Andreja Upīša muzeja līdzstrādnieks Arnis Koroševskis ir jauns pētnieks, taču jau ieguvis atpazīstamību kā nopietns, zinātniskajā pieejā un secinājumos līdzsvarots un radošs literatūras vēsturnieks. Monogrāfija par Upīti atklāj Koroševska pētnieka un rakstītāja spējas pilnā to plaukumā.
Tas ir gadījums, kad ģenialitāte slēpjas vienkāršībā. Piesaistei savam tekstam literatūras zinātnieks neizmanto ārišķīgus paņēmienus, viņš raksta literāri un gramatiski perfekti veidotiem teikumiem, kuros ietērpta skaidri un saprotami noformulēta doma. Koroševskis neslēpjas aiz frāzēm un pievilktām teorijām vai prātojumiem, necenšas paspīdēt ar literārā stila smalkumiem, bet grodi vērpj sižetu. Tāpēc monogrāfija lasās ļoti raiti – es ap 500
lappusēm izlasīju gandrīz vienā elpas vilcienā – tik baudāma savā skaidrībā un domu bagātībā tā ir.
Nezinu, vai Koroševskis apzināti izvēlējās darbu Upīša muzejā, vai palīdzēja sagadīšanās, bet, lasot monogrāfiju, ir sajūta, ka dzīves laikā un vēlāk nesaprastā Upīša cilvēciskā personība sastapusies ar draugu un domubiedru, ka Koroševskim Upīša daiļrades pētniecība ir likteņa aicinājums, kas nodrošina spēju izprast un novērtēt rakstnieka daiļrades kvalitāti.
Pētnieka ceļos Koroševskis, šķiet, iemīlējis Upīša negatīvi noskaņoto un kritisko personību, vienlaikus saglabājot skatījuma skaidrību un objektivitāti. Tomēr ar iejūtu vien neizdotos uzrakstīt analītisku pētījumu, ja nebūtu pamatīgu fona zināšanu. Monogrāfijas autoram to netrūkst. Ticību tekstu vērtējumu pamatotībai piešķir autora lieliskā erudīcija literatūras virzienos, latviešu literārā procesa detaļās, pasaules rakstniecībā notiekošajā. Izlasīts viss latviešu rakstniecības literārais mantojums – gan labākais, gan otršķirīgais, apgūti literatūras zinātnieku un kritiķu atradumi no 19. gadsimta beigām līdz pašiem jaunākajiem. Erudīciju papildina gaume un estētisku (literāru) parādību izjūta. Ar asociācijām un literārā un sabiedriskā fona raksturojumiem grāmata par Upīti veido plašu, intelektuāli piesātinātu skatījumu uz ilgu kā Upīša mūžs laikmetu latviešu literatūras vēsturē.
Monogrāfijas pamatā ir Upīša tekstu analīze, izkārtojot to pēc sacerējumu rašanās hronoloģiskā principa. Katru nodaļu ievada dzīves un darbības notikumu hronika. Pētot rakstnieka publikācijas, iziets cauri viņa dzīvei no pirmajiem stāstiem līdz mūža vakaram. Hronoloģiskā pieeja ir vienkārša, bet parasti neliek vilties – tā tas ir arī šajā gadījumā. Caur tekstiem atklāt radošu personību, turklāt tik pretrunīgu un sarežģītu, nav vienkāršs uzdevums, tomēr Koroševskim tas lieliski izdevies, rakstot it kā bezkaislīgi, korekti, taču pārliecinoši. Pētnieks balstās principā, ka rakstnieka milzīgais kvantitatīvais un kvalitatīvais ieguldījums, nevis viņa politiskie uzskati un daži ne tik slavējami teksti, ir Upīša vērtības kritērijs.
Nav apiets arī sabiedrībā samilzušais jautājums par mūsdienu cilvēku attieksmi pret rakstnieku. Vai Koroševskis reabilitē Upīti? Domāju, ka jā, jo viņš parāda, ka nav dokumentāru pierādījumu par rakstnieka nodevību pret latviešu tautu, dalību represijās pret cilvēkiem. Jā, viņš latviešu delegācijas sastāvā devies uz Maskavu lūgt uzņemt Latviju PSRS sastāvā. Jā, viņš uzrakstījis ķengu grāmatu par trimdas rakstniekiem. Jā, viņš bijis sociālists un padomju režīma godināts autors. Kā personība viņš bijis negatīvists, ļoti kritisks savos vērtējumos, tomēr Koroševska teiktais liecina, ka rakstnieks bijis arī visumā redzīgs un objektīvs pret laikabiedriem rakstniekiem un nevienu patiesu talantu nav apracis. Upīša veikumam laikā līdz 1945. gadam nepiemīt politiskā angažētība, veca vīra kļūdu dēļ graudi nepārvēršas sēnalās. Monogrāfija ļauj aptvert Upīša milzīgo tekstu masīvu, ietverot arī līdz šim maz izgaismoto devumu literatūras vēsturē un kritikā – kopā ar Rūdolfu Egli sarakstīto monumentālo četrsējumu “Pasaules rakstniecības vēsturi”, neskaitāmos rakstus un recenzijas presē. Monogrāfija ir Upīša cienīgs sacerējums.
Noderīgi: satori.lv / klasika.lsm.lv
Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Monogrāfija. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. 550 lpp. ISBN 9789934595547.
Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece.