Profesoru Andreju Veisbergu pazīstam ne tikai kā valodnieku, tulku un mācībspēku, bet arī kā vairāku grāmatu autoru. Viņš pievērsies gan vārdnīcu jomai, gan dažādu tulkošanas jautājumu apskatiem. Pie nozīmīgākajām jāmin autora grāmatas “Konferenču tulkošana”, “Mutvārdu tulkošanas pamati” un “Jaunā latviešu–angļu vārdnīca”.
Profesora jaunākā grāmata ir pētījums, kurš atspoguļo latviešu valodā izdoto tulkojumu tendences, procesus un kopainu laikā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimtam ieskaitot.
Grāmatas ievadā autors raksta: “Latviešus var saukt par tulkojumorientētu tautu un kultūru. Paradoksāli, bet nozīmīgi latviešu identitātes stūrakmeņi ir tulkojumi”. Tālāk viņš min tādus zīmīgus tulkojumus kā Bībele, Jura Alunāna “Dziesmiņas” un Raiņa Gētes “Faustu”. Par profesora teiktā patiesīgumu jo īpaši pārliecināmies šobrīd, kad, gatavojoties latviešu grāmatas piecsimtgadei, iepazīstam tās pirmsākumus.
Grāmatā uzskatāmi parādīta tulkojumu metožu maiņa, sākot no sekulāro tekstu brīvajiem tulkojumiem vai adaptācijām līdz robežšķirtnei, kad 1824. gadā K. R. Girgensona tulkojumā tiek izdota grāmata “Robinsons Krūziņš”. Tolaik pie tulkošanas ķērušies arī jaunie latviešu rakstnieki – Ansis Līventāls, Juris Neikens, Jēkabs Zvaigznīte u.c. Paralēli tulkojuma metodes
maiņai tulkotāja vārds pakāpeniski kļūst aizvien pamanāmāks, līdz mūsdienās tas atguvis pirmskara tradīcijās iedibināto atpazīstamību.
Profesors Veisbergs secīgi izsekojis arī tam, kā tulkošana nonāk latviešu rokās, kā parādās aizvien jauni nozīmīgi klasiskās literatūras tulkojumi un paplašinās avotu dažādība. Ja sākumā tulkojumi pamatā veikti no vācu valodas, tad pamazām tai pievienojas angļu, krievu, franču un citu tautu literatūra. Lielu lomu tulkojumu jomā spēlē sociālpolitiskie periodi, kad revolūcija, kari, okupācijas atstāj nospiedumus arī tulkojumu klāstā.
Jaunizdotajā monogrāfijā autors aplūkojis arī tulkojumu kritiku, secinot, ka tā nav pārvarējusi ierobežoto pievēršanos valodas kļūdu meklēšanai.
Aprakstot laikmetu maiņu, profesors Veisbergs pievērsies atšķirīgiem tulkojumu izvērtēšanas tematiem. Piemēram, raksturojot padomju okupācijas laika tulkojumus, vēstīts par rusifikāciju, cenzūras kropļojošo ietekmi, kā arī atšķirīgo tulkojamo darbu izvēli emigrācijā un okupētajā Latvijā izdoto grāmatu piedāvājumā. Līdz ar perestroikas periodu sabruka cenzūras žņaugi, tulkojumu piedāvājumā mainījās normas un konvencijas, un parādījās milzīgs tulkojumu apjoma pieaugums.
Grāmatas noslēgumā sniegts īss grāmatas satura kopsavilkums angļu valodā, kas vērtējams kā nozīmīgs grāmatas papildinājums.
Var apbrīnot autora spēju milzīgo materiāla apjomu apkopot un izklāstīt tā, ka salīdzinoši nelielā izdevumā iekļauta visa tulkojumu vēsture.
Šis darbs būs labs palīglīdzeklis mācībās, turklāt noteikti var noderēt ikvienam interesentam, kurš vēlas noskaidrot kādu faktu vai iegūt priekšstatu par tulkojumu latviešu valodā vēsturi.
Noderīgi: klasika.lsm.lv / janisroze.lv
Veisbergs, Andrejs. Tulkojumi latviešu valodā: 16.-20. gadsimta ainava: monogrāfija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 263 lpp. ISBN 9789934188671.
Astra Šmite 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.