top of page

šŸŽ§ Rubene, Zanda. Digitālā bērnÄ«ba

Irēna Moreino


šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


Profesore Zanda Rubene jaunajā grāmatā apkopojusi savu ilgstoÅ”o pieredzi, kura gÅ«ta mediju pedagoÄ£ijā, antropoloÄ£ijā un digitālās bērnÄ«bas sociālo un psiholoÄ£isko aspektu izpētē, kā arÄ« sabiedrÄ«bas izglÄ«toÅ”anas darbā.


Lasot Å”o grāmatu, nosacÄ«tas paralēles varam vilkt ar Andersa Hansena monogrāfiju ā€œEkrāna smadzenesā€, jo arÄ« Å”is izdevums piedāvā skatÄ«jumu gan uz digitālo tehnoloÄ£iju pozitÄ«vajiem aspektiem, gan izaicinājumiem un sociāliā€“psiholoÄ£iskajiem riskiem. Tomēr ā€œDigitālā bērnÄ«baā€ pilnÄ«bā fokusējas tieÅ”i uz digitālo tehnoloÄ£iju ietekmi uz bērnÄ«bu, bērnu digitālajiem paradumiem un vecāku lomu Ŕīs jaunās digitālā laikmeta paaudzes audzināŔanā.


Tā ir paaudze, kurai vecāki burtiskā nozÄ«mē vairs nespēj nodot savas dzÄ«ves laikā gÅ«to pieredzi, kas lÄ«dzÅ”inējā formātā vairs neder, lÄ«dz ar to jāmeklē jaunas kopsakarÄ«bas saziņai ar savu bērnu. Vecākiem tas bieži vien nozÄ«mē ā€œielēkÅ”anu jaunā lomāā€, par kuru viņiem var pietrÅ«kt zināŔanu un pieredzes. Kā uzsver pati autore, ā€œgadu simtiem ilgi pieauguÅ”ie ir bijuÅ”i bērnu kultÅ«ras veidotāji, digitālās realitātes radÄ«tie izaicinājumi tiem bieži liek izjust bezspēcÄ«bu un savas autoritātes mazināŔanos".

Grāmata seko lÄ«dzi pedagoÄ£isko pieeju attÄ«stÄ«bai dažādos etapos: no atturÄ“Å”anas un noraidoÅ”as attieksmes pret visu jauno, tostarp, ā€œmediju invāzijuā€, sākot ar kino, televÄ«ziju lÄ«dz mÅ«sdienu digitālajām tehnoloÄ£ijām ar pakāpenisku digitālo iespēju transformÄ“Å”anu jaunu radoÅ”i inovatÄ«vu iespēju veidoÅ”anai bērnu izglÄ«tÄ«bā un personÄ«bas izaugsmē. 21. gadsimts nenoliedzami ir digitālās bērnÄ«bas gadsimts, tāpēc pedagoÄ£ijas paradigmu maiņa ir neizbēgama un vitāli nepiecieÅ”ama.


Liela uzmanÄ«ba tiek veltÄ«ta bērnÄ«bas sociāli strukturētās konstrukcijas izpētei dažādos gadsimtos. Autore veido daudzpusÄ«gu un detalizētu bērnÄ«bas koncepta izklāstu, analizējot dažādu, reizēm pretrunÄ«gu, zinātnieku atziņas par bērnÄ«bu un bērnu lomu vairākās paaudzēs un laikmetos, sākot jau no 17. gadsimta, ieskicējot arÄ« padomju politizētās ā€œlaimÄ«gās bērnÄ«basā€ patieso bÅ«tÄ«bu, lÄ«dz pat modernās ā€œdigitālās bērnÄ«basā€ tapÅ”anai. Å is padziļinātais ieskats bērnÄ«bas pētniecÄ«bā daudziem grāmatas lasÄ«tājiem noteikti bÅ«s jauns, lÄ«dz Å”im nezināms atklājums.


Digitālās bērnÄ«bas pētÄ«Å”ana mÅ«sdienu zinātnieku izpratnē pielÄ«dzināma pētÄ«jumiem par jaunas neatklātas cilts kultÅ«ras un sadzÄ«ves paradumiem un tradÄ«cijām. Zinātnieku izpētes fokusā nonāk pat zÄ«daiņu digitālās prasmes, kas ir pilnÄ«gi jauna, tikai mÅ«sdienu realitātei raksturÄ«ga parādÄ«ba.


Rubene piedāvā arÄ« vispārējo globālo problēmu iztirzājumu saistÄ«bā ar digitālo tehnoloÄ£iju negatÄ«vo ietekmi un pastāvoÅ”ajiem riskiem. Kā svarÄ«gākie tiek minēti: bēgÅ”ana no tagadnes, atliekot dzÄ«vi uz ā€œvēlākā€, narcisma postoŔā ietekme, stress, atpÅ«tas deficÄ«ts, pilnÄ«ga pieejamÄ«ba ā€“ 24/7 kā vispārējā norma darbā, vientulÄ«ba sociālo tÄ«klu ietekmē, nedigitālo prasmju mazināŔanās u.c. TehnoloÄ£ijas paÅ”as par sevi problēmas nerada. Gluži pretēji ā€“ tehnoloÄ£ijas palÄ«dz rast jaunus inovatÄ«vus risinājumus, efektÄ«vi paātrināt darba procesus, attÄ«stÄ«t jaunas iemaņas un kompetences un veicināt radoÅ”as personÄ«bas izaugsmi. Ar digitālajām tehnoloÄ£ijām jāmāk pareizi un veselÄ«gi sadzÄ«vot, veidojot Å”ajā saskarsmē atbilstoÅ”us paradumus. Autore min trÄ«s galvenās digitālās kultÅ«ras paradumus raksturojoŔās pazÄ«mes: meistarÄ«ga tehnoloÄ£iju lietoÅ”ana; prasÄ«gums un augstas gaidas pret sevi un citiem; atvērtÄ«ba domāŔanā un analÄ«tiska pieeja informācijai. Å Ä«s ir pazÄ«mes, kas bērnus un jaunieÅ”us padara sociāli rÄ«cÄ«bspējÄ«gus un nākotnē sniegs daudz lielākas iespējas nekā vecāko paaudžu pārstāvjiem.


Autore izvirza vairākus nozīmīgus jautājumus, uz katru no tiem cenŔoties rast dziļi pārdomātas un zinātniski pamatotas atbildes.

Kā mainās autoritātes sviras un tradicionālie audzināŔanas orientieri? Kādi faktori veicina paaudžu sociālos konfliktus un intereÅ”u sadursmes? Kā digitālajā kultÅ«rā ir mainÄ«jusies Ä£imenes struktÅ«ra, attiecÄ«bu loÄ£ika un sociālās lomas tajā? Kā saglabāt Ä£imeni un cilvēcÄ«gu komunikāciju par spÄ«ti digitālo tehnoloÄ£iju radÄ«tajām pārmaiņām? Kādas kompetences liecina par digitālo briedumu? Kādas ir cilvēka Ä«paŔās spējas, mÅ«su Ä«paÅ”ais kodols, kas atŔķir mÅ«s no citām dzÄ«vām bÅ«tnēm, maŔīnām un nu jau arÄ« no mākslÄ«gā intelekta? Kā veidojas mÅ«su digitāli konstruētā identitāte? Daudz jautājumu un ļoti daudz interesantu un izsmeļoÅ”u atbilžu. Piemēram, atbildot uz pēdējo minēto jautājumu, lakoniski var atbildēt Ŕādi: digitālā identitāte ir mÅ«su dzÄ«ves digitālais logs, digitālo un nedigitālo elementu hibrÄ«dā forma.


ā€œDigitālā bērnÄ«baā€ ierakstās mÅ«sdienu aktualitāŔu topā ar lielisku potenciālu un tendenci saglabāt savu nozÄ«mÄ«gumu vēl ilgstoÅ”i.


Šī grāmata būs lielisks palīglīdzeklis jaunām atklāsmēm vecākiem, pedagogiem un arī katram interesentam vitāli svarīgajā neizbēgamā digitālā laikmeta kontekstā.


Noderīgi: retv.lv


Rubene, Zanda. Digitālā bērnÄ«ba. Zinātniskā redaktore, pēcvārda autore Dr.paed. Iveta Ķestere; zinātniskās recenzentes Dr.paed. Dace Medne, Dr.med. Ieva Reine; mākslinieciskais noformējums: Aigars OzoliņŔ; datorgrafiskais salikums: Iveta Paegle. RÄ«ga: Jāņa Rozes apgāds, 2024. 335 lpp. ISBN 9789984239767.


Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.



Recent Posts

See All

Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page