Grāmata “Rīgas cirks” atspoguļo mākslinieces Ievas Epneres veidoto fotogrāfiju sēriju, ar kuru viņa sāka strādāt 2004. gadā pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas. Četru gadu garumā Epnere dokumentēja cirka mākslinieku darba ikdienu Rīgā un izrādēs citur Latvijā. Fotogrāfijās redzami izrāžu skati, cirka mākslinieku portreti brīžos pirms iziešanas uz skatuves un treniņos. Ņemot vērā to, ka kopš 2018. gada Latvijā ir aizliegta savvaļas dzīvnieku dresēšana un izmantošana cirka izrādēs, Epneres fotosērija laika gaitā kļuvusi par aizgājušai tradīcijai veltītu dokumentālu stāstu. Izdevums “Rīgas cirks” ir laikmetīgās mākslas projekts un vērtīgs ieguvums Latvijas fotogrāmatu klāstam. Taču tā auditorija ir ne tikai fotogrāfijas un mākslas, bet arī cirka kultūras un nesenās vēstures interesenti. Grāmatas albuma daļu papildina trīs esejas. Mākslas zinātniece Anita Vanaga īsi iezīmē Epneres biogrāfijas punktus, kas veidojuši viņas mākslas valodu, un padziļināti pievēršas cirka mākslas vēsturei, koncentrējoties uz Eiropas kultūrtelpu, Rīgas cirka dibināšanai, tā darbībai 20. gadsimta politiskajās sistēmās, kā arī cirka liktenim pēdējās desmitgadēs. Savukārt angļu rakstnieks Toms Makārtijs (Tom McCarthy) filosofiskā esejā konceptualizē cirku kā kultūras fenomenu, bet kuratore Zane Onckule apraksta projekta attīstību kopš 2004. gada līdz grāmatas izdošanai. Epnere ir multidisciplināra māksliniece, kura strādā fotogrāfijas, instalācijas un video medijos, pētot sociālus procesus sabiedrībā, kā arī ar identitāti un tradīcijām saistītas tēmas. Māksliniece piedalās grupu un solo izstādēs Latvijā un pasaulē kopš 2003. gada, saņemot starptautiskas un vietēja mēroga mākslas balvas. Arī fotogrāfiju sērija “Rīgas cirks” ir eksponēta izstādēs vairākās valstīs. Darbu pie fotogrāmatas Epnere uzsāka 2019. gadā Vācijas rezidencē ar Berliner Künstlerprogramm des DAAD stipendijas palīdzību. Ar fotogrāmatu saistītā izstāde “Cirks zem kupola” (2021), kas norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē, nominēta “Purvīša balvai 2023”. Noderīgi: fotokvartals.lv Epnere, Ieva. Rīgas cirks = Riga circus. Tulkotāja Ieva Lešinska. Berlin: Bom Dia Boa Tarde Boa Noite, 2020. 189 lpp. ISBN 9783964360328. Līga Goldberga 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas galvenā bibliogrāfe.

Adīšanas entuziastes un vilnas koncepta veikala Hobbywool īpašnieces Ievas Ozoliņas grāmatas par dūraiņu adīšanu un to rakstiem līdz šim bija lasāmas citās valodās, bet ne latviešu. Beidzot 2022. gada rudenī izdevniecību un bibliotēku plauktus papildinājis izdevuma tulkojums latviešu valodā. Ar grāmatā iekļautiem daudzveidīgiem cimdu rakstiem izdevums iepriecinās ne vien pieredzējušus adītājus, bet arī iesācējus, kuri izdevumā atradīs detalizētas cimdu adīšanas pamācības. Pirms adīšanas uzsākšanas autore lasītājus iepazīstina ar dažiem no latviešu cimdu rakstos biežāk izmantotajiem simboliem, iesaka, kādu dziju un adāmadatas izmantot, min, kādi piederumi vēl nepieciešami veiksmīgam adīšanas procesam, un paskaidro, kā pareizi nolasīt tehnisko zīmējumu. Grāmatas nākamās lappuses lasītāju aizved pie modeļu nosaukumiem, to adīšanas instrukcijām, tehniskajiem zīmējumiem un modeļu fotogrāfijām. Kopumā grāmatā iekļauti piecdesmit latviskos rakstos balstīti modeļi no grāmatas autores kolekcijas. Lai gan ziemas saulgrieži jau aiz muguras, pārsteigumu un dāvanu laiks turpinās. Kāpēc gan lai tie nebūtu paša rokām adīti un dāvāti “Ziemas brīvdienu dūraiņi”, “Ziemassvētku zvaigžņu pulsa sildītāji” vai “Ledus puķu bezpirkstu cimdi”, kas sasildīs tuvinieku sirdis un rokas? To adīšanas instrukcijas atradīsiet grāmatā. Noderīgi: madris.lv / hobbywool.com Ozoliņa, Ieva. Adīsim latviski: tradicionālo latviešu dūraiņu 50 mūsdienīgas versijas, tai skaitā bezpirkstu cimdi & pulsa sildītāji. No angļu valodas tulkojusi Vita Aišpure; dizainere Sema Stedone. Rīga: Madris, 2022. 127 lpp. ISBN 9789984313535. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Grāmata “Istabas augi: tava mājīgā zaļā oāze telpās” būs vērtīgs informācijas ieguves avots ikvienam, kurš audzē vai vēl tikai plāno audzēt istabas augus. Izdevuma autore ir Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas vadītāja Zane Purne. Grāmatas priekšvārdā viņa norāda, ka lasītājs izdevumā gūs informāciju gan par telpaugu izvēli, gan to kopšanas nosacījumiem. Izdevuma pirmajā nodaļā raksturoti dažādi telpaugi un iezīmēta to audzēšanas vēsture Latvijā. Otrajā nodaļā stāstīts, kuri no telpaugiem priecē mūs ar ziediem konkrētos gada mēnešos. Savukārt trešajā nodaļā istabas augi iedalīti grupās, proti, telpaugi raksturoti pēc tiem piemītošajām iezīmēm. Piemēram, nosaukti telpaugi ar patīkamu ziedu smaržu vai, gluži pretēji, – ar nepatīkamu aromātu; augi ar ārstniecisku iedarbību; augi ar ēdamiem augļiem; augi, kurus neizvēlēties, ja mājās brīvi pārvietojas mājdzīvnieki u.c. Minēti arī augi, kuri īpaši priecēs Ziemassvētku laikā. Autore norāda, ka visatbilstošākā Ziemassvētku noskaņojumam ir dažādlapu araukārija, kuru mēdz dēvēt arī par istabas eglīti. Nākamajā – ceturtajā nodaļā – izklāstīti dažādi augu audzēšanas paņēmieni. Aprakstīta augu audzēšana ziemas dārzos jeb oranžērijās; florārijos (sukulentu kompozīcijas stikla traukos); bonsai (tulkojumā no japāņu valodas – augs podā) un mākslīgi veidoto miniatūro telpaugu audzēšana. Par telpaugu izvēli konkrētas funkcionalitātes telpām lasāms piektajā nodaļā, kurā norādīts, kādi augi piemēroti darba telpai, atpūtas zonai, virtuvei, guļamistabai, bērnistabai un pat vannasistabai. Stādu izvēles, stādīšanas un kopšanas padomi sniegti sestajā nodaļā. Grāmatu, kuras tekstu caurvij bagātīgs attēlu klāsts, noslēdz alfabētiskā secībā kārtots biežāk audzēto telpaugu raksturojums. Šie telpaugi apskatīti pēc sekojošiem kritērijiem: izskats, augšanas un kopšanas prasības, pavairošana; norādīti arī konkrēto sugu apdraudošie kaitēkļi un slimības (ja tādas ir raksturīgas). Noderīgi: veikals.latvijasmediji.lv Purne, Zane. Istabas augi: tava mājīgā zaļā oāze telpās. Rīga: Latvijas Mediji, 2022. 302 lpp. ISBN 9789934291326. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Populārzinātnisks izdevums “Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē” soli pa solim vilina smaržu valstībā. Smaržas lietotas jau kopš civilizācijas pirmsākumiem, tādēļ grāmatas autori cauri laikiem atskatās arī pavisam senā pagātnē, ar smaržu stāstu aizvedot lasītāju līdz mūsdienām. Grāmatas papildinātais izdevums latviski tulkots no angļu valodas, savukārt tās pirmizdevums 2018. gadā iznācis franču valodā. Vienpadsmit nodaļās strukturētais saturs sniedz atbildes uz daudziem ar smaržu ražošanu un lietošanu saistītiem jautājumiem. Minēšu vairākus no tiem. Pirmkārt, runājot par smaržu, svarīgi saprast kā darbojas mūsu oža – pirmajā nodaļā lasāms šī jautājuma izklāsts. No kādām sastāvdaļām tiek radītas smaržas, kuros reģionos un kā iegūst to izejvielas? Lasītājs uzzinās, ka pārsvarā smaržu radīšanai tiek izmantotas dabiskās izejvielas, kuras lielākoties iegūstam no aromātiskiem augiem. Šo dabisko izejvielu ieguves vietas norādītas grāmatā iekļautajā kartē. Piemēram, Eiropā smaržu dabiskās izejvielas pārsvarā tiek iegūtas Francijā un Itālijā. Jāmin gan, ka dabiskās smaržu izejvielas tiek iegūtas ne tikai no augu valsts: arī dzīvnieku izcelsmes vielas mēdz tiek iekļaut smaržu receptūru sastāvā. Savukārt 19. gadsimta beigās, kas tiek uzskatītas par modernās parfimērijas laikmeta sākumu, smaržu radīšanā sāk izmantot arī sintētiskās sastāvdaļas, kurām grāmatā veltīta atsevišķa nodaļa. Lai ideju par smaržu pārvērstu izsapņotajā aromātā, pie darba jāķeras parfimēram jeb parfīmu radītājam. Grāmatā sniegts ieskats arī parfimēra profesijā – kas jāapgūst, lai kļūtu par parfimēru; kādas ir parfimēru specializācijas; kāda ir parfimēra darba diena un darba vide? Lasītājs uzzinās arī to, kā norit smaržu ražošanas process, kā smaržas sasniedz pircēju jeb kā tās tiek izplatītas un kas ir neatkarīgā parfimērija. Līdzās atbildēm uz šiem un citiem jautājumiem sniegti arī praktiski padomi ikvienam, kurš lieto smaržas. Piemēram, ko varam izlasīt uz kastītes, kurā iepakota smarža? Kā tās pareizi uzglabāt? Grāmatas noslēdzošajās lappusēs minēti arī citu grāmatu nosaukumi un interneta vietnes, kas ļaus izzināt smaržu pasauli, kā arī norādītas saites uz publisku un profesionālu pasākumu tīmekļvietnēm. Autori norādījuši un aicina apmeklēt populāras ar smaržu pasauli saistītas vietas. Tā, piemēram, atrodoties Francijā, ieteikts apskatīt 1990. gadā dibināto “Osmotēku”, kas ir pirmais un vienīgais smaržu arhīvs pasaulē, kā arī muzejus – Starptautisko parfimērijas muzeju un Parfīmu muzeju. Noderīgi: aminori.lv Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē. NEZ autoru kolektīvs un Žanna Dorē. Tulkojums no angļu valodas. Rīga: Aminori, 2022. 227 lpp. ISBN 9789934612121. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Apgādā “Zinātne” izdotā teologam un gleznotājam Miervaldim Ķemeram (1902–1980) veltītā monogrāfija paver daudzpusīgu ieskatu šīs 20. gadsimta neordinārās personības dzīvē un radošajā darbībā. Grāmatai it trīs daļas. Pirmā no tām veltīta izdevuma sastādītāja Dr. habil. Art. Ojāra Spārīša redzējumam par mākslinieka dzīvi un radošās darbības kontekstu, to papildina Signes Irbes vēstures avotos un mākslas darbu analīzē balstīts pētījums; otrajā daļā Irbes paveiktais ietver gleznu reprodukciju izlasi (par laikposmu no 1940. līdz 1960. gadam), savukārt trešā daļa veltīta paša mākslinieka, vienlaikus arī mācītāja, autobiogrāfiskām piezīmēm. Tajās autors fiksējis gan sadzīviskas ainas, gan filozofiskus vispārinājumus, dalās iespaidos par mākslas dzīvi, studijām Latvijas Mākslas akadēmijā un savu pedagogu Vilhelmu Purvīti. Luterāņu mācītāja un gleznotāja Ķemera radošajā ceļā netrūkst 20. gadsimtam raksturīgo vēsturisko satricinājumu, tostarp latviešu bēgļu gaitu Sibīrijā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc ģimenes atgriešanās Latvijā 1921. gadā Ķemers studējis jaundibinātajā LELB Teoloģiskajā institūtā (1924–1929), un gadu vēlāk ticis ordinēts par luterāņu mācītāju, lai kalpotu dažādās draudzēs līdz pat 1964. gadam. Sibīrijā aizsāktais jaunrades ceļš ar pirmo izstādi Petropavlovskā 1919. gadā ievirzīja Ķemeru mākslas jomā arī pēc atgriešanās Latvijā. Tādējādi likumsakarīga šķiet viņa Rēzeknē notikusī iepazīšanās ar Purvīti, asistējot plenēros (1927–1928) un pamazām kļūstot par vecmeistara uzticības personu. Pēc desmit gadiem sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (1938–1947) Purvīša Dabasskatu darbnīcā (līdz 1944. gada rudenim) un Ģederta Eliasa Stājglezniecības darbnīcā. Latvijas mākslas reljefā ainavists Ķemers ir piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus, un šī grāmata ir apliecinājums viņa kalpošanai mākslai un Dievam. Grāmatā izmantoti attēli un dokumenti no Ojāra Spārīša, Signes Irbes un citu privātpersonu krājumiem, no Sv. Trīsvienības draudzes arhīviem un Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī no muzeju un bibliotēku krājumiem. Miervalža Ķemera 120 gadu atceres gada ievadā Tukuma Mākslas muzejā 2022. gada februārī tika atklāta personālizstāde “Ķemers no Ķemeriem”, kas bija skatāma līdz maija vidum. Noderīgi: lsm.lv / lr1.lsm.lv Miervaldis Ķemers. Dievam un Purvītim pateicīgs. Sastādītājs Ojārs Spārītis. Rīga: Zinātne, 2022. 527 lpp. ISBN 9789934549649. Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.

Latviešu lasītājus nesen sasniedzis Kristinas Sabaļauskaites diloģijas “Pētera imperatore” otrais romāns. Šajā darbā autore turpina vēstījumu par Katrīnas I jeb Martas Skavronskas neparasto, sarežģīto dzīvesgājumu divās jau iepriekš iedibinātās laika plaknēs: tagadnē, kurā Katrīna ar katru stundu tuvojas savai aiziešanai mūžībā, un pagātnē, mirstošajai imperatorei vēl pēdējoreiz gremdējoties atmiņās. Ja iepriekšējais romāns bija saistīts ar atmiņām par jaunības dienu skaistumu un vienlaikus nedrošību, tad jaunajā darbā sniegts jau nobriedušas, daudz pieredzējušas varones arvien bezkaislīgākais vērtējums laikā, kad attiecības ar vīru, Pēteri I, pakāpeniski kļūst arvien atsvešinātākas. Briestošu dusmu un nesaskaņu fonā tiek definēta arī Katrīnas apņemšanās glābt no viņas vīra bargās tiesas iespējami vairāk savu pavalstnieku, lai gan šis mērķis ne vienmēr izrādās īstenojams. Tādējādi Sabaļauskaitei izdevies prasmīgi iezīmēt arī imperatores vietu uz 18. gadsimta Krievijas politiskās skatuves, vienlaikus saglabājot raitu un saistošu sižetu. Romāna detalizētajos tērpu, arhitektūras un interjera aprakstos jūtamas autores bagātīgās zināšanas par mākslas vēsturi, turklāt liela daļa pat šķietami neticamu vai grotesku romāna notikumu balstīti pastāvošās liecībās vai dokumentos. Īpaši izteiksmīgi romānā atveidota Pētera I tūre Eiropā, kurā imperators paņēmis līdzi tikai visiznesīgākos galminiekus; šis notikums izvēršas par Austrumu un Rietumu mentalitāšu un kultūru sadursmi, kurā Pētera imperatore visai ironiskā veidā izrādās gandrīz pilnīgi bezspēcīga. Tomēr, paraugoties cauri vēstures, politikas un mākslas slāņiem, savā būtībā šī romāna centrālā tēma ir laulība, vai, vēl konkrētāk – sievietes centieni rast savu vietu viņai nelabvēlīgā un neizdevīgā sistēmā, kurā aiz bailēm zaudēt imperatora labvēlību nav iespējams pat pienācīgi nodoties sērām par mirušajiem bērniem. Par teksta atveidi dzīvā, bagātā latviešu valodā, kas precīzi papildina sižeta notikumu radīto noskaņu, īpašu atzinību pelnījusi romāna tulkotāja Dace Meiere. Noderīgi: diena.lv Sabaļauskaite, Kristina. Pētera imperatore II. 2. grāmata. No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 398 lpp. Madara Stāde ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Somu rakstnieks un ilustrators Mauri Kunnass ir ļoti ražīgs autors. Pirmā viņa grāmata izdota 1975. gadā, pirmā grāmata bērniem iznāca 1979. gadā, un kopš tā laika viņa roka un prāts radījuši vismaz 70 literārus ceļojumus (informācija no autora interneta vietnes). Par populārākajām tiek sauktas šī somu autora Ziemassvētku vecīša stāstu grāmatas, kas tulkotas 26 valodās. Kā nu šīs grāmatas nebūs populāras? Somiju taču savā ziņā dēvējam par Ziemassvētku vecīša dzimteni! Kurš gan cits labāk spēs vecīša leģendu nest bērniem un pieaugušajiem, ja ne soms, kura tētis iztiku pelnījis ar rotaļlietu gatavošanu? Kunnasa stāstiem un ilustrācijām piemīt rotaļīgs humors, kas ļauj aizrautīgi atklāt aizvien jaunas detaļas katrā lasīšanas un skatīšanās reizē. Stāsti ir koši gan valodā, gan attēlu krāsās – pelēkums un mērenība nav šī rakstnieka garā. Interesanti, ka Ziemassvētku vecīša stāstu ilustrācijās ielikts daudz no paša autora bērnības. Kunnasa tēvs izgatavoja rotaļlietas, un viņa darbnīcā esot izskatījies līdzīgi, kā attēlots grāmatās par Ziemassvētku vecīša dzīvi. Šobrīd latviešu valodā pieejamas sešas Kunnasa grāmatas, lielākā daļa no tām pirmoreiz tulkotas pēdējo triju gadu laikā. Trīs no grāmatām saistītas ar Ziemassvētku vecīša tematiku, bet pārējās ved kosmosa piedzīvojumā, stāsta par draudzīgām šausmām un caur rotaļām māca skaitīt no 1 līdz 20. Tikai viena no šīm grāmatām īpaša ar to, ka pirmo reizi latviešu valodā tulkota un izdota jau 1996. gadā, bet atkārtotu izdevumu piedzīvo 2022. gadā. Tādējādi “12 dāvanas Ziemassvētku vecītim” pie noteiktas paaudzes lasītāja atgriežas otro reizi, ļaujot šo stāstu par labajiem darbiem pirmssvētku laikā iepazīt pavisam jaunā, pieauguša cilvēka skatījumā. Vēl jo īpašāk, ja šis jaunais skats vienlaikus tiek gūts caur bērna pirmo iepazīšanos ar šo grāmatu. Grāmatas “Ziemassvētku vecītis” un “Ziemassvētku vecīša ziemas brīvdienas” ir vairāk izglītojošas, savukārt “12 dāvanas Ziemassvētku vecītim” drīzāk ir pamācība vecākiem – kā tvert lietas vieglāk, kā ar labdabīgu lēnprātību pieņemt to, kas citureiz liktu pieri pamatīgi saraukt dusmās. Korvantunturos, kā allaž pirms svētkiem, darba pilnas rokas un rūķi skrien vienā skriešanā. Mazais rūķis Ville ir ļoti gādīgs – tieši 12 dienas pirms svētkiem viņš iedomājas, ka arī Ziemassvētku vecītis ir pelnījis iepriecinājumu un apņemas vecītim gādāt ko īpašu visas šīs līdz Ziemassvētkiem atlikušās dienas. Kā nu mazajam nebēdnim iet, kā neiet, lai mazie un lielie lasītāji uzzina paši. Bet skaidrs ir viens – mums ikvienam jāmācās ar vieglumu uztvert mazās neizdošanās un ar pateicību pieņemt labi domāto – pat, ja tas nav noticis kā plānots. Šī un pārējās Kunnasa Ziemassvētku vecīša notikumu grāmatas pavisam noteikti nav stāsti tikai bērniem. Tie ir teksti arī bērnu vecākiem – lai ģimene pabūtu kopā, lai ļautos svētku brīnumam un rastu iedvesmu uzturēt bērnos ticību brīnumainajam. Noderīgi: zvaigzne.lv Kunnass, Mauri. 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 40 lpp. ISBN 9789984044798. Līva Alksne ir literatūras blogere.

Dzejnieka Marta Pujāta dzejoļu cikls “Zenīts” šķietami savijas ar autora atmiņām, kas savulaik piedzīvotas, mācoties Rīgas Doma kora skolā un dziedot zēnu korī. Ar dzejas tēlu palīdzību autors ataino to, kā zēnu kora puikas, lai gan ikdienā pārsvarā saistīti ar nošu pierakstiem, tāpat kā citi vienaudži domā arīdzan par to, kā lēkāt pa pierakstu klades džungļiem un pierakstīt blēņas. Grāmatā iekļautie dzejas teksti ir rotaļīgi un skanīgi, kas ne tikai muzikālā kontekstā, bet arī saturiski izskan dažādās tonalitātēs – te bēdas, te prieks, te viss labākais, ko dzīvē ieskandina draudzības viļņi. Dzejas tekstus papildina ilustratores Rūtas Briedes dzīvīgās ilustrācijas, kurās attēlots skolas gados piedzīvotais un pārdzīvotais. Grāmata ir piemērota kā pamatskolas vecuma bērniem, tā arī pieaugušajiem, kam skolas gaitas jau piemirsušās – lai atcerētos to jautrību un bezrūpību, kāda allaž valda skolas gaiteņos. Vēl interesantāku iepazīšanos ar dzejoļiem padara grāmatā nodrukātais kvadrātkods, kas aizved uz mūzikas atskaņošanas platformu Spotify, lai lasītājiem būtu iespēja ieklausīties muzikālās izrādes “Zenīts” skanējumā, ko sakomponējis Marta Pujāta klasesbiedrs, mūziķis Jānis Šipkēvics. Noderīgi: www.fold.lv / www.diena.lv / ltv.lsm.lv Pujāts, Marts. Zenīts. Dzejoļi. Redaktore Inese Zandere. Rīga: Liels un mazs, 2022. 48 lpp. ISBN 9789934574788. Betija Celitane ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Pēc dziļi personiskās debijas ar grāmatu “Kinomāna slimības vēsture” (2019) un radoša turpinājuma esejiskajā “Viktora otrā grāmata” (2021), kinozinātnieks un Latvijas Universitātes docents Viktors Freibergs pirms aiziešanas mūžībā šī gada jūlijā pabeidza filmu pasaulē būtisku autordarbu kopu – triloģiju. Tās noslēgums ir kopdarbs ar viņa kādreizējo studenti – radniecīgu kino mīlošu dvēseli – Danielu Zacmani. Tās ir dienasgrāmata formāta atziņas par spilgtiem dažādu gadu kinodarbiem ar nosaukumu “Vakar, šodien, rīt”, kura nodēvēta pirmās tajā minētās filmas – režisora Vitorio De Sika 1963. gada darba “Ieri, oggi, domani” – vārdā. Šī, tāpat kā daudzas citas grāmatā aprakstītās kinolentes, man bija sveša, tomēr tas ir lielisks iemesls paplašināt savus kino apvāršņus. Nereti, lasot filmu un seriālu aprakstus, sajutos kā studiju laikos, apmeklējot Freiberga lekcijas Latvijas Universitātē – lai gan tiek apskatīts man, iespējams, svešs kinodarbs un pa ausu galam dzirdēti aktieri vai režisori, tik un tā ir interesanti. Īpaši jau tāpēc, ka īstenu kinomānu stāstījums spēs aizraut un ieinteresēt neatkarīgi no žanra vai sižeta. Brīžiem pasmaidīt liek arī vienkāršas dzīves patiesības, piemēram, ka “bērnībā iemīļotām filmām ir spēcīgas aizsargbruņas, tāpēc par tām domāt kritiski ir neiespējami”. Protams, aprakstītas arī zināmākas filmas, piemēram, Kristofera Nolana “Tenet”, “Džezā tikai meitenes” vai Džona Kārpentera klasika “Halovīns”. Jaunāko kinodarbu aprakstīšanu dienasgrāmatā vairākkārt uzņēmusies Zacmane. “Bloknoti domāti tāpēc, lai katrs tajos pierakstītu klāt to, kas šķiet svarīgs viņam personīgi,” tāpēc ieraksti nav grupēti vai secīgi; tiek lēkāts no visu parodijfilmu parodijfilmas “Lidmašīna!” līdz, piemēram, meksikāņu režisora Alfonso Kurarona garadarbiem un 20. gadsimta 80. gadu franču kinodarbiem. Kopumā grāmatā apskatītas aptuveni 200 filmas. Jāsecina, ka “Vakar, šodien, rīt” man šķiet daudz veiksmīgāks un daudzpusīgāks interesanta kino raksturojums, nekā ik pa laikam no jauna izdotās “100 izcilāko filmu” izlases. Tiek aprakstīts ne tikai vēsturiski nozīmīgs vai izcils jaunais kino, bet brīžiem autori mēdz apstāties un novērtēt arī kaut ko ne tik spožu. Jā, varbūt Mārtina Skorsēzes “Īrs” nestāv klāt režisora agrāko gadu daiļradei, taču kāpēc neuzrakstīt arī par to? Gluži kā mēs savā plānotājā mēdzam ierakstīt arī kaut ko ikdienišķu un mazsvarīgu, varbūt pat kaut ko, kas licis vilties. Katru ierakstu papildina ilustrācijas, kas liek aizdomāties, cik izklaidējošs radošais process bijis grāmatas māksliniekam. Šķiet, viņam tikusi dota pilnīga brīvība skricelēt, kaut ko ielīmēt (piemēram, 10 mārciņu banknoti), pārzīmēt filmu kadrus. It kā nejauši vai nenozīmīgi zīmējumi šo grāmatu dara dzīvu, un tas ļauj domāt, ka atskaties uz kāda pērnā gada plānotāju, kas pierakstīts gandrīz pilns. Interesanti ar šo grāmatu iepazīties tieši gadumijā, kad aktīvi tiek iegādāti jaunā gada plānotāji un kalendāri, un te nu rokā ir viens, kurā gadam jau izskriets cauri. Un tomēr – ne visas lappuses ir aizpildītas, tāpēc lasītājs var kļūt arī par līdzautoru un filmu sarakstu papildināt atbilstoši savai kinoskatītāja pieredzei. Noderīgi: aminori.lv / satori.lv / lsm.lv Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt. Piezīmes par filmām un dzīvi. Rīga: Aminori, 2022. 1 sējums (apmēram 386 nenumurētas lpp.) ISBN 9789934612107. Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.

“Nāvīgi interesantas”, “iespējams izlasīt pāris stundās”, “kabatas formāta” – tā raksturota žurnāla “Rīgas Laiks” 2022. gadā uzsāktā grāmatu sērija – “Rīgas Laika mazās grāmatiņas”. Vienā no iepriekšējiem “Literatūras ceļveža” numuriem lasītāji jau tika iepazīstināti ar šīs sērijas izdevumu – rakstnieka Andra Kalnozola biogrāfisko stāstu “Eiropas smaržas”. Šobrīd aktuālajā grāmatu sērijā izdots arī vēsturnieka un etnologa Jurija Sļozkina darbs, kas veltīts vienam no savā laikā zināmākajiem un ievērojamākajiem, bet mūsdienās aizmirstajam latviešu boļševikam un revolucionāram Ivaram Smilgam. Pasaules līmeņa vēsturnieks Sļozkins, kurš jau vairākus gadus dzīvo un darbojas Latvijā, līdz šim iepazīts ar savu monumentālo darbu “The House of Government: A Saga of the Russian Revolution” (“Valdības nams: Krievijas revolūcijas sāga”), kurš iznāca 2017. gadā un saņēmis neskaitāmus apbalvojumus un atzinības. Grāmatas centrā ir stāsts par elitārāko dzīvokļu kompleksu Maskavā, tā saukto Valdības jeb Krastmalas namu (celts no 1927. līdz 1931. gadam) un tā pirmajām iedzīvotāju paaudzēm – vecajiem padomju revolucionāriem, režīma augsta ranga funkcionāriem un viņu ģimenēm jeb padomju eliti. Viena no galvenajām sižeta līnijām veltīta šo personu un viņu ģimeņu publiskajai un personīgajai dzīvei, savstarpējām attiecībām un likteņiem Lielajā terorā 1937.–1938. gadā. Tā dēvētās Staļina lielās tīrīšanas laikā viena trešdaļa jeb aptuveni 800 mājas iedzīvotāju viens pēc otra tika apcietināti un notiesāti. Šī iemesla dēļ nams saņēma iesauku “Iepriekšējās aizturēšanas nams”. Viens no šī 505 dzīvokļu lielā nama zināmākajiem iedzīvotājiem bija Ivars Smilga – Ungurpils pagasta saimnieka dēls, rakstnieka Pāvila Rozīša skolasbiedrs un romāna “Valmieras puikas” tēla Ivara Kļavas prototips, kuram bija lemts kļūt par vienu no ietekmīgākajiem latviešu revolucionāriem, no Valmieras ģimnāzista izaugot par ievērojamu boļševiku revolūcijas līderi Somijā, Kara revolucionārās padomes locekli Krievijas Pilsoņu kara laikā un Sarkanās armijas galveno komisāru. Grāmatiņā autors izseko gan svarīgākajiem Smilgas dzīves, viņu kā personību veidojošiem notikumiem, gan ideoloģisko uzskatu attīstībai, gan viņa kā revolucionāra un padomju funkcionāra izaugsmei, kā arī krišanai. Vienlaikus Sļozkins veidojis stāstu par Smilgu kā tikai vienu no daudziem latviešiem revolucionāriem, kuri cīņā par proletāriešu revolūciju bija nokļuvuši boļševiku pirmajās rindās. Atgādinot par latviešu strēlnieku izšķirīgo nozīmi gan Pilsoņu kara militārajās cīņās, gan ideoloģiskajā frontē (piemēram, 1918. gadā latvieši veidoja 48 procentus no čekas personāla), autors latviešus nešaubīgi nodēvē kā visspēcīgāk radikalizēto, mobilizēto un apokaliptiski revolucionāro kopienu visā Eiropā. Būdami pārliecināti, ka kalpo vispārējās pasaules proletariāta atbrīvošanas idejai, Smilga un citi latviešu revolucionāri Pirmajā pasaules karā un Pilsoņu karā nokļuva padomju varas priekšējās pozīcijās, tomēr pēc kara divdesmito gadu vidū pamazām sāka izšķīst padomju dzīvē, kur vadošā loma tika uzticēta uzticamajiem krieviem un ebrejiem, un jau trīsdesmito gadu vidū latviešus, tāpat kā tūkstošiem citus cittautiešus, iznīcināja kā opozicionārus, teroristus un nodevējus. Grūti identificēt un ielikt plauktā Sļozkina vēstījuma žanru – populārzinātnisks darbs, eseja vai izklāsts, tomēr nav noliedzama autora spēja aizraut ar bagātīgu stāstījumu, kas balstīts ne tikai apjomīgās dokumentārās avotu studijās, bet arī literāro darbu izpētē (piemērs – romāns “Valmieras puikas”). Tieši ar literāro darbu palīdzību autors parāda, cik liela nozīme tiem bijusi konkrētu personību un notikumu interpretācijā un mitoloģizācijā. Lai arī latviešu līdzdalība boļševiku režīma uzvaras gājienā un padomju valsts kaldināšanā ir vispārzināms fakts, tomēr atsevišķu personību, tajā skaitā Smilgas, izcelšana saulītē lieku reizi atgādina, cik nozīmīga bija šī latviešu loma, kā Smilgas un citu latviešu revolucionāru satriecošās, bieži vien arī traģiskās politiskās un personīgās dzīves peripetijas individuālā līmenī ietekmēja padomju režīmu kopumā. Noderīgi: www.rigaslaiks.lv / www.rigaslaiks.lv Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā. No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Redaktors Uldis Tīrons. Rīga: Rīgas Laiks, 2022. 127 lpp. ISBN 9789934880223. Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas speciālisti sarakstījuši grāmatu, kura lasītājiem sniedz iespēju iepazīties ar unikālām idejām par tematiku, kas saistīta ar virtuālo vidi un sabiedrību. Šis izdevums ir liels ieguldījums kiberpsiholoģijas zinātnes attīstībā un sabiedrības izglītībā, lai palīdzētu cilvēkiem produktīvi adaptēties un justies komfortabli mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Grāmatas autori ir pieņēmuši izaicinājumu izstrādāt pilnīgi jaunu un visaptverošu kiberpasaules koncepciju, lai pilnveidotu esošās zināšanas par digitālo vidi un piedāvātu adaptīvus mehānismus nepieciešamajam atspēriena punktam veiksmīgai sabiedrības integrācijai kiberpasaulē. Grāmatas centrā ir cilvēks – tehnoloģiju lietotājs – un viņa adaptācijas procesi kiberpasaulē. Grāmatas mērķis ir aktualizēt un pētīt tādas tēmas kā virtuālā pasaule, tās loma, struktūra un koncepcijas; digitālā pašreprezentācija; virtuālā identitāte; kiberpersonība; kiberkultūra; kibersabiedrība; digitāla kopiena un lietotāji; digitālas “pēdas”; kiberprocesi; mijiedarbības stratēģijas. Grāmata sastāv no trim moduļiem. Pirmais modulis “Mūsdienīgs skatījums uz virtuālo pasauli un kiberpasauli” fokusē lasītājus uz kiberpasaules kā parādības izpratni; otrais modulis “Kiberpasaules sastāvdaļas” iepazīstina ar kibersabiedrību un tās produktiem; trešais modulis “Es kiberpasaulē” ļauj lasītājiem analizēt sevi un saprast, kādi viņi paši ir kiberpasaulē. Katrs modulis izaicina lasītāja pieredzi un priekšstatus par kiberpasaules piedāvātajām iespējām un to pieņemšanu. Katra moduļa noslēgumā atrodams tēmas apkopojums un galvenie secinājumi. Grāmatu noslēdz izmantotās literatūras saraksts un alfabētiskie rādītāji, kā arī grāmatas tapšanas gaitas apraksts. Noderīgi: www.riseba.lv Dombrovskis, Valērijs, Berga, Luīze. Kiber Es: viss par kiberpasauli. Rīga: Ezerrozes grāmatas, 2021. 143 lpp. ISBN 9789934600821. Guna Ulmane 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja.

Iesaistoties vidusskolēniem, bibliotekāriem un pētniekiem, tapis rakstu krājums “Pēters Brūveris: raksti un domraksti”, kurš atspoguļo Pētera Brūvera (1957–2011) daudzveidīgo radošo daiļradi un tās vietu latviešu literatūrā. Izdevums aizsākas ar sastādītājas ievadvārdiem un īsām ziņām par godināmo personu, kā arī par katra izdevuma veidotāju pētniecisko ieguldījumu grāmatas tapšanā. Par bibliotēkas darbību un lomu dzejnieka atstātā mantojuma atklāšanā, glabāšanā un pieejamībā rakstā “Pētera Brūvera literārais mantojums: Ulbrokas bibliotēkas prakses piemēri pagasta kultūrtelpā” informē Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Viedokli par dzejnieka personību pauž Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure. Krājumā iekļauts arī Ulbrokas vidusskolas 12. klases izglītojamo skatījums uz Brūvera darbiem un personības iezīmēm. Savukārt par Brūvera tapšanu dzejdarī un viņa jaunības mēģinājumiem prozā reflektē izdevuma sastādītāja Ieva E. Kalniņa. Raksta tapšanā izmantoti Ulbrokas bibliotēkā pieejamie manuskripti. Par dzejoļiem, kuri tapuši mašīnrakstā, autore raksta: “pirmie ļauj ieskatīties dzejoļa tapšanā un arī netapšanā, kad uzmetums tā arī palicis neizstrādāts, uzrakstītas tikai vai nu dažas rindas vai panti, vai pat tikai vārdkopas.” Šajā sadaļā minēta arī dzejnieka īpašā pieeja oranžajai – apelsīnu krāsai. Brūvera raksturojumu turpina arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts un LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Dr. philol. Ingus Borovskis. Viņš atzīst, ka līdzās ironijai un pašironijai Brūvera dzejai piemīt arī mītiskais un simboliskais – putni, krāsas, laiks. Dr. habil. philol, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte raksta par to, ar kādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem – balss, vārdi, skaņa – autors sazinās ar bērniem par dabas valodas paralēlēm ar bērnu valodu, šamanisma verbālo tehniku un šo līdzekļu izmantošanu tieši mazākajiem lasītājiem paredzētajā Brūvera daiļrades daļā. Grāmatas analītisko sadaļu noslēdz mūsdienīga un sirsnīga dzejnieces Ineses Zanderes vēstule par latviešu dzejnieku pieredzi lietuviešu valodas apguvē un Viļņas ikdienu daudzus gadus atpakaļ. Izdevumā ievietotās fotogrāfijas atspoguļo dzejnieka bērnību, jaunību, brieduma gadus un saskarsmi ar citiem literātiem, kā arī Ulbrokas bibliotēkas veidoto izstādi un konferenci, kas bija veltīta Brūvera 65 gadu jubilejai. Profesionālu ieguldījumu dzejnieka bibliogrāfijas sastādīšanā snieguši Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Uzziņu un informācijas nodaļas darbinieki, izveidojot bibliogrāfijas sadaļu, kurā iekļauti Brūvera manuskripti LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā, Brūvera dzejoļu krājumi un citas grāmatas, autora krājumos iekļautā dzeja, Brūvera dzejas tulkojumi citās valodās, cittautu autori Brūvera tulkojumā vai atdzejojumā, skaņu ieraksti ar Brūvera dzeju, videoieraksti, dzejnieka dziesmu teksti nošu krājumos, kā arī periodikā pieejamo resursu uzskaitījums. Izdevuma noslēgumā iekļauti dzejnieka raksti un intervijas, tulkojumi, dzeja un atdzejojumi, kā arī raksti par Brūveri. Sagatavotais rakstu krājums ir nozīmīgs papildinājums jau esošajiem Ulbrokas bibliotēkas “Pētera Brūvera lasītavas” resursiem, jo ļauj pārliecināties par autora kā radošas personības dzīves daudzpusību (dzejnieks, atdzejotājs, valodnieks, fotogrāfs, gleznotājs, literārais konsultants un redaktors). Apkaimes novadnieka – dzejnieka un atdzejotāja Brūvera – piemiņa un literārais mantojums tiek cildināti Ulbrokas bibliotēkas organizētajās ikgadējās Dzejas dienās, Bibliotekārajās talkās, kā arī daudzveidīgajos novadpētniecības resursos. Ar Brūvera jaunā rakstu krājuma sagatavošanu Ulbrokas bibliotēka aktualizējusi vietējā literārā mantojuma rakstniecības vērtības, turklāt rosinājusi sabiedrību uz sarunām par literatūras emocionālo nozīmību. Pēters Brūveris: raksti un domraksti. Sastādītāja Dr. philol. Ieva E. Kalniņa. Rīga: Zinātne, 2022. 256 lpp. ISBN 9789934599392. Daiga Brigmane ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja. Ieva Mūrniece ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe.