Andrejs Kurkovs ir Ukrainā dzīvojošs krievu izcelsmes rakstnieks, scenārists un redaktors, Ukrainas PEN kluba vadītājs. Šobrīd viņš sarakstījis vairāk nekā divdesmit kinoscenārijus un gandrīz tikpat daudz grāmatu, no kurām latviešu valodā iztulkots vien laikam pats populārākais viņa romāns – “Pikniks uz ledus” (1996).
Grūti definējams darbs – te var saskatīt gan groteskas, gan absurda elementus, kuri parādās rimtā stāstījumā par neveiksmīga rakstnieka dzīvi vairāku mēnešu garumā.
Varbūt to varētu saukt par detektīvromānu, ja vien lasītājam jau pašā sākumā nekļūtu skaidrs, ka nekrologu rakstīšana par dzīviem cilvēkiem var beigties tikai ar nekrologu pašam autoram, un nav pat būtiski, kurš būs pasūtītājs – bandīti vai tie, kuri formāli pārstāv valsts struktūras.
Viena no romāna lielākajām vērtībām ir laikmeta atmosfēra. Tikko ir sabrukusi PSRS, bet jaunā nacionālā valsts vēl atrodas tapšanas stadijā. Visapkārt valda apjukums, bezdarbs un naudas trūkums, un, kā juku laikos pierasts, sarosījušies cilvēki ar nevērīgu attieksmi pret ētikas vērtībām. Cieņa pret cilvēka dzīvību ir pieklususi, un uz šī fona pavisam pašsaprotami izskatās gan mēģinājums pret vasarnīcu zagļiem nodrošināties ar kājnieku mīnām, gan piedāvājums izārstēt pingvīnu, pārstādot tam bērna sirdi.
Autors nemoralizē, viņa stāstījums ir bezkaislīgs, gluži tāds pats kā viņa stāsta varonis, kurš grāmatas sākumā vada vienmuļu dzīvi mazā dzīvoklītī ar vienīgo biedru – no bankrotējoša zoodārza pieņemtu pingvīnu.
Autora lakonisko stilu raksturo fakts, ka daža nodaļa aizpilda vienu lappusi. Toties ir detaļas – elektrības pārrāvumi, kaut kur tuvumā šāviens tumsā, bēguļojoši cilvēki, bēres ar pingvīna piedalīšanos, pieskatīšanā atstāts gadījuma paziņas bērns, neatliekamās palīdzības brigāde bez medikamentiem, dolāri, lietus un sniegs… Pingvīns pamazām pārtop par apjukuma, depresijas un kaut pieklusinātu, tomēr cilvēciskas pieķeršanās simbolu. Viktora vārdi grāmatas nobeigumā – “es esmu pingvīns” –, lai arī teikti citā kontekstā, skan kā viņa līdzšinējās dzīves rezumējums.
Romāna nobeigums ir negaidīts un ātrs. Paliek pēcgarša, varbūt tāpēc, ka ir sajūta – kaut kas paslīdējis garām nemanīts, neizprasts. Un jautājums – kas turpmāk notiks ar Viktoru, pingvīnu un abām meitenēm? (Romāna turpinājums latviešu valodā pagaidām nav tulkots.)
Noderīgi: teejtasiite.wordpress.com / www.iinuu.lv / www.diena.lv
Kurkovs, Andrejs. Pikniks uz ledus. No krievu valodas tulkojis Haralds Šēnknehts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012. 267 lpp. ISBN 9789934004827.
Elita Vīksna 2022. gada aprīļa numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra Nozaru informācijas eksperte.
Comments