Turpmāk varēsiet vairāk iepazīt mūsu redakcijas izvēlēto grāmatu autorus – kādu no konkrētā numura rakstniekiem, tulkotājiem, ilustratoriem, kuri īsā intervijā atbildēs uz jautājumiem par pieredzi gan konkrēta izdevuma tapšanā, gan par bibliotēkām kopumā.
"Grāmatā ir satilpināti visi tie elementi, kas var kalpot par labu āķi, lai mani kā lasītāju nomakšķerētu," apskatā par Kiranas Milvudas Hārgreivas grāmatu "Džūlija un haizivs" (2023), kuras ilustrāciju autors ir Toms de Frestons, raksta Anna Iltnere, "te ir ne vien bāka, kurā ģimene uz laiku apmetas, un noslēpumainā Grenlandes haizivs, bet arī zinātkāri jaunieši, draudzība, svarīgi pierakstu blociņi, bibliotēka (aiz veļasmazgātavas, un ja apmeklējums kritīsies, tā tikšot slēgta), grāmatas un zvaigznes."
"Grāmata ir patiess baudījums gan saturiski, gan vizuāli," apskatā raksta Madara Freivalde. "Sižets skar dažādus mūsdienās aktuālus tematus – klimata pārmaiņas, ekoloģiju, mentālo veselību, savstarpējās attiecības, to, cik ļoti kāda konkrēta aizraušanās spēj aizraut arī apkārtējos, cik daudz viens cilvēks spēj mainīt lietas uz labu, kā arī to, cik būtiski ir sarunāties un tikt sadzirdētam."
Grāmata "Džūlija un haizivs" ir britu laulātā pāra – rakstnieces Kiranas Milvudas Hārgreivas un mākslinieka Toma de Frestona – kopdarbs, kas oriģinālā tika izdota 2021. gadā. Gadu vēlāk, 2022. gadā, tika publicēts nākamais abu kopdarbs – grāmata "Leila and the Blue Fox" ("Leila un Zilā Lapsa").
Toms de Frestons ir ne vien gleznotājs un grāmatu ilustrators, bet arī rakstnieks. 2021. gadā klajā nāca viņa autobiogrāfiskā un mākslas vēsturei veltītā grāmata "Wreck: The Art of Being Lost at Sea" ("Vraks: Māksla pazust jūrā").
Vai grāmata, lai to ilustrētu, iepriekš vienmēr jāizlasa? Varbūt iedvesmai ir arī citi ceļi?
Vienmēr un pat vairākkārt, lai tā pa īstam ienirtu grāmatas pasaulē. Grāmatām, kuras ar Kiranu veidojam, tēlu pasaule stāstā un ilustrācijās mums veidojas paralēli: sadarbībā un savstarpējās sarunās grāmatas pasauli uzburam kopā.
Vai varat nedaudz atklāt mākslinieka darba aizkulises, kā notiek šis process?
"Džūlijai un haizivij" es radīju vairāk nekā divus tūkstošus mākslas darbu, tostarp monotipijas, gleznas, zīmējumus un kolāžas. Lielākoties tie tika atvasināti no izrādītēm, kur liku savai brāļameitai un brāļadēlam improvizēt ainas, un pēcāk izmantoju fotogrāfijas un nofilmētus kadrus kā ilustrāciju izejmateriālu. Es izveidoju arī nelielus teātra maketus, lai varētu iestudēt diorāmas, kuras pēc tam fotografēju un zīmēju no tām. Iegūtie mākslas darbi kalpoja par pamatu grāmatas ilustrācijām. Tieši pirms darba sākšanas pie grāmatas manā studijā izcēlās ugunsgrēks, un es zaudēju divpadsmit gadu darbu. Daudzi zīmējumi, gleznas un monotipijas veidotas, izmantojot nodegušās darbnīcas atliekas. Tātad strazdu mākoņi, Grenlandes haizivs āda, okeāna dzīles un viļņošanās debesīs ir šī zaudējuma rezultāts.
Kas bija grūtākais, strādājot pie šīs grāmatas?
Es zināju, ka nevēlos, lai attēli vien dekoratīvi attēlotu tekstā aprakstīto, zināju, ka ilustrācijām ir jāpiedāvā cita dimensija. Galu galā sapratu, ka grāmatas tēli ir mēģinājums vizualizēt Džūlijas iekšējo psiholoģisko ainavu. Kad tas kļuva skaidrs, bija tā, it kā būtu atrasta atslēga, lai visu atslēgtu.
Par ko esat patiesi gandarīts, kad grāmata nu ir iznākusi?
Ar visām grāmatām, bet īpaši tādām kā šī, tas vienmēr ir komandas darbs. Rediģēšana, dizains, PR un mārketings ir veikti ar tik neparastu rūpību un uzmanību, ka tas viss grāmatu un tās spēju sasniegt lasītājus paceļ jaunā līmenī. Es domāju vai vismaz ceru, ka šāds kolektīvais darbs nozīmē, ka esam radījuši grāmatu, kas sniedz lasītājiem ieskaujošu pieredzi, kur teksts un attēli ļauj lasītājiem iekrist grāmatas dziļumos.
Ko Jūs kā mākslinieks meklējat un novērtējat citās grāmatās: ilustratoru darbu vai arī pārējās grāmatas vērtības?
Es domāju, ka tas mainās no grāmatas uz grāmatu. Mani piesaista jebkura žanra izdevumi, kas spēj mainīt pasauli vai to, kā pasauli redzam.
Ja Jums būtu iespēja paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?
Mans pirmais Džona Kītsa dzejoļu un vēstuļu krājums, ko saņēmu, kad man bija 15. Kopš pirmās reizes, kad izlasīju viņa odas pavasarim, tās pilnībā izmainīja manu pasaules redzējumu un to, kā turpmāk nodevos mākslai un rakstīšanai. Man mīļš ir arī ļoti nolietotais Šekspīra "Karaļa Līra" eksemplārs, kas reiz piederēja manam vectēvam un nozīmē ārkārtīgi daudz.
Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām?
Apvienotajā Karalistē ir liels skaits bērnu, kuriem mājās nav pieejamas grāmatas, un pēdējo desmit gadu laikā notikušais "vardarbīgais uzbrukums" bibliotēkām, tās daudzviet slēdzot, ir vērtējams kā noziedzība pret sociālo vienlīdzību un pieejamību. Bibliotēkas ir vitāli svarīgs jebkuras kopienas orgāns, tās ir portālu glabātavas uz veselām pasaulēm, tās ir atbrīvošanās, baudas un izglītības avoti.
Trīs ašie:
Zīmēt uz papīra vai datorā?
Uz papīra vai audekla, tātad tikai fiziskā formātā.
Peldēt jūrā vai baseinā?
Man patīk peldēties jūrā, tomēr auksts ūdens man sagādā lielas grūtības. Kirana turpretim dievina ledainas peldes, tāpēc visbiežāk es stāvu krastā, turot dvieļus un vērojot, kā viņa pārtop par roni.
Grāmata, kino, teātris vai koncerts?
Visi minētie, protams, ne jau vienlaicīgi.
Hārgreiva, Kirana Milvuda. Džūlija un haizivs. Ilustrējis Toms de Frestons. No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 208 lpp. ISBN 9789984239491.