Pāvila Brūvera grāmatai pievērsu uzmanību galvenokārt tāpēc, ka vēlējos uzzināt ko vairāk par viņa dzīvi un darbību. Manu uzmanību piesaistīja grāmatas vāks ar autora portretu, kurš vienlaikus liecina ne tikai par viņa garīgo pārliecību – bīskapa krusts, baltā mācītāja apkaklīte –, bet arī par tieksmi uz dinamismu vai azartiskumu, uz ko norāda motobraucēja melnā ādas jaka. Savukārt uz aizmugures vāka autors redzams, spēlējot vijoli. Šis mūzikas instruments pavadījis viņu visu mūžu. Arņa Šablovska rakstītā grāmatas ievada nosaukums – “Aizraujošs dzīves piedzīvojums ar sevi, citiem un Dievu” – kodolīgi atspoguļo grāmatas saturu. Savu dzīves ceļu autors izvēlējies izstāstīt 54 nelielos stāstos, kurus noslēdz ārkārtīgi trāpīgi citāti no Bībeles. Tie ir rūpīgi izvēlēti un apstiprina paša Brūvera teikto: “Tā ir liecība par manu dzīvi Dieva aizsardzībā, Viņa vadībā. Ka Viņš mani ir izvilcis no visām ķezām. țoti slikti mana dzīve varēja beigties daudzos gadījumos, arī manas izlaidības, manas nepaklausības dēļ, es esmu daudz sliktu lietu sastrādājis, bet, paldies Dievam, es vienmēr tiku pasargāts no smagām sekām.” Kā pārliecinātu baptistu sešu bērnu ģimenes pastarītis Pāvils, kurš nāca pasaulē, tēvam jau atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, izauga par jaunekli, kurš vēlāk deva sev solījumu darboties Latvijas labā? Autobiogrāfiskais vēstījums aizsākas ar Brūvera stāstu par vecākiem, viņa piedzimšanu un mātes pienu. Visticamāk, pēdējais lasītājos raisīs asociācijas ar tagad jau daudzās valodās tulkoto Noras Ikstenas romānu. Paralēles patiešām pastāv. Jau agrā bērnībā mazais Pāvils bijis īsts nemiera gars, kurš ne reizi vien nonācis nervus kutinošos piedzīvojumos – kā stāstos par rotaļāšanos ar detonatoru vai mēģinājumu aizceļot uz Kaukāzu. Jau paaudzies, Brūvers kopā ar brāli bērzā izkāruši pašdarinātu Latvijas karogu. Stāstā “Spoks” grāmatas autors atceras kādu braucienu ar motorolleru. Braucamrīks ceļā tik bieži atteicies darboties, ka braucējs sanervozējies un turpat mežā sācis spēlēt līdzi paņemto vijoli. Tās sērās skaņas novakarē pārbiedējušas netālu strādājošo elektriķi, kurš padomājis, ka notiek spokošanās. Stāstījums soli pa solim atklāj, kā Brūvers īstenojis pretošanos padomju režīmam, kā abi ar brāli Olafu tikuši tiesāti, kā vairs nav varējis turpināt medicīnas studijas, tajā pat laikā nebaidoties, ka varētu zaudēt karjeru, ģimeni vai pat dzīvību. Grāmata liecina, ka bieži izplatītais uzskats par kristiešiem kā pasīviem sabiedrības locekļiem neatbilst patiesībai. Brūvers reiz izteicies: “Es domāju, ka daudzi kristieši ir saklausījušies, ka mums nav jāiet politikā. Es tam nepiekrītu. Mums vismaz vajadzētu interesēties un zināt, ko aizstāvēt, par ko balsot un lūgt. Un, ja kādam ir spējas un aicinājums, noteikti vajadzētu arī iet politikā.” Lasot autobiogrāfisko stāstu, varam iepazīt ne vien talantīgu un uzņēmīgu personību, bet arī Latvijas neseno vēsturi, kad bija daudz cilvēku, kuri nebaidījās stāties pretī “ļaunuma impērijai”. Brūveru vadījusi pārliecība, ka ar šo dzīvi nekas nebeidzas. Tas arī devis spēku stāvēt par patiesību un dod spēku joprojām, jo autora pārliecība ir “…, ka tas ir ceļš, kas man ar Dieva palīdzību tālāk ejams visu mūžu, un es varu būt drošs, ka šī ceļa galā nonākšu tur, pēc kā mana sirds ir tik ļoti noilgojusies.” Noderīgi: bauskasdzive.lv / www.janisroze.lv Brūvers, Pāvils. Visuaugstākā patvērumā. Limbaži: Limbažu evaņģēliski luteriskā draudze, 2022. 173 lpp. ISBN 9789934895647. Astra Šmite 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

Žurnāls “Rīgas Laiks” 2022. gadā uzsācis jaunas grāmatu kolekcijas izdošanu. Tās ir tik neliela formāta, ka var izlasīt pāris stundās (bet var arī nesteigties), tāpēc nodēvētas par “Mazajām grāmatiņām”. Viena no tām – rakstnieka Andra Kalnozola “Eiropas smaržas” – absolūti biogrāfisks stāsts, kuru tā autors velta savam tēvam. Rakstnieku un dramaturgu Kalnozolu kā spēcīgu debitantu esam iepazinuši ar romānu “Kalendārs mani sauc”, kurš iznāca 2020. gadā. Romāns īsā laikā guva necerētus panākumus – kļuva par labāko debiju latviešu literatūrā, arī (un vēl aizvien!) par vienu no pārdotākajām grāmatām Latvijas grāmatnīcās. Romāna sižetā balstīts tāda paša nosaukuma iestudējums – “maiguma drāma” Valmieras teātrī, drīzumā romāns tiks ekranizēts, tiek tulkots vairākās svešvalodās. Daudzus grāmatas lasītājus uzrunājusi un pārsteigusi autora spēja rakstīt tā, lai interesanti būtu gan pašam darba radītājam, gan lasītājam. Šīs prasmes mūsdienu latviešu rakstniekiem dažkārt pietrūkst. Mazā grāmatiņa ar vilinošo nosaukumu “Eiropas smaržas” varbūt ir arī par smaržām, taču ne tām, kas mums saistās ar dārgu nišas parfimēriju vai izcilu gastronomiju; drīzāk ar vietu noskaņu, cilvēkiem, piedzīvojumiem un to notīm. Rakstnieks stāsta par savu ceļojumu pa Eiropu, kura mērķis ir iepazīt itāļu avantūrista Džakomo Kazanovas kādreizējās mītnes vietas – Parīzi, Marseļu, Florenci, Sicīliju, lai vēlāk Kazanovas stāstu pārvērstu lugā. Tiem, kuri ceļošanu nevar iedomāties bez ērtas viesnīcas gultas, brokastīm restorānā un paredzama dienas plāna, iespējams, šis stāsts varētu būt nedaudz šokējošs vai kļūt par pārbaudījumu nervu sistēmai. Bez guļammaisa, telts un cita tradicionāla nodrošinājuma autors uzsāk ceļojumu, dodot priekšroku nejaušībai un avantūrai. Eiropas ceļojums ar tā notikumiem galvenajam varonim sniedz plašu pieredzes gammu – draudzību, viesmīlību, greznību, bet arī bezkaunību, nabadzību, izmisumu un cerību. Arī šajā darbā rakstnieks par šķietami bezcerīgām situācijām raksta viegli un aizraujoši. Gribētos Kalnozola talantu salīdzināt ar zviedru rakstnieka Aksela Muntes spēju rakstīt pietiekami asprātīgi un tomēr tieši tik smeldzīgi, lai starp rindiņām nezustu stāsta galvenā vērtība – cilvēcība un sirsnība. Šķiet, nevienam, tajā skaitā arī man, nevarētu nepatikt stāsts, kura darbība risinās slavenās pilsētās – Eiropas pērlēs, turklāt bagātināts ar tik amizantiem notikumiem un personāžiem. Vienmēr esmu apbrīnojusi autorus, kuri, lai gan raksta it kā nopietni, ātri vien spēj lasītāju vienlaikus arī sasmīdināt vai, gluži pretēji, novest līdz skumjām, kurām asaru dziedzeri nespēj pretoties. Šis nav skumjš stāsts, arī “Kalendārs mani sauc” tāds nav; tomēr abos ir kaut kas tik patiess, ka tos var baudīt vien ar atvērtu sirdi. Nav zināms, cik daudz no rakstītā ir patiesība, cik daudz domu lidojums – tas būtu jājautā pašam autoram, kad viņš atkal strādās savā iecienītajā vietā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, kurā tapa gan viņa līdz šim lielākais meistardarbs, gan, cerams, taps vēl un vēl. Noderīgi: www.rigaslaiks.lv Kalnozols, Andris. Eiropas smaržas. Redaktors Uldis Tīrons, mākslinieks Juris Petraškevičs. Rīga: Rīgas Laiks, 2022. 93 lpp. ISBN 9789934880230. Lauma Remese 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

"Laiks un apstākļi maina lietas un cilvēkus.” (39. lpp.) Pirms grāmatas lasīšanas apzināti nemeklēju jau publicētas atsauksmes, komentārus vai viedokļus. Gribēju pati lasīt, pati spriest bez atsaucēm un apkārtējo ietekmes. Pēc grāmatas izlasīšanas – tad gan es lasīju, ko domā citi, un secināju, ka grāmatu esmu sajutusi salīdzinoši līdzīgi. Viena no kopīgajām un galvenajām atziņām – autores pirmā stāstu grāmata noteikti ir izdevusies. Tai cauri strāvo kaut kas cilvēcīgi saprotams un tuvs, lai gan arī sāpīgs un satraucošs. Tā uzrunā. Grāmatas nosaukums patiesi izvēlēts ļoti trāpīgi. Tas ir simbolisks, un, gribot negribot, tas uzreiz nāk prātā, domājot par Andersones stāstu krājumu. Grāmata patiešām ir kā dadzis – tas pielīp, un tik viegli atbrīvoties nav iespējams. Pat ja izdodas noplēst kaut daļu, pie drēbēm visdrīzāk paliks kāds dadža kriksis, kurš ik pa brīdim iedurs, lai par sevi atgādinātu. Cik stipri – tas atkarīgs no konkrētā stāsta. Uzrakstīt par visu grāmatu dažās apkopojošās rindkopās nav viegls uzdevums. Katrs stāsts ir apraksta vērts, tie raisa pārdomas, uzjundī atmiņas. Stāsti mēdz izvilināt visdažādākās emocijas – dusmas, bezspēcību, nožēlu, līdzjūtību. Tajos tiek līdzizdzīvotas dažādas dzīves un notikumi. Stāsti ir par mīlestību – piedzīvotu, nepiedzīvotu, atņemtu, zaudētu, nepamanītu, neatļautu, dīvainu, atraidītu, nesaprastu un pārprastu. Un ir arī stāsti par cīņām – izcīnītām, neizcīnītām, zaudētām vai tām, kuras vēl priekšā. Rezumējot – Andersone runā par dzīvi un cilvēkiem mums līdzās. Atskatoties uz izlasīto, pašai nemanot, esmu noformulējusi šo tēlu kopsaucēju. Cilvēka dzīvi ļoti ietekmē bērnībā piedzīvotais un pārdzīvotais. Tas ir laiks, kad paši maz ko varam ietekmēt, pārsvarā šo periodu mūsu vietā veido pieaugušie. Tomēr tieši šis, bērnības laiks, uz cilvēka turpmāko dzīvi atstāj milzīgu iespaidu. Bērnībā pārdzīvotais, nesaņemtās atbildes vai neizprotamā pieaugušo rīcība mēdz vajāt arī turpmāk. Dīvaini, bet pāridarījumi sāp daudz vēlāk. Tā vien liekas, ka saglabājam tos atmiņās līdz brīdim, kad spēsim tos labāk aptvert, saprast un izskaidrot. Stāstu varoņu dzīves nav vienkāršas, bet viņi visi ir sāpināti un ilgojas pēc mīlestības. Kā jau dzīvē, daudziem nepaveicas. Stāstus lasot, aizdomājos, vai galvenais varonis tiešām ir konkrētā stāsta galvenais varonis? Pieķeru sevi pie domas, ka iesaistītās personas uzrunā tikpat spēcīgi un nepamet vēlēšanās uzzināt, kas ar viņiem noticis vēlāk. Protams, jautāju sev – kāpēc šie stāsti, kas ir skarbi, tomēr ne drūmi, mani tik ļoti uzrunāja? Pieļauju, tāpēc, ka autore atzīst – viņas varoņiem nav tiešu prototipu, tomēr notikumi nav izdomājums, tā vai citādi tie ņemti no dzīves. Situāciju un notikumu īstums saslēdz uzrakstīto ar lasītāju. Dīvaini, bet tieši stāstu patiesums vienlaikus ir gan biedējošs, gan uzrunājošs. Grāmata kādu laiku jau kā izlasīta, bet pārsteidzoši, ka tā joprojām man ir “pielipusi kā dadzis” un ir aizvien klātesoša. Vai tagad uz cilvēkiem sev līdzās paskatos citādi? Vai tagad labāk saprotu, ka sarežģītās dzīves situācijās cilvēks nav viens? Lasot, ka ir tik “…nepanesami grūti dzīvot ar nemitīgu vainas apziņu par to, ka neproti izrādīt prieku ” (111. lpp.), skaudri apzinies, ka šī dabiskā, cilvēcīgā prasme – priecāties un izrādīt prieku – daudziem no mums vēl jāiemācās. Nekas nav pašsaprotams, turklāt daudz kas – neizprotams. Prieks, ka Dženas Andersones “Dadži” – arī 2022. gada LALIGABA balvas saņēmēja kategorijā “Debija”. Noderīgi: www.lsm.lv Andersone, Džena. Dadži. Stāsti. Rīga: Zvaigzne ABC, 2021. 400 lpp. ISBN 9789934097478. Diāna Rudzīte 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas un datu analīzes eksperte.

Izklausās nedaudz paradoksāli, bet, laikā arvien attālinoties no Veidenbauma īsā, bet spilgtā dzīves nogriežņa, šķiet, ka viņu iepazīstu un izprotu arvien labāk. Diemžēl, skolas gados apgūtā latviešu dzejnieka, arī tulkotāja un publicista Veidenbauma dzeja (“Kā gulbji balti padebeši iet…”?), apvienojumā ar sausiem biogrāfiskiem faktiem skolas mācību grāmatā un vairāk vai mazāk atmiņā paliekošu literatūras skolotāja stāstījumu (visu cieņu manai skolotājai Vizbulītei Titānei!) atstāja visai bezpersoniskus nospiedumus manā atmiņā. Simpātiska nešķita arī viņa politiskā nostāja, mētāšanās no “viena grāvja otrā”. Tomēr dzīves gaitā nejauši sanācis Veidenbaumam “pietuvoties” – dažas spilgtas kora dziesmas, Jura Kulakova septiņarpus dziesmu cikls ar Veidenbauma vārdiem un kantāte “Mīlestībā viļņo krūts”, koncertizrāde “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi” mūzikas namā “Daile”, bet tagad - romāns man tik svarīgajā ciklā “Es esmu...”” Līdzīgi kā citi Jundzes amata brāļi un māsas, rakstnieks daudz laika godprātīgi pavadījis RMM arhīvos, Veidenbauma muzejā “Kalāčos”, tīmekļa resursu dzīlēs. Tagad varu teikt, ka šo to par dzejnieka dzimtu esmu gan atklājusi, gan sapratusi. Romāns, kurā atveidots pēdējais pusotrs mēnesis Veidenbauma vien 25 gadus īsajā mūžā, ir drūms un pelēcīgs līdzīgi kā visa viņa dzeja – gauži maz te vietas jautrībai vai optimismam atvēlēts. Ja nu vien ieskats dažos sirsnīgos bērnības mirkļos, ko nākamais dzejnieks aizvadījis divatā ar tiem laikiem netipiski dzīves un sirdsgudro tēvu vai pastāstiņi ar jaunības gadu krogus ainām, kur Eduards ir kopā ar ne mazāk talantīgo brāli Kārli, kurš zināmā mērā ziedojies jaunākā brāļa izglītošanas un sekojošas, tolaik vien nojaušamas, slavas vārdā. Smagās plaušu slimības raisīta nemaņa un murgi mijas ar dzejnieka – viņa vecumam netipiski nobrieduša cilvēka – prātojumiem par dzīves jēgu, pesimismu par paša daiļrades niecību un apjausto drīzo aiziešanu. "Daudz varam runāt un spriest, kāds uzdevums cilvēka dzīvei, Tomēr pie gala nekad netiksim, tici man, draugs, Skaidrību mirstīgam prātam ir slēpusi augstāka vara; Cerēt un minēt var daudz, saprast un zināt – neko." (Eduards Veidenbaums) Bet ir arī atmiņas ar jaukām, sirdi sildošām epizodēm par ģimenē pavadīto laiku un uz pavisam neilgu brīdi Veidenbaumam dāvātajām romantiskajām attiecībām. Te piebilstams, ka sava mūža lielāko daļu dzejnieks sievietes nav sapratis vispār; vēl vairāk – ar neizpratni un nosodījumu uzlūkojis citus vīriešus, jo – kā gan var iemīlēties un ziedot savu laiku un dzīvi tik neizglītotām būtnēm, kāda ir visa sieviešu suga?! Jundzes veidotajā portretējumā atklājas arī citas mazāk dzirdētas Veidenbauma rakstura iezīmes – skepticisms, pat neiecietība pret sev neizprotamām lietām un norisēm, tajā skaitā – reliģiju un garīdzniecību; noslēgtība un norobežošanās no apkārtējiem; nesavaldība un ātras dusmas, kas alkohola klātbūtnē noved pie kauslīguma… Tomēr pāri visam – iekšēja inteliģence, apskaužama lasītkāre, milzīgas zināšanu alkas, tiekšanās pēc labākās iespējamās izglītības un amata. “Dzirdu, ka aiz loga iečivinās putni. Zīlītes ņemas pa Kalāču vecā dārza ābelēm. Tā beidzot ir droša pavasara zīme. Vēl nedēļa vai divas… Ka tik nu pietiktu spēka sagaidīt. Izturēt! Man tā gribētos no rīta celties, paēst brokastis un būt atkal veselam, spēku pārpilnam. Tad es varētu mācīties franču valodu vai atkārtot visu par Livonijas laiku likumiem. Bet vislabāk darīt tā – divas stundas rēķināšanai, divas likumiem un divas valodai! Pa starpu mazs pārtraukums, pastaiga tepat dārzā, un atkal pie darba. Un vakarā lasīšana! Tas man patiktu gan.” 27. lpp. Un atkal, jau kuro reizi, aizdomājos par šiem īsajiem mūžiem, kuri līdzinās uzplaiksnījumam… Kurās zvaignēs tas top ierakstīts, kā pie šiem cilvēkiem atnāk nolemtības priekšnojauta un spēja veselam mūžam paredzēto īstenot likteņa lemtajā, tik īsajā laikposmā? Paldies “Dienas Grāmatas” īstenotajam projektam un Arno Jundzem par 19. gadsimta otrās puses latviešu teju “lauku brīnumbērna” Veidenbauma celšanu saulītē un pārtapšanu manās acīs no bezpersoniska dzejnieka par dzīvu cilvēku. Šīs zināšanas mūs bagātina un ir nepieciešamas – pie tādas atziņas reti kad nonākam dzīves pirmajā pusē. Bet labi, ka tas notiek vispār! Noderīgi: lr1.lsm.lv / sejas.tvnet.lv Jundze, Arno. Es nemiršu nekad. Romāns. Sērija “Es esmu…”. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. 208 lpp. ISBN 9789934595592. Anda Saldovere 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un "Literatūras ceļveža" sastādītāja.

Grāmatā “Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība: kā projektēt veselīgas, efektīvas un ilgtspējīgas ēkas” aplūkotie jautājumi iztirzāti jau iepriekš, bet aizvien ir būtiski un aktuāli. Izdevums ir rokasgrāmatas “Ekoloģiskās būvniecības rokasgrāmata: kā projektēt veselīgas, efektīvas un ilgtspējīgas ēkas” atkārtots, papildināts izdevums. Abu izdevumu autori ir kolēģi – Varis Bokalders un Marija Bloka (Maria Block). Bokalders ir latviešu izcelsmes Zviedrijā dzīvojošs ekoloģiskās būvniecības arhitekts, arī Bloka strādā dažādos, ar ekoloģisko būvniecību saistītos projektos. Izdevumā uzsvērts: sabiedrībai jāapzinās, ka mūsu rīcība šodien ietekmēs nākamo paaudžu dzīves apstākļus. Klimata izmaiņas, ķīmiskais piesārņojums, okeānu paskābināšanās ir tikai dažas no grāmatā aplūkotajām vides problēmām. Ir svarīgi domāt, rīkoties ilgtspējīgas attīstības virzienā, ierobežojot un apturot cilvēka radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Kā norāda grāmatas autori, “nepietiek ar videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanu, ir jāmaina arī dzīvesveids”. Nodaļā “Veselībai un videi labvēlīgas ēkas” minēts Skandināvijas piemērs, proti, tur cilvēki 90 procentus no sava laika pavada ēkās. Tādēļ svarīgi runāt par labvēlīgu ēku būvniecību, kur daudz tiek domāts, kā celt tādas ēkas, kurās cilvēki justos labi, kā arī kā pasargāt būvniekus un vidi no nelabvēlīgās ietekmes, kas rodas celtniecības procesā. Grāmatā apskatīti visi ar veselībai un videi labvēlīgu ēku būvniecību saistītie jautājumi – materiāli un būvniecības metodes, inženiertehniskie tīkli, plānojums, īstenošana. Pirms ēkas celtniecības tiek piedāvāts izpētīt atrašanās vietas dabisko vidi, klimatiskos apstākļus, esošo apbūvi, sociālo struktūru un cilvēku vajadzības, bet pēc tam, ekoloģiskās būvniecības kontekstā, ēku pielāgot konkrētajai dabiskajai videi. Savukārt nodaļā “Resursu aizsardzība un taupīšana” iekļautie padomi un risinājumi jo īpaši aktuāli ir šobrīd, kad jādomā par enerģijas lietderīgu izmantošanu. Šajā nodaļā tiek runāts par apkuri un dzesēšanu, efektīvu elektrības izmantošanu, ūdens taupīšanas pasākumiem un atkritumu samazināšanu energoefektīvas ēkas celtniecības kontekstā, turklāt daudzus no autoru sniegtajiem risinājumiem iespējams ieviest jau tagad. Domājot par vides saudzēšanu un ilgtspējīgu attīstību, jādomā par uz atjaunojamo enerģiju balstītām sistēmām. Izdevumā stāstīts gan par atjaunojamo siltumenerģiju, atjaunojamo elektroenerģiju, notekūdeņu sistēmām, gan apzaļumošanu un kultivāciju. Grāmatu bagātina ievērojams skaits attēlu ar piemēriem un paraugiem. Īpaša uzmanība pievērsta Zviedrijas pieredzei. Izmantotie literatūras avoti to ērtākai pārlūkošanai kārtoti tematiski, piemēram, kanalizācija sistēma, biodegviela, ekobūvniecība u.c. Iekļauts arī alfabētiskais rādītājs. Grāmata būs vērtīgs informācijas avots ne tikai būvniecības nozares speciālistiem, bet arī ikvienam, kurš vēlas dzīvot un strādāt veselīgās, ilgtspējīgās ēkās un ekoloģiski tīrākā vidē. Autoru sniegtie padomi tīrākas vides saglabāšanā un enerģijas un resursu taupīšanā ņemami vērā gan cilvēkiem, kuri dzīvo agrāk celtās ēkās, gan tiem, kuri šobrīd plāno ēku būvniecību. Bokalders, Varis, Bloka, Marija. Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība: kā projektēt veselīgas, racionālas un ilgtspējīgas ēkas. No angļu valodas tulkojuši Santa Andersone, Jānis Kiršteins, Ronalds Krūmiņš. Atkārtots, papildināts izdevums. Rīga: Domas spēks, 2021. 726 lpp. ISBN 9789934870750. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Klajā nākusi ilggadējā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesora, medicīnas zinātņu doktora Viestura Lāriņa akadēmiskā monogrāfija “Sporta medicīna: teorija un prakse”. Monogrāfija paredzēta plašai auditorijai, kura saistīta ar sporta zinātni un veselības aprūpi – gan studējošajiem, gan minētajās nozarēs strādājošajiem. Grāmatas saturs atspoguļots septiņās pamatnodaļās. Pirmajā no tām lasītājs iepazīsies ar sporta medicīnas definējumiem, tās galvenajiem uzdevumiem un zinātniski teorētiskajiem un metodiskajiem pamatiem. Nākamajā nodaļā sniegts vēsturisks ieskats sporta medicīnas attīstībā Latvijā un pasaulē. Sporta medicīnas saknes sniedzas senā pagatnē – grieķu ārsts Herodiks (5. gadsimts p. m. ē.) tiek uzskatīts par sporta medicīnas kā zinātnes pamatlicēju, kurš jau tolaik slimību ārstēšanā un profilaksē ārstniecību kombinēja ar fiziskām aktivitātēm un diētu. Minēti arī citi ārsti, filozofi un zinātnieki, kuri snieguši ieguldījumu sporta medicīnas attīstībā. Nodaļa par sportistu veselības aprūpi pievēršas sportistu medicīnisko pārbaužu organizēšanai un veikšanai un atspoguļo medicīnisko pārbaužu metodes. Atsevišķas nodaļas veltītas fiziskās attīstības noteikšanai un fiziskās, kā arī funkcionālās sagatavotības noteikšanai. Monogrāfiju noslēdz dopinga tēma – laiku pa laikam dzirdam skaļus gadījumus par aizliegto vielu lietošanu sportā ar mērķi uzlabot sasniedzamo rezultātu. Autors pievēršas dopinga kontrolei sportā, min aizliegtās vielas un metodes un izklāsta antidopinga noteikumu pārkāpumu sekas. Katru nodaļu noslēdz literatūras saraksts. Tekstu tā dziļākai izpratnei papildina attēli. Noderīgi: www.jumava.lv / www.lspa.lv Lāriņš, Viesturs. Sporta medicīna: teorija un prakse. Zinātniskie recenzenti: PhD Oskars Kalējs, PhD Signe Tomsone. Rīga: Jumava, 2022. 311 lpp. ISBN 9789934205859. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Profesore Māra Pilmane Nacionālajai enciklopēdijai veidojusi 11 šķirkļu aprakstus par embrioloģijas daudzveidību un šīs zinātņu nozares attīstību Latvijā un pasaulē. Plašākus un izvērstākus šo šķirkļu aprakstus autore iekļāvusi grāmatā “Embrioloģijas daudzveidība”, kuru izdevusi Rīgas Stradiņa universitāte. Līdzīgi kā Nacionālajā enciklopēdijā, kur ietverti 11 šķirkļi, arī grāmatā embrioloģijas daudzveidība atspoguļota 11 nodaļās: embrioloģija kā zinātnes nozare; embrioloģija Latvijā; embrioloģijas posmi; vispārīgā embrioloģija; funkcionālā embrioloģija; aprakstošā embrioloģija; salīdzinošā embrioloģija; eksperimentālā embrioloģija; attīstības ģenētika; reprodukcijas medicīna un teratoloģija. Katru nodaļu paskaidro definīcijas, iekļauti kopsavilkumi, izklāstīta saturā minēto embrioloģijas apakšdisciplīnu praktiskā un teorētiskā nozīme, vieta zinātnes klasifikācijā un galvenie sastāvelementi, kā arī apskatītas galvenās teorijas un pētniecības metodes. Sniegts ieskats vēsturē un nozares attīstībā mūsdienās, norādītas galvenās pētniecības iestādes un nozīmīgākie pētnieki, minēti pētnieku sasniegumi. Autore izcēlusi arī to ar embrioloģiju saistīto zinātnieku sasniegumus un devumu nozares attīstībā, kuriem ir saikne ar Latviju – te dzimuši vai dzīvojuši viņu senči vai paši zinātnieki. Izdevumā uzskaitīti arī nozares nozīmīgākie periodiskie izdevumi, tīmekļvietnes un ieteicamā literatūra, kas ļaus grāmatas lasītājiem – studentiem, zinātniekiem un medicīnas interesentiem – lasīt aktuālākās publikācijas nozarē un detalizētāk izzināt viņus interesējošos jautājumus. Pilmane, Māra. Embrioloģijas daudzveidība. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2022. 108 lpp. ISBN 9789934618024. Zane Bondare 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

2004. gadā laikraksts “Latvijas Avīze” un interneta portāls “Apollo” veica kopīgu aptauju par visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām. Var tikai minēt – pelnīti vai tomēr nepelnīti zemu, bet 134. vietā ierindojās ģenerālis Kārlis Goppers – izcila personība, ar kura vārdu saistās ne tikai latviešu strēlnieku kaujas Pirmajā pasaules karā un Latvijas valsts tapšana, bet arī viņa aktīvā darbība Latvijas Skautu organizācijā un skautisma tradīciju izkopšana Latvijā. Grāmata, kas tapusi gandrīz 80 gadus, ir vēl vienas izcilas personības Miķeļa Goppera – Kārļa Goppera dēla un apgāda “Zelta Ābele” dibinātāja un vadītāja – mūža darbs, kuru pabeigt bija lemts citam Gopperu dzimtas pārstāvim – ģenerāļa mazdēlam Kārlim Gopperam. Fakts, ka vairāku paaudžu pārstāvji daudzu gadu garumā pašaizliedzīgi nodevušies materiālu vākšanai par ģenerāli Gopperu, apliecina šīs personības lielumu, lai arī ar traģisku likteni – pēc padomju okupācijas nošauts ar pistoles šāvienu pakausī un aprakts kopējā bedrē Ulbrokas mežā. Grāmatā iekļauti 310 stāsti, kurus pie septiņiem iztēlotiem ugunskuriem izstāstījuši 140 ģenerāļa Kārļa Goppera laikabiedri. Ar stāstītāju – vienkāršo karavīru, virsnieku, radinieku, skautu, skolasbiedru, novadnieku, politiķu un daudzu citu laikabiedru – palīdzību lasītājam ir iespēja ielūkoties ģenerāļa bērnībā, skolas gaitās, Pirmā pasaules kara cīņās, darbībā Latvijas armijā, skautu kustībā, ģimenes ikdienā, kā arī viņa dzīves pēdējos traģiskajos mēnešos. Grāmata savā būtībā nav tikai viena cilvēka biogrāfija, bet liecība par veselu laikmetu. Nozīmīgi, ka stāstījums nav bezkaislīgs faktu uzskaitījums, bet ievelk lasītāju laikmeta raibajā ikdienā, turklāt atklāj ģenerāļa daudzpusīgo personību, kuru raksturoja vienkāršība, elegance, nesavtīga daba, sirsnība, aizrautība (kas atklājās gan skautu organizācijā, gan ballēs, dejojot mazurku) un visbeidzot – dziļš patriotisms. Noderīgi: lr1.lsm.lv / www.latviesi.com Ģenerālis Kārlis Goppers: 140 viņa laikabiedru stāsti ap septiņiem ugunskuriem. Stokholma, Rīga: Zelta Ābele, 2022. 447 lpp. ISBN 9789152718025. Zane Rozīte 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Atzīmējot un godinot Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pirmo simtgadi, Latvijas Republikas Augstākā tiesa laidusi klajā grāmatu “Senāts lasa Satversmi: Satversme Senāta atziņās”. Viens no grāmatas izdošanas galvenajiem mērķiem, Augstākās tiesas ieskatā, ir iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu mūsu valsts pamatos likto principu un mērķu apzināšanā. Latvija pieder Rietumu kultūrtelpai, kuru raksturo tādi principi kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Latvijas Republikas Satversme balstās šajā trīsvienībā – demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesībās. Tiesiskums un tiesības uz taisnīgu tiesu, ko nosaka Satversme, ir viens no demokrātisku sabiedrību raksturojošiem sabiedrības kultūras elementiem. Izdevuma priekšvārdā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka “tiesai ir pienākums rīkoties tiesiski, tai skaitā, nepieciešamības gadījumā tieši piemērot Satversmi. Kasācijas instance ne vien veido vienveidīgu tiesas praksi, bet arī uzrauga tiesām noteikto varas robežu (kompetences) ievērošanu, ārkārtas gadījumos iejaucoties ex officio, ja to acīmredzami prasa Latvijas valsts un sabiedrības augstākās intereses”. Grāmata piedāvā tiesu prakses apkopojumu, kas balstās Latvijas Senāta atziņās, kuras saistītas ar noteiktu Satversmes normu iztulkošanu, interpretāciju un piemērošanu konstitucionālo tiesību jomā. Izdevuma ievadā atrodams īss ieskats Latvijas Senāta izveidošanas vēsturē un darbības jomās. Izdevums sastāv no diviem pētījumiem, kuros atrodami apjomīgi Senāta atziņu apkopojumi. Starpkaru perioda Latvijas Senāta praksi (1918–1940) Satversmes normu piemērošanā un interpretācijā apkopojuši tiesību zinātņu doktori Jānis Pleps un Jānis Priekulis. Aplūkotā tematika – vispārējie jautājumi, Saeima un likumdošana, valsts prezidents, ministru kabinets, tiesa un cilvēka pamattiesības. Autori katrai atziņai pievienojuši nelielus lakoniskus skaidrojumus par konkrētās lietas būtību, attiecīgās atziņas kontekstu un pielietojamību mūsdienu apstākļos. Pētījumam pievienots izmantoto Latvijas Senāta spriedumu saraksts. Otru pētījumu, kurā apkopotas mūsdienu Senāta atziņas tiesu nolēmumos (1995–2022), sagatavojusi Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa Anitas Zikmanes vadībā. Judikatūras nolēmumi sakārtoti trīs tematiskās daļās: Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas, Senāta Civillietu departamenta atziņas un Krimināllietu departamenta atziņas. Pētījumam pievienots izmantoto nolēmumu saraksts, kas palīdzēs labāk orientēties saturā. Grāmatas nobeigumā atrodams pārskats par Senāta pieteikumiem Satversmes tiesai, kur atrodama īsa informācija par 42 lietām. Izdevums būs noderīgs juridisko zinātņu speciālistiem – tiesnešiem un citiem nozares profesionāļiem, pasniedzējiem un studentiem, kā arī ikvienam interesentam. Noderīgi: www.at.gov.lv Priekulis, Jānis. Senāts lasa Satversmi: Satversme Senāta atziņās. Apkopojumu autori: Dr.iur. Jānis Priekulis, Dr.iur. Jānis Pleps, Anita Zikmane. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2022. 288 lpp. ISBN 9789934910203. Zane Krūmiņa 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Svetlana Saksonova ir ekonomikas doktore, Latvijas Universitātes profesore, daudzu rakstu un grāmatu autore. Līdz šim tapušie autores sacerējumi bijuši veltīti banku darbībai, uzņēmumu darbības plānošanas paņēmieniem, finanšu informācijas un pārskatu izmantošanai uzņēmumu finanšu lēmumu pieņemšanā un citiem līdzīgiem jautājumiem. Jaunākā grāmata veltīta uzņēmumu jeb biznesa vērtības noteikšanai. Izdevums strukturēts septiņās nodaļās. Sākotnēji runāts par novērtēšanā izmantojamiem pamatprincipiem, kā arī ārējiem un iekšējiem uzņēmumu vērtību ietekmējošiem faktoriem. Grāmatas otrajā nodaļā parādītas uzņēmuma vērtēšanā izmantojamās pieejas un metodes, savukārt trešajā nodaļā skatīti riski, kuri var skart uzņēmumu darbību un līdz ar to ietekmēt biznesa vērtību. Izdevumā atrodama arī informācija par uzņēmumu iegādi un apvienošanu, apskatot šo procesu ar praktisku piemēru palīdzību. Grāmatas piektā nodaļa veltīta uzņēmuma vērtības noteikšanai, izmantojot diskontētās naudas plūsmas metodi, savukārt sestajā skatīti jautājumi par uzņēmumu iegādi un biznesa reputācijas noteikšanu. Pēdējā nodaļā raksturota kvalitatīvā analīze kā uzņēmumu vērtības noteikšanas instruments, aplūkojot potenciāla analīzi, portfeļa analīzi un bāzes stratēģiju, kā arī uzņēmumu konkurētspējas nozīmi un tās novēršanas metodes. Būtisks atbalsts grāmatas lasītājiem ir pielikumu sadaļa, kurā atrodami aptaujas lapu paraugi, kuri skar, piemēram, uzņēmuma produktus un pakalpojumus, produktu un pakalpojumu realizāciju, personālu, telpas un organizāciju, uzskaiti, finanšu plānošanu un kontroli u.c. Būtisku atbalstu izdevuma lasītājiem sniegs arī pievienotā pašreizējās vērtības tabula. Lai gan izdevuma mērķauditorija ir ekonomikas un vadības zinību studenti un uzņēmumu vadītāji, tā būs saistoša ikvienam, kura redzeslokā ir finanšu vadības jautājumi. Saksonova, Svetlana. Uzņēmumu (biznesa) vērtības noteikšana: nepieciešamība un galvenās pieejas. Zinātniskie recenzenti: Dr.oec. Gundars Bērziņš, Dr.oec. Andrejs Cekuls. Rīga: Tehnoinform Latvia, 2022. 197 lpp. ISBN 9789934897313. Ilze Gensberga 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Grāmatu ieraugot, nodomāju, ka labprāt iepazītos ar tajā publicētajiem stāstiem, taču maldījos. Šī ir grāmata nevis “ar stāstiem, bet par stāstiem”. Patiesībā – stāsts par stāstiem. Drusku sarežģīti, vai ne? Grāmatā aprakstīti noderīgi rīki, lai izveidotu stāstu, kurš būtu saistošs, interesants, ietverot stāsta sākumu, sarežģījumu un atrisinājumu. Sīkāk par šiem posmiem iesaku izlasīt grāmatā, kuru turklāt papildina vizuāli pievilcīgas ilustrācijas. Grāmata noderēs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Es pat teiktu, ka grāmata vairāk noderēs pieaugušajiem, jo bērniem stāstu stāstīšana dažkārt padodas daudz vieglāk. Stāstot stāstu, ir svarīgi atcerēties, ka konkrētu tevis izdomāto stāstu vislabāk spēsi izstāstīt tikai un vienīgi tu, jo stāsts vēlas, lai tu būtu tu pats. Stāsts jūtas ļoti ērti, ja, to stāstot, arī tu jūties ērti. Vēlams runāt brīvi, nevis iekalt tekstu no galvas. Lai stāsts būtu dzīvs, vēlams stāstam pievienot emocijas, tēlus, kuri tev ienāk prātā tieši tajā brīdī, kad šo stāstu stāsti. Ja stāsts būs labs un pārliecinošs, citi to vēlēsies stāstīt tālāk, pieliekot klāt arī savas izjūtas un redzējumu un tādā veidā paildzinot stāsta mūžu un skanējumu. Grāmatas noslēgumā pieejami daži interesanti fakti par stāstiem. Piemēram, laikā starp 16. un 17. gadsimtu Ķīnā dzīvoja kāds stāstu teicējs vārdā Liu Jintings. Viņš bija tik brīnišķīgs stāstnieks, ka viņa izrādēs publika no sirds izbaudīja stāstījumu un tik labi pavadīja laiku, ka stāstnieks galu galā kļuva pazīstams kā “ķīniešu stāstnieku karalis”. Iztēle ir fantastika lieta, kuru var neierobežoti attīstīt un pilnveidot. Iztēle ir kā milzīgs spēļu laukums, kurā iespējams it viss. Tāpēc aicinu ikvienu paviesoties savā “rotaļu laukumā” un izdomāt stāstu, kuru pastāstīt ģimenei, draugiem, kolēģiem vai arī kādam, kurš garlaikots gaida sabiedriskā transporta pieturā. Grāmatā iekļauti arī praktiski padomi, kā izstāstīt vislabāko stāstu. Manuprāt, brīnišķīgs veids, kā pavadīt tumšos rudens vakarus, ir dot iespēju kādam no ģimenes izstāstīt pirms kāda laika piedzīvoto. Daudzās ģimenēs viena no problēmām ir tā, ka pārāk reti notiek savstarpējas sarunas. Piemēram, mamma var pastāstīt par saviem piedzīvojumiem skolas laikā vai tētis – par savu pirmo darba vietu. Ticu, ka bērniem būs interesanti klausīties. Noderīgi: www.janisroze.lv Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! No spāņu valodas tulkojusi Lauma Ķeipāne. Rīga: Pētergalis, 2022. 41 lpp. ISBN 9789984335537. Madara Freivalde 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.

Pieminot latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) 150. jubileju, apgādā “Neputns” tapusi grāmata “Purvītis”. Tā ir visaptveroša monogrāfija, kurā apzināti un apkopoti cauri gadu desmitiem saglabājušies latviešu glezniecības vecmeistara darbi, kuri mājvietu raduši muzejos un privātkolekcijās; gleznu reprodukciju nodaļa veido monogrāfijas kodolu. Līdzās ieskatam kultūrpolitikas kontekstos, kurus izgaismo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, un radošā dzīves ceļa gājumam, kuru raksturo Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Purvītim veltītajā monogrāfijā iekļauts Dr. art. Kristiānas Ābeles pētījums “Ainava ar gleznotāju”, kas saturiski bagātina apjomīgo augstas kvalitātes gleznu reprodukciju albumu. Līdzās Latvijas jaunāko laiku vēsturē tapušajām monogrāfijām, kuru autori ir Oļģerts Saldavs (1958) un Tatjana Kačalova (1971), Ābeles visaugstākās raudzes pētījumā ir izgaismotas līdz šim neizzinātas Purvīša dzīves un daiļrades šķautnes, kontekstualizēts jau zināmais par mākslinieka daiļradi, kā arī apzināts viņa radošais mantojums šodienas skatījumā. Mākslinieka dzīves gājums dokumentēts arī fotoreprodukcijās, un sniegts panorāmisks ieskats gan personīgajā mākslinieciskajā izaugsmē, gan novērtēti viņa sabiedriskās darbības panākumi. Ābeles pētījums par Purvīti ir latviešu valodā, bet izdevums kopumā uzskatāms par daļēji bilingvālu, reprodukciju albumā iekļaujot parakstus latviešu un angļu valodā. Tas attiecināms arī uz ievadu un vispārēju ieskatu mākslinieka dzīves gaitās un radošajā darbībā. Grāmatas izdošanas laiks piesaistīts Purvīša jubilejas izstādei, kuras veidotāja ir LNMM glezniecības fondu glabātāja Aija Brasliņa; 2022. gada 28. maijā atklātā izstāde LNMM bija apskatāma līdz 16. oktobrim. Noderīgi: lr2.lsm.lv Purvītis. Sastādītāja Laima Slava. Tekstu autori Kristiāna Ābele, Eduards Kļaviņš, Māra Lāce. Māksliniece Inese Hofmane. Rīga: Neputns, 2022. 550 lpp. ISBN 9789934601439. Ingrīda Peldekse 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.