
“Folklora un etnoloģija Padomju rietumu pierobežā” (Folklore and ethnology in the soviet western borderlands) ir zinātnisku pētījumu krājums par folkloras, etnoloģijas un Padomju Savienības rietumu pierobežas reģiona (Baltijas valstis, Ukraina, Polija, Slovākija, Baltkrievija, Rumānija un Ungārija) sociālpolitiskajām ainavām.
Šī krājuma tapšanā piedalījušies trīspadsmit starptautiski zinātnieki, tai skaitā četri no Latvijas: Toms Ķencis sarakstījis ievadu: “Introduction: The Analytics of 'Socialist in Form, National in Content' in the Soviet Western Borderlands” un nodaļu par folkloru un nacionālismu: “Folklore and Nationalism in the Soviet Western Borderlands”; Digne Ūdre nodaļu par ornamentiem: “Ideological Tuning of Latvian Folk Ornament”; Gatis Ozoliņš par Dievturu kustību: “The Dievturi Movement under the Soviet Regime” un Elīna Gailīte par latviešu tautas dejām: “The Influence of Soviet Authority on the Formation of Latvian Staged Folk Dance”.
Krājums ir starpdisciplinārs, tajā ne tikai ietverta folklora un etnoloģija, bet arī vēstures socioloģija un antropoloģija. Tajā tiek analizēts, kā Padomju valsts izmantoja folkloru un etnoloģiju gan ideoloģiskiem mērķiem, gan kā politiskās kontroles instrumentu. Autori pēta, kā folkloristi un etnologi šajās pierobežās pārvarēja spriedzi starp savu akadēmisko darbu un Padomju valsts prasībām un kā folklora kļuva par vietu gan valsts sankcionētai kultūras produkcijai, gan tautas pretestībai.
Grāmata sniedz padziļinātu analīzi par to, kā šajās pierobežās dzīvojošo etnisko grupu folklora veidojās un kā to veidoja sarežģītā padomju pārvaldības vēsture, etniskā daudzveidība un kultūrpolitika. Pamatojoties uz daudzveidīgiem lauka darbiem un vēstures avotiem, grāmatā tiek parādīts kā folkloras tradīcijām, sākot no mītiem un leģendām līdz mutvārdu vēsturei un rituāliem, bija izšķiroša nozīme vietējo iedzīvotāju dzīvē, vienlaikus kalpojot arī kā padomju kultūras instruments. Izpētot pierobežas sabiedrības, grāmatā pievēršas tam, kā folklora tika izmantota, lai pārvarētu spriedzi starp padomju centrālismu un vietējo kultūras autonomiju, kā arī etnisko tradīciju saglabāšanas izaicinājumiem strauji modernizētā un politiski uzlādētā vidē.
Pētījums arī izceļ etnoloģisko pētījumu ietekmi – tajā aplūkots, kā padomju zinātnieki un institūcijas pētīja tautas tradīcijas, valodu un paražas, bieži vien ar skatu uz padomju ideoloģijas veicināšanu vai nacionālās identitātes nostiprināšanu atkarībā no tā laika politiskā klimata. “Folklora un etnoloģija Padomju rietumu pierobežā” piedāvā vērtīgas atziņas tiem, kas interesējas par etnoloģiju, folkloristiku un kultūras vēsturi Austrumeiropā.
Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands: socialist in form, national in content. Edited by Toms Ķencis, Simon J. Bronner, Elo-Hanna Seljamaa. Lanham: Lexington Books, 2024. 294 lpp. Studies in folklore and ethnology: Traditions, practices, and identities. ISBN 9781666906530.
Solveiga Ozolniece ir LNB Pakalpojumu departamenta Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciāliste.
Comments