top of page
Lauma Remese
Apr 263 min read

šŸŽ§ Cimdiņa, Agnese. Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesÄ«



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


ā€œPārgalvÄ«gā sāncensÄ«ba par augstāko, lielāko, garāko, ātrāko, dārgāko ir redzama ik uz soļa visdažādāko formu betona, stikla un tērauda slāņos un stāvos, kas pēdējās desmitgadēs uzslieti izdeguÅ”ajās Arābijas tuksneÅ”a smiltÄ«s. It kā tuksneÅ”a lÄ«dzenumi bÅ«tu jākompensē ar augstāko debesskrāpi pasaulē, bet karstums ar iekÅ”telpu slēpoÅ”anas centru.ā€ (A. Cimdiņa. ā€œIlgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesÄ«: tirgus un naftas antropoloÄ£ijaā€).


AntropoloÄ£ijas intereÅ”u loks, Ŕķiet, ir bezgalÄ«gs, aptverot gan dažādas zinātņu nozares, gan kultÅ«ras dažnedažādās pasaules malās. Tādējādi antropologa profesija, iespējams, sniedz vienu no aizraujoŔākajām un izaicinoŔākajām pieredzēm, kādu profesionālajā darbÄ«bā var gÅ«t. Domājams, ka antropologi nemitÄ«gi uzzina ko jaunu, bieži ceļo, satiekas ar sveÅ”u kultÅ«ru pārstāvjiem un, ja patiesi aizraujas ar pētāmo tematu, veic detektÄ«va cienÄ«gu izpēti. Viens no labākajiem paÅ”māju piemēriem ir sociālantropoloÄ£es Agneses Cimdiņas paveiktais antropoloÄ£ijas nozarē, kas apkopots monogrāfijā ā€œIlgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesÄ«: tirgus un naftas antropoloÄ£ijaā€.


Arābu līča reÄ£ionā uzplaukumu pēdējās desmitgadēs veicinājis tā ā€œmelnais zeltsā€ ā€“ nafta. TuksnesÄ«, kurā nav ne saldÅ«dens, ne floras, ne faunas, bet dominē smiltis, karstums un sāls, vietējie ar Ziemeļvalstu tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu ir radÄ«juÅ”i neiedomājamas iespējas un resursus. Grāmatas satura pamatā ir pretrunu pilna pasaule, kas stāsta par tuksnesi un Å«deni, naftu un ilgtspēju, viedajām tehnoloÄ£ijām, beduÄ«nu tradÄ«cijām un naftas ieeļļotām dzÄ«vespasaulēm, un tas ir autores pieredzē balstÄ«ts stāsts, ierāmēts antropoloÄ£iskās izpētes metodēs.


Monogrāfijā autore atspoguļo savus novērojumus un pieredzēto 10 lauku darba periodos no 2016. lÄ«dz 2020. gadam Arābijas tuksneÅ”a reÄ£ionā, galvenokārt Apvienotajos Arābu Emirātos, blakus ilgtspējas jautājumiem apskatot arÄ« izaicinājumus uzņēmējdarbÄ«bā.


Pirmo reizi ierodoties Å”ajā smilÅ”u ieskautajā reÄ£ionā, grāmatas autorei galvā Å”audÄ«jusies tikai viena doma ā€“ kā iespējams dzÄ«vot, izdzÄ«vot un baudÄ«t dzÄ«vi izkaltuŔā, izžuvuŔā, saules izdedzinātā, Ŕķietami nedzÄ«vā un neilgtspējÄ«gā vietā? Izrādās, var ā€“ ja tajā tiek iegÅ«ta nafta.

BagātÄ«ba, kas nākusi pēc naftas atklāŔanas 20. gadsimta 60. gados, ar viedo Ziemeļvalstu tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu pārvērsta debesskrāpjos, Å”osejās, baseinos, zālājos un dārzos, sniedzot vietējiem ne tikai nesalÄ«dzinoÅ”i labklājÄ«gāku dzÄ«vi, bet arÄ« demonstrējot cilvēku un tehnoloÄ£iju pārākumu pār ekosistēmu. No naftas resursiem iegÅ«tā bagātÄ«ba ļāvusi izmēģināt dažādus utopiskus veidus Å«dens iegÅ«Å”anai ā€“ atsāļojot sālsÅ«deni, transportējot aisbergus no AntarktÄ«das vai ar viedo tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu Å«deni iegÅ«stot no ā€œzila gaisaā€. Kā raksta autore, runājot par pārmaiņām, ko nafta atnesusi, nav iespējams izvairÄ«ties no vispārākās pakāpes apzÄ«mējumiem ā€“ visneticamākais, visapbrÄ«nojamākais, visaugstākais, visdārgākais, vismodernākais ā€“ tā varētu raksturot straujo infrastruktÅ«ras un dzÄ«vesveida attÄ«stÄ«bu tuksnesÄ« pēc naftas atklāŔanas.


Grāmatas saturā izgaismoti ilgtspējas paradoksi Å”ajā reÄ£ionā ā€“ tuksneÅ”u apzaļumoÅ”ana rada iespaidu par ilgtspēju, patiesÄ«bā sekmējot dzÄ«vesveidu, kas novedis pie ilgtspējas problēmām. Retoriski vaicājot, vai ilgtspējai vienmēr jābÅ«t zaļai, autore skaudri atklāj, kā cilvēki un organizācijas tuksnesÄ« ne tikai pielāgojas dabai, bet arÄ« pakļauj un pārtērē to.

AntropoloÄ£ijas pētÄ«jumi bieži ir izteikti starpdisciplināri, un antropoloÄ£iskā pieeja uzņēmējdarbÄ«bas pētniecÄ«bā kļuvusi arvien izplatÄ«tāka. Lai gÅ«tu panākumus Līča reÄ£ionā, Ziemeļvalstu uzņēmumiem lielākās problēmas sagādā sociokulturālie izaicinājumi, tādējādi izpētes gaitā bija bÅ«tiski saprast, kādas attiecÄ«bas ar Ŕī reÄ£iona sabiedrÄ«bu, kultÅ«ru un valsti ir vajadzÄ«gas, lai tajā veiksmÄ«gi darbotos. UzmanÄ«bas centrā paturot cilvēku, autore aplÅ«ko tehnoloÄ£iju izmantoÅ”anu kā instrumentu cilvēka vÄ«ziju un mērÄ·u Ä«stenoÅ”anā.


LÄ«dzās sarežģītiem tehnoloÄ£iju un ilgtspējas tematiem grāmatā apkopoti arÄ« izaicinājumi ikdienas saskarsmē ar vietējiem. ā€˜ā€™Ko vilkt mugurā?ā€ ā€“ zemē, kurā sievietes lielākoties tērpjas abājā, Å”ailā un nikābā, atsedzot vienÄ«gi seju vai pat tikai acis, ā€“ pie tam laikapstākļos, kas atgādina saunu zem klajas debess? Kādas ir sasveicināŔanās vai galda kultÅ«ras normas? Ko drÄ«kst vai nedrÄ«kst cittautieÅ”i Ramadāna laikā? Å ie un citi jautājumi par Ä·ermeņa valodu, punktualitāti, islāma ticÄ«bas ietekmi uz darÄ«jumu vidi, dzimumu un etnisko segregāciju caurvij autores pieredzēto dažādās situācijās un sarunās, skaidrojot aspektus, kuri ietekmē piekļuvi vietējai sabiedrÄ«bai, kultÅ«rai, tirgum, uzņēmējdarbÄ«bas videi, un, galvenokārt, cilvēkiem Ä«stajā laikā un vietā. Pieredzētais atklāj, cik bÅ«tisks noteiktās jomās ir tilts starp sociālajām un eksaktajām zinātnēm.


Agneses Cimdiņas monogrāfija būs interesanta ne tikai antropoloģijas, uzņēmējdarbības, ekoloģijas vai tehnoloģiju interesentiem, bet arī ikvienam, kuru saista mistificētais Tuvo Austrumu reģions. Grāmata tiem, kam patīk iegrimt un aizrauties.



Cimdiņa, Agnese. Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī: tirgus un naftas antropoloģija. Redaktore Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 319 lpp. ISBN 9789984239781.


Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.




118 views0 comments

Comentarios

bottom of page