top of page
  • Anna Iltnere

Mentz, Steve. An Introduction to the Blue Humanities



Jūras līmenim arvien kāpjot, ir svarīgi pilnveidot mūsu zināšanu līmeni par to. “Literatūras ceļveža” šīgada 4. numurā ieteicu jūras kultūrvēsturei veltītu grāmatu sēriju, rakstot “ir aizraujoši dzīvot laikā, kad jūras kultūrvēstures pētniecība (angliski dēvēta par Blue Humanities) uzņem apgriezienus”.


Blue Humanities jeb “zilās humanitārās zinātnes” ir rotaļīgs, bet trāpīgs termins, kuru 2009. gadā radīja amerikāņu profesors Stīvs Mencs.

Šovasar klajā nākusi viņa sarakstītā pirmā kompaktā mācību grāmata – ievads (nosacīti) jaunajā humanitāto zinātņu novirzienā, kur kultūra, vēsture, cilvēks un sabiedrība tiek pētīti, kā atskaites punktu izmantojot jūru. Tomēr ne tikai jūra un okeāni, bet arī ledāji, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi, būdami lielā mērā saistīti, ir iekļaujami pētniecībā. Šajā pašā kontekstā autors rosina nepiemirst arī mākoņus un mūsu ķermeņus!


Grāmatas “An Introduction to the Blue Humanities” 164 lappusēs, 10 īsās nodaļās viegli uztveramā valodā izpeldēts cauri visiem okeāniem, kā arī Karību jūrai, Vidusjūrai un Pasaules okeānam kā veselumam. Autors kombinē literatūras klasiku ar pavisam jauniem darbiem – dzeju, romāniem.


Neticami, bet plānajā grāmatiņā kā tādā pudelē autoram izdevies saritināt un satilpināt ne tikai filozofiskas atkāpes, bet arī jūrniekus, nāras, pirātus, sērferus, peldētājus un citus jūras dzīvniekus.

Interesanta tēma ir veids, kā par jūru rakstīt. Virkne ikdienā lietojamu vārdu balstās uz zemes: balstīt, pamatot, iesakņot, arī lietvārdi – izpētes lauks un citi. Varbūt jūras literatūras pētniecība paģēr pavisam jaunu vārdu krājumu? Rakstītājam nākas būt tikpat veiklam, mainīgam un plūstošam kā ūdenim. Sapludinot robežas, ļaujoties straumēm, pēc nepieciešamības noenkurojoties un arvien tiecoties pretim horizontam.


Tāpat kā pasaules ūdeņi, jūras pētniecība ir globāla un nefokusējas uz Atlantijas okeānu vai vēsturiski piesātināto Vidusjūru vien. Veselīgas prāta vētras saceļas tad, kad ir iespēja lasīt par citām kultūrām un pasaules redzējumiem – arī uz to aicina šī grāmata.


Kā piemēru gribas izcelt Klusā okeāna vēsturi, kuras spožākie varoņi nenoliedzami ir polinēzieši – pasaulē pirmie, drosmīgie jūrnieki. Viņi kuģoja bezgalīgajā klaidā no saliņas uz salu bez kompasa vai citiem mums pazīstamiem navigācijas instrumentiem. Viņu vēsture lielā mērā joprojām ir noslēpums, tomēr zināms, ka zvaigznes viņi lasīja kā atvērtu grāmatu, un, sēžot laiviņā, iztēlojās, ka nevis laiva virzās uz priekšu, bet ka okeāns ar salām un būtībā viss kosmoss griežas un tuvojas, kamēr laiviņa stāv uz vietas. Atlika vien lasīt zvaigžņu ceļus un piestūrēt laiviņas priekšgalu.


Esmu arī lasījusi faktu, ka vīrieškārtas polinēziešu jūrasbraucēji straumes spējuši noteikt, iegremdējot ūdenī sēkliniekus – vienu no visjūtīgākajiem navigācijas instrumentiem.

Grāmatas pirmajās lappusēs autors izsaka pateicību iedvesmas avotiem, viens no kuriem meklējams tepat Latvijā. Stīvs Mencs piemin Jūras bibliotēku Jūrmalā, nodēvējot to par “vizionāru” vietu, un man – kā šīs bibliotēkas stūrmanei – jāatklāj, ka profesors ir bijis viens no aktīvākajiem mazās un neordinārās bibliotēkas atbalstītājiem, pāri okeānam uz Baltijas jūras krastu sūtot vērtīgus izdevumus un tīmeklī uzturot jūras mīļotāju kopienu no Austrālijas līdz Amerikai dzīvu un vienotu. Ūdens vieno visus pasaules krastus, un galu galā Baltijas jūra ir Atlantijas okeāna kabatiņa – iztēlojoties to kā pasaules žaketes iekškabatu tieši pie sirds.



Noderīgi: routledge.com


Mentz, Steve. An Introduction to the Blue Humanities. London, New York: Routledge, 2023. 164 lpp. ISBN 9780367763664.


Anna Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore, izdevuma "Literatūras ceļvedis" korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page