top of page
Anna Iltnere

šŸŽ§ Mentz, Steve. An Introduction to the Blue Humanities



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


JÅ«ras lÄ«menim arvien kāpjot, ir svarÄ«gi pilnveidot mÅ«su zināŔanu lÄ«meni par to. ā€œLiteratÅ«ras ceļvežaā€ Ŕīgada 4. numurā ieteicu jÅ«ras kultÅ«rvēsturei veltÄ«tu grāmatu sēriju, rakstot ā€œir aizraujoÅ”i dzÄ«vot laikā, kad jÅ«ras kultÅ«rvēstures pētniecÄ«ba (angliski dēvēta par Blue Humanities) uzņem apgriezienusā€.


Blue Humanities jeb ā€œzilās humanitārās zinātnesā€ ir rotaļīgs, bet trāpÄ«gs termins, kuru 2009. gadā radÄ«ja amerikāņu profesors StÄ«vs Mencs.

Å ovasar klajā nākusi viņa sarakstÄ«tā pirmā kompaktā mācÄ«bu grāmata ā€“ ievads (nosacÄ«ti) jaunajā humanitāto zinātņu novirzienā, kur kultÅ«ra, vēsture, cilvēks un sabiedrÄ«ba tiek pētÄ«ti, kā atskaites punktu izmantojot jÅ«ru. Tomēr ne tikai jÅ«ra un okeāni, bet arÄ« ledāji, upes, purvi un citi iekÅ”zemes Å«deņi, bÅ«dami lielā mērā saistÄ«ti, ir iekļaujami pētniecÄ«bā. Å ajā paŔā kontekstā autors rosina nepiemirst arÄ« mākoņus un mÅ«su Ä·ermeņus!


Grāmatas ā€œAn Introduction to the Blue Humanitiesā€ 164 lappusēs, 10 Ä«sās nodaļās viegli uztveramā valodā izpeldēts cauri visiem okeāniem, kā arÄ« KarÄ«bu jÅ«rai, VidusjÅ«rai un Pasaules okeānam kā veselumam. Autors kombinē literatÅ«ras klasiku ar pavisam jauniem darbiem ā€“ dzeju, romāniem.


Neticami, bet plānajā grāmatiņā kā tādā pudelē autoram izdevies saritināt un satilpināt ne tikai filozofiskas atkāpes, bet arī jūrniekus, nāras, pirātus, sērferus, peldētājus un citus jūras dzīvniekus.

Interesanta tēma ir veids, kā par jÅ«ru rakstÄ«t. Virkne ikdienā lietojamu vārdu balstās uz zemes: balstÄ«t, pamatot, iesakņot, arÄ« lietvārdi ā€“ izpētes lauks un citi. VarbÅ«t jÅ«ras literatÅ«ras pētniecÄ«ba paģēr pavisam jaunu vārdu krājumu? RakstÄ«tājam nākas bÅ«t tikpat veiklam, mainÄ«gam un plÅ«stoÅ”am kā Å«denim. Sapludinot robežas, ļaujoties straumēm, pēc nepiecieÅ”amÄ«bas noenkurojoties un arvien tiecoties pretim horizontam.


Tāpat kā pasaules Å«deņi, jÅ«ras pētniecÄ«ba ir globāla un nefokusējas uz Atlantijas okeānu vai vēsturiski piesātināto VidusjÅ«ru vien. VeselÄ«gas prāta vētras saceļas tad, kad ir iespēja lasÄ«t par citām kultÅ«rām un pasaules redzējumiem ā€“ arÄ« uz to aicina Ŕī grāmata.


Kā piemēru gribas izcelt Klusā okeāna vēsturi, kuras spožākie varoņi nenoliedzami ir polinēzieÅ”i ā€“ pasaulē pirmie, drosmÄ«gie jÅ«rnieki. Viņi kuÄ£oja bezgalÄ«gajā klaidā no saliņas uz salu bez kompasa vai citiem mums pazÄ«stamiem navigācijas instrumentiem. Viņu vēsture lielā mērā joprojām ir noslēpums, tomēr zināms, ka zvaigznes viņi lasÄ«ja kā atvērtu grāmatu, un, sēžot laiviņā, iztēlojās, ka nevis laiva virzās uz priekÅ”u, bet ka okeāns ar salām un bÅ«tÄ«bā viss kosmoss griežas un tuvojas, kamēr laiviņa stāv uz vietas. Atlika vien lasÄ«t zvaigžņu ceļus un piestÅ«rēt laiviņas priekÅ”galu.


Esmu arÄ« lasÄ«jusi faktu, ka vÄ«rieÅ”kārtas polinēzieÅ”u jÅ«rasbraucēji straumes spējuÅ”i noteikt, iegremdējot Å«denÄ« sēkliniekus ā€“ vienu no visjÅ«tÄ«gākajiem navigācijas instrumentiem.

Grāmatas pirmajās lappusēs autors izsaka pateicÄ«bu iedvesmas avotiem, viens no kuriem meklējams tepat Latvijā. StÄ«vs Mencs piemin JÅ«ras bibliotēku JÅ«rmalā, nodēvējot to par ā€œvizionāruā€ vietu, un man ā€“ kā Ŕīs bibliotēkas stÅ«rmanei ā€“ jāatklāj, ka profesors ir bijis viens no aktÄ«vākajiem mazās un neordinārās bibliotēkas atbalstÄ«tājiem, pāri okeānam uz Baltijas jÅ«ras krastu sÅ«tot vērtÄ«gus izdevumus un tÄ«meklÄ« uzturot jÅ«ras mīļotāju kopienu no Austrālijas lÄ«dz Amerikai dzÄ«vu un vienotu. ÅŖdens vieno visus pasaules krastus, un galu galā Baltijas jÅ«ra ir Atlantijas okeāna kabatiņa ā€“ iztēlojoties to kā pasaules žaketes iekÅ”kabatu tieÅ”i pie sirds.


Noderīgi: routledge.com


Mentz, Steve. An Introduction to the Blue Humanities. London, New York: Routledge, 2023. 164 lpp. ISBN 9780367763664.


Anna Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore, izdevuma "Literatūras ceļvedis" korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore.



Comments


bottom of page