Anna Auziņa. Kāpostu zupa

Annas Auziņas dzejas vērtības jau no pirmsākumiem ir personiskums, jutekliskums un intimitāte. Tiešs sievietes pieredzes patiess atainojums un neizskaistinātība ir arī jaunākā dzejas krājuma "Kāpostu zupa" raksturā.

Daudzām lasītājām un lasītājiem dzejas krājums "Annas pūra govs" (2017) un novatoriskais prozas darbs "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata" (2021) iegūluši iemīļotākās latviešu literatūras fondā. Liela iespējamība, ka arī "Kāpostu zupa" ielīs daudzās sirdīs un poētiskajās apziņās.

Krājuma dzejoļi vēsta par autores dzīves reālijām, bet vienlaikus šī ir literatūra, kas ar tajā aprakstīto pieredzi viegli un mierinoši ļauj identificēties lasītājai vai lasītājam.

Ar rindām par novecošanu, mirstošo tuvāko, smagākās vai vieglākas formas slimību, pieaugošiem bērniem, cilvēka dzīves ciklu un citām eksistences blakusparādībām nejūties tik vientuļš un nesaprasts.

Autores poētiskajā intonācijā ir kaut kas līdzjūtīgs un gaiši cerīgs – ne tikai intelektu, bet arī garu balstoša vispārcilvēciska garīgā vertikāle: "tāpēc netiesā sevi bargi par to / par ko neviens cits pat neiedomājas nosodīt" (46. lpp.).

Ja iepriekšējā perioda poētikā dominējošie bija intimitātes, sievietes seksualitātes motīvi, tad jaunākais krājums izteiktāk pievēršas pieņemtības, veselības, dzīvības un nāves tematikai -

nāves nenovēršamībai un zaudējuma skaudrumam, dzīves turpinājumam pēc mūsu pirmsākumiem un radītājiem, trauksmainā ikdienā, kurā nomāc "kara ēna un pandēmijas atblāzma" (35. lpp.).

Tādi dzejoļi kā, piemēram, "Elēģija manai mātei", "Dārznieks", "Mūsu mīlestība ir iemesojusies" un "Trīs kaķi" rāda mīlestības plašo spektru, tās nianses un nokrāsas, tik cilvēcīgās un reālās nesaprašanās, ikdienas pārdzīvojumus un sadzīviskās nejēdzības, kurām maļoties cauri, mēs varam atsvešināties, bet tikpat labi – arī satuvināties.

Pielikums "Par personības traucējumiem" radoši padziļina šī krājuma lasījumu – tas ietver gan medicīnisku teoriju par UDHS (Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu) vienā atvēruma pusē un autores dienasgrāmatas fragmentus otrā. Subjektīvā interpretācijā šis paņēmiens it kā parāda lasītājam kāda personības tipa tā dēvētās teorētiskās iezīmes un reālu cilvēku, tā dzīves šķērsgriezumu cilvēciski personīgā gaismā, mazinot arī stigmatizāciju un stereotipiskus priekšstatus.

Dzīve ir neviennozīmīga, neparedzama, bieži arī nepanesama, bet, Annas Auziņas rindās runājot, mums "jāiet cauri šai gravai un tālāk" (54. lpp.). Tāda dzeja kā "Kāpostu zupa" var būt mūsu balsts un iepriecinājums, vērtība, kurā spoguļojam savu esību un patību, atrodam ticību un kurā no jauna ieraugām dzīves skaistumu.

Noderīgi: Izdots Annas Auziņas piektais dzejas krājums "Kāpostu zupa"

Anna Auziņa. Kāpostu zupa: dzeja 2019–2024. Redaktors: Raimonds Ķirķis. Dizains un makets: Armands Zelčs. Rīga: Neputns, 2025. 54. lpp., 40 nenumurētas lpp. ISBN 9789934651021

Agija Ābiķe ir LNB Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja un literatūrzinātniece.