top of page
  • Līva Alksne

De Vigāna, Delfīne. Bērni ir karaļi



Franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas psiholoģiskie romāni ievelk lasītāju jau no pirmajiem teikumiem. Arī jaunākais, trešais latviešu valodā tulkotais viņas romāns “Bērni ir karaļi” sagādā patiesu baudījumu un ne vienu vien pārdomu mirkli laikmetā, kad puse dzīves aizrit internetā, turklāt ievietots tur tiek šķietami itin viss.


Autore paliek uzticīgam savam stilam – runāt par visas sabiedrības problēmjautājumiem. Šoreiz tie ir sociālie tīkli, interneta platformas un vecāku nereti piekoptā bērnu eksponēšana tajos – bez ierobežojumiem un bremzēm.

Pagalmā spēlējot paslēpes, pazūd maza meitene, sociālo tīklu zvaigzne. Centrālie grāmatas tēli, kuru domas lasītājs iepazīst, ir pazudušās meitenītes mamma un policiste, izmeklēšanas dokumentētāja. Tiesa, mamma Melānija iepazīstama tikai šķietami, jo patiesībā viņa visu laiku ir aiz soctīklu filtriņiem un ar mediju plānu galvā. Sociālos tīklus nelietojošā policiste tikmēr iepazīstama daudz labāk. Pirmā sieviete atradusi veidu, kā izlauzties no ikdienas grūtsirdības, un īsteno savus dzīves sapņus caur saviem bērniem. Savukārt otrā izvēlējusies iet savas pārliecības ceļu un dod priekšroku savas ģimenes locekļiem negaidītai karjerai, turklāt savus bērnus izvēlas neradīt vispār.


Vienā literārā darbā satiekas daudz atšķirīgu slāņu pārstāvju, taču de Vigānai labi izdodas šos slāņus savietot vienotā stāstījumā, “nepazaudējoties” pa ceļam.


Autore skārusi arī pirmo realitātes šovu parādīšanās tematiku, sociālo tīklu karjeras veidošanos un bērnu ekspluatāciju tajos. Stāstā viņa iepin 2016. gadā Francijā pieņemto bērnu privātuma aizsardzības likumu, kurā cita starpā noteikts, ka bērns pēc pilngadības sasniegšanas varēs saņemt morālo kompensāciju no saviem vecākiem, ja vecāki savulaik viņa fotogrāfijas izvietojuši internetā. De Vigānas versijā gan šis likums pieņemts 2020. gadā, izspēlējot arī nākotnes scenāriju ar šī likuma reālu izmantošanu. Autore gan nav pārāk “ieķērusies” šajā stāsta virzienā un atstājusi to īsu un konspektīvu, pie viena iepazīstinot ar grāmatas galveno tēlu nākotni, tā sniedzot lasītājam zināmu noslēguma sajūtu. Ieskatoties nākotnē, de Vigāna prāto arī par jaunām profesijām, piemēram, psihoterapeitu, kurš specializējas sociālo tīklu radīto neirožu ārstēšanā.


Izlasot abus iepriekšējos latviešu valodā tulkotos de Vigānas darbus (“Lojalitātes” un “No un es”), pārņēma grūti raksturojama nepabeigtības sajūta. Aizverot šo grāmatu vākus, lasītājam palika daudz neatbildētu jautājumu. Savukārt “Bērni ir karaļi” nu reiz ir tā pabeigts, ka skaidrs ir viss – autore pat īsi, bet gana aptveroši paspēlējusies ar potenciālām nākotnes izredzēm sociālo tīklu dzīves jomā. Raugoties ikdienišķajos sociālajos tīklos, ir pilnīgi skaidrs, kāpēc šī grāmata ir tik populāra Francijā un citviet, kur jau iztulkota. Tai ir visas iespējas būt populārai arī Latvijas lasītāju vidū, jo arī pie mums sociālo tīklu un TV ekrānu slavenību dzīves atspoguļojuma jomā ir par ko padomāt.


Bērni ir visur, tāpat kā sociālo tīklu invāzija.


De Vigāna, Delfīne. Bērni ir karaļi. No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 336 lpp. ISBN 9781234567897.


Līva Alksne ir literatūras blogere.



Recent Posts

See All

Hozzászólások


bottom of page