Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir pavasara atkušņa laiks Marts un aprīlis šajā pavasarī "Literatūras ceļvedī" bija veltīti atkušņa tematikai, kas sevī nes zināmu rāmumu. Tomēr, kamēr daba pamazām modās, latviešu literatūrā jau mutuļoja kaislības, kas bija pilnas dumpja, riebuma, neizpratnes, drosmes, iedvesmas, talanta, milzīga darba un pārmaiņu. Gluži kā pati dzīve. Laiks vēl varbūt ir pavasarīgi vēss, bet cilvēki Latvijas literatūrā notei

Lasot Bukera balvas garā saraksta grāmatas, neizbēgami galvā rindojas arī mans personīgais tops. Lai gan daudz lasāmā vēl priekšā, "Endling" (burtiskā tulkojumā – pēdējais sugas pārstāvis) pilnīgi noteikti būs tā augšgalā. Tā ir grāmata, par kuru gribas stāstīt citiem. Grāmata, kas nepārstāja mani pārsteigt. Grāmata, kuru – sakritīgi – sāku lasīt 24. februārī. Stāsts ir par ukraiņu bioloģi Ievu (Yeva), kuras dzīves misija ir nosargāt un pavairot izzūdošas gliemežu sugas. Neti

Grāmata, kurā praktiski reālās dzīves notikumi ir ikdienišķi, daudziem pazīstami, varbūt pat garlaicīgi. Taču tajā pašā laikā galvenā tēla domu, emociju un sajūtu līmenī tiek piedzīvots vesels eposs par dzīvi, savu lomu tajā, attiecībām un pašapziņu. Šīs divas monētas puses manā ieskatā raksturo Harija Āboliņa debijas romānu "Arī es gribētu aizbraukt uz Ženēvu". Tas ir stāsts par vientuļo tēvu Albertu, kurš audzina piecgadīgu dēlu Oliveru jeb Oliju. Galvenajam varonim ir 35 g

Ilustrācija: Laura Lukeviča Noskaidroti Literatūras gada balvas laureāti; spilgtākais darbs literatūras pētniecībā – Paula Daijas "Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848" 17. aprīlī notika Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, kas telpiski un mākslinieciski tika veidota sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu "Dzejas pusnakts". Noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās,

Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir atkušņa un pavasara sākuma mēneši. Laiks, kad pat asā vējā, kurā vēl aizkavējies ziemas saltums, var pamukt kādā aizvēja stūrītī un atļauties lasīt ārā. Kaut tikai 10 minūtes. Vai pusstundu ar cimdiem (protams, jāskatās pēc situācijas). Kādam rūdītākam lasītājam, kurš āra lasīšanu spītīgi piekopj visu gadu, šis ir laiks, kad vienkārši pamanīt, ka beidzot var nenosalt līdz kaulam, Latvijas ziemās izkarojot literatūru pa lappusītei svai

Tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes (dz. 1962) gobelēnu albums tapis pašas mākslinieces apgādā un ir veltīts četrām kolekcijām – "Kas dzintaram vēl padomā?" (2014-2020) darināta ar poliamīda pavedienu, kurā iestrādāts dzintara pulveris, Vilhelma Purvīša pavasara ainavu motīvos balstīta gobelēnu kolekcija "Galotnes. Tālāk par ainavu" (2023), gleznotāja Marka Rotko 20. gadsimta 40. gados tapušu darbu interpretācija gobelēnos (kopš 2024), kā arī kolekcija "Pļava" (2016-2024), k

Sergejs Timofejevs ir 1970. gadā Rīgā dzimis Latvijas krievu dzejnieks. Lai gan grāmata "Moka un Robers" ir nozīmīgs notikums bērnu literatūrā, tā nav autora pirmā pievēršanās šim žanram. Jau 2018. gadā tika izdota viņa grāmata "Pasaka par bruņinieku, kuram sāpēja zobi" , kas apliecina autora interesi par bērnu auditoriju un spēju ar jaunākajiem lasītājiem komunicēt gan poētiskā, gan izglītojošā veidā. Grāmatas sižets risinās mūsdienu Rīgā. Kafijbrūnais suns Moka uguņošanas u

Kā pārdzīvot tuvinieka zaudējumu? Kas ar mums notiek šajā laikā? Pareizās receptes nav, skaudrā māksla nekad netiks pabeigta, taču mēs varam dalīties pieredzē un parādīt iespējamas taciņas, kā virzīties tālāk un pieņemt sāpes, kā ar tām strādāt. Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Jekaterinas Griškjānes un apgāda Zvaigzne ABC veikums uzrunā mazākos lasītājus un šomēnes izceļas bibliotēkas jaunumu vidū kā rūpīgi izsāpēts darbs. Atdot to vispārējam vērtējumam nebūt nav viegli

Šis bagātais fantāzijas romāns stāsta par deviņgadīgo Vegu, kura dzīvo kopā ar tēvu. Dažādu notikumu rezultātā viņa izlemj doties piedzīvojumu pilnā ceļā kopā ar vectētiņu Hektoru un zinātkāro draugu Nelsonu, lai atrastu savu mammu. Tas ir stāsts par savas vietas un savējo meklējumiem, par iederēšanos un draudzību, kā arī par pārpratumiem un spēju pieņemt gan savus, gan citu cilvēku lēmumus. Ja šis stāsts būtu jāraksturo vienā vārdā, tad tas noteikti būtu – aizraujošs. Šis ir

Bērni pirmsskolas un sākumskolas vecumā, izlasot šo grāmatu, ir atzinuši, ka viņi saprot Miu, jo arī viņiem ir gadījies tāpat kā mazajai meitenei no grāmatas. Dažreiz bērni aizņemas no galvenās varones Mias rīcības plānu: uzzīmē savus skumju mošķus un aizsūta prom, pasaka mammai, ka ir jau lieli un ģērbsies paši, niķus vēderā aplej ar aukstu ūdeni, palēkā un izkrata laukā. Jāizceļ, ka mākslinieces Katrinas Ērlihas ilustrācijas lieliski paspilgtina autores rakstīto. Grāmatas l

Grāmatā "Aušvicas balerīna" autore savu stāstu lasītājam izstāsta no 16 gadus vecas jaunietes skatupunkta, jo brīdī, kad viņa piedzīvoja Aušvicas koncentrācijas nometnes šausmas, autore bija pusaudze. Šajā laikā Edīte pazaudēja skaistos agrās jaunības gadus un savu pirmo mīlestību – Ēriku. Viņi vairs nekad nesatikās, jo Ēriks, tāpat kā viņas vecāki, aizgāja bojā… Kāpēc autore savai grāmatai jauniešiem ir devusi nosaukumu "Aušvicas balerīna"? Tas ir likumsakarīgi un cieši sais

Inta Zaksa vada Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļu. Bibliotēkas apmeklētāji stāsta, ka Inta katram bērnam māk piemeklēt piemērotu grāmatu. Bibliotēkas vadītāja nebaidās būt radoša un savas idejas īsteno ar nebeidzamu entuziasmu. Viņa ar savu siltumu aicina mazus un lielus lasītājus atgriezties bibliotēkā un turpināt lasīt grāmatas. Inta Zaksa 2025. gadā saņēma Voldemāra Caunes prestižo apbalvojumu "Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem". Lai labie

Grāmata "Mierpilna audzināšana" ir lasāmviela visiem – topošajiem vecākiem, pieredzējušiem vecākiem, bērnu radiniekiem, kas vēlas piedalīties bērnu audzināšanā, un cilvēkiem, kuri ar bērniem strādā ikdienā. Tajā apkopoti padomi un ieteikumi tam, kā runāt ar jauno cilvēku, kurš vēlas zināt un saprast visu, taču nespēj valdīt pār impulsiem, ko izjūt. Lasot grāmatu, man bieži gribējās daudzas grāmatas vietas pasvītrot, atzīmēt ar izsaukuma zīmēm un "ietetovēt" smadzenēs. Jo, šķi

Pavasarī daba dzen asnus un nokrata sargājošo sniega mētelīti, kas ziemā tik ļoti noderēja. Pasaule pēkšņi uzplaukst un aicina mūs līdzi, notraušot putekļus no lietussargiem un gumijas zābakiem, lai dotos brīvsolī un piedzīvotu skaisto pārtapšanu, pieaugšanu un pamošanos. Mazie asniņi ir redzami ne tikai pavasarī, bet arī mums apkārt. Jaunākie lasītāji, izdomas un cerību pilni, tiecas iepazīt tos pašus stāstus, ko kādreiz lasījām mēs. Tāpat kā pavasaris, kas katru reizi atgri

Somu rakstniece Mia Kankimeki (1970) Latvijas lasītājiem ir pazīstama ar darbu "Sievietes, par kurām domāju naktīs" (2020) , kurā autore seko vēsturiski pazīstamu sieviešu – rakstnieču, mākslinieču, pētnieču, "nomāktu vecmeitu" un augstmaņu sievu – pēdās. Tomēr hronoloģiski pirmais ir tapis stāsts “Lietas, kas liek sirdij pukstēt straujāk”, kura latviskais tulkojums iznācis apgāda "Zvaigzne ABC" paspārnē. Grāmata raksturota kā "patiess stāsts par iedvesmojošu ceļojumu uz Japā

Dienvidkorejiešu autore Hvanga Boreuma (Hwang Bo-Reum) piedāvā lasītājiem sirsnīgu un iedvesmojošu eseju krājumu "Every Day I Read" (2025), daloties pieredzē par to, ko viņai nozīmē lasīt katru dienu, kā lasīšana un grāmatas kļuvušas par viņas dzīves sastāvdaļu, jēgu un līdzsvaru. Autores debijas romāns "Welcome to the Hyunam‑dong Bookshop" (2022) arī ieguvis popularitāti, un tajā vēstīts par sievieti, kura pēc dažādiem dzīves pārdzīvojumiem un kritumiem, izlemj atvērt mazu g

Mammas gandrīz nekad nav mājās. Bērna sāpju dziļums ir neizmērāms, un nekas to nespēs dziedēt. Šāda doma mani pārņēma tūlīt pēc Golnāzas Hašemzādes Bundes, kura ir Zviedrijā mītošā irāņu rakstniece, romāna pirmajām lappusēm. Romāns "Dabiska uzvedība" vēsta par mazas meitenes un – paralēli – pieaugušas jaunas sievietes Lilī dzīves ceļu no bērnības līdz kļūšanai par māti, atklājot sarežģītas mātes un meitas attiecības. Tas ir psiholoģiski piesātināts darbs, kurā sarežģīti jautā

Martā tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena, tāpēc šis ir laiks, kad runājam gan par sieviešu panākumiem un iedvesmu, gan par izaicinājumiem, ar kuriem sievietes joprojām sastopas dažādās dzīves jomās. Literatūra šajā sarunā ieņem īpašu vietu, jo tieši grāmatas bieži vien ļauj ieraudzīt sievietes pieredzi visā tās daudzveidībā – no klusas ikdienas drosmes un atbildības līdz iedvesmojošai neatlaidībai un pretestībai. Atsaucoties aicinājumam dalīties ar nozīmīgām lasīšanas

Grūti iedomāties grāmatmīlim svarīgāku notikumu Latvijā par Rīgas Grāmatu svētkiem, kas šogad notiks 20. un 21. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šos svētkus parasti salīdzinu ar mūzikas festivālu – ar to kņudošo satraukumu krūtīs, ka cilvēkus, kuru darbi mani aizkustinājuši, varēšu dzirdēt klātienē. Un, iespējams, saņemt arī autoru autogrāfus. Protams, svarīga svētku daļa ir arī grāmatu tirgus, kur notiek gan apdomīgi pirkumi un grāmatu maiņa, gan arī spontāni lēmumi pa

Spilgti sarkanas neļķes uz Ingas Žoludes romāna vāka "Tēvs" nav izvēlētas nejauši un rada nepārprotamas asociācijas ar padomju laiku un konkrēto ideoloģiju, lai gan ziedi jau nav vainīgi pie tā, par kādu simbolu savulaik kļuvuši, tomēr saprotams, ka vairāku paaudžu sievietes, kas vēl atceras, un ir piedzīvojušas padomju laiku un no tā izrietošās sekas, šos ziedus svētkos arī mūsdienās kā sveicienu un cēlu žestu saņem nelabprāt un tos nepērk, arī vienai no grāmatas varonēm tie