Gunta Bereļa jaunākā grāmata “…rakstīt…” būs saistoša ikvienam, kurš kaut reizi apsēdies pie baltas lapas, domājot – ko, kādā veidā, kāpēc rakstīt, un gan jau arī pārkāpis šo pasīvo līmeni, nokļūstot pašā rakstīšanas procesā. Grāmata ieinteresēs ikvienu, kuram svarīga šī otra neredzamā puse, kas atrodas aiz grāmatā glīti nodrukātā teksta. Ar tām domātas tā dēvētās literatūras rašanās aizkulises. Būdams Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcu vadītājs, Rakstnieku savienības prozas konsultants, iesācēju autoru semināru “Aicinājums” lektors, Berelis ticies ar daudziem rakstītgribētājiem, saskāries ar rakstītāju dažādajām pieredzēm. Tomēr grāmatā “…rakstīt…” atbildes autors sniedz izvairīgi, kaut nevar teikt, ka to tur nav vispār. Kopumā Berelis oponē idejai par spēju iemācīt rakstīt (kā piemēru minot dažādus “kā uzrakstīt ģeniālu romānu” sacerējumus, tiem pretstatot autorus, kuri radījuši ko patiešām ģeniālu bez tamlīdzīgu padomu palīdzības); tajā pat laikā grāmatas autors paplašina rakstītmācīšanas un rakstītmācīšanās jēdzienu, paverot ceļu uz paša rakstītāja prasmi un iespējām meklēt atbildes individuālajā rakstīšanas pieredzē. Simpātiski, ka rakstnieks dalās personīgā radošo procesu problemātikā un atziņās, kuras veidojušās empīriskā rakstīšanas notikumā (rakstīti gan stāsti un romāni, gan esejas un publicistika). Šādā veidā ar jaunās grāmatas lasītāju netiek runāts no autora pjedestāla, bet atrodoties tepat blakus, darbojoties līdzīgos procesos. Nenotiek spēlēšanās ar netveramo radošumu vai talanta glorificēšana, savukārt dalījums nodaļās strukturē un konkretizē ideju virzību. Literatūrteorētiskais un literatūrvēsturiskais materiāls grāmatā darbojas kā fons. Tas ieskicēts kā neatraujama pieredzes sastāvdaļa, uzsverot valodas, vārda un autora mijiedarbības nozīmi. Grāmatas esejiskā pārdomu forma nedaudz atgādina psihoterapijas seansu, kura laikā terapeits (šeit – autors) uzdod dažādus uz pārdomām vedinošus jautājumus, piemēram: kāpēc nerakstās, un vai tas ir slikti? Kāpēc ir bail, un vai no bailēm jāizvairās? Vai tevī mīt profesionālis, un kas tas vispār par zvēru? Riebums un mīlestība pret savu tekstu – ko no tā var iegūt vai zaudēt? Un visbeidzot – varbūt nemaz nerakstīt? Tomēr pārlieku relaksēties uz kušetes autors neļauj, un visdrīzāk daudzi no mums vēl un vēlreiz atgriezīsies šajos dzeltenajos grāmatas vākos, jo terapijas (lasīt: rakstīšanas) rezultāts nereti sajūtams vien ilgtermiņā. Noderīgi: berelis.wordpress.com / lr1.lsm.lv / satori.lv Berelis, Guntis. …rakstīt... Rīga: Orbīta, 2022. 181 lpp. ISBN 9789934591181. Dārta Sīka ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Aizvadītā gada noslēdzošā “Literatūras ceļveža” numura ievadpārdomas šoreiz rosinājusi Gunta Bereļa jaunā grāmata “…rakstīt…”. Lai gan grāmata kopumā adresēta tiem, kuri apsver domu saistīt savu dzīvi ar nopietnu rakstudarbu, piemēram, daiļliteratūras jaunradi, tajā daudz interesantu pārdomu raisoša var saklausīt arī citi. Nevienam taču tas nešķitīs jaunums, ka rakstīšana kā domu un darbības radošas izpausmes veids nesaraujami saistāma arī ar jebkura bibliotekāra ikdienu – neatkarīgi no mūsu konkrētajiem amata pienākumiem vai rakstīšanas paņēmiena (ar roku vai datorrakstā), un savā ziņā nav lielas atšķirības starp nelielu informatīvu ziņu pie iestādes durvīm, uzrunājošu un atraktīvu sociālo tīklu publikāciju vai apjomīgu poligrāfiski izdotu vai tīmeklī publicētu profesionālu rakstu. Gadu gaitā strādājot ar dažāda satura un apjoma bibliotēku nozares tekstiem, ik pa laikam esam domājuši līdzīgā virzienā kā grāmatas autors – rakstnieks, publicists, arī prozas konsultants Berelis – kādā mērā cilvēka rakstu valoda atkarīga no dabas dota talanta, un cik to var iemācīties. Liktos jau, ka pamatā jābūt nepieciešamībai rakstīt, un filoloģiskas ievirzes cilvēkam tālākais notiek pats no sevis. Tomēr prakse pierāda, ka ir cilvēki, kuriem gan būtu ko teikt, tomēr teikumi un burti uz papīra neklausa un kopā īsti nelīmējas. Tāpat kā ir arī cilvēki, kuriem savu domu izdodas pārliecinoši un skaisti paust mutiski, viņiem piemīt atjautība un ļoti netradicionāla izdoma, bet rakstos šo domu grūti vairs atpazīt. Atgriežoties pie Bereļa grāmatā paustā – visdrīzāk, rakstīt var iemācīties, bet ne iemācīt… Vēlreiz pārdomājot tikko minēto, nākas atgriezties pie labi zināmā secinājuma, ka dzīvē katram no mums taču ir savas pozitīvās puses, un neviens nevaram būt pilnība visos mūsu izpausmju un darbošanās virzienos – piemēram, ne katram vienlīdz labi izdodas gan darbs ar klientiem, gan pasākumu vadīšana, bibliogrāfisku sarakstu sastādīšana vai senu rokrakstu pētniecība, un tas ir normāli. Runājot par tekstu veidošanu, domāju, visa pamatā jābūt tieši vēlmei dalīties ar kolēģiem savā viedoklī, ikdienas darba atklājumā vai izpētes darba rezultātā, nepaturēt uzzināto pie sevis, turklāt dalīties visos iespējamos veidos, tajā skaitā – rakstveidā. Tam, lai konkrētais rakstveida vēstījums būtu gramatiski perfekts, gludi lasāms un viegli uztverams, beigu beigās ir paredzēti teksta redaktori un korektori – arī viņiem ir veicami savi darba pienākumi. Tādēļ šoreiz izmantošu brīnišķīgo atslēgvārdu “rakstīt”, lai pateiktu sirsnīgu paldies visiem rakstošajiem kolēģiem no Latvijas bibliotēkām, un protams, arī mūsu daudzajiem sadarbības partneriem citās institūcijās – paldies, ka paši izsakāt savu vēlmi vai arī piekrītiet mūsu redakcijas uzaicinājumiem paust viedokli un ieteikt vērtīgas grāmatas “Literatūras ceļveža” slejās – savu skatījumu un vērtējumu nekad nevajag novērtēt par zemu! Un paldies arī par to, ka ar sapratni pieņemat mūsu norādes un ieteikumus satura kvalitātes pilnveidei. Paldies, ka sadarbojaties ar mūsu izdevumu – nav būtiski, vai tas notiek jau vairākus gadus vai tikai viena atsevišķa numura ietvarā. Arī decembra numurā mūsu autoru pulkam pievienojušies vairāki jauni uzvārdi – tos pamanīsiet numura sagatavotāju sarakstā. Laikā, kad gan fiziskā telpa, gan, jo īpaši, interneta vide ir pārsātināta ar nemitīgas informācijas, tajā skaitā, jaunu grāmatu plūdiem, tikai visi kopā varam palīdzēt saviem līdzcilvēkiem tajos nenoslīkt, toties vieglāk tikt pie kārotā un noderīgā. Turklāt ikviena, arī epizodiska rakstīšanas pieredze nāk par labu arī pašiem rakstītājiem, tādēļ – izsakiet savas domas par grāmatām, kuras jūs nav atstājušas vienaldzīgus, arī turpmāk! Protams, iesakām ieskatīties ne vien Bereļa rakstīšanai veltītajā grāmatā; veidojot katra, arī decembra numura saturu, daudz tiek domāts, lai ikviens no tajā iekļautajiem grāmatu stāstiem daļai no jums ir īpašas uzmanības vērts. Lai mums visiem bagāta lasīšanas pieredze arī jaunajā gadā! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 8. numurs (decembris) PDF Numurā lasi: Berelis, Guntis. …rakstīt... Iesaka Dārta Sīka Pēters Brūveris: raksti un domraksti. Iesaka Daiga Brigmane un Ieva Mūrniece Pujāts, Marts. Zenīts. Dzejoļi. Iesaka Betija Celitane Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā. Iesaka Zane Rozīte Kellija, Marta Hola. Ceriņu meitenes. Iesaka Diāna Rudzīte Zarambaite, Igne. Melndzelmji. Iesaka Madara Freivalde Kunnass, Mauri. 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim. Iesaka Līva Alksne Sabaļauskaite, Kristina. Pētera imperatore II. 2. grāmata. Iesaka Madara Stāde Miervaldis Ķemers. Dievam un Purvītim pateicīgs. Iesaka Ingrīda Peldekse Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt. Iesaka Emīls Rotgalvis Grols, Deivs. Stāstnieks. Iesaka Lauma Remese Ozoliņa, Ieva. Adīsim latviski. Iesaka Zane Bondare Purne, Zane. Istabas augi. Iesaka Zane Bondare Lielā smaržu grāmata. Iesaka Zane Bondare

Vasaras vidus “Literatūras ceļvedis” sasniedz savus lasītājus neilgi pēc tam, kad vairums Latvijas publisko bibliotēku saņēmušas Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotā un Kultūras ministrijas finansētā 2022. gada pirmā posma grāmatu iepirkuma izdevumus – tāpat kā līdz šim, daļa no bibliotekāru iepirktajām grāmatām saskan ar mūsu kolēģu ieteikumiem “Literatūras ceļvedī”. Tātad mēs, bibliotekāri, esam uz pareizā ceļa un ne vien paši izlasām vērtīgāko lasāmvielu, bet arī kopīgi darām visu, lai ar daudzveidīgām metodēm to ieteiktu arī saviem lasītājiem – ceram, ka to veicinās arī izdevuma veidotāju personiskie grāmatu stāsti. Lai gan vasaras numurā, kā parasti, pārstāvēta arī nozaru literatūra, īpašs gandarījums šoreiz par daiļliteratūru, sakritības dēļ – vairākiem spilgtiem tulkojumiem. Ne vienmēr ir tā, ka, rediģējot kārtējos tekstus, māc nepacietība tūdaļ pat grāmatu rezervēt elektroniskajā katalogā un iespējami ātrāk izlasīt. Šoreiz tā noticis, tādēļ vēlamies iekārdināt arī jūs un izcelt dažas grāmatas jau priekšvārdā: izcilā francūža Mišela Velbeka jaunāko romānu “Serotonīns”, japāņu rakstnieka Haruki Murakami stāstu krājumu “Vienskaitļa pirmā persona”, kā arī somu rakstnieka Kari Hotakainena romānu “Nākotnes pilsētas stāsts”. Divu pirmo autoru vārdi droši vien īpašus komentārus neprasa, bet Kari Hotakainens lielākajai daļai lasītāju, visticamāk, maz zināms, tādēļ piedāvājam nelielu, mūsdienu aktualitātēm atbilstošu citātu: “Daudzas valstis tagad tiek vadītas, ja ne gluži atkarībā no garastāvokļa, tad galvenokārt balstoties uz emocijām; šādā situācijā cilvēki, kas vadās vienīgi no veselā saprāta, apmulst, sajūtas neiederīgi un bezpalīdzīgi. Viņi sajūtas, it kā būtu nonākuši niķīgu bērneļu smilškastē, kas šajā kontekstā nozīmē robežkonfliktus, pat etnisku tīrīšanu un cilvēktiesību pārkāpumus.” (”Nākotnes pilsētas stāsts”, 148. lpp.) Aicinām arī nepalaist garām kādu spilgtu pašmāju debiju – jaunās rakstnieces, arī bibliotekāres Evitas Hofmanes visai drosmīgo un pat nedaudz šokējošo stāstu krājumu “Durvis”, kā arī saturiski un poligrāfiski tik saistošo un bagātinošo Katrīnas Teivānes monogrāfiju “Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons”. Lai gan pēdējā laikā, īpaši vasarā, kad grāmatu lasīšanai nākas konkurēt ar daudziem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, lasām mazāk, neatkarīgi no tā, vai esam jau atgriezušies no atvaļinājuma vai tikai vēl plānojam, kā to pavadīt – piedāvāju ieinteresējušās grāmatas atzīmēt savā individuālajā lasāmplānā, lai citkārt pie tām atgrieztos! Iesakām apmeklēt arī LNB skaņu mākoni, lai noklausītos jaunākos mūsu kolēģu veidotos skaņu ierakstus par spilgtām “Literatūras ceļveža” ieteiktām grāmatām. Uz tikšanos jau pavisam drīz – septembrī! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 4. numurs (maijs/jūnijs) PDF Numurā lasi: Lāms, Edgars. Kurzemes iekopšana. Iesaka Ieva Kalniņa Moreino, Sergejs. Etorika. Iesaka Ieva Kalniņa Hofmane, Evita. Durvis. Iesaka Renāte Šidlovska Kronbergs, Juris. Debesīs Dievs bīda mēbeles. Iesaka Ojārs Lāms Velbeks, Mišels. Serotonīns. Romāns. Iesaka Ojārs Lāms Murakami, Haruki. Vienskaitļa pirmā persona. Iesaka Katrīna Kukaine Hotakainens, Kari. Nākotnes pilsētas stāsts. Iesaka Astra Šmite Foslīna, Liza, Dafija, Mollija Vesta. Vēsā mierā. Iesaka Irēna Moreino Hansens, Anders. UDHS priekšrocības. Iesaka Zane Bondare Dominiks Kalvelis un līdzgaitnieki Latvijas zobārstniecībā. Iesaka Zane Bondare Izaugt veselam digitālā pasaulē. Iesaka Irēna Moreino Gertners, Edgars. No Ghetto līdz Olimpiskajam zeltam. Iesaka Zane Bondare Teivāne, Katrīna. Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons. Iesaka Līga Goldberga Čaupova, Ruta. Jānis Aivars Karlovs. Iesaka Ingrīda Peldekse Remess, Andžils. Kur dvēsele cēlās spārnos. Iesaka Anda Saldovere Vidzemes jūras vārti: Salacgrīvas osta. Iesaka Gints Šīmanis Kriķis, Juris. Liepājas zveji abpus ekvatoram. Iesaka Gints Šīmanis ZUTIŅŠ. Salacgrīvas novada literārais almanahs. Iesaka Gints Šīmanis

Mēs visi apzināmies, ka pāris pēdējo gadu laikā, kad pasaule ir krīžu, likstu un ļaunuma piemeklēta, ikvienam ļoti nepieciešamas pozitīvas emocijas – jebkādas. Tomēr pasīvi gaidot, tās var arī mūs nesastapt, toties varam paši piepalīdzēt šīm emocijām mūs saniegt. Strādājot ar “Literatūras ceļveža” jauno, oktobra numuru, apkārt virmoja nedaudz neizskaidrojamas, tomēr ļoti siltas, pat drusku eiforiskas sajūtas. Mēģinot tās noformulēt sev pašai, sapratu, ka tās raisa ilgstoša atrašanās starp pašām izmeklētākajām, labākajām grāmatām! Šoreiz – ne vien intelektuāli, interneta vidē, bet arī tiešā nozīmē, jo kopā ar citiem nodaļas kolēģiem ar prieku palīdzam sagatavot reģionu publiskajām bibliotēkām paredzētās grāmatu iepirkuma programmas ietvaros atlasīto jauno grāmatu kopas. Varbūt tas ir nedaudz subjektīvi, tomēr, līdzdarbojoties projekta veidotājiem jau vairākus gadus, priecē pozitīva izaugsme grāmatukopu satura atlasē, pieaugot latviešu autoru izdevumu īpatsvaram – tas sakrīt arī ar vienu no“Literatūras ceļveža” veidotāju pamatmērķiem. Turklāt, lai arī nedaudz izklausās pēc paradoksa, tomēr gribas uzsvērt, cik ievērojama ir grāmatu vāku vizuālā ietērpaloma – visbiežāk pievilcīgs izdevuma ārējais noformējums sakrīt ar kvalitatīvu grāmatas saturu (arī sarunās ar vairākiem kolēģiem esam nonākuši pie domas, ka, lai gan nav veikti atbilstoši pētījumi, te darbojas nenoformulējamas likumsakarības, ko pierāda reāli piemēri – ar gluži retiem izņēmumiem). Par to pārliecinos, ne vien strādājot grāmatu iepirkuma projekta ietvaros, bet arī iknedēļu jauno LNB saņemto grāmatu izstādes plauktus pārskatot, lai izvēlētos izdevumam “Literatūras ceļvedis” atbilstošāko; protams, necentīsimies komplektēt grāmatplauktus atbilstoši vāciņu iederībai interjerā, tomēr – laba grāmata reti kad ir vizuāli pelēka un necila, bālā poligrāfiskā izpildījumā un ne vienmēr tam ir saistība ar finansiālajām iespējām… Sirdi sildoša un pozitīvas sajūtas raisoša ir arī komunikācija ar izdevuma autoriem – grāmatu ieteicējiem, kura parasti notiek ilgākā laikposmā (šobrīd, piemēram, notiek saziņa ar nākamā, novembra numura līdzautoriem). Jo īpašs prieks saņemt ziņu no kāda vēl neiepazīta kolēģa ar jautājumu: “Vai drīkstu līdzdarboties LC satura veidošanā?” (arī šomēnes publicēta LNB kolēģes pirmā recenzija). Un tad – seko paši grāmatu stāsti. Kā varu nebūt laimīga, saņemot aprakstus par tādām mūsu nācijas pašapziņu veicinošām grāmatām kā, piemēram, lieliskais izdevums par gleznotāju Purvīti, Arņa Koroševska pētījums par Andreju Upīti, Uģa Niedres izzinoši bagātais apcerējums par Turaidu un tās apkārtni vai Laumas Malnaces Latvijas apceļošanas stāsts? Tas – vien neliels ieskats jaunā numura saturā, bet kur tad vēl tulkotās dzejas un bērnu literatūras pērlītes, nozaru literatūras atklājumi... Prieks starp grāmatām atrasties! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 6. numurs (oktobris) PDF Numurā lasi: Koroševskis, Arnis. Lielais noliedzējs. Iesaka Lilija Limane Attālinātie. Jauno autoru pandēmijas laika stāsti. Iesaka Elvis Friks Pizāne, Inga. Tas pats izmisums, tikai ar puķēm. Iesaka Aija Uzula Tan laikmeta dzejas izlase. Iesaka Astra Šmite Niedre, Uģis. Pilsdrupu paēnā. Iesaka Dārija Juškeviča Malnace, Lauma. Es eju. Iesaka Anda Saldovere Purvītis. Sastādītāja Laima Slava. Iesaka Ingrīda Peldekse Kivirehks, Andruss. Ērms un feisbuks. Iesaka Aija Uzula Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! Iesaka Madara Freivalde Saksonova, Svetlana. Uzņēmumu (biznesa) vērtības noteikšana. Iesaka Ilze Gensberga Priekulis, Jānis. Senāts lasa Satversmi. Iesaka Zane Krūmiņa Ģenerālis Kārlis Goppers. Iesaka Zane Rozīte Pilmane, Māra. Embrioloģijas daudzveidība. Iesaka Zane Bondare Lāriņš, Viesturs. Sporta medicīna. Iesaka Zane Bondare Bokalders, Varis, Bloka, Marija. Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība. Iesaka Zane Bondare

Skaistuma un skumju nojausmas Nesen LU apgāda publicētā jaunākā grāmata "Tan laikmeta dzejas izlase" ir Pētera Pildegoviča mīlestības darbs. Kaut arī tā var sacīt par visiem ievērojamā latviešu sinologa darbiem – par garu gadu gaitā tapušo ķīniešu–latviešu vārdnīcu, kā arī par autobiogrāfisko grāmatu "Mans Ķīnas stāsts". Visi šie darbi izceļas ar pamatīgumu un ieņem paliekošu vietu latviešu kultūrā. Tie atklāj Pēteri Pildegoviču gan kā apdāvinātu valodnieku, gan kā diplomātu, kas palīdzējis veidot un uzturēt Latvijas draudzību ar Ķīnu. Taču "Tan laikmeta dzejas izlase" ir pirmais Pētera Pildegoviča ķīniešu dzejas latviskojums. Šī grāmata atklāj latviešu lasītājam vēl nepazīstamu Ķīnas kultūras fenomenu. Tan laikmeta dzejas izlase apkopo Tan dinastijas laikmeta (m.ē. 618.–907.g.) slavenāko dzejnieku darbu paraugus. Šī laikmeta dzejnieki ir likuši pamatu visai vēlāko laiku ķīniešu dzejas tradīcijai. Tāpēc daži rietumu sinologi, kā piemēram, Viljams Hangs, nozīmes ziņā vienu no Tan laika dzejniekiem, Du Fu, ir nodēvējis par 'ķīniešu Šekspīru', jo viņa dzejas ietekme ķīniešu valodā un literatūrā sniedzas cauri gadsimtiem. Tomēr būtībā Ķīnas un Eiropas dzejas tradīcijas nav salīdzināmas. Kaut arī tās abas cenšas atainot cilvēka emocijas un eksistenciālas pārdomas, tas tiek darīts pēc atšķirīgiem principiem. Ķīnas dzejā nav mums pazīstamo simbolu, nav pierastās dzejas poētikas ar mums pazīstamu vārsmojumu, pantmēru, atskaņām u.c., kas veido dzejas formu. Tur dzejas formu lielā mērā veido kaligrāfija. Tan laikmeta dzeja veidojas starp šo vizuālo mākslas formu un morālfilozofiju, kas izaugusi no Laodzi mācības par dao un viņa vēlāko laiku oponenta Konfūcija idejām. [Starp citu, Rainim bija iecerēta luga par abiem šiem ķīniešu dižgariem un viņu konfliktējošiem pasaules uzskatiem, kur Laodzi uzskatīja par cilvēka primāro uzdevumu izprast sevi, bet Konfūcijs – kalpošanu sabiedrība]. Līdz ar to katram šīs dzejas tulkotājam pirmais jautājums, ar kuru jātiek galā, ir "Vai šī dzeja vispār ir atdzejojama?". Grāmatas priekšvārdā atdzejotājs atzīst sava uzdevuma sarežģītību īsā frāzē – "Tas nepavisam nav vienkārši". Tāpēc īpaši nozīmīga un uzslavējama ir Pētera Pildegoviča prasme izvēlēties tik iejūtīgu grāmatas ilustratori kā Mariju Jurso. Mākslinieces smalkie akvareļi zināmā mērā kļūst par tulkotā teksta sastāvdaļu un vizuāli veido grāmatas noskaņu. Pirmā noskaņa, kas rodas, paņemot grāmatu rokās, ir vēlēšanās to tūlīt izlasīt no vāka līdz vākam. Lasītājs tad arī ķeras klāt, bet jau pēc īsa brīža apjauš, ka nonācis pavisam jaunā pasaulē, kurai nemaz nevar izskriet cauri tā vienā rāvienā. Te katrs dzejolis liek apstāties un padomāt. Daudzu Āzijas tautu klasiskajā dzejas tradīcijā sevišķs uzsvars ir likts uz divām komponentēm – uz dzejas labskanību un uz zemtekstu. Ķīnā tas attiecās arī uz Tan laikmeta dzeju. Dzejnieki rakstīja saviem izglītotajiem laikabiedriem, kuri labi orientējās valstī notiekošajā un prata vārsmas skatīt plašākā kontekstā. Mūsdienu lasītājs, ja vien nav īpaši erudīts attiecīgā laikmeta politiskajās norisēs, galma intrigās un citos tā laika notikumos, kā arī autoru dzīves faktos, spēj uztvert vien dzejoļa attālinātu noskaņu. Un arī tad parasti nepareizi. Tāpēc ļoti svarīgi ir lasīt atdzejojumu kopā ar tulkotāja komentāriem. Tikai tā lasītājs sapratīs dzejolī ietverto alegoriju. Izlasot dzejoli bez komentāriem, visbiežāk rodas pilnīgi atšķirīgas izjūtas, noskaņas un konotācijas no tām, ko dzejnieks domājis pateikt. Protams, tā ir rietumu dzejas tradīcijas īpatnība, ka katrs, lasot vienu un to pašu dzejoli, var to interpretēt atšķirīgi – pat liekot uzsvarus uz dažādiem vārdiem. Tan laikmeta dzejā tā nav. Pētera Pildegoviča skaidrie un lakoniskie komentāri to pierāda. Tan laikmeta dzeju rada skumjas. Un īslaicīgs prieks – prieks par satikšanos ar draugu, par dabas skaistumu, par mīlas piepildījumu, prieks par sava darba augļiem. Tomēr tas ir pārejošs prieks, ko nomaina ilgas skumjas – par šķiršanos no drauga, par atšķirtību no ģimenes, par garos karos izpostīto valsts varenību, par karos zaudētajiem vīriem un sievu vientulību, par valdošo aprindu uzdzīves kāri uz smagos darbos nomākto rēķina, bažas par savas valsts nākotni. Pētera Pildegoviča tulkojumā to skaisti pateicis Čeņ Dzians (249. lpp.) "Dziesma uzrakstīta, kad uzkāpu Joudžou terasē": Ieskatos tālē un nespēju saredzēt pagātnes viedajos... Atpakaļ veros un nespēju saskatīt nākotnes gudros... Domāju sevī – Debess un Zeme tik bezgala plaši. Vientuļi skumja krīt asara rūgta. Pēterim Pildegovičam ir lieliski izdevies parādīt to noskaņu, kas valdīja Tan laikmeta intelektuālajā sabiedrībā – to īpašo cerību un bezcerīguma sajaukumu, kas cilvēkam liek dzīvot un pildīt savu pienākumu – tajā pašā laikā apzinoties savas dzīves atkarību no augstākstāvošo labvēlības un rūgto atziņu par savu bezspēcību jelko mainīt šajā pastāvošajā lietu kārtībā. Tā sirsnība un iejūtība, ko Pēteris Pildegovičs ir veltījis atdzejotāja darbam, ir pavērusi latviešu lasītājam jaunu, līdz šim neapzinātu lappusi pasaules literārā mantojuma grāmatā. Šajā lappusē ir senās Ķīnas skaistuma un skumju nojausmas. Tan laikmeta dzejas izlase. No ķīniešu valodas atdzejojis Pēteris Pildegovičs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 287 lpp. ISBN 9789934188534. Sigma Ankrava ir tulkotāja, literatūrzinātniece un LU profesore.

Sagatavot šī rudens pirmo “Literatūras ceļveža” numuru bija visai izaicinoši, jo izdevniecības arī vasaras atvaļinājumu periodā strādājušas ražīgi un vienā numurā varam ietilpināt vien apjomā ierobežotu triju pēdējo mēnešu plašā un daudzveidīgā daudznozaru literārā piedāvājuma izlasi. Šoreiz numura satura sagatavošanā nav piedalījušies LU mācībspēki un studenti; to veido LNB speciālistu, kā arī dažu mūsu valsts reģionu pārstāvju ieteikumi, turklāt īpašs prieks, kā allaž, par diviem jauniem personīgās literārās pieredzes paudējiem, kuri piepulcējušies līdz šim jau zināmajiem ieteikumu autoriem. Arī šoreiz jaunā numura iznākšana sakrīt ar LNB speciālistu īstenotās programmas “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” 2022. gada II kārtai izvēlēto grāmatu kopu saņemšanu un veidošanu – pašu bibliotēku izvēlēto grāmatu sarakstos ir arī vairākas no šajā izdevumā ieteiktajām. Pie īpaši izceļamiem izdevumiem šoreiz vēlamies minēt biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” sagatavoto grāmatu “Krišjāņa Valdemāra 300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas” atjaunotā mūsdienu ortogrāfijā, kas saistāma ar Valdemāra tuvojošos divsimtgadi, tomēr piebilstams, ka grāmatas finansiālais atbalstītājs “EUCOW fonds” jau īsteno arī citas idejas latviešu grāmatas piecsimtgades pasākumu kontekstā. Ar jaunāko izdevumu par Eduardu Veidenbaumu turpinām atspoguļot izdevniecības “Dienas Grāmata” biogrāfisko romānu sērijas “Es esmu…” tapšanas gaitu. Kā pārsteigumu daudziem LC lasītājiem piedāvājam arī īsu apskatu par pēdējo divu gadu laikā īpašu popularitāti sasniegušā rakstnieka Andra Kalnozola jaunāko īsprozas darbu – literārās publicistikas žanrā sarakstīto grāmatiņu “Eiropas smaržas” (iznākusi izdevēja “Rīgas Laiks” topošajā Mazo grāmatiņu kolekcijā). Būs izlasāms arī lasītājas viedoklis par LALIGABA balvu saņēmušo rakstnieces Dženas Andersones patiesi “durstīgo” stāstu krājumu “Dadži”. Šis, protams, ir vien neliels ieskats. Ceram, ka atradīsiet sev noderīgas idejas arī nozaru literatūras piedāvājumā. Laikā, kad cenas turpina kāpt arī grāmattirdzniecībā un personiski iegādājamo grāmatu saraksts kļūst aizvien rūpīgāk izvērtējams, iepazīšanās ar sev tuvākās bibliotēkas grāmatu klāstu var kļūt vēl aktuālāka ikvienam. Ja esat izlasījuši ko patiesi saistošu un nevēlaties savu viedokli paturēt vien sev – gaidīsim ieteikumus no jebkura Latvijas bibliotekāra! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 5. numurs (jūlijs/augusts/septembris) PDF Numurā lasi: Andersone, Džena. Dadži. Iesaka Diāna Rudzīte Jundze, Arno. Es nemiršu nekad. Iesaka Anda Saldovere Kalnozols, Andris. Eiropas smaržas. Iesaka Lauma Remese Inka. Savējām. Iesaka Madara Freivalde Brūvers, Pāvils. Visuaugstākā patvērumā. Iesaka Astra Šmite Hoare, Philip. Albert & the Whale. Iesaka Anna Iltnere De Vigāna, Delfīne. Bērni ir karaļi. Iesaka Līva Alksne Lāna, Trīnu. Skeleta Juhana gaitas. Iesaka Madara Freivalde Roja, Ženija, Kaļķis, Henrijs. Ergonomika darbā ar digitālajām ierīcēm. Iesaka Zane Bondare Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs 100 gados. Iesaka Zane Bondare Līpiņš, Leonards. Koksnes mācība. Iesaka Zane Bondare Zahars, Vitolds. Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā. Iesaka Zane Krūmiņa Tiesiskās vienlīdzības princips. Iesaka Ilze Gensberga Iļģuciema stikls. Iesaka Ingrīda Peldekse Zanders, Māris. Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā. Iesaka Zane Rozīte Gustovskis, Artis. Kuldīga. Raksti. Iesaka Daina Girvaite Zvirbule, Dace. Mans Jēkaba ceļš. Iesaka Daina Girvaite Valdemārs, Krišjānis. Krišjāņa Valdemāra 300 stāsti. Iesaka Gints Šīmanis

Jau trešo mēnesi 21. gadsimta Eiropa aizvada neticami saspringtā, pat sirreālā gaisotnē. Karš plosās nevis aiz jūrām un okeāniem, bet tepat mums līdzās Eiropā, turklāt šī ārprāta ietekmēta vairāk vai mazāk ir visa pasaule. Vairums mūsu līdzcilvēku, kuri dzimuši 20. gadsimta otrajā pusē, visdrīzāk jutās droši, ka savu mūžu nodzīvos bez kara Eiropā… un tomēr! Lai gan liela daļa no mums šos divus satraucošos mēnešus izdzīvo, ik dienu sākot ar jaunākajām ziņām no Ukrainas, daudziem ar to ir par maz – normāli domājošus cilvēkus pastāvīgi nodarbina notiekošās traģēdijas cēloņu skaidrojumi, vēlme iesaistīties jebkādas, t. sk. informatīvas, palīdzības sniegšanā. Jo arī tas ir atbalsts. Protams, ka mūs kā kultūras nozares pārstāvētājus līdzās cilvēciskajām šausmām satrauc arī apdraudētais, daļēji jau sabojātais izcilais Ukrainas kultūras mantojums – arhīvu, muzeju un bibliotēku ēkas, mākslas darbi, grāmatas, citi dokumenti, tādēļ bijām gandarīti par reālo iespēju kaut nedaudz iesaistīties tā glābšanas iniciatīvā. Ir zināms, ka teju katra krīze neviļus sev līdzi nes arī ieguvumus un pozitīvas tendences – lai gan tas izklausās paradoksāli, tomēr tāda ir pasaules lietu kārtība. Tie, kuri nav attiecīgo jomu speciālisti, atzīs, ka līdz šim par Ukrainu, tās vēsturi, kultūru, ģeogrāfiju esam zinājuši visai maz – kopš 2014. gada politiskajiem notikumiem bijām ieslīguši nosacītā atsvešinātībā, samierinoties ar Donbasa krīzes raisītajām negācijām. Šobrīd esam “pamodināti” pa īstam, cenšamies aptvert notiekošo, vairāk interesējamies arī par pašu Ukrainu. Aptvert karu varam arī ar literatūras starpniecību – stāstīt par savu zemi un tautu ir rakstnieku un citu radošo profesiju pārstāvju misija visos laikos. Ukrainas kultūras pasaule ir plaša un daudzveidīga – tāpat kā pati valsts. Populāri mūsdienu rakstnieki un dzejnieki šobrīd dara ne vien savu tiešo darbu, bet ir kļuvuši par publicistiem, informatīvā kara dalībniekiem: iesaistās informācijas aprites nodrošināšanā vai, piemēram, gluži prozaiski – no ārvalstīm saņemto ieroču lietošanas instrukciju tulkošanā. Citi ir emigrējuši uz rietumvalstīm, bet citi – kopā ar ģimeni un līdzcilvēkiem atrodas bumbu patvertnēs un pagrabos; daži aizstāv dzimteni brīvprātīgo vai armijas rindās. Lielāko Latvijas bibliotēku krājumos (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukrainas informācijas centrā) ir daudz iepirktu vai dāvinājumu veidā saņemtu Ukrainā izdotu grāmatu – gan daiļliteratūras, gan dažādu nozaru izdevumu. Ievērojamu Ukrainā izdoto grāmatu dāvinājumu pavisam nesen ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu saņēmusi Rīgas Centrālā bibliotēka. No bibliotēku elektroniskajiem katalogiem, grāmattirgotāju piedāvājuma un sarunām ar mūsu tulkotājiem no ukraiņu valodas (šobrīd redzamākie – Māra Poļakova, Māris Salējs) varam secināt, ka latviski tulkotu ukraiņu grāmatu ir visai maz, ukraiņu rakstnieki izdevēju aprindās līdz šim bijuši nepietiekami novērtēti. Savukārt vairākas ukraiņu tautības tulkotājas (Līna Meļņika, Viktorija Prituļaka) nodarbojas ar latviešu tekstu tulkošanu ukraiņu valodā. Par ukraiņu literatūras tulkošanu lasiet rakstā “Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst. Par ukraiņu literatūru stāsta tulkotāji” un ““Tulkotāji arī raud!” Atklāta saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu”. Pārsvarā pie mums pieejami šobrīd Ukrainā populāru rakstnieku romāni (Serhijs Žadans, Tamāra Horiha Zerņa, Andrejs Kurkovs u. c.), brīnišķīga bērnu literatūra (Marjana un Tarass Prohasko, Halina Vdovičenko). Bet ir liela cerība, ka situācija drīz mainīsies uz labo pusi. Šobrīd, pateicoties mūsu tulkotājiem, jo īpaši Mārai Poļakovai, varam sekot arī gluži svaigam raksturojumam par aktuālo situāciju Ukrainas grāmatu pasaulē, kuru pauž paši ukraiņi. Jau tagad var teikt, ka kopumā grāmatniecības nozare cietusi smagi – piemēram, grāmatas ir sagatavotas iespiešanai, bet sagrautu ēku un ražotņu dēļ tālākie procesi ir liegti. Akūti nepieciešamu atbalstu grāmatu izdošanā sniegt piekrituši arī Latvijas izdevēji (piemēram, “Zvaigzne ABC”). Sk. rakstnieka Andreja Kurkova publikāciju par pašreiz notiekošo grāmatniecības nozarē un rakstnieces Viktorijas Amelinas viedokli par karu un Krievijas kultūru. Pēdējos mēnešos Latvijā notiek daudz literāru pasākumu un sarunu muzejos, bibliotēkās un citās kultūrvietās (organizēšanā aktīvi iesaistās, piemēram, tulkotāji Māra Poļakova, Māris Salējs, dzejnieks Eduards Aivars). “Literatūras ceļveža” aprīļa speciālnumurā piedāvājam pavisam nelielu ieskatu ukraiņu literatūras žanru daudzveidībā – tie ir daiļliteratūras un nozaru izdevumi, kuri pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā un ieinteresējuši mūsu izdevuma veidotājus. Šķiet pašsaprotami, ka grāmatu ieteikumos šoreiz saklausīsiet nedaudz vairāk emociju kā citkārt. Vienlaikus šis būs sava veida apliecinājums tam, ka domās patiesi esam kopā ar apbrīnojami lepno, dzīvotspējīgo un varonīgo ukraiņu tautu. Intereses gadījumā minētos izdevumus iespējams pasūtīt ar starpbibliotēku abonementa starpniecību, jo lielākā daļa no tiem grāmatveikalos nav pieejami. Aprīļa numura mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas reģionu bibliotekāriem un citiem interesentiem gan ukraiņu literatūras apzināšanā, iepazīšanā un ieteikšanā vietējiem lasītājiem, gan arī iespējamo no Ukrainas iebraukušo bibliotēku klientu apkalpošanā, tādēļ pievienojam arī vairākus izlases veida ieteicošus resursu sarakstus (kopumā pieejamais ukraiņu literatūras klāsts – gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēs, gan dažādās nozaru lasītavās – ir daudz plašāks). Slava Ukrainai! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 3. numurs (aprīlis/speciālnumurs) PDF Numurā lasi: Žadans, Serhijs. Džezs pār Donbasu. Iesaka Sigita Kušnere Žadans, Serhijs. Mezopotāmija. Iesaka Līva Alksne Horiha-Zerņa, Tamāra. Meitiņa. Iesaka Anda Saldovere Kurkovs, Andrejs. Pikniks uz ledus. Iesaka Elita Vīksna Ruka, Elvita. Paradīze ir tikai vieta uz zemes. Iesaka Anda Saldovere Ukraiņu dzeja. Iesaka Māra Jēkabsone Burvju vijoleIe. Iesaka Dārija Juskeviča Арбатская, Юта. Николай Костецкий: шипы и розы. Iesaka Zane Bondare Мусіэнко, Наталія Борисівна. Art of Maidan. Iesaka Toms Herings Клочко, Діана. 65 українських шедеврів. Iesaka Raits Lubinskis Vdovičenko, Halina. 36 un 6 kaķi. Iesaka Ilze Kļaviņa Romanišina, Romana, Lesivs, Andrijs. Zvaigznes un magoņu sēkliņas. Iesaka Ilze Kļaviņa Prohasko, Tarass, Prohasko Marjana. Bērnu grāmatas. Iesaka Anda Saldovere Kolomojeca, Jūlija, Gutničenko, Alla. Neparastās profesijas. Iesaka Anda Saldovere

Latvijas Universitātes profesori Ženija Roja un Henrijs Kaļķis izdevuši zinātnisko monogrāfiju “Cilvēkfaktors un ergonomika darbā”. Cilvēks spēj fantastiskas lietas, ja vien viņu attiecīgi sagatavo, atbalsta, apmāca, ļauj izpausties, koncentrēties, ievērojot katra strādājošā individuālo fizisko un garīgo sagatavotību. Cilvēku sniegumi ir ļoti niansēti un dinamiski. Grāmatas autori norāda, ka mēs dzīvojam strauju vides, demogrāfisko un tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā. Jaunu darba modeļu un jaunu tehnoloģiju ieviešana ir radījusi jaunus izaicinājumus ergonomikas speciālistiem. Ikviena tautsaimniecības nozare arvien vairāk orientējas uz ražīguma kāpinājumu, tehnoloģiju attīstību, nodrošinot uzņēmējdarbību un organizācijas konkurētspēju ilgtermiņā. Nozīme ir ražošanas automatizācijai un robotizācijai, kas ir viens no tehniskā progresa mērķiem. Zinātniskā monogrāfija “Cilvēkfaktors un ergonomika darbā” palīdzēs ikvienam izprast ergonomikas nepārvērtējamo nozīmi darba procesā, saprast, ka visas apskatītās ergonomikas jomas ir savstarpēji saistītas, ka cilvēks darbā un viņa darbaspējas, ierobežojumi, prasības to apvienošanā ir neaizstājama vērtība ikvienā organizācijā. Grāmatai ir četras galvenās nodaļas: cilvēkfaktors un ergonomika; fiziskās slodzes ergonomika; kognitīvā ergonomika un organizatoriskā ergonomika. Padziļināta iepazīšanās ar šīm nodaļām palīdzēs ikvienam izprast ergonomikas nozīmi darba procesā. Noderīgi: www.kf.lu.lv Roja, Ženija, Kaļķis, Henrijs. Cilvēkfaktors un ergonomika darbā: zinātniskā monogrāfija. Rīga: Latvijas Ergonomikas biedrība, 2020. 294 lpp. ISBN 9789934231209. Guna Ulmane 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja.