu pazīstam ne tikai kā valodnieku, tulku un mācībspēku, bet arī kā vairāku grāmatu autoru. Viņš pievērsies gan vārdnīcu jomai, gan dažādu tulkošanas jautājumu apskatiem. Pie nozīmīgākajām jāmin autora grāmatas “Konferenču tulkošana”, “Mutvārdu tulkošanas pamati” un “Jaunā latviešu–angļu vārdnīca”. Profesora jaunākā grāmata ir pētījums, kurš atspoguļo latviešu valodā izdoto tulkojumu tendences, procesus un kopainu laikā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimtam ieskaitot. Grāmatas ievadā autors raksta: “Latviešus var saukt par tulkojumorientētu tautu un kultūru. Paradoksāli, bet nozīmīgi latviešu identitātes stūrakmeņi ir tulkojumi”. Tālāk viņš min tādus zīmīgus tulkojumus kā Bībele, Jura Alunāna “Dziesmiņas” un Raiņa Gētes “Faustu”. Par profesora teiktā patiesīgumu jo īpaši pārliecināmies šobrīd, kad, gatavojoties latviešu grāmatas piecsimtgadei, iepazīstam tās pirmsākumus. Grāmatā uzskatāmi parādīta tulkojumu metožu maiņa, sākot no sekulāro tekstu brīvajiem tulkojumiem vai adaptācijām līdz robežšķirtnei, kad 1824. gadā K. R. Girgensona tulkojumā tiek izdota grāmata “Robinsons Krūziņš”. Tolaik pie tulkošanas ķērušies arī jaunie latviešu rakstnieki – Ansis Līventāls, Juris Neikens, Jēkabs Zvaigznīte u.c. Paralēli tulkojuma metodes maiņai tulkotāja vārds pakāpeniski kļūst aizvien pamanāmāks, līdz mūsdienās tas atguvis pirmskara tradīcijās iedibināto atpazīstamību. Profesors Veisbergs secīgi izsekojis arī tam, kā tulkošana nonāk latviešu rokās, kā parādās aizvien jauni nozīmīgi klasiskās literatūras tulkojumi un paplašinās avotu dažādība. Ja sākumā tulkojumi pamatā veikti no vācu valodas, tad pamazām tai pievienojas angļu, krievu, franču un citu tautu literatūra. Lielu lomu tulkojumu jomā spēlē sociālpolitiskie periodi, kad revolūcija, kari, okupācijas atstāj nospiedumus arī tulkojumu klāstā. Jaunizdotajā monogrāfijā autors aplūkojis arī tulkojumu kritiku, secinot, ka tā nav pārvarējusi ierobežoto pievēršanos valodas kļūdu meklēšanai. Aprakstot laikmetu maiņu, profesors Veisbergs pievērsies atšķirīgiem tulkojumu izvērtēšanas tematiem. Piemēram, raksturojot padomju okupācijas laika tulkojumus, vēstīts par rusifikāciju, cenzūras kropļojošo ietekmi, kā arī atšķirīgo tulkojamo darbu izvēli emigrācijā un okupētajā Latvijā izdoto grāmatu piedāvājumā. Līdz ar perestroikas periodu sabruka cenzūras žņaugi, tulkojumu piedāvājumā mainījās normas un konvencijas, un parādījās milzīgs tulkojumu apjoma pieaugums. Grāmatas noslēgumā sniegts īss grāmatas satura kopsavilkums angļu valodā, kas vērtējams kā nozīmīgs grāmatas papildinājums. Var apbrīnot autora spēju milzīgo materiāla apjomu apkopot un izklāstīt tā, ka salīdzinoši nelielā izdevumā iekļauta visa tulkojumu vēsture. Šis darbs būs labs palīglīdzeklis mācībās, turklāt noteikti var noderēt ikvienam interesentam, kurš vēlas noskaidrot kādu faktu vai iegūt priekšstatu par tulkojumu latviešu valodā vēsturi. Noderīgi: klasika.lsm.lv / janisroze.lv Veisbergs, Andrejs. Tulkojumi latviešu valodā: 16.-20. gadsimta ainava: monogrāfija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 263 lpp. ISBN 9789934188671. Astra Šmite 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Latvijas Olimpiskās komitejas izdevums “Olimpiskās medaļas Latvijai” veltīts komitejas simtgadei. Grāmatā ietverti 117 stāsti par olimpiskajām medaļām, kuras, kā norāda Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers, “veido Latvijas olimpiskās kustības vēsturi zem dažādu valstu karogiem, bet ar Latviju sirdī”. Izdevumā sniegts īss, kodolīgs ieskats Latvijas olimpiskās kustības vēsturē, par katru olimpieti lasāms viņa profesionālās dzīves gājuma apraksts, pievienotas fotogrāfijas. Grāmatas saturs kārtots hronoloģiskā secībā, sākot ar 1912. gadu, kad piektajās Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kuras noritēja Stokholmā, Haralds Blaus plūca laurus un izcīnija bronzas medaļu stenda šaušanā. Neaizmirstams bija 1956. gads, kad Melburnas XVI Vasaras Olimpiskajās spēlēs vieglatlēte Inese Jaunzeme šķēpmešanā izcīnīja pirmo Latvijas sportistu olimpisko zelta medaļu. Grāmatu noslēdz informācija par 2022. gada XXIV Pekinā notikušo Ziemas Olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējiem kamaniņbraucējiem Kristeru Aparjodu, Elīzu Tīrumu, Mārtiņu Botu un Robertu Plūmi. Izdevuma beigās ievietots Latvijas olimpisko medaļnieku alfabētiskais rādītājs. Noderīgi: olimpiade.lv / lsm.lv Olimpiskās medaļas Latvijai: grāmata veltīta Latvijas Olimpiskās komitejas simtgadei. Sastādītājs, tekstu autors: Anatolijs Kreipāns; mākslinieks Andris Rozentāls; Žorža Tikmera priekšvārds. Rīga: Latvijas Olimpiskā komiteja, 2022. 159 lpp. ISBN 9789934803482. Zane Bondare 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi grāmatu, kas veltīta Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes Pētniecības centra simtgadei. Pirms simts gadiem, 1922. gada 23. aprīlī, tika dibināta pirmā valsts izveidotā selekcijas stacija Latvijā, kuras nosaukums tolaik bija Valsts Stendes sēklkopības un selekcijas stacija. Noteikti daļa lasītāju Stendes Pētniecības centru joprojām dēvē par Stendes Selekcijas staciju, lai gan šo simt gadu laikā institūcijas nosaukums vairākkārt mainīts. Izdevumā hronoloģiskā secībā atspoguļota Stendes Pētniecības centra darbība no tā dibināšanas līdz pat šodienai – 2022. gadam. Detalizēto, faktiem bagāto stāstu papildina bijušo darbinieku atmiņas, kas iezīmē tā laika darba un sadzīves ikdienu. Stāstu paspilgtina fotogrāfijas. Grāmatā vienuviet apkopota informācija par centra darbiniekiem – gan bijušajiem, gan esošajiem, iekļaujot informāciju par viņu izglītību un profesionālo darbību. Uzskatāmu tabulu veidā iekļauta informācija par Stendē izveidotajām laukaugu šķirnēm un to radītājiem. Grāmatu noslēdz kodolīgs centra nozīmīgāko notikumu hronoloģisks uzskaitījums. Jāatzīmē arī, ka Agroresursu un ekonomikas institūta tīmekļvietnes arei.lv sākumlapā skatāma stāstu kolāža, kas veltīta Stendes Pētniecības centra simtgadei, kā arī pieejami citi materiāli, kas sniedz ieskatu centra vēsturē. Noderīgi: arei.lv Stendes pētniecības centrs: simtgades stāsti (1922–2022). Teksta autore Sanita Zute; Agroresursu un ekonomikas institūts. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2022. 413 lpp. ISBN 9789934513626. Zane Bondare 2022. gada novembra iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Biznesa augstskolas “Turība” izdevniecība 2022. gadā laida klajā divsējumu grāmatu “Informācijas un komunikācijas tiesības”, kas likusi pamatus datorsistēmu tiesiskā regulējuma problemātikai Latvijā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte nesen izdevusi monogrāfiju “Informācijas sabiedrības tiesību pamati”. Akadēmiskais izdevums ir prominentu Latvijas juristu Dr.iur. Ulda Ķiņa redakcijā un vadībā radīts enciklopēdisks kopdarbs, kas veltīts informācijas sabiedrības tiesiskā regulējuma galvenajām likumsakarībām. Grāmatas apjomīgajā ievadā profesors Ķinis atsaucas uz izcilā zinātnieka, teorētiskās fizikas pētnieka Stīvena Hokinga savulaik izteikto brīdinājumu par iespējamību, ka cilvēks vairs nespēs ietekmēt digitālo tehnoloģiju radītās sekas un mākslīgais intelekts kļūs par jaunu dzīvības formu, turklāt darbosies bez cilvēku līdzdalības. Profesors skaidro kibertelpas jēdzienu kā globālu bezrobežu un daudzslāņainu informācijas telpu, ko ir problemātiski likumiski regulēt. Ķinis atzīst, ka nepieciešams meklēt jaunus risinājumus, kā nodrošināt 2005. gadā Tunisijas Pasaules Informācijas sabiedrības samitā apstiprināto, proti, ka informācijas sabiedrība ir nesaraujami saistīta ar valstu pienākumu nodrošināt cilvēktiesības neatkarīgi no vides. Monogrāfijā aplūkota cilvēktiesību un personu likumisko interešu aizsardzības informācijas sabiedrībā problemātika, kurā digitālās tehnoloģijas kļuvušas par ikdienas dzīves sastāvdaļu un digitālās pratības zināšanas ir nepieciešamas arī juristiem, lai viņi realizētu likuma varu šajā jaunajā sabiedrībā. Grāmata ir pirmais akadēmiskais pētījums Latvijā par tiesību darbību informācijas sabiedrībā, interneta pārvaldību, elektronisko pārvaldi un mediju tiesībām. Radot grāmatas saturu, Latvijas tiesību pētnieki analizējuši starptautiskos un nacionālo tiesību aktus, judikatūru, zinātniskos rakstus, monogrāfijas un interneta avotus saistībā ar personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību kibertelpā. Monogrāfija sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Vispārīgie tiesību jautājumi” ir trīs sadaļas, kurās to autori – LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova, Dr.iur. Uldis Ķinis un datorzinātņu un tiesību zinātņu maģistre Katrīna Sataki – aplūko tiesību attīstības filozofiskos, socioloģiskos un tehnoloģiskos aspektus. Otrā daļa “Sevišķie tiesību jautājumi” sastāv no sešām sadaļām. No tām ceturtajā sadaļā “Datu aizsardzības tiesības” tās autore Dr.iur., LU Juridiskās fakultātes pētniece un lektore Irēna Barkāne aplūko personas datu aizsardzības tiesību vēsturisko attīstību Eiropā, analizē starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību dokumentus, tostarp sniedz detalizētu “Vispārīgās datu aizsardzības regulas“ analīzi, kā arī runā par personas datu tiesiskā regulējuma problemātiku Latvijā. Piektajā sadaļā “Autortiesības un to aizsardzības īpatnības digitālajā vidē” Dr.iur., Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis analizē autortiesību jēdzienu un funkcijas, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas prakses atziņām. Gulbis aplūko autortiesību un blakustiesību objektus, kā arī apskata autora tiesības kontrolēt darbu izmantošanu digitālajā vidē, analizējot Autortiesību likumu un tiesu praksi. Sestajā sadaļā “Elektroniskās pārvaldes (e-pārvaldes) tiesības” Mģ.iur., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas juridiskā departamenta direktors Madars Lauris analizē e-pārvaldes definīcijas, apskata valsts informācijas sistēmas jēdzienu pazīmes, funkcijas, to nozīmi e-pārvaldes procesā un šīs sistēmas pārvaldības jautājumus. Lauris aplūko e pārvaldes pakalpojumus un ar tiem saistītos instrumentus: e-dokumentu, e-parakstu, e-adresi u.c. Autors analizē arī atvērto datu tiesisko regulējumu, šo datu izmantošanas principus, licences un to nosacījumus. Sadaļā “Elektroniskās komercijas (e-komercijas) tiesības” starptautiskā advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja juriste Mg.iur. Madara Meļņika un šī biroja partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone analizē jēdziena “e-komercija” saturu, pievēršot uzmanību tās attīstības faktoriem, aplūko e-komercijas tiesisko regulējumu, balstoties uz ES tiesību aktiem dažādās jomās – zīmolu, preču zīmju, reklāmas, līgumu slēgšanas un patērētāju tiesību u.c. aspektos. Sadaļā “Elektronisko mediju (e-mediju) tiesības” Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, Dr.soc., Mg.iur., profesore Anda Rožukalne, Ieva Andersone un Madara Meļņika analizē mediju un e-mediju tiesību saturu, pamatjēdzienus, piedāvā šo mediju definīcijas. Autores aplūko e-mediju tiesisko regulējumu un tiesību attīstību Eiropas Savienībā, kā arī e-mediju tiesību attīstību Latvijā no 1992. gada līdz mūsdienām, apskatot organizatoriskos un saturiskos aspektus, uzraugošo institūciju tiesības un pienākumus mediju jomā, kā arī Latvijas tiesu sistēmas judikatūru mediju tiesību jautājumos. Sadaļā “Kiberdrošība – tiesiski aizsargājama interese” profesors Ķinis analizē kiberdrošības jēdzienu un izpausmes dažādās tiesību jomās, aplūko kibertelpas fenomenu, analizē dažādus elektronisko pakalpojumu veidus, raksta par starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildību un citiem jautājumiem. Autors analizē arī kibernozieguma jēdzienu un sastāva izveides principus un doktrīnu, kā arī apskata LR Krimināllikuma normu piemērošanu un interpretāciju saistībā ar kibernoziegumiem. Monogrāfijai pievienots plašs uzziņu palīgmateriāls – detalizēts saīsinājumu saraksts, izmantotās literatūras un avotu uzskaitījums. Iekļauti arī saistoši uzrakstīts Dr.iur. Valda Birkava un profesora Ķiņa priekšvārds, kurā analizēta monogrāfijas ideja un tapšanas vēsture. Izdevums adresēts ne vien praktizējošiem juristiem, tiesībzinātniekiem un jurisprudences studentiem, bet arī mediju ekspertiem, datorekspertiem un citiem interesentiem. Noderīgi: rsu.lv / janisroze.lv Informācijas sabiedrības tiesību pamati. Dr.habil. Juris Borzovs, Ineta Ziemele. Priekšvārds: Dr.iur. Valdis Birkavs. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2022. 679 lpp. ISBN 9789934618031. Zane Krūmiņa 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.